{"id":47212,"date":"2025-11-12T14:42:18","date_gmt":"2025-11-12T14:42:18","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47212\/"},"modified":"2025-11-12T14:42:18","modified_gmt":"2025-11-12T14:42:18","slug":"pieci-latvijas-uznemumi-iekluvusi-500-lielako-regiona-kompaniju-topa-rezultati-gan-neiepriecina","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47212\/","title":{"rendered":"Pieci Latvijas uz\u0146\u0113mumi iek\u013cuvu\u0161i 500 liel\u0101ko re\u0123iona komp\u0101niju top\u0101; rezult\u0101ti gan neiepriecina"},"content":{"rendered":"

Glob\u0101l\u0101s risku p\u0101rvald\u012bbas komp\u0101nija “Coface” publiskojusi ikgad\u0113jo p\u0113t\u012bjumu par ekonomisko situ\u0101ciju Centr\u0101l\u0101s un Austrumeiropas (CAE) re\u0123ion\u0101.<\/p>\n

Top 500 liel\u0101ko un pelno\u0161\u0101ko uz\u0146\u0113mumu reiting\u0101 iek\u013cuvu\u0161i 39 uz\u0146\u0113mumi no Baltijas valst\u012bm: pieci no Latvijas, 9 no Igaunijas un 25 no Lietuvas. <\/p>\n

Latvija \u0161ogad ie\u0146em p\u0113d\u0113jo vietu gan Baltijas, gan CAE m\u0113rog\u0101 p\u0113c reiting\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113to uz\u0146\u0113mumu skaita. <\/p>\n

Vienlaikus “Coface” ekonomisti public\u0113ju\u0161i ar\u012b 2026. gada IKP prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kam\u0113r Lietuvai un Igaunijai \u2013 attiec\u012bgi 3,3% un 2,6%, t\u0101d\u0113j\u0101di ar\u012b \u0161aj\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101j\u0101 kaimi\u0146valstis apsteidz Latviju.<\/p>\n

No Latvijas uz\u0146\u0113mumiem visaugst\u0101ko poz\u012bciju \u2013 175. vietu \u2013 ie\u0146em elektr\u012bbas ra\u017eot\u0101js un tirgot\u0101js AS “Latvenergo”. Sal\u012bdzinot ar gadu iepriek\u0161, uz\u0146\u0113mums reiting\u0101 nokritis par 24 poz\u012bcij\u0101m, ko liel\u0101 m\u0113r\u0101 ietekm\u0113jis p\u0113rna gada apgroz\u012bjuma un pe\u013c\u0146as kritums \u2013 attiec\u012bgi par 16% un 22%. <\/p>\n

Reiting\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113ti ar\u012b mazumtirgot\u0101ji SIA “Rimi Latvia” (287. vieta, k\u0101pums par 13 poz\u012bcij\u0101m), SIA “Maxima Latvija” (294. vieta, k\u0101pums par 8 poz\u012bcij\u0101m) un IT produktu un sadz\u012bves elektronikas izplat\u012bt\u0101js AS “Elko Grupa” (309. vieta, par 2 poz\u012bcij\u0101m augst\u0101k). <\/p>\n

No jauna reiting\u0101 \u0161ogad iek\u013cuvusi AS “Air Baltic Corporation” (467. vieta), reiting\u0101 aizst\u0101jot degvielas ra\u017eot\u0101ju “Orlen Latvija”.<\/p>\n

Top 500 sarakst\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113tie pieci Latvijas uz\u0146\u0113mumi kopum\u0101 p\u0113rn apgroz\u012bja 5,73 miljardus eiro un guva 257 miljonu eiro pe\u013c\u0146u. Tie nodarbin\u0101ja kopum\u0101 15 495 cilv\u0113kus, kas veido teju 1,8% no visiem nodarbin\u0101tajiem Latvij\u0101. Sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo gadu, Latvijas un Igaunijas uz\u0146\u0113mumu skaits reiting\u0101 palicis nemain\u012bgs, bet Lietuvas \u2013 no 21 uz 25 uz\u0146\u0113mumiem.<\/p>\n

Lasiet ar\u012b<\/p>\n

\"Vai<\/a>\"Kl\u0101t<\/a><\/p>\n

“Latvijas poz\u012bcija Top 500 liel\u0101ko uz\u0146\u0113mumu reiting\u0101 \u0161ogad nav main\u012bjusies,” nor\u0101da “Coface Baltics” kred\u012btrisku departamenta vad\u012bt\u0101js Mindaugs Va\u013cskis (Mindaugas Valskys). <\/p>\n

“V\u0113sturiski Latvij\u0101 bija visatt\u012bst\u012bt\u0101k\u0101 tradicion\u0101l\u0101s r\u016bpniec\u012bbas nozare starp Baltijas valst\u012bm, ta\u010du globaliz\u0101cijas un augsto izmaksu d\u0113\u013c \u0161\u012b nozare pak\u0101peniski zaud\u0113jusi konkur\u0113tsp\u0113ju un vietu glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b. Savulaik ierobe\u017eot\u0101s invest\u012bcijas augst\u0101kas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas ra\u017eo\u0161an\u0101 un tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012btos pakalpojumos \u0161obr\u012bd atspogu\u013cojas lielu uz\u0146\u0113mumu tr\u016bkum\u0101 Latvij\u0101. T\u0101pat Latvija ir ar\u012b sal\u012bdzino\u0161i liels to uz\u0146\u0113mumu \u012bpatsvars, kas bijusi atkar\u012bgi no eksporta uz Krieviju un NVS valst\u012bm, un p\u0101rorient\u0113\u0161an\u0101s uz citiem tirgiem prasa laiku. Savuk\u0101rt Lietuvas un Igaunijas lab\u0101kais sniegums \u0161aj\u0101 reiting\u0101 skaidrojams ar daudzveid\u012bg\u0101ku uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas strukt\u016bru \u2013 tur vair\u0101k uz\u0146\u0113mumu sp\u0113ju iek\u013c\u016bt re\u0123iona reiting\u0101, pateicoties dinamiskai jaunuz\u0146\u0113mumu videi, akt\u012bvam pakalpojumu sektoram, sp\u0113c\u012bgai mazumtirdzniec\u012bbas konsolid\u0101cijai un stabil\u0101m poz\u012bcij\u0101m ener\u0123\u0113tikas nozar\u0113. \u0160\u012bs priek\u0161roc\u012bbas veido konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ku ekonomikas modeli, kas sp\u0113j lab\u0101k piel\u0101goties \u0101r\u0113jiem satricin\u0101jumiem,” saka Va\u013cskis.<\/p>\n

Saska\u0146\u0101 ar “Coface” jaun\u0101ko prognozi, IKP pieaugums 2026. gad\u0101 Latvij\u0101 var\u0113tu sasniegt 2,1%, Lietuv\u0101 \u2013 3,3%, bet Igaunij\u0101 \u2013 2,6%. Lai gan Latvijai paredz\u0113tais izaugsmes temps ir zem\u0101kais starp Baltijas valst\u012bm, “Coface” eksperti paredz kopum\u0101 ekonomikas atvese\u013co\u0161anos un invest\u012bciju aktivit\u0101tes k\u0101pumu.<\/p>\n

“Latvijas ekonomikas atvese\u013co\u0161an\u0101s \u0161ogad bijusi sam\u0113r\u0101 l\u0113na, un izaugsmi ietekm\u0113ju\u0161i \u0101r\u0113jie nelabv\u0113l\u012bgie faktori, \u012bpa\u0161i v\u0101j\u0161 neto eksports. Tom\u0113r perspekt\u012bvas, visticam\u0101k, uzlabosies jau \u0161\u012b gada beig\u0101s un 2026. gad\u0101, jo paredzams iev\u0113rojams publisko invest\u012bciju k\u0101pums, tostarp Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nisma (ARF) finans\u0113jums. \u0160im ES l\u012bdzek\u013cu piepl\u016bdumam vajadz\u0113tu sniegt \u013coti nepiecie\u0161amo stimulu infrastrukt\u016bras un att\u012bst\u012bbas projektu \u012bsteno\u0161anai, kas veicin\u0101s iek\u0161zemes piepras\u012bjumu un jaunu darbvietu rad\u012b\u0161anu. Turkl\u0101t nesen ieviestie augst\u0101kie tarifi Kan\u0101das koksnes nozarei var\u0113tu palielin\u0101t Latvijas koksnes eksporta konkur\u0113tsp\u0113ju, laika gait\u0101 uzlabojot tirdzniec\u012bbas bilanci.<\/p>\n

Darba tirg\u016b paredzama pak\u0101peniska bezdarba samazin\u0101\u0161an\u0101s, kas stiprin\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bbu pirktsp\u0113ju un t\u0101d\u0113j\u0101di atbalst\u012bs priv\u0101to pat\u0113ri\u0146u. Kopum\u0101 \u0161ie faktori veido labv\u0113l\u012bg\u0101ku ekonomisko vidi n\u0101kotn\u0113, neraugoties uz pa\u0161reiz\u0113jo \u0101r\u0113j\u0101 piepras\u012bjuma v\u0101jumu,” nor\u0101da Mindaugs Va\u013cskis. <\/p>\n

Polija joproj\u0101m ir Centr\u0101l\u0101s un Austrumeiropas re\u0123iona dzin\u0113jsp\u0113ks ar 178 uz\u0146\u0113mumiem Top 500 sarakst\u0101, kuros nodarbin\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 1,2 miljoni cilv\u0113ku. \u0160ie uz\u0146\u0113mumi kopum\u0101 p\u0113rn apgroz\u012bja teju 481 miljardu eiro. Polijas l\u012bderpoz\u012bcijas saglab\u0101jas jau vair\u0101kus gadus, ta\u010du, neskatoties uz lielo apgroz\u012bjumu, pe\u013c\u0146as r\u0101d\u012bt\u0101ji Polijas Top 500 reitinga uz\u0146\u0113mumos biju\u0161i sal\u012bdzino\u0161i pietic\u012bgi \u2013 9,04 miljardi eiro, kas ir viens no zem\u0101kajiem pe\u013c\u0146as procentu\u0101lajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem re\u0123ion\u0101. To galvenok\u0101rt ietekm\u0113ju\u0161as sp\u0113c\u012bg\u0101s zlota poz\u012bcijas un darbasp\u0113ka tr\u016bkums. Otraj\u0101 viet\u0101 reiting\u0101 p\u0113c p\u0101rst\u0101v\u0113to uz\u0146\u0113mumu skaita ierindojas \u010cehija ar 71 uz\u0146\u0113mumu, tre\u0161aj\u0101 \u2013 Ung\u0101rija (61), ceturtaj\u0101 \u2013 Rum\u0101nija (56), piektaj\u0101 \u2013 Slov\u0101kija (25).<\/p>\n

V\u0113rt\u0113jot atsevi\u0161\u0137u uz\u0146\u0113mumu sniegumu, Top 500 reitinga pirmo vietu, neraugoties uz b\u016btisku apgroz\u012bjuma un pe\u013c\u0146as kritumu, ar\u012b \u0161ogad ie\u0146em Polijas naftas p\u0101rstr\u0101des un degvielas mazumtirdzniec\u012bbas uz\u0146\u0113mums “Orlen”. T\u0101l\u0101k seko ma\u0161\u012bnb\u016bves komp\u0101nija “\u0160koda Auto” (\u010cehija), mazumtirgot\u0101js “Jeronimo Martins Polska” (Polija), ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113mums “MOL” (Ung\u0101rija) un sp\u0113\u013cu un loteriju organizators “Totalizator Sportowy” (Polija).<\/p>\n

“Coface” ekonomisti uzsver, ka p\u0113c 2022.\u20132023. gada ekonomisk\u0101s turbulences, 2024. gads CAE re\u0123ion\u0101 iez\u012bm\u0113jis trauslu atvese\u013co\u0161an\u0101s posmu. Infl\u0101cija<\/a> gada laik\u0101 strauji samazin\u0101j\u0101s \u2013 vid\u0113ji no 10% l\u012bdz 3%, ta\u010du izaugsme saglab\u0101j\u0101s m\u0113rena un nevienm\u0113r\u012bga. Vid\u0113jais IKP pieaugums stabiliz\u0113j\u0101s ap +2%, ta\u010du re\u0123iona liel\u0101ko uz\u0146\u0113mumu apgroz\u012bjums samazin\u0101j\u0101s par 3,7%, galvenok\u0101rt naftas r\u016bpniec\u012bbas lejupsl\u012bdes d\u0113\u013c. Vienlaikus Top 500 uz\u0146\u0113mumu pe\u013c\u0146a pieauga par 3,1%, kas liecina par pak\u0101penisku ekonomikas stabiliz\u0101ciju.<\/p>\n

2024. gada Top 500 reitings atkl\u0101j nians\u0113tu ainu par nozaru sniegumu CAE re\u0123ion\u0101. R\u016bpniec\u012bba joproj\u0101m domin\u0113 (miner\u0101lvielas, \u0137\u012bmisk\u0101s vielas, nafta, plastmasa, farm\u0101cija, autob\u016bve un transports), ta\u010du saskaras ar stagn\u0101ciju struktur\u0101lo ierobe\u017eojumu un \u0101r\u0113j\u0101 spiediena d\u0113\u013c. Savuk\u0101rt tirdzniec\u012bbas nozare k\u013cuvusi par izaugsmes virz\u012bt\u0101jsp\u0113ku, pateicoties m\u0101jsaimniec\u012bbu pat\u0113ri\u0146a atg\u016b\u0161anai un algu k\u0101pumam. <\/p>\n

\u0160aj\u0101 nozar\u0113 apgroz\u012bjums pieauga par 6,2%, bet pe\u013c\u0146a \u2013 par 25%. IKT un elektroiek\u0101rtu nozare uzr\u0101d\u012bja du\u0101lus rezult\u0101tus \u2013 digit\u0101lo pakalpojumu segments plauka, bet ra\u017eo\u0161anas sektors atpalika. Komun\u0101lie un sabiedriskie pakalpojumi piedz\u012bvoja kritumu ener\u0123ijas tirgu stabiliz\u0101cijas d\u0113\u013c, savuk\u0101rt lauksaimniec\u012bbas un p\u0101rtikas nozare saglab\u0101ja stabilit\u0101ti, ko veicin\u0101ja notur\u012bgs piepras\u012bjums un ES atbalsts. Met\u0101lapstr\u0101des uz\u0146\u0113mumus negat\u012bvi ietekm\u0113ja cenu kritums un stingr\u0101kas ES klimata pras\u012bbas.<\/p>\n

Darba tirg\u016b nodarbin\u0101t\u012bba pieauga par 0,8%, bet bezdarbs saglab\u0101j\u0101s v\u0113sturiski zems. Re\u0101l\u0101s darba algas, \u012bpa\u0161i Austrumeirop\u0101, b\u016btiski palielin\u0101j\u0101s, atjaunojot pirktsp\u0113ju, kas bija sarukusi augst\u0101s infl\u0101cijas d\u0113\u013c.<\/p>\n

“Coface” ekonomisti CAE ekonomikas perspekt\u012bvas tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 v\u0113rt\u0113 piesardz\u012bgi optimistiski, ta\u010du uzsver past\u0101vo\u0161o nenoteikt\u012bbu. <\/p>\n

K\u0101 nor\u0101da Va\u013cskis: “Paredzams, ka iek\u0161zemes koppprodukta pieaugums re\u0123iona valst\u012bs turpin\u0101sies m\u0113ren\u0101 temp\u0101, ko veicin\u0101s iek\u0161zemes pat\u0113ri\u0146\u0161 un ES invest\u012bcijas. Monet\u0101r\u0101s politikas m\u012bkstin\u0101\u0161ana sniegs papildu atbalstu, ta\u010du ilgsto\u0161\u0101 v\u0101juma situ\u0101cija V\u0101cij\u0101 \u2013 re\u0123iona galvenaj\u0101 tirdzniec\u012bbas partner\u012b \u2013 un iesp\u0113jamie glob\u0101l\u0101s tirdzniec\u012bbas izaicin\u0101jumi atvese\u013co\u0161anos var kav\u0113t.”<\/p>\n

\u0160ogad glob\u0101l\u0101s risku p\u0101rvald\u012bbas komp\u0101nijas CAE re\u0123iona uz\u0146\u0113mumu Top 500 reitingu publisko jau 17. gadu p\u0113c k\u0101rtas. Reiting\u0101 iek\u013cuvu\u0161ie uz\u0146\u0113mumi p\u0113t\u012bjum\u0101 tiek analiz\u0113ti ne tikai p\u0113c apgroz\u012bjuma un pe\u013c\u0146as, bet ar\u012b da\u017e\u0101diem papildu faktoriem, tostarp, darbiniekus skaita, nozares, tirgus un kred\u012btreitinga. T\u0101d\u0113j\u0101di CAE Top 500 reitings kalpo k\u0101 reprezentat\u012bvs r\u0101d\u012bt\u0101js tirgus tendenc\u0113m vis\u0101 re\u0123ion\u0101. <\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>