{"id":48619,"date":"2025-11-14T03:58:10","date_gmt":"2025-11-14T03:58:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/48619\/"},"modified":"2025-11-14T03:58:10","modified_gmt":"2025-11-14T03:58:10","slug":"zemes-nozares-var-dot-papildu-pienesumu-latvijai-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/48619\/","title":{"rendered":"Zemes nozares var dot papildu pienesumu Latvijai :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Ap 20% no IKP rodas no zemes izmanto\u0161anas Latvij\u0101, t\u0101p\u0113c l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem ir j\u0101sp\u0113j pie\u0146emt l\u0113mumi, kuri v\u0113rsti uz visas sabiedr\u012bbas ieguvumiem, nevis atsevi\u0161\u0137u nelielu intere\u0161u grupu v\u0113lm\u0113m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">T\u0101di secin\u0101jumi skan\u0113ja Latvijas Me\u017eu sertifik\u0101cijas padomes 10 starptautiskaj\u0101 konferenc\u0113 Ilgtsp\u0113ja un resursi zemes p\u0101rvald\u012bb\u0101: sadarb\u012bba kr\u012bzes un p\u0101rmai\u0146u laik\u0101. Zemes nozares ir noz\u012bm\u012bgs Latvijas resurss, kuru var izmantot da\u017e\u0101d\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, vienlaikus uz t\u0101s izaudz\u0113tais &#8211; lauksaimniec\u012bbas produkti, koksne &#8211; kalpo k\u0101 noz\u012bm\u012bgs resurss apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbai, vienlaikus \u0161is zemes komplekss ir noz\u012bm\u012bga tautsaimniec\u012bbas sf\u0113ra, kas nodro\u0161ina darbavietas, nodok\u013cu ien\u0101kumus un ar\u012bdzan mazina da\u017e\u0101dus riskus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">J\u0101dom\u0101 ar savu galvu<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u201eLatvijas divas nelaimes ir p\u0101rregul\u0101cija, kad cen\u0161amies p\u0101r\u0146emt visu, ko vien iesaka, bet nedom\u0101jam ar savu galvu un \u0161os ieteikumus neadapt\u0113jam Latvijas apst\u0101k\u013ciem, k\u0101 ar\u012b p\u0101rsp\u012bl\u0113ta demokr\u0101tija, kad atsevi\u0161\u0137u nelielu grupu iebildumu d\u0113\u013c tiek nobremz\u0113ti projekti,\u201c uzsv\u0113ra SIA Laflora valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Uldis Ameriks. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka \u013coti liela noz\u012bme ir politikas un pl\u0101no\u0161anas dokumentiem. \u201eKonkr\u0113t\u0101s teritorijas att\u012bst\u012bbai b\u016btisk\u0101kais dokuments ir teritorijas att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns, kuram j\u0101b\u016bt skrupulozi izv\u0113rt\u0113tam, t\u0101d\u0113j\u0101di nodalot t\u0101s teritorijas, kuras paredz\u0113tas ra\u017eo\u0161anai, no t\u0101m, kuras paredz\u0113tas citam \u2014 dabas aizsardz\u012bbai,\u201c uzsver U. Ameriks. Vi\u0146apr\u0101t, Latvij\u0101 ir j\u0101b\u016bt t\u0101diem normat\u012bvajiem aktiem, lai var\u0113tu \u0101tri pie\u0146emt l\u0113mumus un realiz\u0113t sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgas ieceres. \u201eZemes izmanto\u0161ana &#8211; t\u0101 ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labkl\u0101j\u012bbas pamats, bet ar\u012b valsts dro\u0161\u012bbas pamats,\u201c t\u0101 U. Ameriks. Vi\u0146apr\u0101t, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz t\u0101s var izaudz\u0113t, bet ar\u012b tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Koksnes ra\u017eo\u0161anai &#8211; tikai 53%no zemes<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">AS Latvijas Valsts me\u017ei valdes loceklis Dagnis Dubrovskis nor\u0101d\u012bja, ka arvien liel\u0101ka noz\u012bme tiek pie\u0161\u0137irta biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anai, t\u0101p\u0113c uz\u0146\u0113muma me\u017ea apsaimnieko\u0161anas m\u0113r\u0137is \u2013 dabas aizsardz\u012bba ir 23,16% no apsaimniekot\u0101s plat\u012bbas. Koksnes ra\u017eo\u0161anai no me\u017ea \u2014 62,1%, koksnes ra\u017eo\u0161anai ar vides nosac\u012bjumiem \u2013 16,2% un dabai \u2013 21,7% no me\u017ea. Savuk\u0101rt no LVM kop\u0113j\u0101s apsaimniekojam\u0101s zemes m\u0113r\u0137is koksnes ra\u017eo\u0161anai ir 53%, koksnes ra\u017eo\u0161anai ar vides nosac\u012bjumiem &#8211; 14%, dabai me\u017e\u0101 \u2014 19%, dabai \u0101rpus me\u017ea &#8211; 7%, infrastrukt\u016brai &#8211; 5% un 2% \u2013 p\u0101r\u0113jiem m\u0113r\u0137iem \u0101rpus me\u017ea un infrastrukt\u016bras. Kop\u0113j\u0101 Latvijas me\u017eu plat\u012bba ir 1,73 miljoni hekt\u0101ru, no kuriem AS Latvijas Valsts me\u017ei apsaimnieko\u0161an\u0101 ir 1,59 miljoni ha, Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijai \u2014 nedaudz vair\u0101k nek\u0101 89 000 ha, me\u017eu p\u0113t\u012b\u0161anas stacijai Kalsnava \u2014 nedaudz vair\u0101k par 28 000 ha, Aizsardz\u012bbas ministrijai \u2014 nepilni 19 000 ha un Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijai &#8211; teju 2500 ha.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Nek\u0101du ierobe\u017eojumu nav 1,245 milj. hekt\u0101ru, kuri atrodas AS Latvijas Valsts me\u017ei apsaimnieko\u0161an\u0101, 3254 ha \u2014 Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas, 22 518 ha \u2014 me\u017eu p\u0113t\u012b\u0161anas stacijas Kalsnava, 7194 ha \u2014 Aizsardz\u012bbas ministrijas un 2217 ha \u2014 Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas vald\u012bjum\u0101. \u201eIepriek\u0161\u0113j\u0101s piecgades koksnes ieguves apjomi liecina, ka Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas un Aizsardz\u012bbas ministrijas p\u0101rraudz\u012bb\u0101 eso\u0161ajos me\u017eos saimniecsk\u0101 darb\u012bba nav notikusi,\u201c secin\u0101ja D. Dubrovskis. Vi\u0146\u0161 atg\u0101din\u0101ja, ka kop\u0113j\u0101 ES noz\u012bmes biotopu plat\u012bba valst\u012b, kas identific\u0113jama Me\u017ea valsts re\u0123istr\u0101, ir 489 070 ha, no kuriem ES noz\u012bmes me\u017ea biotopi ir identific\u0113ti 334 597 ha plat\u012bb\u0101. 80% no ES noz\u012bmes biotopiem atrodas uz valstij piedero\u0161\u0101m zem\u0113m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Par tre\u0161da\u013cu maz\u0101k<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">2024. gad\u0101 LVM apsaimniekotajos me\u017eos tika ieg\u016bti 7,44 milj. m3 koksnes, ta\u010du n\u0101kamajos desmit gados koksnes kr\u0101ja, kura sasniegs galven\u0101s cirtes un kop\u0161anas cirtes parametrus, b\u016bs 127 milj. m3. D. Dubrovskis v\u0113rsa uzman\u012bbu, ka LVM apsaimniekotajos me\u017eos koksnes ieguve tiek veikta vid\u0113ji vair\u0101kus desmitus gadu v\u0113l\u0101k p\u0113c galven\u0101s cirtes vecuma sasnieg\u0161anas \u2014 apsei \u0161\u012b starp\u012bba ir 39 gadi, priedei- 24 gadi, eglei &#8211; 22 gadi, melnalksnim &#8211; 20 gadu, b\u0113rzam &#8211; 14 gadu. \u201cC\u0113rtam vec\u0101kus kokus, kuri ir p\u0101rsniegu\u0161i normat\u012bvajos aktos noteikto koku sugu galven\u0101s cirtes vecumu,\u201c nor\u0101d\u012bja D. Dubrovskis. Vi\u0146\u0161 atzina, ka ir veika model\u0113\u0161ana par ES Za\u013c\u0101 kursa un citu saist\u012bbu izpildes ietekmi uz ikgad\u0113jiem koksnes ieguves apjomiem Latvij\u0101, jo pa\u0161reiz\u0113jo 13 milj. m3 viet\u0101 var\u0113tu ieg\u016bt nedaudz vair\u0101k nek\u0101 12 milj. m3, ta\u010du ir ar\u012b scen\u0101riji, kuros ieg\u016bt\u0101s koksnes apjoms b\u016btu 8,2 \u2014 9,5 miljonu m3 apm\u0113r\u0101. \u201cT\u0101 ir milz\u012bga ietekme ne tikai uz ekonomiku, bet ar\u012b uz darbaviet\u0101m utt.,\u201c atzina D. Dubrovskis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146apr\u0101t, lai \u0161o situ\u0101ciju amortiz\u0113tu, b\u016bs nepiecie\u0161ams uz daudziem procesiem pal\u016bkoties cit\u0101di, nek\u0101 to dar\u0101m pa\u0161laik, un \u012bstenot da\u017e\u0101dus pas\u0101kumus &#8211; risin\u0101jumus. \u201cAtt\u012bst\u012bt integr\u0113t\u0101s me\u017ea apsaimnieko\u0161anas risin\u0101jumus, ieviest dinamisk\u0101s dabas aizsardz\u012bbas sist\u0113mas, palielin\u0101t kokaud\u017eu ra\u017e\u012bbu, me\u017ea apsaimnieko\u0161anas meto\u017eu pilnveido\u0161ana, nodro\u0161inot aug\u0161\u0146u aizsardz\u012bbu, ietekmes uz vidi kompens\u0113\u0161anas sist\u0113mas izveido\u0161ana uz\u0146\u0113muma un klientu vajadz\u012bb\u0101m, att\u012bstot dabas kred\u012btu pied\u0101v\u0101jumu,\u201c uz jaut\u0101jumu, k\u0101 kompens\u0113t koksnes ieguves kritumu, skaidroja D. Dubrovskis. Vi\u0146\u0161 atzina, ka t\u0101p\u0113c nepiecie\u0161amas normat\u012bvo aktu izmai\u0146as, dabas aizsardz\u012bbas sist\u0113mas moderniz\u0113\u0161ana, me\u017ea apsaimnieko\u0161anas noteikumu p\u0101rskat\u012b\u0161ana, k\u0101 ar\u012b ietekmes uz vidi v\u0113rt\u0113\u0161anas normat\u012bvu pilnveido\u0161ana. \u201cLai aizst\u0101tu fosilos resursus, ir j\u0101palielina koksnes produktu izmanto\u0161ana b\u016bv\u0113s,\u201c t\u0101 D. Dubrovskis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Nevar ignor\u0113t 20% IKP \u0123eneratoru<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">AS Latvijas Finieris padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Uldis Bi\u0137is aicin\u0101ja ne tikai izprast \u0123eopolitisko situ\u0101ciju, k\u0101da ir izveidojusies Eirop\u0101, bet ar\u012b vienlaikus me\u017ea nozares iesp\u0113jamo papildu pienesumu valsts bud\u017eetam. Me\u017ea nozare \u2014 me\u017esaimniec\u012bba un kokr\u016bpniec\u012bba &#8211; \u0161obr\u012bd veido ap 6% no Latvijas IKP, kop\u0101 ar lauksaimniec\u012bbu un cit\u0101m bioekonomikas nozar\u0113m tas jau rada ap 12% no IKP. Savuk\u0101rt ar netie\u0161o ietekmi saist\u012btaj\u0101s nozar\u0113s \u2014 transport\u0101, b\u016bvniec\u012bb\u0101, izgl\u012bt\u012bb\u0101 un cit\u0101s \u2014 kop\u0101 jau ap 20% no IKP rodas no zemes izmanto\u0161anas Latvij\u0101. Faktiski Latvij\u0101 katrs piektais eiro rodas no zemes apsaimnieko\u0161anas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u201cLatvij\u0101 priec\u0101jamies par koka renesansi arhitekt\u016br\u0101, vienlaikus moderniem produktiem ir nepiecie\u0161ama pieeja ilgtsp\u0113j\u012bgiem resursiem un ilgtsp\u0113j\u012bga zemes izmanto\u0161ana, ta\u010du diem\u017e\u0113l desmit gadu laik\u0101 \u0161o jaut\u0101jumu neesam atrisin\u0101ju\u0161i,\u201c atzina U. Bi\u0137is. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka attiec\u012bgs l\u0113mums b\u016bs agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k j\u0101pie\u0146em. \u201cTad, kad Eiropas Savien\u012bb\u0101 tika pie\u0146emti lielie l\u0113mumi, vair\u0101kiem nozares l\u012bderiem bija saj\u016bta, ka beidzot b\u016bs zemes dal\u012bjums (10% stingr\u0101 aizsardz\u012bb\u0101, 20% multifunkcion\u0101lai izmanto\u0161anai un 70% produkt\u012bvi zin\u0101tniski saimnieciski izmantojami) un ar\u012b Latvij\u0101 \u0161\u012b pieeja tiks \u012bstenota, kad viens otram pal\u012bdz\u0113sim, nevis trauc\u0113sim,\u201c t\u0101 U. Bi\u0137is. Vi\u0146\u0161 ar\u012b atg\u0101din\u0101ja, ka \u0161odien sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar laiku pirms vair\u0101k\u0101m desmitgad\u0113m dabas v\u0113rt\u012bbas ir daudz sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kas un komplic\u0113t\u0101kas, vienlaikus \u0161odienas re\u0101lajai situ\u0101cijai neatbilsto\u0161i \u2014 novecoju\u0161i \u2013 normat\u012bvie akti b\u016bt\u012bb\u0101 spie\u017e koksni sap\u016bd\u0113t me\u017e\u0101. \u201cT\u0101d\u0113j\u0101di vairojam biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, tostarp dz\u012bvotnes kukai\u0146iem utt., bet jaut\u0101jums ir, cik daudz t\u0101das v\u0113lamies un k\u0101du redzam ainu n\u0101kotn\u0113,\u201d t\u0101 U. Bi\u0137is.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Sap\u016b\u0161anai atst\u0101jam arvien vair\u0101k<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Me\u017ea resursu monitoringa dati r\u0101da \u2014 kop\u0113j\u0101 koksnes kr\u0101ja Latvij\u0101 ir 671,5 miljoni m3, bet atmiru\u0161\u0101s koksnes daudzums sasniedz 64,1 milj. m3. P\u0113d\u0113jo 16 gadu laik\u0101 atmiru\u0161\u0101s koksnes daudzums palielin\u0101jies par 7,7 miljoniem m3 jeb 13,7%. U. Bi\u0137is jaut\u0101ja, vai n\u0101kotn\u0113 \u0161\u012bs atmiru\u0161\u0101s koksnes apjoms turpin\u0101s pieaugt, v\u0113l jo vair\u0101k t\u0101p\u0113c, ka Latvij\u0101 palielin\u0101sies veco me\u017eu daudzums. \u013boti daudz eg\u013cu aud\u017eu tika st\u0101d\u012bts p\u0113c v\u0113tr\u0101m padomju laikos, t\u0101p\u0113c n\u0101kotn\u0113 \u0161\u0101du aud\u017eu (p\u0113c valdaudzes) plat\u012bbu apjoms hekt\u0101ros b\u016bs teju divas reizes liel\u0101ks, nek\u0101 tas ir pa\u0161laik. \u201cCik no \u0161aj\u0101s audz\u0113s izaugu\u0161\u0101 non\u0101ks kokapstr\u0101d\u0113 un tiks izmantots pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas rad\u012b\u0161an\u0101 un cik no t\u0101 paliks (sap\u016bs) me\u017e\u0101?\u201d jaut\u0101ja U. Bi\u0137is.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146apr\u0101t, ja l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem ir v\u0113lme dot ties\u012bbas pa\u0161iem me\u017ea \u012bpa\u0161niekiem pie\u0146emt l\u0113mumus, tad nozarei ir j\u0101b\u016bt gatavai pie\u0146emt attiec\u012bgos koksnes resursus. Vienlaikus p\u0113d\u0113jos gados boj\u0101jumu d\u0113\u013c noz\u0101\u0123\u0113t\u0101s koksnes apjoms ir b\u016btiski pieaudzis, bet no t\u0101s var ieg\u016bt liel\u0101koties ener\u0123\u0113tisko koksni, kurai nek\u0101das lielas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nav. Malkas vairo\u0161ana nek\u0101du b\u016btisku pienesumu ne sabiedr\u012bbai, ne valsts bud\u017eetam nerad\u012bs. T\u0101p\u0113c, lai \u0161o jaut\u0101jumu risin\u0101tu, ir nepiecie\u0161ama l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113ju izl\u0113m\u012bba un atbild\u012bba \u2014 veco eg\u013cu aud\u017eu nomai\u0146a ar jaun\u0101m, produkt\u012bv\u0101k\u0101m me\u017eaudz\u0113m, mistraud\u017eu veido\u0161ana t\u0101m piem\u0113rotos apst\u0101k\u013cos, kas t\u0101d\u0113j\u0101di \u013cautu sasniegt gan ekonomiskos gan ekolo\u0123iskos m\u0113r\u0137us.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">U. Bi\u0137is ar\u012b aicin\u0101ja sal\u012bdzin\u0101t minim\u0101lo koku cir\u0161anas vecumu \u2014 priedei klimatiski v\u0113s\u0101kaj\u0101 Zviedrij\u0101 tie ir 60 gadi, Igaunij\u0101 \u2014 90 gadi, bet Latvij\u0101 &#8211; 101 gads, eglei Zviedrij\u0101 \u2013 45 gadi, Igaunij\u0101 \u2013 60 gadi, bet Latvij\u0101 \u2013 81 gads, b\u0113rzam Zviedrij\u0101 \u2013 35 gadi, Igaunij\u0101 &#8211; 60 gadi, bet Latvij\u0101 &#8211; 71 gads. Turkl\u0101t ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka Somij\u0101 un Norv\u0113\u0123ij\u0101 koku cir\u0161anas vecums nav noteikts un tas ir ikviena me\u017ea \u012bpa\u0161nieka l\u0113mums, kad veikt koksnes ieguvi. \u201cTikai tad, kad \u012bpa\u0161niekam ir br\u012bv\u012bba l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101, varam ieg\u016bt vislab\u0101ko rezult\u0101tu visiem &#8211; gan \u012bpa\u0161niekam, gan kokapstr\u0101dei, gan valstij (bud\u017eetam),\u201d t\u0101 U. Bi\u0137is. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja uz jaunajiem trijiem p\u012bl\u0101riem adekv\u0101tai konkur\u0113tsp\u0113jai \u2014 veiktsp\u0113ja, ilgtsp\u0113ja un dro\u0161\u012bba.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">U. Bi\u0137a ieskat\u0101 \u0161obr\u012bd ir iesp\u0113ja mobiliz\u0113t Latvijas me\u017eu resursus, un, ja to \u012bsteno, tad ir iesp\u0113ja sara\u017eot pievienoto v\u0113rt\u012bbu vair\u0101k nek\u0101 viena miljarda eiro apm\u0113r\u0101 un t\u0101d\u0113j\u0101di paaugstin\u0101t tautsaimniec\u012bbas l\u012bmeni. \u201cLai to \u012bstenotu, ir vajadz\u012bga politisko l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113ju griba pie\u0146emt attiec\u012bgus l\u0113mumus,\u201d uzsv\u0113ra U. Bi\u0137is. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka Latvijai ir iesp\u0113ja kooper\u0113ties ar Zieme\u013cvalst\u012bm, kur ar\u012b ir runa pr pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas rad\u012b\u0161anu, resursu mobiliz\u0101ciju.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ciet\u0101 rieksta uzdevums<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Zemkop\u012bbas ministrijas Me\u017ea departamenta direktors \u0100ris Jansons nor\u0101d\u012bja uz 2025. gada Eiropas Rev\u012bzijas pal\u0101tas zi\u0146ojumu, kas r\u0101da, ka kumulat\u012bv\u0101 infl\u0101cija 2019.- 2027. gad\u0101 vid\u0113ji ES tiek l\u0113sta ap 33%, bet Latvij\u0101 tuvu \u2014 50%, kas noz\u012bm\u0113 pirktsp\u0113jas sarukumu ES l\u012bmen\u012b un jaunu priorit\u0101ti \u2014 aizsardz\u012bbu, kurai tiks novirz\u012bti b\u016btiski l\u012bdzek\u013ci. \u201cTas noz\u012bm\u0113, ka mums b\u016bs vair\u0101k j\u0101pa\u013caujas uz saviem resursiem, lai ne tikai notur\u0113tu tautsaimniec\u012bbu, bet ar\u012b sasniegtu Ekonomikas ministrijas izvirz\u012bto ambiciozo m\u0113r\u0137i l\u012bdz 2035. gadam dubultot Latvijas IKP, kas noz\u012bm\u0113 ikgad\u0113jo pieaugumu vismaz 8% l\u012bmen\u012b,\u201d t\u0101 \u0100. Jansons. Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka tas var notikt uz to nozaru r\u0113\u0137ina, kur\u0101s tiek veiktas invest\u012bcijas. \u201c12 kokapstr\u0101des uz\u0146\u0113mumu invest\u012bciju rezult\u0101t\u0101 pamatl\u012bdzek\u013cu v\u0113rt\u012bba divos gados ir pieaugusi no 273 l\u012bdz 425 miljoniem eiro,\u201d skaidro \u0100. Jansons.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka invest\u012bciju nodro\u0161in\u0101\u0161anai nepiecie\u0161ami stabili prognoz\u0113jami nosac\u012bjumi attiec\u012bb\u0101 ne tikai uz nodok\u013cu politiku, bet ar\u012b resursu pieejam\u012bbu. \u201cIk pa laikam var nov\u0113rot situ\u0101ciju, kur cilv\u0113kiem izdevies rad\u012bt nelo\u0123isku ainu \u2014 za\u013c\u0101 akme\u0146ogle un neza\u013cais koks &#8211; un pied\u0101v\u0101ts samazin\u0101t koksnes izmanto\u0161anu, kaut ar\u012b klimata p\u0101rmai\u0146u pamat\u0101 tiek vainoti cilv\u0113ku p\u0101rm\u0113ru izmantotie fosilie resursi,\u201d uz paradoks\u0101lo ainu nor\u0101d\u012bja \u0100. Jansons. Vi\u0146apr\u0101t, izmai\u0146as normat\u012bvajos aktos b\u016bs j\u0101veic, lai da\u013cu me\u017esaimniec\u012bbas var\u0113tu p\u0101rorient\u0113t uz alternat\u012bviem ien\u0101kumu veidiem \u2014 oglek\u013ca un dabas kred\u012btu tirdzniec\u012bbu, tikl\u012bdz t\u0101 b\u016bs pieejama, t\u0101pat j\u0101izl\u012bdzina konkur\u0113tsp\u0113ja ar kaimi\u0146valst\u012bm. \u201cIr j\u0101dom\u0101 par ES me\u017ea biotopu st\u0101vokli, ta\u010du tas neb\u016bs vienk\u0101r\u0161i, jo \u0161\u0101du biotopu ir daudz (vair\u0101k nek\u0101 335 000 ha), un ir izvirz\u012bti augsti krit\u0113riji, jo ir bore\u0101lie me\u017ei vair\u0101k nek\u0101 100 000 ha plat\u012bb\u0101, un, v\u0113rt\u0113jot strukt\u016bras un funkcijas, 82% ir lab\u0101 st\u0101vokl\u012b (62% izcili un 20% labi), bet v\u0113rt\u0113jums \u2014 nelabv\u0113l\u012bgs,\u201d t\u0101 \u0100. Jansons.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 skaidro, ka tas tikai nor\u0101da uz priek\u0161noteikumiem, lai pan\u0101ktu uzlabojumu, kad nemain\u0101s kop\u0113j\u0101 biotopu plat\u012bba un tiek izmantoti risin\u0101jumi, kas ir vienk\u0101r\u0161i ma\u0161iniz\u0113jami, k\u0101 ar\u012b finansi\u0101li izdev\u012bgi vai neitr\u0101li, lai nodro\u0161in\u0101tu iesp\u0113jas pas\u0101kumus veikt me\u017ea \u012bpa\u0161niekiem, kuriem ir maz naudas, vienlaikus pieejamos resursus izmantot lietder\u012bg\u0101k \u2014 p\u0113tniec\u012bb\u0101, risin\u0101jumu izstr\u0101d\u0113, monitoring\u0101. \u0100. Jansons nor\u0101d\u012bja, ka joproj\u0101m Latvij\u0101 ir pietiekami lielas plat\u012bbas, kur\u0101s biotopu st\u0101voklis tiek raksturots k\u0101 nezin\u0101ms.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Lab\u0101kie r\u0101d\u012bt\u0101ji intens\u012bvai me\u017esaimniec\u012bbai<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u201cMe\u017esaimniec\u012bbai ir sp\u0113c\u012bga ietekme uz cit\u0101m, jo \u012bpa\u0161i &#8211; transporta, tirdzniec\u012bbas, nozar\u0113m,\u201d veikt\u0101 p\u0113t\u012bjuma Latvijas me\u017eu nozares att\u012bst\u012bbas ekonomiskie un soci\u0101lie aspekti datus atkl\u0101ja Latvijas Universit\u0101tes Ekonomikas un soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u fakult\u0101tes p\u0113tnieks M\u0101rti\u0146\u0161 Danusevi\u010ds. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka, analiz\u0113jot lab\u0101kos ekonomisk\u0101s izaugsmes scen\u0101rijus, vislab\u0101kos rezult\u0101tus r\u0101da intens\u012bvas me\u017esaimniec\u012bbas scen\u0101rijs, kam\u0113r za\u013c\u0101 dar\u012bjuma scen\u0101rijs \u2014 nozares sarau\u0161anos.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Interesanti, ka kopum\u0101 intens\u012bv\u0101 me\u017esaimniec\u012bba ilgtermi\u0146\u0101 var\u0113tu nodro\u0161in\u0101t liel\u0101ku CO2 piesaistes pak\u0101pi sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar citiem scen\u0101rijiem. Tika secin\u0101ts, ka za\u013cajam kursam nav skaidru ekonomisko ieguvumu un tas ir nedaudz maz\u0101k izdev\u012bgs nek\u0101 ierast\u0101 saimnieko\u0161ana, savuk\u0101rt apme\u017eo\u0161ana var rad\u012bt iev\u0113rojamu bruto pievienoto v\u0113rt\u012bbu. P\u0113t\u012bjums r\u0101da, ka vienlaikus za\u013cais kurss var\u0113tu sniegt ekolo\u0123iskus ieguvumus, bet cena \u0161\u0137iet nesam\u0113r\u012bga. Ieguvumi ne\u0161\u0137iet tik labi k\u0101 zaud\u0113t\u0101 ekonomisk\u0101 izaugsme. Liel\u0101ka me\u017eu subjekt\u012bv\u0101 v\u0113rt\u012bba ir kompromiss ar ekonomiskajiem ieguvumiem. Ekonomisk\u0101s izaugsmes zudums \u0161\u0137iet iev\u0113rojami liel\u0101ks nek\u0101 atp\u016btas v\u0113rt\u012bbas zudums.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Lai kaut ko ieg\u016btu, kaut kas j\u0101zaud\u0113<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u201ePl\u0101no\u0161an\u0101 esam meistari, jo me\u017esaimniec\u012bb\u0101 Latvijas valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bts Silava ir pied\u0101v\u0101jis vair\u0101kus desmitus variantu, k\u0101 Latvij\u0101 varam sasniegt m\u0113r\u0137i \u2014 me\u017ea ra\u017e\u012bbu paaugstin\u0101t par 25%, tikai ar \u0161o ieceru \u012bsteno\u0161anu nav \u012bsti labi sekm\u0113jies,\u201c atzina Latvijas Kokr\u016bpniec\u012bbas feder\u0101cijas izpilddirektors Art\u016brs Bukonts. Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka ekonomika s\u0101kas tur, kur ir ierobe\u017eoti resursi un nepiecie\u0161am\u012bba pl\u0101not to izmanto\u0161anu. Ikkatra izv\u0113le noz\u012bm\u0113 atteik\u0161anos no kaut k\u0101 cita, jo vienu un to pa\u0161u koku nevar vienlaikus atst\u0101t me\u017e\u0101 un izmantot produktu ra\u017eo\u0161anai. \u201eDomn\u012bcas Metabolic p\u0113t\u012bjum\u0101 secin\u0101ts, ka no eso\u0161\u0101s koksnes pl\u016bsmas ir diezgan daudz resursu, kurus varam izmantot atk\u0101rtoti, gan tos recikl\u0113jot, gan atrodod jaunus pielieto\u0161anas m\u0113r\u0137us, ta\u010du nepalielinot me\u017eizstr\u0101des apjomus un koksnes pl\u016bsmu no me\u017eiem,\u201c skaidro A. Bukonts. Vi\u0146\u0161 nor\u0101da uz p\u0113tnieku secin\u0101to, ka var paildzin\u0101t koka produktu dz\u012bves ilgumu, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113ju atk\u0101rtoti izmantot koksnes izstr\u0101d\u0101jumus, piem\u0113ram, b\u016bvkonstrukcij\u0101s.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Uztic\u0113\u0161an\u0101s un efektivit\u0101tes faktors<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Latvijas Biozin\u0101t\u0146u un tehnolo\u0123iju universit\u0101tes finan\u0161u prorektors Linards Sisenis pauda vair\u0101kus nov\u0113l\u0113jumus gan pa\u0161ai me\u017ea nozarei, gan l\u0113mumu gatavot\u0101jiem un pie\u0146\u0113m\u0113jiem, gan ar\u012b za\u013cajiem draugiem. \u201eNov\u0113l\u0113jums l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem, jo \u012bpa\u0161i Zemkop\u012bbas ministrijai, \u2013 neapst\u0101ties, turpin\u0101t ies\u0101kto c\u012b\u0146u ar birokr\u0101tiju, ar normat\u012bvo slogu, kas tiek uzlikts me\u017esaimniekiem,\u201c t\u0101 L. Sisenis. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka latvie\u0161i ir k\u0101rt\u012bgi darba dar\u012bt\u0101ji un nav pamata \u0161aub\u0101m, ka savus me\u017eus var\u0113tu slikti apsaimniekot, t\u0101p\u0113c aicin\u0101ja \u013caut apsaimniekot m\u016bsu me\u017eus. \u201eNov\u0113l\u0113jums sabiedr\u012bbai, jo \u012bpa\u0161i t\u0101s dom\u0101jo\u0161ajai da\u013cai, \u2014 arvien vair\u0101k un arvien ska\u013c\u0101k paust viedokli par to, ka me\u017ei ir j\u0101apsaimnieko, ka tie ir j\u0101kopj, un tikai tad no me\u017eiem varam ieg\u016bt gan koksni, gan nekoksnes v\u0113rt\u012bbas, ka rezult\u0101t\u0101 ieg\u016bs tautsaimniec\u012bba un visa valsts kopum\u0101,\u201c turpina L. Sisenis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 visai me\u017ea nozarei nov\u0113l b\u016bt efekt\u012bvai. \u201eM\u016bsdien\u0101s efektivit\u0101te kokapstr\u0101d\u0113 vairs nav sekund\u0113s, bet gan sekundes simtda\u013c\u0101s, ta\u010du me\u017esaimniec\u012bb\u0101 efektivit\u0101te ir me\u017ea apsaimnieko\u0161anas cikls, ko esam b\u016btiski sa\u012bsin\u0101ju\u0161i. Efektivit\u0101te ir tas, cik lielu finansi\u0101lu ieguvumu gan nekoksnes v\u0113rt\u012bb\u0101s, gan kubikmetru izteiksm\u0113 g\u016bstam no me\u017eiem,\u201c uzsv\u0113ra L. Sisenis. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 aicin\u0101ja visus str\u0101d\u0101t efekt\u012bv\u0101k. \u201eNov\u0113l\u0113jums m\u016bsu za\u013cajiem draugiem \u2014 aicinu saprast, ka ilgtermi\u0146\u0101 ar\u012b j\u016bsu labkl\u0101j\u012bba ir atkar\u012bga nevis no t\u0101, cik \u0161odien saskait\u012bsim re\u0101lus vai fikt\u012bvus biotopus, cik daudz m\u016bsu me\u017eus p\u0101rskait\u012bsim aizsarg\u0101jamos me\u017eos, bet gan no t\u0101, cik sp\u0113c\u012bga b\u016bs tautsaimniec\u012bba Latvij\u0101, jo tikai no t\u0101s ir atkar\u012bgs naudas (nodok\u013cu) pienesums valsts bud\u017eet\u0101, tas ir avots visai valstij (sabiedr\u012bbai) noz\u012bm\u012bgu un nepiecie\u0161amu pakalpojumu finans\u0113\u0161anai,\u201c t\u0101 L. Sisenis.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-zemeunvalsts.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-zemeunvalsts.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-mezaattfonds.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-mezaattfonds.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ap 20% no IKP rodas no zemes izmanto\u0161anas Latvij\u0101, t\u0101p\u0113c l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem ir j\u0101sp\u0113j pie\u0146emt l\u0113mumi, kuri v\u0113rsti&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":48620,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-48619","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115546049988089851","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/48619","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=48619"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/48619\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/48620"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=48619"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=48619"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=48619"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}