{"id":486,"date":"2025-09-21T12:00:19","date_gmt":"2025-09-21T12:00:19","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/486\/"},"modified":"2025-09-21T12:00:19","modified_gmt":"2025-09-21T12:00:19","slug":"mediku-arodbiedriba-saks-kolektiva-interesu-strida-proceduru","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/486\/","title":{"rendered":"Medi\u0137u arodbiedr\u012bba s\u0101ks kolekt\u012bv\u0101 intere\u0161u str\u012bda proced\u016bru"},"content":{"rendered":"<p>Latvijas Vesel\u012bbas un soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes darbinieku arodbiedr\u012bba (LVSADA) s\u0101ks kolekt\u012bv\u0101 intere\u0161u str\u012bda proced\u016bru, jo nav pie\u0146emts l\u0113mums par papildu finans\u0113juma pie\u0161\u0137ir\u0161anu vesel\u012bbas apr\u016bpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielin\u0101jumam, a\u0123ent\u016bru LETA p\u0113c Nacion\u0101l\u0101s Tr\u012bspus\u0113j\u0101s sadarb\u012bbas padomes s\u0113des (NTSP) inform\u0113ja arodbiedr\u012bbas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja vietniece L\u012bga B\u0101ri\u0146a. K\u0101 atz\u012bm\u0113ja B\u0101ri\u0146a, p\u0113c NTSP s\u0113d\u0113 skat\u012bt\u0101s Finan\u0161u ministrijas (FM) prezent\u0101cijas izriet, ka vesel\u012bbas apr\u016bpei papildu paredz\u0113ti 34 miljoni eiro, kas, vi\u0146aspr\u0101t, &#8220;nesedz piln\u012bgi itin neko&#8221;.<\/p>\n<p>B\u0101ri\u0146a sac\u012bja, ka LVSADA Vesel\u012bbas ministrijai (VM) rakst\u012bts v\u0113stuli ar pras\u012bb\u0101m, sekos sarunas ar VM par iesp\u0113jamu izl\u012bguma risin\u0101jumu. Ja rezult\u0101ts netiks pan\u0101kts, LVSADA padome v\u0113rt\u0113s t\u0101l\u0101k\u0101s darb\u012bbas.<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar Darba str\u012bdu likumu kolekt\u012bvs intere\u0161u str\u012bds ir t\u0101das domstarp\u012bbas starp darbiniekiem vai darbinieku p\u0101rst\u0101vjiem un darba dev\u0113ju, darba dev\u0113jiem, darba dev\u0113ju organiz\u0101ciju vai \u0161\u0101du organiz\u0101ciju apvien\u012bbu, vai nozares p\u0101rvaldes instit\u016bciju, kuras rodas saist\u012bb\u0101 ar kolekt\u012bvo p\u0101rrunu procesu, nosakot jaunus darba apst\u0101k\u013cus vai nodarbin\u0101t\u012bbas noteikumus. Ja ir radies pamats kolekt\u012bvam intere\u0161u str\u012bdam, kolekt\u012bva intere\u0161u str\u012bda puse rakstveid\u0101 iesniedz otrai pusei iesniegumu, kur\u0101 nor\u0101da savas pras\u012bbas.<\/p>\n<p>Kolekt\u012bva intere\u0161u str\u012bda otra puse to nekav\u0113joties izskata un triju dienu laik\u0101 p\u0113c iesnieguma sa\u0146em\u0161anas rakstveid\u0101 pazi\u0146o savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraido\u0161a vai ar\u012b netiek sniegta, str\u012bds iz\u0161\u0137irams Kolekt\u012bva intere\u0161u str\u012bda iz\u0161\u0137ir\u0161ana izl\u012bg\u0161anas komisij\u0101. Savuk\u0101rt, ja komisij\u0101 netiek pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s, str\u012bdu iz\u0161\u0137ir darba kopl\u012bgum\u0101 noteiktaj\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101. Ja \u0161\u0101da k\u0101rt\u012bba nav noteikta, str\u012bds iz\u0161\u0137irams ar samierin\u0101\u0161anas metodi vai \u0161\u0137\u012br\u0113jties\u0101.<\/p>\n<p>K\u0101 nor\u0101d\u012bts FM prezent\u0101cij\u0101, 2026.gad\u0101 kop\u0113jais papildu finans\u0113jums vesel\u012bbai b\u016bs 34,5 miljoni eiro, 2027.gad\u0101 &#8211; 34,1 miljoni eiro, bet 2028.gad\u0101 &#8211; 34,1 miljoni eiro. Papildu nauda 2026.gad\u0101 paredz\u0113ta m\u0101tes un b\u0113rna vesel\u012bbas uzlabo\u0161anai, uzlabojot vesel\u012bbas pakalpojumu un z\u0101\u013cu pieejam\u012bbu. Turpm\u0101k \u0161im m\u0113r\u0137im ik gadu paredz\u0113ti 20,5 miljoni eiro, nor\u0101d\u012bts FM prezent\u0101cij\u0101.<\/p>\n<p>Piem\u0113ram, 3,7 miljoni eiro paredz\u0113ti speci\u0101listu un ambulatoro izmekl\u0113jumu pieejam\u012bbas uzlabo\u0161anai b\u0113rniem, 4,6 miljoni eiro &#8211; stacion\u0101ro pakalpojumu pieejam\u012bbas uzlabo\u0161anai b\u0113rniem. Savuk\u0101rt 1,5 miljoni eiro tiks atv\u0113l\u0113ti medic\u012bnisk\u0101s apaug\u013co\u0161anas pakalpojuma papla\u0161in\u0101\u0161anai, apmaks\u0101jot vair\u0101k nek\u0101 divus m\u0113\u0123in\u0101jumus un papla\u0161inot sa\u0146\u0113m\u0113ju loku, proti, pakalpojumu nodro\u0161inot ar\u012b tad, ja p\u0101rim\/sievietei neaugl\u012bba nav konstat\u0113ta.<\/p>\n<p>V\u0113l 605 000 eiro tiks atv\u0113l\u0113ti Dzimum\u0161unu re\u0123istra izveidei, 310 777 eiro &#8211; preimplent\u0101cijas \u0123en\u0113tiskajiem izmekl\u0113jumiem medic\u012bniskaj\u0101 apaug\u013co\u0161an\u0101 \u0123imen\u0113m ar p\u0101rmantotu \u0123en\u0113tisku slim\u012bbu. Papildu finans\u0113jums \u013caus apmaks\u0101t ar\u012b specifiskus izmekl\u0113jumus un skr\u012bningus, tostarp neinvaz\u012bvo prenat\u0101lo testu riska grupas gr\u016btniec\u0113m, preeklampsijas seruma skr\u012bningu, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101t kardiovaskul\u0101ro slim\u012bbu risku mazin\u0101\u0161anas programmu b\u0113rniem.<\/p>\n<p>Farm\u0101cijas pakalpojuma l\u012bdzfinans\u0113juma korekcijai medikamentu cenu segment\u0101 l\u012bdz 10 eiro un cilv\u0113kiem ar invalidit\u0101ti pl\u0101nots atv\u0113l\u0113t 9,6 miljonus eiro ik gadu.<\/p>\n<p>Jau v\u0113st\u012bts, ka pas\u0101kumiem, kas paredz\u0113ti atbalstam \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem, 2026.gad\u0101 iecer\u0113ts papildu finans\u0113jums 94 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Tas cita starp\u0101 ietver ar\u012b m\u0101tes un b\u0113rna vesel\u012bbas uzlabo\u0161anas pas\u0101kumus.<\/p>\n<p>Papildu 17 miljoni eiro tiks novirz\u012bti citiem priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem, tostarp 10 miljoni eiro &#8211; paliat\u012bv\u0101s apr\u016bpes nodro\u0161in\u0101\u0161anai, veicot politikas izmai\u0146as, un 3,2 miljoni eiro &#8211; soci\u0101l\u0101s rehabilit\u0101cijas pakalpojumiem. Atbalsts \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem turpin\u0101sies ar\u012b n\u0101kamajos gados, jo 2027.gad\u0101 pl\u0101nots papildu 88 miljonu eiro finans\u0113jums, bet 2028.gad\u0101 tas pieaugs v\u0113l par 107 miljoniem eiro.<\/p>\n<p>LETA jau rakst\u012bja, ka LVSADA piepras\u012bja l\u012bdz piektdienas NTSP s\u0113dei pie\u0146emt l\u0113mumu par papildu naudas pie\u0161\u0137ir\u0161anu vesel\u012bbas apr\u016bpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielin\u0101jumam, pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 solot s\u0101kt kolekt\u012bv\u0101 intere\u0161u str\u012bda proced\u016bru.<\/p>\n<p>Arodbiedr\u012bbas s\u0101kotn\u0113jais uzst\u0101d\u012bjums bija pras\u012bt darba samaksas palielin\u0101jumu par 15% \u0101rstniec\u012bbas person\u0101m un par 140 eiro atbalsta person\u0101m. P\u0113c\u0101k t\u0101 izvirz\u012bja pras\u012bbu par atalgojuma pieaugumu \u0101rstniec\u012bbas person\u0101m vismaz 13,5% apm\u0113r\u0101. Tas bud\u017eet\u0101 pras\u012btu papildu 133 miljonus eiro. LVSADA \u0161\u012bs pras\u012bbas pamatoja ar apsv\u0113rumiem, ka vald\u012bba nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t nozares konkur\u0113tsp\u0113ju, un atsauc\u0101s uz FM prognoz\u0113to algu pieaugumu tautsaimniec\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>K\u0101 atzinis vesel\u012bbas ministrs Hosams Abu Meri (JV), medi\u0137u arodbiedr\u012bbas pras\u012bba par papildu 133 miljoniem eiro medi\u0137u atalgojumam un t\u0101 pieaugumu par vismaz 13,5% \u0161obr\u012bd nav re\u0101li \u012bstenojama. Tom\u0113r, ja fisk\u0101laj\u0101 telp\u0101 rad\u012bsies papildu iesp\u0113jas, priorit\u0101ri tiks celti zem\u0101kie atalgojumi &#8211; \u012bpa\u0161i m\u0101s\u0101m, kuru darba samaksa joproj\u0101m b\u016btiski atpaliek no Eiropas Savien\u012bbas vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a, sol\u012bjis Abu Meri.<\/p>\n<p>Vienlaikus ministrs atg\u0101din\u0101jis, ka 2024.gad\u0101 \u0101rstniec\u012bbas personu atalgojums jau ticis palielin\u0101ts, un vismaz \u0101rstu atalgojuma l\u012bmenis \u0161obr\u012bd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to sal\u012bdzina ar tautsaimniec\u012bb\u0101 vid\u0113jo. Abu Meri v\u0113rsa uzman\u012bbu, ka p\u0113rn pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s, ka atl\u012bdz\u012bbas fondu iesp\u0113jams celt par 2,6%, t\u0101pat k\u0101 p\u0101r\u0113j\u0101 valsts sektor\u0101.<\/p>\n<p>Lai rastu ietaup\u012bjumus bud\u017eet\u0101, uz ko aicin\u0101ja FM, VM jau &#8220;nopietni p\u0101rskat\u012bja savas iesp\u0113jas un dar\u012bja visu iesp\u0113jamo, lai saglab\u0101tu gan eso\u0161o pakalpojumu pieejam\u012bbu, gan atalgojuma fondu,&#8221; nor\u0101d\u012bja ministrs. Abu Meri uzsv\u0113ris, ka publiski paudis un sarun\u0101s ar LVSADA apliecin\u0101jis, ka piln\u012bb\u0101 apzin\u0101s nozares kritisko situ\u0101ciju, \u012bpa\u0161i cilv\u0113kresursu jom\u0101.<\/p>\n<p>Politi\u0137a ieskat\u0101, medi\u0137u atalgojumam ir j\u0101turpina pieaugt. &#8220;Ar arodbiedr\u012bbu esam vienispr\u0101tis, ka Latvijas konteksts vairs nav vien\u012bgais sal\u012bdzin\u0101juma punkts &#8211; medi\u0137u pieejam\u012bba j\u0101nodro\u0161ina ne tikai R\u012bg\u0101, bet ar\u012b re\u0123ionos,&#8221; paudis ministrs. Vi\u0146\u0161 ar\u012b aicina \u0146emt v\u0113r\u0101, ka past\u0101v cilv\u0113kresursu p\u0101rvilin\u0101\u0161anas risks starp valst\u012bm.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvijas Vesel\u012bbas un soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes darbinieku arodbiedr\u012bba (LVSADA) s\u0101ks kolekt\u012bv\u0101 intere\u0161u str\u012bda proced\u016bru, jo nav pie\u0146emts l\u0113mums par&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":487,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,47,32,33,22,381,64,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,385,26,27,172,382,384,383,24,25,21],"class_list":{"0":"post-486","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-ekonomika","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-jaunumi","16":"tag-kultura","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-pieriga","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-riga","31":"tag-sabiedriba","32":"tag-sludinajumi","33":"tag-sports-afisa","34":"tag-top-stories","35":"tag-topstories","36":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/486","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=486"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/486\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/487"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=486"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=486"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=486"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}