{"id":47513,"date":"2025-11-12T21:14:19","date_gmt":"2025-11-12T21:14:19","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47513\/"},"modified":"2025-11-12T21:14:19","modified_gmt":"2025-11-12T21:14:19","slug":"vai-strauja-atjaunojamas-energijas-attistiba-sniedz-ceribu-lente-lv-3","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47513\/","title":{"rendered":"Vai strauj\u0101 atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas att\u012bst\u012bba sniedz cer\u012bbu?\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>\u0136\u012bnas Emisiju L\u016bzuma Punkts: Vai Gaisma Tune\u013ca Gal\u0101?<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar jaun\u0101ko anal\u012bzi, kas veikta sadarb\u012bb\u0101 ar Ener\u0123\u0113tikas un t\u012br\u0101s ener\u0123ijas p\u0113tniec\u012bbas centru (CREA) un public\u0113ta platform\u0101 Carbon Brief, past\u0101v cer\u012bgs sign\u0101ls \u2013 \u0136\u012bnas oglek\u013ca emisijas p\u0113d\u0113jo 18 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 ir stabiliz\u0113ju\u0161\u0101s vai pat s\u0101ku\u0161as samazin\u0101ties. \u0160is ir noz\u012bm\u012bgs pav\u0113rsiens, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka \u0136\u012bna ir pasaul\u0113 liel\u0101k\u0101 izme\u0161u rad\u012bt\u0101ja, veidojot aptuveni 30% no glob\u0101laj\u0101m emisij\u0101m un liel\u0101 m\u0113r\u0101 pa\u013caujoties uz og\u013cu ener\u0123iju.<\/p>\n<p>Dati un Tendences: Cer\u012bbu Pilns Att\u012bst\u012bbas Virziens<\/p>\n<p>Anal\u012bze atkl\u0101j, ka kop\u0161 2024. gada marta emisijas ir biju\u0161as nemain\u012bgas vai pat kr\u012bto\u0161as. Pat ener\u0123ijas piepras\u012bjuma pieauguma laik\u0101 no j\u016blija l\u012bdz septembrim, ener\u0123\u0113tikas sektora oglek\u013ca dioks\u012bda emisijas saglab\u0101ja savu l\u012bmeni. Ja \u0161\u012b tendence turpin\u0101sies, 2025. gad\u0101 sagaid\u0101ms pirmais pilna gada oglek\u013ca dioks\u012bda emisiju kritums. Lauri Myllyvirta, vado\u0161ais anal\u012bti\u0137is CREA, nor\u0101da, ka \u0161\u0101ds scen\u0101rijs, pat ja izmai\u0146as \u0161\u0137iet nelielas \u2013 vienu procentu vai maz\u0101k \u2013 ir simboliski noz\u012bm\u012bgas. T\u0101s liecina par potenci\u0101lu sasniegt emisiju maksimumu jau agr\u0101k nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji tika pl\u0101nots.<\/p>\n<blockquote>\n<p>\u201cLai gan emisiju pieaugums vai kritums par 1% vai maz\u0101k varb\u016bt ne\u0161\u0137iet milz\u012bga objekt\u012bva at\u0161\u0137ir\u012bba, tam ir pastiprin\u0101ta simbolisk\u0101 noz\u012bme, jo \u0136\u012bnas politikas veidot\u0101ji ir atst\u0101ju\u0161i iesp\u0113ju emisiju pieaugumam v\u0113l vair\u0101kus gadus, atst\u0101jot emisiju maksimumu nenoteiktu,\u201d raksta Lauri Myllyvirta.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Neskatoties uz \u0161o pozit\u012bvo dinamiku, \u0136\u012bna joproj\u0101m atpaliek no m\u0113r\u0137iem samazin\u0101t oglek\u013ca intensit\u0101ti jeb oglek\u013ca dioks\u012bda emisijas uz iek\u0161zemes kopprodukta vien\u012bbu laika posm\u0101 no 2020. l\u012bdz 2025. gadam. Lai sasniegtu valsts noteiktos klimata m\u0113r\u0137us, nepiecie\u0161ami strauj\u0101ki samazin\u0101jumi. Tom\u0113r \u0136\u012bnai ir v\u0113sture, kur\u0101 t\u0101 bie\u017ei vien ir \u201cmaz\u0101k sol\u012bjusi, bet vair\u0101k izpild\u012bjusi\u201d sav\u0101s klimata saist\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p>Industrijas un Tehnolo\u0123iskais Progress: Atjaunojam\u0101s Ener\u0123ijas Un Elektrisko Transportl\u012bdzek\u013cu Loma<\/p>\n<p>Svar\u012bgu lomu emisiju stabiliz\u0101cij\u0101 sp\u0113l\u0113 strauj\u0101 saules un v\u0113ja ener\u0123ijas att\u012bst\u012bba. \u0160\u012bs atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas avoti pal\u012bdz apmierin\u0101t augo\u0161o ener\u0123ijas piepras\u012bjumu, vienlaikus samazinot ener\u0123\u0113tikas sektora rad\u012bt\u0101s emisijas. Pirmajos devi\u0146os m\u0113ne\u0161os no 2025. gada \u0136\u012bna ir pievienojusi iespaid\u012bgu 240 gigavatus (GW) saules un 61 GW v\u0113ja jaudas. \u0160ie r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina, ka 2025. gad\u0101 tiks uzst\u0101d\u012bts jauns atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas rekords, jau t\u0101pat p\u0113rn uzst\u0101dot 333 GW saules jaudas \u2013 vair\u0101k nek\u0101 vis\u0101 p\u0101r\u0113j\u0101 pasaul\u0113 kop\u0101. Saules ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161ana tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b pieauga par 46%, bet v\u0113ja ener\u0123ijas \u2013 par 11%. T\u0101pat elektrisko transportl\u012bdzek\u013cu (EV) strauj\u0101 izplat\u012bba ir samazin\u0101jusi emisijas no transporta degvielas par 5% gad\u0101.<\/p>\n<p>Pozit\u012bvas tendences nov\u0113rotas ar\u012b cementa, met\u0101lu un t\u0113rauda ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113s, kur emisijas attiec\u012bgi samazin\u0101ju\u0161\u0101s par 7% un 1% tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b. T\u0113rauda ra\u017eo\u0161anas emisijas ar\u012b ir kritu\u0161\u0101s. Savuk\u0101rt naftas piepras\u012bjums un emisijas transporta sektor\u0101 samazin\u0101j\u0101s par 5% taj\u0101 pa\u0161\u0101 period\u0101. Tom\u0113r \u0137\u012bmisk\u0101s r\u016bpniec\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s ir palielin\u0101jusi emisijas par 10%, ko izrais\u012bjis plastmasas un citu \u0137\u012bmisko produktu ra\u017eo\u0161anas pieaugums, t\u0101d\u0113j\u0101di da\u013c\u0113ji kompens\u0113jot cit\u0101s nozar\u0113s pan\u0101kto samazin\u0101jumu.<\/p>\n<p>N\u0101kotnes Perspekt\u012bvas Un Glob\u0101l\u0101 L\u012bdzdal\u012bba<\/p>\n<p>Neskatoties uz \u0161iem izaicin\u0101jumiem, \u0136\u012bna ir iesniegusi savu Nacion\u0101li Noteikto Iemaksu (NDC) pl\u0101nu 2035. gadam, ap\u0146emoties samazin\u0101t kop\u0113j\u0101s siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisijas par 7-10% no to maksimuma. Lai gan \u0136\u012bnas prezidents Sji Dzji\u0146pins nepiedal\u012bj\u0101s COP30 l\u012bderu samit\u0101, \u0136\u012bnas deleg\u0101cija bija kl\u0101teso\u0161a sarun\u0101s. COP30 prezidents Andr\u00e9 Corr\u00eaa do Lago uzteica \u0136\u012bnas klimata saist\u012bbas:<\/p>\n<blockquote>\n<p>\u201c\u0136\u012bna pied\u0101v\u0101 risin\u0101jumus, kas ir paredz\u0113ti visiem, ne tikai \u0136\u012bnai,\u201d vi\u0146\u0161 sac\u012bja. \u201cSaules pane\u013ci ir l\u0113t\u0101ki, tie ir tik konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgi , ka tie ir visur. Ja dom\u0101jat par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, tas ir labi.\u201d<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar nesen public\u0113tu ANO anal\u012bzi, valstu klimata saist\u012bbas kopum\u0101 virza pasauli uz 12% emisiju samazin\u0101jumu l\u012bdz 2035. gadam. \u0160is atjaunin\u0101tais zi\u0146ojums \u0146em v\u0113r\u0101 jaun\u0101s saist\u012bbas, tostarp \u0136\u012bnas, kas iesniegtas p\u0113c iepriek\u0161\u0113j\u0101s anal\u012bzes termi\u0146a. ANO klimata vad\u012bt\u0101js Simons Stiells \u0161o rezult\u0101tu nod\u0113v\u0113ja par \u201clielu lietu\u201d, uzsverot, ka \u201cikviens izvair\u012btais sild\u012b\u0161anas gr\u0101ds izgl\u0101bs miljoniem dz\u012bv\u012bbu un nodro\u0161in\u0101s miljardiem dol\u0101ru ietaup\u012bjumu no klimata rad\u012btajiem zaud\u0113jumiem.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0136\u012bnas Emisiju L\u016bzuma Punkts: Vai Gaisma Tune\u013ca Gal\u0101? Saska\u0146\u0101 ar jaun\u0101ko anal\u012bzi, kas veikta sadarb\u012bb\u0101 ar Ener\u0123\u0113tikas un&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":47514,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[1623,77,76,13000,13001,12999,3761,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-47513","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-atjaunojama-energija","9":"tag-bizness","10":"tag-business","11":"tag-co2-samazinajums","12":"tag-crea-analize","13":"tag-kinas-emisijas","14":"tag-klimata-parmainas","15":"tag-latvia","16":"tag-latvian","17":"tag-latviesu","18":"tag-latviesu-valoda","19":"tag-latviesuvaloda","20":"tag-latvija","21":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115538799063787115","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47513","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=47513"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47513\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/47514"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=47513"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=47513"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=47513"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}