{"id":47198,"date":"2025-11-12T14:33:08","date_gmt":"2025-11-12T14:33:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47198\/"},"modified":"2025-11-12T14:33:08","modified_gmt":"2025-11-12T14:33:08","slug":"janvaris-vai-viegli-but-jaunam-un-citas-filmas-patriotu-nedela-skatamas-bez-maksas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47198\/","title":{"rendered":"&#8220;Janv\u0101ris&#8221;, &#8220;Vai viegli b\u016bt jaunam?&#8221; un citas filmas Patriotu ned\u0113\u013c\u0101 skat\u0101mas bez maksas"},"content":{"rendered":"<p>Ar 11. novembri port\u0101l\u0101 <a target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.filmas.lv\/\" rel=\"nofollow noopener\">filmas.lv<\/a> s\u0101kas nu jau tradicion\u0101l\u0101&#13;<br \/>\nPatriotu ned\u0113\u013ca, ko Latvijas Valsts sv\u0113tku laik\u0101 r\u012bko Nacion\u0101lais&#13;<br \/>\nKino centrs sadarb\u012bb\u0101 ar LR \u0100rlietu ministriju, &#8211; \u012bpa\u0161i izv\u0113l\u0113tu filmu izlase,&#13;<br \/>\nkas bez maksas pieejama jebkur\u0101 diennakts laik\u0101 un jebkur\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. \u0160ogad&#13;<br \/>\nuzman\u012bbas centr\u0101 &#8211; iev\u0113rojamais dokument\u0101lists Juris Podnieks (1950-1992) sav\u0101&#13;<br \/>\njubilejas gad\u0101, 14 filmu izlase, kas skat\u012bt\u0101jiem b\u016bs pieejama l\u012bdz 19. novembra&#13;<br \/>\nplkst. 23:59 (atbilsto\u0161i katras valsts laika joslai).<\/p>\n<p>Latvijas kult\u016brtelp\u0101 \u0161ogad tiek svin\u0113ts Jura Podnieka gads,&#13;<br \/>\natz\u012bm\u0113jot \u0161\u012bs person\u012bbas noz\u012bm\u012bgo lomu n\u0101cijas v\u0113stur\u0113, t\u0101p\u0113c Patriotu ned\u0113\u013cas&#13;<br \/>\npied\u0101v\u0101jum\u0101 ietilpst gan pa\u0161a Jura Podnieka darbi, ko vi\u0146\u0161 veidojis k\u0101&#13;<br \/>\noperators un re\u017eisors (1972-1990), gan ar\u012b divas jaun\u0101ko laiku filmas, kam Jura&#13;<br \/>\nPodnieka person\u012bba ir iedvesmas avots vai simbolisks t\u0113ls. Dokument\u0101laj\u0101 film\u0101&#13;<br \/>\nPodnieks par Podnieku. \u201cLaika liecinieks\u201d (2024) re\u017eisores Anna Viduleja&#13;<br \/>\nun Antra Cilinska vispus\u012bgi izv\u0113rt\u0113 izcil\u0101 dokument\u0101lista rado\u0161o darbu un&#13;<br \/>\nieguld\u012bjumu Latvijas kult\u016bras v\u0113stur\u0113, person\u012bbas veido\u0161anos un v\u0113l\u0101ko ietekmi&#13;<br \/>\nuz sabiedriski politiskajiem procesiem, vi\u0146a prasmi prec\u012bzi un asredz\u012bgi&#13;<br \/>\nnotvert laikmeta svar\u012bg\u0101kos notikumus Latvij\u0101, Eirop\u0101 un gr\u016bsto\u0161\u0101s PSRS&#13;<br \/>\nimp\u0113rijas drup\u0101s. Filma sa\u0146\u0113musi piecas nomin\u0101cijas Nacion\u0101lajai kinobalvai&#13;<br \/>\nLielais Kristaps, apbalvota k\u0101 lab\u0101k\u0101 pilnmetr\u0101\u017eas dokument\u0101l\u0101 filma un par&#13;<br \/>\nlab\u0101ko mont\u0101\u017eu.<\/p>\n<p>K\u0101 simbolisks un galven\u0101 varo\u0146a dz\u012bv\u0113 noz\u012bm\u012bgs t\u0113ls Juris&#13;<br \/>\nPodnieks par\u0101d\u0101s Viestura Kairi\u0161a sp\u0113lfilm\u0101 \u201cJanv\u0101ris\u201d (2022), kuras&#13;<br \/>\ndarb\u012bba risin\u0101s galvenok\u0101rt 1991. gada barik\u0101\u017eu laik\u0101; tas ar\u012b pa\u0161am Jurim&#13;<br \/>\nPodniekam bija tra\u0123isks un iz\u0161\u0137ir\u012bgi svar\u012bgs dz\u012bves posms. Viestura Kairi\u0161a&#13;<br \/>\nfilma sa\u0146\u0113musi ne tikai piecas nacion\u0101l\u0101s kino balvas Lielais Kristaps, bet ar\u012b&#13;<br \/>\napbalvojumus Romas festiv\u0101l\u0101 It\u0101lij\u0101, Var\u0161avas festiv\u0101l\u0101 Polij\u0101 un citur&#13;<br \/>\npasaul\u0113.<\/p>\n<p>Pa\u0161a Jura Podnieka filmu izlasi veido divas da\u013cas &#8211; agr\u012bnie&#13;<br \/>\ndarbi, kuros Podnieks ir operators citu re\u017eisoru kinodarbos (septi\u0146as \u012bsfilmas&#13;<br \/>\n1972-1981), un re\u017eijas darbi, s\u0101kot ar 1977. gada debiju. Juri Podnieku uz&#13;<br \/>\nR\u012bgas kinostudiju atveda vi\u0146a t\u0113vs, le\u0123end\u0101rais diktors Boriss Podnieks&#13;<br \/>\n(1924-1995), kura bals\u012b skan visi p\u0113ckara gadu kino\u017eurn\u0101li un dokument\u0101l\u0101s&#13;<br \/>\nfilmas, ar\u012b daudzi no Jura Podnieka pirmajiem darbiem. P\u0113c m\u0101cek\u013ca gadiem, kas&#13;<br \/>\npavad\u012bti operatora asistenta amat\u0101, pirmoreiz k\u0101 patst\u0101v\u012bgs operators Juris&#13;<br \/>\nPodnieks str\u0101d\u0101jis div\u0101s dokument\u0101laj\u0101s \u012bsfilm\u0101s, kas 1972. gad\u0101 veidotas p\u0113c&#13;<br \/>\nIzgl\u012bt\u012bbas ministrijas pas\u016bt\u012bjuma skolu vajadz\u012bb\u0101m, iepaz\u012bstinot ar Latvij\u0101&#13;<br \/>\naizsarg\u0101jamiem augiem un dz\u012bvniekiem; abas re\u017eisora Vadima Masa filmas&#13;<br \/>\niek\u013cautas \u0161aj\u0101 izlas\u0113.<\/p>\n<p>70. gadu otraj\u0101 pus\u0113 Juris Podnieks s\u0101ka sadarboties ar&#13;<br \/>\nre\u017eisori Laimu \u017durginu, kuras uzman\u012bbas centr\u0101 bija iev\u0113rojamas Latvijas&#13;<br \/>\nkult\u016bras person\u012bbas, &#8211; abu autoru sadarb\u012bb\u0101 tapu\u0161as dokument\u0101l\u0101s filmas par&#13;<br \/>\ndzejniekiem Oj\u0101ru V\u0101cieti (\u201cCeturt\u0101 dimensija\u201d, 1977) un Imantu Ziedoni&#13;<br \/>\n(\u201cImants Ziedonis. Portrets loc\u012bjumos\u201d, 1979), komponistu Raimondu Paulu&#13;<br \/>\n(\u201cRaimonds Pauls. Portrets ar m\u016bziku\u201d, 1977).<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 laik\u0101 radies ar\u012b pasaules kinov\u0113stur\u0113 joproj\u0101m&#13;<br \/>\naktu\u0101lais un kinematogr\u0101fiski p\u0101rsteidzo\u0161ais re\u017eisora Herca Franka darbs Vec\u0101ks&#13;<br \/>\npar desmit min\u016bt\u0113m (1978) &#8211; maza b\u0113rna &#8220;dv\u0113seles portrets&#8221; vien\u0101 gar\u0101&#13;<br \/>\nkadr\u0101, skatoties le\u013c\u013cu te\u0101tra izr\u0101di un izdz\u012bvojot visu iesp\u0113jamo emociju&#13;<br \/>\ngammu. Tie\u0161i Juris Podnieks k\u0101 operators izgudrojis, k\u0101 tehniski realiz\u0113t -&#13;<br \/>\nizgaismot un nofilm\u0113t \u0161o re\u017eisora unik\u0101lo ieceri, lai filmu var\u0113tu uz\u0146emt&#13;<br \/>\nskat\u012bt\u0101ju z\u0101les tums\u0101, desmit min\u016btes nep\u0101rtraucot kinokameras darb\u012bbu un&#13;<br \/>\nveidojot \u012bsfilmu, kur\u0101 neb\u016bs nevienas mont\u0101\u017eas vietas.<\/p>\n<p>Re\u017eisora An\u0161a Epnera filma \u201cKrustsolis\u201d (1981) st\u0101sta&#13;<br \/>\npar \u0161\u0137\u0113pmet\u0113ju treneri M\u0101ri Gr\u012bvu, kur\u0161 izaudzin\u0101jis olimpisko \u010dempionu Daini&#13;<br \/>\nK\u016blu, un Juris Podnieks \u0161aj\u0101 film\u0101 ir ne tikai operators, bet ar\u012b aizkadra&#13;<br \/>\nbalss, izjaut\u0101jot treneri par vi\u0146a pieredzi dauzon\u012bgu pusaud\u017eu veido\u0161an\u0101 par&#13;<br \/>\nsp\u0113c\u012bg\u0101m person\u012bb\u0101m, kas var sevi disciplin\u0113t sporta sasniegumiem. Sav\u0101 zi\u0146\u0101&#13;<br \/>\n\u0161is Jurim Podniekam ir diezgan personisks temats &#8211; ar\u012b vi\u0146\u0161 savulaik ar&#13;<br \/>\npusaud\u017ea gadu riska faktoriem ticis gal\u0101, tren\u0113joties sport\u0101 &#8211; modernaj\u0101&#13;<br \/>\npiecc\u012b\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Jau 70. gadu beig\u0101s Juris Podnieks saj\u016bt tieksmi piev\u0113rsties&#13;<br \/>\nre\u017eijai, un pirmoreiz izm\u0113\u0123in\u0101t sp\u0113kus vi\u0146am \u013cauj, veidojot kino\u017eurn\u0101la Padomju&#13;<br \/>\nLatvija 1977. gada 3. izlaidumu. Autors to izveido k\u0101 \u012bsfilmu ar nosaukumu&#13;<br \/>\n\u0160\u016bpulis, p\u0113tot skumjo demogr\u0101fijas situ\u0101ciju Latvij\u0101 un film\u0113jot gan \u0123imenes,&#13;<br \/>\nkur\u0101s izaugu\u0161i asto\u0146i vai devi\u0146i b\u0113rni, gan speci\u0101listu koment\u0101rus par izmai\u0146\u0101m&#13;<br \/>\nsabiedr\u012bb\u0101 un dzimst\u012bbas statistik\u0101.<\/p>\n<p>Pirm\u0101 filma re\u017eisora status\u0101 ir \u201cBr\u0101\u013ci Kokari\u201d (1978)&#13;<br \/>\n&#8211; divu Latvijas kult\u016brai noz\u012bm\u012bgu kordiri\u0123entu dubultportrets -, bet dr\u012bz p\u0113c&#13;<br \/>\ntam Juris Podnieks s\u0101k darbu pie savas pirm\u0101s pilnmetr\u0101\u017eas filmas \u201cStr\u0113lnieku&#13;<br \/>\nzvaigzn\u0101js\u201d (1981), vis\u0101 Latvij\u0101 mekl\u0113jot vecos latvie\u0161u str\u0113lniekus un&#13;<br \/>\nvi\u0146u st\u0101stus par kariem un likte\u0146iem. Ar \u0161o darbu Juris Podnieks spilgti un&#13;<br \/>\ntalant\u012bgi apliecina savu interesi par nacion\u0101li noz\u012bm\u012bgiem tematiem, savuk\u0101rt&#13;<br \/>\nstarptautisku iev\u0113r\u012bbu vi\u0146am atnesa filma \u201cVai viegli b\u016bt jaunam?\u201d&#13;<br \/>\n(1986) &#8211; unik\u0101ls gad\u012bjums, kad dokument\u0101l\u0101 filma nevis sekojusi notikumiem un&#13;<br \/>\niem\u016b\u017ein\u0101jusi svar\u012bg\u0101kos procesus, bet pati tos izrais\u012bjusi, g\u0101jusi pa priek\u0161u&#13;<br \/>\nsabiedr\u012bbas noska\u0146ojumam un b\u016btiski papla\u0161in\u0101jusi uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s robe\u017eas.&#13;<br \/>\nLatvij\u0101 \u0161\u012b filma k\u013cuva par soci\u0101lu fenomenu ar milz\u012bgu rezonansi sabiedr\u012bb\u0101,&#13;<br \/>\nviens no pirmsatmodas laika, t\u0101 saukt\u0101s perestroikas simboliem, kas iedro\u0161in\u0101ja&#13;<br \/>\nar\u012b citus run\u0101t atkl\u0101ti un drosm\u012bgi, &#8211; bez \u0161\u0101das uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s neb\u016btu bijis&#13;<br \/>\nAtmodas.<\/p>\n<p>Likumsakar\u012bgi, ka Jura Podnieka n\u0101kam\u0101 pilnmetr\u0101\u017eas filma \u201cKrustce\u013c\u0161\u201d&#13;<br \/>\n(1990) ir Atmodas procesu un notikumu iedvesmots darbs, bet jau ar&#13;<br \/>\nstarptautisku dimensiju &#8211; filmas caurviju mot\u012bvs ir 1990. gada&#13;<br \/>\ndziesmu sv\u0113tki Latvij\u0101, kur pirmoreiz p\u0113c ilgiem padomju okup\u0101cijas&#13;<br \/>\ngadiem piedal\u012bj\u0101s ar\u012b trimdas latvie\u0161i, bet neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas procesu&#13;<br \/>\nparal\u0113les Juris Podnieks atrod ar\u012b Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101.<\/p>\n<p>Patriotu ned\u0113\u013cas tie\u0161saistes festiv\u0101ls port\u0101l\u0101 filmas.lv&#13;<br \/>\nveidots ar Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Valsts Kinofotofonodokumentu&#13;<br \/>\narh\u012bva un Kult\u016bras inform\u0101cijas sist\u0113mu centra (KISC) pal\u012bdz\u012bbu, projektu&#13;<br \/>\natbalsta Latvijas Republikas \u0100rlietu ministrija.<\/p>\n<p>Filmas tie\u0161saist\u0113 vis\u0101 pasaul\u0113 pieejamas no 11. novembra&#13;<br \/>\nplkst. 00 l\u012bdz 19. novembra plkst. 23:59 atbilsto\u0161i&#13;<br \/>\nkatras valsts laika joslai. Patriotu ned\u0113\u013cas programm\u0101 filmas tiek&#13;<br \/>\ndemonstr\u0113tas latvie\u0161u valod\u0101, jo Valsts sv\u0113tku festiv\u0101la kontekst\u0101&#13;<br \/>\nsvar\u012bgs ir atbalsts latvie\u0161u diasporai vis\u0101 pasaul\u0113, pal\u012bdzot tautie\u0161iem kopt&#13;<br \/>\nun saglab\u0101t savu nacion\u0101lo identit\u0101ti, tostarp valodu.<\/p>\n<p>Patriotu ned\u0113\u013cas filmu kolekcija iek\u013caujas Jura Podnieka&#13;<br \/>\njubilejas gad\u0101, kura ietvaros LKA Latvijas Kino muzejs koordin\u0113 da\u017e\u0101dus&#13;<br \/>\nkult\u016bras notikumus &#8211; izst\u0101di muzej\u0101, filmu demonstr\u0113\u0161anu kl\u0101tienes seansos,&#13;<br \/>\nteor\u0113tiskus p\u0113t\u012bjumus, Podnieka dienasgr\u0101mat\u0101s balst\u012btas gr\u0101matas izn\u0101k\u0161anu u.&#13;<br \/>\nc.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ar 11. novembri port\u0101l\u0101 filmas.lv s\u0101kas nu jau tradicion\u0101l\u0101&#13; Patriotu ned\u0113\u013ca, ko Latvijas Valsts sv\u0113tku laik\u0101 r\u012bko Nacion\u0101lais&#13;&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":47199,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[129,12842,2089,89,90,35,39,38,36,37,34,40,3742,12843,3743,12844],"class_list":{"0":"post-47198","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-__typenameadvicekeyword","9":"tag-id1140","10":"tag-id126","11":"tag-entertainment","12":"tag-izklaide","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-lv","20":"tag-slugkino","21":"tag-slugvalsts-svetki","22":"tag-titlekino","23":"tag-titlevalsts-svetki"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115537222275838558","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47198","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=47198"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47198\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/47199"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=47198"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=47198"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=47198"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}