{"id":47700,"date":"2025-11-13T04:42:08","date_gmt":"2025-11-13T04:42:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47700\/"},"modified":"2025-11-13T04:42:08","modified_gmt":"2025-11-13T04:42:08","slug":"investicijas-inovacijas-galvenais-meza-nozares-dzinejspeks-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/47700\/","title":{"rendered":"Invest\u012bcijas inov\u0101cij\u0101s \u2013 galvenais me\u017ea nozares dzin\u0113jsp\u0113ks :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Me\u017ea nozare ir viens no strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem balstiem Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101 ar b\u016btisku pienesumu gan iek\u0161zemes kopprodukt\u0101, gan valsts eksporta strukt\u016br\u0101. Nozare, kas aptver me\u017esaimniec\u012bbu, kokapstr\u0101di un m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161anu, 2023. gad\u0101 nodro\u0161in\u0101ja 6% no IKP un veidoja 17% no kop\u0113j\u0101 pre\u010du eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0160ie r\u0101d\u012bt\u0101ji apliecina, ka me\u017ea nozare ne tikai ir liel\u0101k\u0101 ra\u017eojo\u0161\u0101 nozare Latvij\u0101, bet ar\u012b viens no galvenajiem konkur\u0113tsp\u0113jas un ekonomisk\u0101s stabilit\u0101tes virz\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Koks, koka izstr\u0101d\u0101jumi un kokogles joproj\u0101m ir Latvijas eksporta pre\u010du l\u012bderos, kas apliecina nozares noz\u012bmi glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b. Vienlaikus nozares izaugsme prasa ar\u012b m\u0113r\u0137tiec\u012bgu politiku un invest\u012bcijas inov\u0101cij\u0101s, apstr\u0101des jaudu moderniz\u0113\u0161an\u0101 un cilv\u0113kkapit\u0101la att\u012bst\u012bb\u0101, lai saglab\u0101tu konkur\u0113tsp\u0113ju starptautisk\u0101 vid\u0113.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Neraugoties uz iespaid\u012bgajiem rezult\u0101tiem, me\u017ea nozarei ir virkne izaicin\u0101jumu \u2013 klimata m\u0113r\u0137u ievie\u0161ana, glob\u0101l\u0101s pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s un pieaugo\u0161\u0101s pras\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz vides ilgtsp\u0113ju. T\u0101p\u0113c nepiecie\u0161ama strat\u0113\u0123iska pieeja, kas \u013cauj l\u012bdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtsp\u0113j\u012bgu resursu apsaimnieko\u0161anu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Liel\u0101k\u0101 invest\u0113t\u0101ja apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kokr\u016bpniec\u012bba ir liel\u0101k\u0101 invest\u012bciju veic\u0113ja vis\u0101 apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101, skaidro Latvijas Kokmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101ju un tirgot\u0101ju valdes loceklis, Latvijas Kokr\u016bpniec\u012bbas feder\u0101cijas viceprezidents Kristaps Klauss. P\u0113c vi\u0146a teikt\u0101, p\u0113d\u0113jo \u010detru, piecu gadu laik\u0101 kokr\u016bpniec\u012bb\u0101 vai nu iek\u0101rt\u0101s, vai \u0113k\u0101s kopum\u0101 ir invest\u0113ts apm\u0113ram viens miljards eiro. \u201cMe\u017eu nozar\u0113 kopum\u0101 t\u0101s invest\u012bcijas ir v\u0113l liel\u0101kas, jo invest\u0113 ar\u012b me\u017eu \u012bpa\u0161nieki, me\u017eizstr\u0101des komp\u0101nijas, m\u0113be\u013cr\u016bpnieki. \u0160obr\u012bd izc\u0113lu tikai vienu nozares sada\u013cu \u2013 kokr\u016bpniec\u012bbu, kur\u0101 ir produktivit\u0101te, efektivit\u0101te un ar\u012b jauni produkti. Nozares robe\u017eas k\u013c\u016bst arvien pla\u0161\u0101kas, jo, paraugoties uz t\u0101diem uz\u0146\u0113mumiem k\u0101 Latvijas finieris, Stiga RM vai Gaujas koks, m\u0113s redzam, cik liela vieta \u0161o uz\u0146\u0113mumu iek\u0161ien\u0113 ir, teiksim, ma\u0161\u012bnb\u016bvei. Vi\u0146i \u0161o iek\u0101rtu ra\u017eo\u0161anu izmanto ne vien sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, bet s\u0101k ar\u012b str\u0101d\u0101t uz \u0101r\u0113jiem pas\u016bt\u012bjumiem,\u201d saka Kristaps Klauss.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">AS Re\u0123ion\u0101l\u0101 invest\u012bciju banka (RIB), kura me\u017eu nozari noteikusi par vienu no sav\u0101m strat\u0113\u0123iskaj\u0101m finans\u0113\u0161anas priorit\u0101t\u0113m, skaidro, ka \u0161\u012bs nozares ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu segment\u0101 v\u0113rojams \u013coti liels att\u012bst\u012bbas potenci\u0101ls. Bankas anal\u012bti\u0137i uzsver, ka \u012bpa\u0161i perspekt\u012bvs ir me\u017ea nozares ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu segments, kas arvien vair\u0101k piesaista ar\u012b starptautisku investoru interesi. &#8220;Me\u017eu nozare ir viens no Latvijas ekonomikas balstiem gan p\u0113c izveidot\u0101s pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas, gan eksporta kapacit\u0101tes. No bankas skatupunkta raugoties, \u0161\u012b nozare ir lo\u0123isks un ilgtermi\u0146\u0101 stabils partneris. RIB m\u0113r\u0137tiec\u012bgi atbalsta \u0161\u012bs nozares uz\u0146\u0113mumu att\u012bst\u012bbu, pied\u0101v\u0101jot risin\u0101jumus gan invest\u012bciju, gan apgroz\u0101mo l\u012bdzek\u013cu finans\u0113\u0161anai,&#8221; uzsver RIB valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Aleksandrs Jakov\u013cevs.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Saimnieciskais me\u017es ir j\u0101izaudz\u0113<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kokr\u016bpniec\u012bb\u0101 sevi\u0161\u0137i akt\u012bvi iegulda priv\u0101tais sektors. Publiski pieejamos inform\u0101cijas avotos min\u0113ti Latvijas finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA, OSB, Granti\u0146i 1 un citi. Liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 jauno r\u016bpn\u012bcu paredz\u0113ts ra\u017eot augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produktus, t\u0101d\u0113j\u0101di v\u0113l vair\u0101k k\u0101pinot me\u017eu nozares eksportsp\u0113ju. Tom\u0113r taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 nedr\u012bkstam aizmirst ar\u012b par nozares pamatu \u2013 me\u017eu. Lai k\u0101 grib\u0113tos dom\u0101t, ka koks izaugs pats no sevis un mums atliks vien iev\u0101kt ra\u017eu, tik vienk\u0101r\u0161i nav. K\u0101 nor\u0101da Kristaps Klauss, me\u017es tie\u0161\u0101m aug pats, bet saimnieciskais me\u017es ir j\u0101izaudz\u0113. \u201cMe\u017eam k\u0101 koku kopumam liel\u0101 m\u0113r\u0101 cilv\u0113ku nevajag. Ja cilv\u0113kam ir vajadz\u012bba izmantot me\u017ea produktus, j\u0101iegulda diezgan pamat\u012bgs darbs, lai vi\u0146\u0161 dab\u016btu to, ko v\u0113las. Pats vienk\u0101r\u0161\u0101kais piem\u0113rs: p\u0113c neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas daudzas p\u013cavas aizauga ar baltalk\u0161\u0146iem, un, \u0161odien tos c\u0113rtot (baltalk\u0161\u0146u cir\u0161anas periods ir starp divdesmit un tr\u012bsdesmit gadiem), 70 l\u012bdz 80% izn\u0101k malkas kvalit\u0101tes un tikai 20% der, piem\u0113ram, taras d\u0113l\u012b\u0161u ra\u017eo\u0161anai. Pieliekot darbu, rezult\u0101ts b\u016btu apgriezti proporcion\u0101ls \u2013 60 l\u012bdz 70% der\u0113tu taras d\u0113l\u012b\u0161u ra\u017eo\u0161anai un tikai 30 \u2013 40% b\u016btu j\u0101atdod malkai. T\u0101 ir vis\u0101s sug\u0101s. T\u0101s pirm\u0101s kop\u0161anas ir \u013coti, \u013coti svar\u012bgas. Tas ir svar\u012bgi ar\u012b klimata m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai. Koks augot piesaista CO2 un noglab\u0101 oglekli sav\u0101 stumbr\u0101, koksn\u0113. Nekoptai baltalk\u0161\u0146u audzei \u0161is CO2 b\u016bs apm\u0113ram 150 kubikmetri uz hekt\u0101ra. Savuk\u0101rt no kopta me\u017ea da\u017e\u0101m sug\u0101m varam dab\u016bt 300, 400 un, iesp\u0113jams, pat 500 kubikmetrus CO2. Tas ir \u013coti svar\u012bgs aspekts valsts m\u0113r\u0137u izpild\u012b\u0161anai.\u201d<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Invest\u012bcijas vai finans\u0113jums att\u012bst\u012bbai?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">M\u0113s v\u0113l joproj\u0101m m\u0113\u0123in\u0101m raudz\u012bties uz ekonomiku, uz uz\u0146\u0113mumu kopumu no centraliz\u0113t\u0101s ekonomikas skatupunkta, it k\u0101 b\u016btu k\u0101ds viens lielais karalis, kur\u0161 to visu sak\u0101rtos, saka Kristaps Klauss. \u201c\u0100rvalstu investors jau nepal\u012bdz\u0113s att\u012bst\u012bties viet\u0113jam uz\u0146\u0113mumam, vi\u0146\u0161 ien\u0101ks ar savu uz\u0146\u0113mumu un skat\u012bsies, k\u0101 nopeln\u012bt naudu. T\u0101 ir milz\u012bga dom\u0101\u0161anas k\u013c\u016bda, ka m\u0113s gaid\u0101m laimes l\u0101ci, kur\u0161 atn\u0101ks un mums pal\u012bdz\u0113s. N\u0113, taisni otr\u0101di! Mums pa\u0161iem, latvie\u0161iem, ir j\u0101ros\u0101s un m\u016bsu pa\u0161u kapit\u0101ls j\u0101liek liet\u0101, lai m\u016bsu bizness att\u012bst\u012btos. T\u0101 nauda rad\u012bsies no m\u016bsu pa\u0161u darba un smadzen\u0113m. Tas neb\u016bs tik \u0101tri makro ciparos, bet, ja m\u0113s pa\u0161i kust\u0113simies un pa\u0161i dar\u012bsim, ieguvums b\u016bs daudz liel\u0101ks.\u201d Vi\u0146\u0161 uzsver, ka \u0101rvalstu invest\u012bcijas ir ieguvums tikai taj\u0101s viet\u0101s, kur m\u0113s t\u0101du vai cit\u0101du iemeslu d\u0113\u013c pa\u0161i nesp\u0113jam pacelt ra\u017eo\u0161anu. \u201cJa Latvij\u0101 vajadz\u0113tu uztais\u012bt vienu lielu mikro\u010dipu r\u016bpn\u012bcu, kas maks\u0101 miljardus, tad vai nu ir \u0101rvalstu investors un ir mikro\u010dipu r\u016bpn\u012bca, vai ar\u012b investora nav un ar\u012b r\u016bpn\u012bcas nekad neb\u016bs. No t\u0101da viedok\u013ca invest\u012bcijas tie\u0161\u0101m ir vien\u012bgais risin\u0101jums.\u201d<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Diskut\u0113jot par kokr\u016bpniec\u012bbas nozares att\u012bst\u012bbas iesp\u0113j\u0101m, Latvijas Kokr\u016bpniec\u012bbas feder\u0101cijas viceprezidents nor\u0101da, ka galvenais finans\u0113juma avots ir aiz\u0146\u0113mums. \u201cT\u0101 nav invest\u012bcija klasiskaj\u0101 izpratn\u0113 \u2013 ja uz\u0146\u0113mums piesaista bankas kred\u012btu, tas ir j\u0101atmaks\u0101 no n\u0101kotnes ie\u0146\u0113mumiem, kas rodas, att\u012bstot ra\u017eo\u0161anu vai infrastrukt\u016bru,\u201d skaidro Kristaps Klauss.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt RIB, koment\u0113jot me\u017ea nozares kredit\u0113\u0161anas tendences, apstiprina, ka piepras\u012bjums p\u0113c att\u012bst\u012bbas finans\u0113juma \u0161aj\u0101 segment\u0101 ir pieaugo\u0161s un to virza uz\u0146\u0113mumu sp\u0113ja rad\u012bt augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produktus. &#8220;RIB akt\u012bvi sadarbojas ar uz\u0146\u0113mumiem, kuri me\u017eu nozares resursus p\u0101rv\u0113r\u0161 inovat\u012bvos un eksportsp\u0113j\u012bgos produktos. M\u016bsu portfel\u012b redzam stabilu izaugsmi, jo uz\u0146\u0113m\u0113ji invest\u0113 ne tikai izejmateri\u0101lu apstr\u0101d\u0113, bet ar\u012b m\u016bsdien\u012bg\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s, produktu dizain\u0101 un tirgu papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101. K\u0101 piem\u0113ru varu min\u0113t \u0161ogad pie\u0161\u0137irto 3,8 miljonu eiro finans\u0113jumu ZAZA TIMBER uz\u0146\u0113mumu grupai jaunu ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtu ieg\u0101dei un apgroz\u0101mo l\u012bdzek\u013cu nodro\u0161in\u0101\u0161anai. Savuk\u0101rt p\u0113rn 2,5 miljonu eiro finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts SIA Dai\u013crade koks ra\u017eo\u0161anas att\u012bst\u012b\u0161anai, bet v\u0113l gadu iepriek\u0161 4,8 miljonu eiro &#8211; uz\u0146\u0113mumam SIA Granti\u0146i 1 modernas me\u017eizstr\u0101des tehnikas ieg\u0101dei,&#8221; nor\u0101da RIB valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Aleksandrs Jakov\u013cevs. \u201cRIB skat\u012bjum\u0101 priorit\u0101ri ir tie uz\u0146\u0113mumi, kas ar Latvijas dabas resursiem sp\u0113j rad\u012bt ilgtsp\u0113j\u012bgus, konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus un eksport\u0113jamus produktus. \u0160\u0101du klientu att\u012bst\u012bbu atbalst\u0101m ar piel\u0101gotiem finans\u0113\u0161anas risin\u0101jumiem \u2013 s\u0101kot no invest\u012bciju kred\u012btiem l\u012bdz apgroz\u0101mo l\u012bdzek\u013cu finans\u0113jumam,\u201d uzsver RIB p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Atalgojuma pieaugums un tehnolo\u0123ijas<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">B\u016btisks izaicin\u0101jums nozarei ir izmaksu pieaugums ilgtsp\u0113j\u012bgas darb\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, tai skait\u0101 ar\u012b str\u0101d\u0101jo\u0161o atalgojuma cel\u0161anai. \u201cM\u0113s k\u0101 nozare labi saprotam, ka atalgojums aug un \u0161o procesu bremz\u0113t nevajag,\u201d saka Kristaps Klauss un iesaka dom\u0101t divos virzienos. \u201cViens, ka m\u0113s \u013coti p\u0101rdom\u0101jam savus tehnolo\u0123iskos procesus, lai cilv\u0113ka laiks b\u016btu iesp\u0113jami lietder\u012bg\u0101k izmantots. Te m\u0113s invest\u0113jam efektivit\u0101t\u0113, produktivit\u0101t\u0113, jaunos produktos. Otrs virziens ir, ja konkr\u0113taj\u0101 proces\u0101 tu nevari t\u0101 celt produktivit\u0101ti, lai t\u0101 var\u0113tu sekot straujajam algu pieaugumam, j\u0101mekl\u0113 veids, k\u0101 cilv\u0113ka roku darbu aizst\u0101t ar tehnolo\u0123ij\u0101m.\u201d<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kristaps Klauss ar\u012b nor\u0101da uz satrauco\u0161o darbsp\u0113j\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s tendenci. \u201cKad divt\u016bksto\u0161o gadu s\u0101kum\u0101 ien\u0101cu darba tirg\u016b, Latvij\u0101 bija 1,1 miljons darba sp\u0113j\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju. \u0160odien str\u0101d\u0101jo\u0161o skaits Latvij\u0101 ir 800 t\u016bksto\u0161i. Pat ja teor\u0113tiski darba rokas v\u0113l joproj\u0101m ir l\u0113t\u0101kas nek\u0101 ma\u0161iniz\u0113tais risin\u0101jums, pieejam\u012bba t\u0101m ir \u013coti limit\u0113ta. Mums darbinieku skaits Latvij\u0101 b\u016btiski samazin\u0101s. Ja tu gribi notur\u0113t to pa\u0161u apjomu, to pa\u0161u darba lielumu, tad nevis izgr\u016bd darbinieku no darba vides, bet gan aizst\u0101j neeso\u0161u darbinieku ar ma\u0161iniz\u0113tu risin\u0101jumu! T\u0101 bie\u017ei vien pat ir liel\u0101ka motiv\u0101cija nek\u0101 v\u0113lme ietaup\u012bt.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Me\u017ea nozare ir viens no strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem balstiem Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101 ar b\u016btisku pienesumu gan iek\u0161zemes kopprodukt\u0101, gan valsts&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":47701,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-47700","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115540560648452020","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47700","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=47700"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/47700\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/47701"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=47700"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=47700"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=47700"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}