Polij\u0101 arest\u0113t\u0101 Igora Rogova gad\u012bjums nor\u0101da uz riskiem, kas saist\u012bti ar Krievijas opoz\u012bcijas p\u0101rst\u0101vju uztur\u0113\u0161anos Eirop\u0101.<\/p>\n
Novembra s\u0101kum\u0101 biju\u0161ais “Atv\u0113rt\u0101s Krievijas” koordinators Igors Rogovs atzin\u0101s Polijas izmekl\u0113t\u0101jiem, ka ir sadarbojies ar Krievijas Feder\u0101lo dro\u0161\u012bbas dienestu (FSB). Liber\u0101lajam akt\u012bvistam bija uzdevums nostiprin\u0101t savas poz\u012bcijas krievu opoz\u012bcijas vid\u0113, papla\u0161in\u0101t pazi\u0146u loku un regul\u0101ri zi\u0146ot FSB par notieko\u0161o. <\/p>\n
2017. gad\u0101 Rogovs bija Alekseja Nava\u013cnija \u0161t\u0101ba koordinatora vietnieks Saransk\u0101. P\u0113c Rogova paust\u0101, FSB esot vi\u0146u \u0161anta\u017e\u0113jis ar to, ka vi\u0146a t\u0113vs var tikt nos\u016bt\u012bts uz karu Ukrain\u0101. Po\u013cu ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101s instit\u016bcijas spiego\u0161an\u0101 aps\u016bdz ne tikai pa\u0161u Rogovu, bet ar\u012b vi\u0146a sievu Irinu. Polijas prokurat\u016bra zi\u0146oja, ka krievu opoz\u012bcijas akt\u012bvists zi\u0146as par Polij\u0101 notieko\u0161o s\u016bt\u012bjis FSB ar savas sievas starpniec\u012bbu. <\/p>\n
\u017durn\u0101listi bija izp\u0113t\u012bju\u0161i, ka tie\u0161i Irina bija nodevusi v\u012bru, jo po\u013cu valodas m\u0101c\u012bbu kursos bija uzzin\u0101jusi, ka Igors ir attiec\u012bb\u0101s ar citu sievieti. Irina sarun\u0101s ar citiem Polij\u0101 dz\u012bvojo\u0161ajiem krieviem atkl\u0101ja, ka vi\u0146as v\u012brs jau labu laiku sadarbojas ar FSB. Polijas prokurat\u016bra aps\u016bdz Rogovu ne tikai spiego\u0161an\u0101, bet ar\u012b spridzin\u0101\u0161anas gatavo\u0161an\u0101. 2022. gada j\u016blij\u0101 vi\u0146a v\u0101rds par\u0101d\u012bj\u0101s vair\u0101ku cilv\u0113ku grupas liet\u0101, kas organiz\u0113ja spridzek\u013ca pakas nos\u016bt\u012b\u0161anu. Rogoviem tagad draud sods \u2013 no 8 gadiem l\u012bdz m\u016b\u017ea ieslodz\u012bjumam Polij\u0101.<\/p>\n
Vai Igors Rogovs ir vien\u012bgais?<\/p>\n
2022. gada Krievijas pilna m\u0113roga iebrukums izrais\u012bja emigr\u0101cijas vilni, kad Vladimira Putina & Co re\u017e\u012bma pretinieki pameta Krieviju un mekl\u0113ja patv\u0113rumu \u0101rvalst\u012bs \u2013 visbie\u017e\u0101k Eiropas Savien\u012bb\u0101, atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos ar\u012b Lielbrit\u0101nij\u0101 un ASV. Tie bija gan rietumvalstu v\u0113rt\u012bbas atbalsto\u0161i \u017eurn\u0101listi un mediju organiz\u0101cijas, politiskie akt\u012bvisti, gan tie, kas baid\u012bj\u0101s no iesp\u0113jam\u0101s mobiliz\u0101cijas.<\/p>\n
Krievijas emigranti un to veidotas organiz\u0101cijas patv\u0113rumu mekl\u0113 ar\u012b Latvij\u0101 un Lietuv\u0101. Visdr\u012bz\u0101k \u0161o izv\u0113li var pamatot ar Krievijas fizisko tuvumu un l\u012bdz ar to viegl\u0101ku iesp\u0113ju atgriezties taj\u0101, ja re\u017e\u012bms n\u0101kotn\u0113 main\u012bsies. Iesp\u0113jams, v\u0113l b\u016btisk\u0101ks faktors ir iesp\u0113ja \u0161eit br\u012bvi sazin\u0101ties krievu valod\u0101. <\/p>\n
L\u012bdz\u012bgi procesi biju\u0161i ar\u012b Latvijas v\u0113stur\u0113, kad p\u0113c komunistu revol\u016bcijas Krievij\u0101 Latvij\u0101 patv\u0113rumu mekl\u0113ja ar\u012b \u013be\u0146ina pretinieki. K\u0101 toreiz, t\u0101 ar\u012b tagad var sastapties ar probl\u0113mu, ka, neskatoties uz vienotu pretinieku (tas ir Krievij\u0101 valdo\u0161ais re\u017e\u012bms), ir da\u017e\u0101das izpratnes par to, k\u0101 kop\u012bgi sadz\u012bvot. Turkl\u0101t b\u016btu naivi dom\u0101t, ka pie\u0137ertais Igors Rogovs ir vien\u012bgais FSB saverv\u0113tais “demokr\u0101tiskais krievs” Eirop\u0101. Krievijas dienestiem ir \u0113rti verv\u0113t a\u0123entus emigr\u0113jo\u0161o pilso\u0146u vid\u0113, jo izce\u013cojo\u0161o skaits ir visai liels.<\/p>\n
Cik krievu dz\u012bvo \u0101rpus Krievijas?<\/p>\n
Uz \u0161o jaut\u0101jumu nav nemaz tik viegli atbild\u0113t, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka da\u017e\u0101di statistikas avoti demogr\u0101fiskajiem un migr\u0101cijas datiem izmanto at\u0161\u0137ir\u012bgas indiv\u012bda identit\u0101tes paz\u012bmes. Tiek l\u0113sts, ka \u0101rpus Krievijas dz\u012bvo no 25 l\u012bdz 30 miljoniem etnisko krievu. Ja lieto j\u0113dzienu “krieviski run\u0101jo\u0161ie” jeb “krievvalod\u012bgie”, tad skait\u013ci b\u016bs v\u0113l liel\u0101ki. Krievijas politi\u0137iem pat\u012bk tie\u0161i p\u0113d\u0113jais termins, jo ar to tiek m\u0101ksl\u012bgi palielin\u0101tas “krievu pasaules” robe\u017eas, par kur\u0101m Putinam esot it k\u0101 “j\u0101r\u016bp\u0113jas”. Min\u0113to r\u016bpju d\u0113\u013c mirst cilv\u0113ki. <\/p>\n
Savuk\u0101rt, ja skat\u0101mies uz Krievijas Feder\u0101cijas pilso\u0146iem, tad ir dati par 10,8 miljoniem Krievijas pilso\u0146u, kuri pa\u0161laik dz\u012bvo \u0101rpus Krievijas. Tie ir 7,4 % no visiem Krievijas iedz\u012bvot\u0101jiem. Emigr\u0101cija no Krievijas strauji pieauga p\u0113c 2014. gada, kad Vladimirs Putins<\/a> izl\u0113ma uzs\u0101kt agresiju pret Ukrainu. 2022. gada pla\u0161ais iebrukums lika b\u0113gt no mobiliz\u0101cijas v\u0113l vair\u0101k cilv\u0113ku. Vi\u0146i dev\u0101s liel\u0101 skait\u0101 uz Centr\u0101l\u0101ziju un Eiropu. Jau p\u0101ris gadu pirms pla\u0161\u0101 iebrukuma \u2013 2020. gad\u0101 \u2013 Centr\u0101l\u0101zij\u0101 dz\u012bvoja aptuveni 3,7 miljoni no Krievijas izce\u013coju\u0161u personu. Daudz krievu dz\u012bvo ASV, V\u0101cij\u0101 un cit\u0101s valst\u012bs ar augstu labkl\u0101j\u012bbas l\u012bmeni.<\/p>\n Maskavas orb\u012bta<\/p>\n Krievija v\u0113sturiski ir piedz\u012bvojusi vair\u0101kus lielus emigr\u0101cijas vi\u013c\u0146us, kur viens bija saist\u012bts ar lielinieku apv\u0113rsumu Krievij\u0101 1917. gad\u0101, un otrs \u2013 ar Otr\u0101 pasaules kara laiku. Emigr\u0101cijas tre\u0161ais vilnis notika laik\u0101 no 1950. l\u012bdz 1990. gadam. Tas bija mazskaitl\u012bg\u0101ks dzelzs priek\u0161kara d\u0113\u013c, turkl\u0101t da\u013ca no prombrauc\u0113jiem bija ebreji. P\u0113c PSRS sabrukuma atv\u0113r\u0101s robe\u017eas un daudzi krievi dev\u0101s uz Rietumiem. Jau visai \u0101tri Maskava saprata, ka aizbrauku\u0161ie ir \u0101rpolitikas resurss, kuru vajag izmantot, cik vien iesp\u0113jams. 1999. gad\u0101 Krievij\u0101 tika pie\u0146emts likums par tautie\u0161u politiku, kas defin\u0113ja, kas ir “\u0101rvalst\u012bs dz\u012bvojo\u0161ais tautietis”. <\/p>\n Defin\u0113jums bija tik pla\u0161s, ka to var\u0113ja attiecin\u0101t uz jebkuru biju\u0161o PSRS iedz\u012bvot\u0101ju, kur\u0161 p\u0101rvalda krievu valodu. 2010. gad\u0101 likums tika kori\u0123\u0113ts un defin\u012bcija sa\u0161aurin\u0101ta, nor\u0101dot, ka “Krievijas tautie\u0161i” var b\u016bt tikai tie, kuri akt\u012bvi populariz\u0113 krievu valodu, kult\u016bru un ar siltumu ac\u012bs skat\u0101s uz Kremli.<\/p>\n 2005.\u20132006. gad\u0101 Putins aktiviz\u0113ja tautie\u0161u politiku, tika pie\u0146emtas da\u017e\u0101das feder\u0101l\u0101s programmas, kuru m\u0113r\u0137is bija patur\u0113t \u0101rzem\u0113s dz\u012bvojo\u0161os krievus Maskavas orb\u012bt\u0101. Aizs\u0101k\u0101s Tatjanas \u017ddanokas un Nila U\u0161akova aktivit\u0101\u0161u \u0113ra, kura iez\u012bm\u0113j\u0101s ar Latvijas sabiedr\u012bbas \u0161\u0137el\u0161anas inici\u0113\u0161anu un atbalst\u012b\u0161anu no Maskavas puses. P\u0113c 2022. gada Krievijas pla\u0161\u0101 iebrukuma “Krievijas politiskie tautie\u0161i” Latvij\u0101 apklusa, pasl\u0113p\u0101s viet\u0113jos bunkuros un koridoros Brisel\u0113, jo latvie\u0161u gatav\u012bba aizsarg\u0101t Latvijas nacion\u0101lo identit\u0101ti pieauga ukrai\u0146u drosm\u012bg\u0101 parauga d\u0113\u013c. NEPLP Ivara \u0100boli\u0146a vad\u012bb\u0101 r\u012bkoj\u0101s izl\u0113m\u012bgi, un tika liel\u0101 m\u0113r\u0101 aizgriezts Krem\u013ca dezinform\u0101cijas un propagandas kr\u0101ns, kas ilgsto\u0161i ind\u0113ja dzeramo \u016bdeni Latvijas sabiedr\u012bb\u0101. Tom\u0113r sabiedrisk\u0101s domas aptaujas r\u0101da, ka krievu pr\u0101tos un sird\u012bs ir nodar\u012bts liels kait\u0113jums, jo liela da\u013ca no vi\u0146iem nesp\u0113j un\/vai nev\u0113las atbild\u0113t, kam pieder Krima. Nav jau runa tikai par Krimu. Okup\u0113t\u0101 pussala ir Krievijas imp\u0113riskuma simbols, un v\u0113rt\u0113jums par to ir lakmusa pap\u012bra tests, kas nor\u0101da uz vienu vai otru pasaules redz\u0113jumu.<\/p>\n Krievi nav vienoti<\/p>\n Kar\u0161 Ukrain\u0101 turpin\u0101s jau vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bs gadus, bet emigr\u0113jus\u012b Krievijas politisk\u0101 opoz\u012bcija saglab\u0101jas fragment\u0113ta. Taj\u0101 regul\u0101ri izce\u013cas \u0137ildas un pat nopietn\u0101ka rakstura konflikti. \u0160o organiz\u0101ciju iesp\u0113jas re\u0101li ietekm\u0113t procesus Krievij\u0101 ir ierobe\u017eotas un bie\u017ei vien p\u0101rv\u0113rt\u0113tas. Tur valda ar\u012b pesimisms par Krievijas n\u0101kotni kopum\u0101. Krievijas opozicion\u0101r\u0101s organiz\u0101cijas nekoncentr\u0113jas tik \u013coti uz sabiedrisk\u0101s domas ietekm\u0113\u0161anu Krievij\u0101, cik uz da\u017e\u0101d\u0101m aktivit\u0101t\u0113m m\u012btnes valst\u012bs. Piem\u0113ram, notiek c\u012b\u0146a pret Krievijas propagandu, dezinform\u0101ciju vai atbalsts citiem Krievijas emigrantiem, piemi\u0146as pas\u0101kumi, atsevi\u0161\u0137i protesti pie v\u0113stniec\u012bb\u0101m.<\/p>\n Nelai\u0137a Alekseja Nava\u013cnija dibin\u0101t\u0101 organiz\u0101cija \u2013 Korupcijas apkaro\u0161anas fonds (FBK) \u2013 vaj\u0101\u0161anu d\u0113\u013c kop\u0161 2021. gada b\u0101z\u0113jas Lietuv\u0101. 2024. gad\u0101 FBK n\u0101ca klaj\u0101 ar izmekl\u0113\u0161anu par uzbrukumu vienam no organiz\u0101cijas l\u012bderiem \u2013 Leon\u012bdam Volkovam. Taj\u0101 noskaidrots, ka uzbrukumu organiz\u0113jis Leon\u012bds \u0145evz\u013cins \u2013 biju\u0161ais “Yukos” viceprezidents un Mihaila Hodorkovska (\u0161obr\u012bd dz\u012bvo London\u0101) tuvs l\u012bdzgaitnieks. \u0145evz\u013cinam tika p\u0101rmesta ne tikai uzbrukuma Volkovam organiz\u0113\u0161ana, bet ar\u012b nolaup\u012b\u0161anas m\u0113\u0123in\u0101jums un saikne ar Krievijas varas strukt\u016br\u0101m, tostarp FSB, Izmekl\u0113\u0161anas komisiju u. c. Zin\u0101ms, ka \u0145evz\u013cins cita starp\u0101 finans\u0113 ar\u012b da\u017e\u0101dus mediju projektus, piem\u0113ram, Lietuv\u0101 b\u0101z\u0113to “Sota.project”. Cits opozicion\u0101rs \u2013 blogeris Maksims Kacs \u2013 met\u0101s aps\u016bdz\u0113t FBK, nod\u0113v\u0113jot par viltus opozicion\u0101riem, kuri nesm\u0101d\u0113 finans\u0113jumu no uz\u0146\u0113m\u0113jiem ar ap\u0161aub\u0101mu reput\u0101ciju.<\/p>\n Organiz\u0101cijas “Free Russia Foundation” prezidentei Nat\u0101lijai Arno 2024. gad\u0101 tika uzbrukts p\u0113c tam, kad vi\u0146a tik\u0101s ar Mihalu Hodorkovski. Uzbruc\u0113ji esot it k\u0101 kliegu\u0161i: “Sveicieni no \u0145evz\u013cina!” Publik\u0101cijas pret “Free Russia Foundation” sagatavoja ar\u012b jau min\u0113tais \u0145evz\u013cina medijs “Sota.project”. Gan J\u016blijai Nava\u013cnijai, gan 2024. gada vasar\u0101 no ieslodz\u012bjuma atbr\u012bvotajiem Krievijas opozicion\u0101riem \u2013 Vladimiram Karam-Murzam, Andrejam Pivovarovam, I\u013cjam Ja\u0161inam \u2013 biju\u0161i divdom\u012bgi izteikumi par to, k\u0101 Eiropai b\u016btu j\u0101r\u012bkojas attiec\u012bb\u0101 uz Krieviju. Proti, sankcijas j\u0101atce\u013c, jo t\u0101s kait\u0113jot vienk\u0101r\u0161ajiem Krievijas pilso\u0146iem, nevis diktatoram Putinam un vi\u0146a kli\u0137ei. Realit\u0101te par Krievijas sabiedr\u012bbu un t\u0101s atbalstu Putinam r\u0101da citu ainu.<\/p>\n Nobeigums<\/p>\n Ne visi no Krievijas iebrauku\u0161ie apdraud Latviju; da\u013ca iece\u013cojo\u0161o m\u0101c\u0101s latvie\u0161u valodu un ir pateic\u012bgi, ka ir uz\u0146emti br\u012bvaj\u0101 pasaul\u0113. Diem\u017e\u0113l “TV Do\u017edj” kan\u0101la darbinieki nesaprata, ka bija ieradu\u0161ies ciemos, un nevajadz\u0113ja jaukties m\u016bsu iek\u0161politik\u0101, pieminek\u013cu nojauk\u0161an\u0101 vai saglab\u0101\u0161an\u0101 utt. Da\u017eu sapnis par “mazo Krieviju” Latvij\u0101 tika izsap\u0146ots \u0101tri \u2013 k\u0101 nepiepild\u012bjies. Pat ja t\u0101 b\u016btu “maz\u0101 demokr\u0101tisk\u0101 Krievija”, kas z\u0101\u0123\u0113tu Krem\u013ca varas balstus no \u0101rpuses, tad pat t\u0101du m\u0113s nevaram at\u013cauties m\u016bsu v\u0101r\u012bguma d\u0113\u013c. Padomju perioda rusifik\u0101cija atst\u0101ja t\u0101das sekas, kuras joproj\u0101m neesam sp\u0113ju\u0161i nov\u0113rst latvie\u0161u bikluma d\u0113\u013c. Ja Krievija b\u016btu kop\u0161 1991. gada izteikti liber\u0101la un demokr\u0101tiska, tad Krievijas miljardieri te var\u0113tu nopirkt tik daudz un ietekm\u0113t politiku tik stipri, ka latviskums b\u016btu b\u016btiski apdraud\u0113ts. Kar\u0161 Ukrain\u0101 ir tra\u0123\u0113dija, vienlaikus tas ir vairojis latvie\u0161u drosmi run\u0101t paties\u012bbu par latviskuma ekskluz\u012bvo ties\u012bbu past\u0101v\u0113\u0161anu Latvij\u0101 k\u0101 vien\u012bgo veidu latvisk\u0101s identit\u0101tes nosarg\u0101\u0161anai un neiz\u0161\u0137\u012b\u0161anai citu n\u0101ciju identit\u0101tes kaus\u0113jamos katlos.<\/p>\n *K\u0101 viss saturs, kas tiek public\u0113ts Viedok\u013crakstu sada\u013c\u0101, \u0161is ir raksta autora viedoklis.<\/p>\n Migration Data Platform for Evidence-Based Regional Development (M-POWERD). Russian Federation. https:\/\/seeecadata.iom.int\/msite\/seeecadata\/country\/russian-federation<\/a><\/p>\n Russian international migrant stock as of July 1, 2020, by destination region. https:\/\/www.statista.com\/statistics\/1088610\/russia-international-migrant-stock-by-region\/?srsltid=AfmBOopUjRTMStwGLFnbo4YQ8x7A9aAt2fZc4l2OHybfyQgR93t3Ae6l<\/a><\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>