D\u0101nija ir v\u0113rsusies Eiropas Savien\u012bbas Ties\u0101 (turpm\u0101k \u2013 Tiesa), l\u016bdzot piln\u012bb\u0101 atcelt Direkt\u012bvu par adekv\u0101t\u0101m minim\u0101laj\u0101m alg\u0101m Eiropas Savien\u012bb\u0101. T\u0101 cita starp\u0101 uzskata, ka \u0161\u012b direkt\u012bva apdraud kompeten\u010du sadal\u012bjumu starp Savien\u012bbu un dal\u012bbvalst\u012bm, jo t\u0101 tie\u0161i iejaucas darba samaksas noteik\u0161an\u0101 Savien\u012bb\u0101 un ties\u012bb\u0101s apvienoties \u2013 jom\u0101s, kuras saska\u0146\u0101 ar L\u012bgumiem ir dal\u012bbvalstu kompetenc\u0113. Tiesa D\u0101nijai piekr\u012bt tikai da\u013c\u0113ji. T\u0101 konstat\u0113 \u0161\u0101da veida iejauk\u0161anos div\u0101s direkt\u012bvas ties\u012bbu norm\u0101s, kas attiecas uz t\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, kur\u0101s minim\u0101l\u0101s algas ir noteiktas likum\u0101, un kas ir saist\u012btas ar \u0161o algu noteik\u0161anu vai atjaunin\u0101\u0161anu. P\u0101r\u0113j\u0101 da\u013c\u0101 Tiesa noraida D\u0101nijas pras\u012bbu, t\u0101d\u0113j\u0101di apstiprinot min\u0113t\u0101s direkt\u012bvas liel\u0101k\u0101s da\u013cas sp\u0113k\u0101 es\u012bbu.<\/p>\n
Tom\u0113r Tiesa atce\u013c ties\u012bbu normu, kur\u0101 uzskait\u012bti krit\u0113riji, kas dal\u012bbvalst\u012bm, kur\u0101s minim\u0101l\u0101s algas ir noteiktas likum\u0101, oblig\u0101ti j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, nosakot un atjauninot \u0161\u012bs algas, k\u0101 ar\u012b noteikumu, kas ne\u013cauj samazin\u0101t \u0161\u012bs algas gad\u012bjum\u0101, ja t\u0101s tiek autom\u0101tiski indeks\u0113tas.<\/p>\n
2022. gada 19. oktobr\u012b Savien\u012bbas likumdev\u0113js, proti, Eiropas Parlaments un Padome, pie\u0146\u0113ma Direkt\u012bvu par minim\u0101laj\u0101m alg\u0101m Eiropas Savien\u012bb\u01011<\/a>. \u0160\u012b direkt\u012bva, lai Savien\u012bb\u0101 uzlabotu dz\u012bves un darba apst\u0101k\u013cus, izveido satvaru, kura m\u0113r\u0137is tostarp ir nodro\u0161in\u0101t likum\u0101 noteiktu minim\u0101lo algu adekv\u0101tu raksturu taj\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs, kur\u0101s t\u0101s past\u0101v, un veicin\u0101t kopl\u012bguma sarunas par algu noteik\u0161anu.<\/p>\n D\u0101nija**2<\/a> ir v\u0113rsusies Ties\u0101, lai \u0161o direkt\u012bvu atceltu piln\u012bb\u01013<\/a>.<\/p>\n T\u0101 nor\u0101da, ka ar \u0161o direkt\u012bvu netiek iev\u0113rots kompeten\u010du sadal\u012bjums starp Savien\u012bbu un dal\u012bbvalst\u012bm, jo t\u0101 tie\u0161i iejaucoties darba samaksas noteik\u0161an\u0101 Savien\u012bb\u0101 un ties\u012bb\u0101s apvienoties \u2013 jom\u0101s, kuras saska\u0146\u0101 ar L\u012bgumiem4<\/a> neietilpst Savien\u012bbas kompetenc\u0113.<\/p>\n Tiesa uzskata, ka L\u012bgumos paredz\u0113t\u0101 Savien\u012bbas kompetences izsl\u0113g\u0161ana ab\u0101s min\u0113taj\u0101s jom\u0101s neattiecas uz visiem jaut\u0101jumiem, kuriem ir jebk\u0101da saikne ar darba samaksu vai ties\u012bb\u0101m apvienoties. T\u0101 ar\u012b neattiecas uz visiem pas\u0101kumiem, kas praks\u0113 rad\u012btu ietekmi vai sekas uz darba samaksas l\u012bmeni. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 da\u017eas no Savien\u012bbai pie\u0161\u0137irtaj\u0101m kompetenc\u0113m atbalst\u012bt un papildin\u0101t dal\u012bbvalstu r\u012bc\u012bbu darba apst\u0101k\u013cu jom\u01015<\/a> zaud\u0113tu savu b\u016bt\u012bbu. T\u0101d\u0113j\u0101di kompetences izsl\u0113g\u0161ana attiecas tikai uz Savien\u012bbas ties\u012bbu tie\u0161u iejauk\u0161anos darba samaksas noteik\u0161an\u0101 un ties\u012bb\u0101s apvienoties.<\/p>\n Tiesa p\u0113c direkt\u012bvas m\u0113r\u0137a un satura izv\u0113rt\u0113\u0161anas \u0161\u0101du iejauk\u0161anos konstat\u0113 tikai divos konkr\u0113tos gad\u012bjumos.<\/p>\n Pirmk\u0101rt, direkt\u012bva dal\u012bbvalst\u012bm, kur\u0101s minim\u0101l\u0101s algas ir noteiktas likum\u0101, nosaka krit\u0113rijus6<\/a>, kas j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 \u0161o algu noteik\u0161anas un atjaunin\u0101\u0161anas proced\u016br\u0101s. Paredzot \u0161os krit\u0113rijus, direkt\u012bva ietver da\u013cas no likum\u0101 noteiktu minim\u0101lo algu elementiem saska\u0146o\u0161anu un t\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101 tie\u0161i iejaucas darba samaksas noteik\u0161an\u0101.<\/p>\n Otrk\u0101rt, tas pats attiecas uz noteikumu, kas ne\u013cauj samazin\u0101t likum\u0101 noteiktas minim\u0101l\u0101s algas7<\/a>, ja valsts ties\u012bbu aktos ir paredz\u0113ts \u0161o algu autom\u0101tisks indeks\u0101cijas meh\u0101nisms.<\/p>\n T\u0101d\u0113j\u0101di Tiesa atce\u013c direkt\u012bvas ties\u012bbu normas, kuras paredz \u0161\u0101du Savien\u012bbas ties\u012bbu tie\u0161u iejauk\u0161anos darba samaksas noteik\u0161an\u0101 un kuras t\u0101d\u0113j\u0101di neietilpst Savien\u012bbas likumdo\u0161anas kompetenc\u0113. P\u0101r\u0113j\u0101 da\u013c\u0101 t\u0101 D\u0101nijas pras\u012bbu noraida.<\/p>\n Konkr\u0113t\u0101k Tiesa secina, ka direkt\u012bva neietver Savien\u012bbas ties\u012bbu tie\u0161u iejauk\u0161anos ties\u012bb\u0101s apvienoties. T\u0101 non\u0101k pie \u0161\u0101da secin\u0101juma it \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz direkt\u012bvas noteikumu, kas velt\u012bts \u201ckopl\u012bguma sarunu par algu noteik\u0161anu veicin\u0101\u0161anai\u201d, pamatojoties tostarp uz to, ka \u0161aj\u0101 ties\u012bbu norm\u0101 dal\u012bbvalst\u012bm nav noteikts pien\u0101kums pan\u0101kt, lai liel\u0101ks darba \u0146\u0113m\u0113ju skaits pievienotos arodbiedr\u012bb\u0101m. Tiesa noraida ar\u012b D\u0101nijas pamatu par to, ka direkt\u012bva esot pie\u0146emta uz nepareiza juridisk\u0101 pamata8<\/a>.<\/p>\n
Neofici\u0101ls dokuments pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu vajadz\u012bb\u0101m, kas Tiesai nav saisto\u0161s. <\/p>\n Sprieduma pilnteksts un rezum\u0113jums (ja t\u0101ds ir)<\/a> tiek public\u0113ts CURIA t\u012bmek\u013cvietn\u0113 sprieduma pasludin\u0101\u0161anas dien\u0101.<\/p>\n Tiesas spriedums liet\u0101 Nr. C-19\/23 | D\u0101nija\/Parlaments un Padome (Adekv\u0101ta minim\u0101l\u0101 alga).<\/p>\n 1<\/a> Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt\u012bva (ES) 2022\/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekv\u0101t\u0101m minim\u0101laj\u0101m alg\u0101m Eiropas Savien\u012bb\u0101.<\/p>\n 2<\/a> To atbalsta Zviedrija.<\/p>\n 3<\/a> Pak\u0101rtoti D\u0101nija l\u016bdza atcelt direkt\u012bvas 4. panta 1. punkta d) apak\u0161punktu un\/vai 4. panta 2. punktu, kas attiecas uz kopl\u012bguma sarunu par algu noteik\u0161anu veicin\u0101\u0161anu. D\u0101nija uzskata, ka ar\u012b \u0161\u012bs ties\u012bbu normas p\u0101rk\u0101pj dal\u012bbvalstu kompetences.<\/p>\n 4<\/a> LESD 153. panta 5. punkts.<\/p>\n 5<\/a> LESD 153. panta 1. punkta b) apak\u0161punkts.<\/p>\n 6<\/a> Saska\u0146\u0101 ar direkt\u012bvas 5. panta 2. punktu \u0161ie krit\u0113riji ietver vismaz likum\u0101 noteiktu minim\u0101lo algu pirktsp\u0113ju saist\u012bb\u0101 ar dz\u012bves d\u0101rdz\u012bbu, algu visp\u0101r\u0113jo l\u012bmeni un sadal\u012bjumu, algu pieauguma tempu un valsts ilgtermi\u0146a ra\u017e\u012bguma l\u012bmeni un att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
<\/p>\n PIEZ\u012aME. Ar atcel\u0161anas pras\u012bbu tiek l\u016bgts atcelt Savien\u012bbas ties\u012bb\u0101m pretrun\u0101 eso\u0161us Savien\u012bbas iest\u0101\u017eu aktus. Iev\u0113rojot konkr\u0113tus nosac\u012bjumus, dal\u012bbvalstis, Eiropas iest\u0101des un priv\u0101tpersonas var v\u0113rsties Ties\u0101 vai Visp\u0101r\u0113j\u0101 ties\u0101 ar atcel\u0161anas pras\u012bbu. Ja pras\u012bba ir pamatota, ties\u012bbu aktu atce\u013c. Attiec\u012bgajai iest\u0101dei ir j\u0101aizpilda juridiskais vakuums, kas var\u0113tu rasties \u0161\u0101 akta atcel\u0161anas d\u0113\u013c.<\/td>\n
\n<\/tr>\n
\n
<\/p>\n