{"id":50407,"date":"2025-11-16T02:30:07","date_gmt":"2025-11-16T02:30:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50407\/"},"modified":"2025-11-16T02:30:07","modified_gmt":"2025-11-16T02:30:07","slug":"drosiba-gimenes-un-izglitiba-augstakaja-goda-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50407\/","title":{"rendered":"dro\u0161\u012bba, \u0123imenes un izgl\u012bt\u012bba augst\u0101kaj\u0101 god\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Vald\u012bba lemj par bud\u017eeta priorit\u0101t\u0113m tr\u012bs gadiem uz priek\u0161u<\/p>\n<p>\u0160oned\u0113\u013c, pirmdien, sasaukta steidzama vald\u012bbas s\u0113de, kuras darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir svar\u012bgs jaut\u0101jums \u2013 l\u0113mums par valsts bud\u017eeta priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem turpmajiem trim gadiem, proti, 2026., 2027. un 2028. gadam. Finan\u0161u ministrijas (FM) sagatavotais informat\u012bvais zi\u0146ojums \u00abPar valsts bud\u017eeta likumprojekt\u0101 iek\u013caujamiem priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem\u00bb ir galvenais dokuments, kas tiks izskat\u012bts \u0161aj\u0101 s\u0113d\u0113. Pirms tam notiks ar\u012b koal\u012bcijas san\u0101ksme, lai saska\u0146otu redz\u0113jumu.<\/p>\n<p>Galven\u0101s priorit\u0101tes \u2013 dro\u0161\u012bba, \u0123imenes un izgl\u012bt\u012bba<\/p>\n<p>N\u0101kam\u0101 gada valsts bud\u017eet\u0101 galven\u0101s vald\u012bbas noteikt\u0101s priorit\u0101tes ir dro\u0161\u012bba, atbalsts \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un izgl\u012bt\u012bba. \u0160\u012bm jom\u0101m kopum\u0101 pl\u0101nots novirz\u012bt iespaid\u012bgu papildu finans\u0113jumu \u2013 565,5 miljonus eiro. Detaliz\u0113t\u0101k apl\u016bkojot \u0161o summu, redzam, ka dro\u0161\u012bbai paredz\u0113ti 320,3 miljoni eiro, izgl\u012bt\u012bbai \u2013 45 miljoni eiro, savuk\u0101rt atbalstam \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem \u2013 94,8 miljoni eiro. Atliku\u0161ie 105,4 miljoni eiro tiks novirz\u012bti citiem svar\u012bgiem pas\u0101kumiem. Iespaid\u012bg\u0101k\u0101 da\u013ca no \u0161\u012b papildu finans\u0113juma tiks nodro\u0161in\u0101ta, samazinot valsts bud\u017eeta izdevumus, nevis palielinot pamatnodok\u013cus, kas ir pozit\u012bva zi\u0146a nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem.<\/p>\n<p>Dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana \u2013 maksim\u0101la uzman\u012bba<\/p>\n<p>Dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana ir absol\u016bta priorit\u0101te. T\u0101p\u0113c 2026. gad\u0101 tie\u0161i \u0161im m\u0113r\u0137im pl\u0101nots novirz\u012bt visliel\u0101ko da\u013cu papildu finans\u0113juma \u2013 320 miljonus eiro. \u0160\u012b summa iev\u0113rojami pieaugs turpm\u0101kajos gados: 2027. gad\u0101 dro\u0161\u012bbas pas\u0101kumiem paredz\u0113ti 444 miljoni eiro, bet 2028. gad\u0101 \u2013 jau 655 miljoni eiro. Finan\u0161u ministrija skaidro, ka, izmantojot valsts iz\u0146\u0113muma klauzulu, aizsardz\u012bbas izdevumu pieaugumu ir iesp\u0113jams finans\u0113t, atk\u0101pjoties no fisk\u0101lajiem noteikumiem. T\u0101d\u0113j\u0101di 2026. gad\u0101 Aizsardz\u012bbas ministrijai pl\u0101noti 296 miljoni eiro kaujas sp\u0113ju uzlabo\u0161anai, tai skait\u0101 kop\u0113jiem aizsardz\u012bbas pre\u010du iepirkumiem ar cit\u0101m valst\u012bm. Kopum\u0101 n\u0101kamgad aizsardz\u012bbas izdevumi sasniegs 4,6% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), 2027. gad\u0101 tie b\u016bs 4,9%, bet 2028. gad\u0101 \u2013 4,7%. \u0160ie ieguld\u012bjumi ir \u013coti svar\u012bgi, lai stiprin\u0101tu valsts aizsardz\u012bbas sp\u0113jas, palielin\u0101tu iedz\u012bvot\u0101ju dro\u0161\u012bbu pret \u0101r\u0113jiem draudiem un uzlabotu robe\u017eu infrastrukt\u016bru. Papildus tam tr\u012bs miljoni eiro tiks novirz\u012bti Iek\u0161lietu ministrijai dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai pierobe\u017eas pa\u0161vald\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p>Atbalsts \u0123imen\u0113m un izgl\u012bt\u012bbai \u2013 ilgtsp\u0113j\u012bga n\u0101kotne<\/p>\n<p>Papildus dro\u0161\u012bbai, vald\u012bba stiprina ar\u012b atbalstu \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un izgl\u012bt\u012bbai. Vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 \u0161\u012bm jom\u0101m paredz\u0113ts papildu finans\u0113jums 513 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Izgl\u012bt\u012bbas kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anai un jauna finans\u0113\u0161anas mode\u013ca \u00abProgramma skol\u0101\u00bb ievie\u0161anai no 2026. gada septembra tiks pie\u0161\u0137irti 45 miljoni eiro. Tas paredz ar\u012b atbalsta person\u0101la skaita palielin\u0101\u0161anu un p\u0101rejas periodu, lai skolas var\u0113tu pak\u0101peniski piel\u0101goties jaunajam modelim. Izgl\u012bt\u012bba ir m\u016bsu valsts att\u012bst\u012bbas un sabiedr\u012bbas labkl\u0101j\u012bbas st\u016brakmens, t\u0101p\u0113c t\u0101s kvalit\u0101tes stiprin\u0101\u0161ana ir ilgtermi\u0146a priorit\u0101te. Atbalsts \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem 2026. gad\u0101 paredz 94 miljonus eiro, kas ietver materi\u0101l\u0101 atbalsta pilnveido\u0161anu, vec\u0101ku pabalsta saglab\u0101\u0161anu 75% apm\u0113r\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161iem vec\u0101kiem, k\u0101 ar\u012b m\u0101tes un b\u0113rna vesel\u012bbas uzlabo\u0161anu. Tiek pl\u0101nots ar\u012b papildu finans\u0113jums citiem pas\u0101kumiem, piem\u0113ram, paliat\u012bvajai apr\u016bpei un soci\u0101l\u0101s rehabilit\u0101cijas pakalpojumiem.<\/p>\n<p>Ekonomisk\u0101s un soci\u0101l\u0101s jomas uzlabojumi<\/p>\n<p>Lai gan galven\u0101s priorit\u0101tes ir dro\u0161\u012bba, \u0123imenes un izgl\u012bt\u012bba, vald\u012bba nenorausies ar\u012b par cit\u0101m svar\u012bg\u0101m jom\u0101m. 2026. gad\u0101 tiks palielin\u0101ts atbalsts str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem iedz\u012bvot\u0101jiem un soci\u0101li maz\u0101k aizsarg\u0101taj\u0101m grup\u0101m. Paredz\u0113ts palielin\u0101t neapliekamo minimumu no 510 l\u012bdz 550 eiro m\u0113nes\u012b un minim\u0101lo algu no 740 l\u012bdz 780 eiro m\u0113nes\u012b. Pensijas l\u012bdz 1488 eiro tiks indeks\u0113tas no 2025. gada 1. oktobra, nodro\u0161inot, ka 98% pension\u0101ru pensijas tiks p\u0101rskat\u012btas piln\u0101 apm\u0113r\u0101. T\u0101pat no n\u0101kam\u0101 gada j\u016blija uz vienu gadu k\u0101 pilotprojekts tiks samazin\u0101ta pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) likme maizei, pienam, ol\u0101m un svaigai m\u0101jputnu ga\u013cai. Lauksaimniekiem paredz\u0113ts papildu finans\u0113jums 59,3 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n<p>Bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumu palielin\u0101\u0161ana un izdevumu optimiz\u0101cija<\/p>\n<p>Lai nodro\u0161in\u0101tu papildu finans\u0113jumu priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem, vald\u012bba ne tikai p\u0101rskat\u012bjusi un samazin\u0101jusi valsts bud\u017eeta izdevumus, bet ar\u012b rastas iesp\u0113jas palielin\u0101t valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumus. B\u016btisk\u0101kie pas\u0101kumi ietver valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu dividen\u017eu palielin\u0101\u0161anu, azartsp\u0113\u013cu nodok\u013ca likmju paaugstin\u0101\u0161anu no 2026. gada, k\u0101 ar\u012b strauj\u0101ku akc\u012bzes nodok\u013ca palielin\u0101\u0161anu alkoholam un tabakai. T\u0101pat pl\u0101notas izmai\u0146as uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodokl\u012b (UIN), lai l\u012bdzsvarotu nodok\u013cu slogu investoriem un sekm\u0113tu uz\u0146\u0113mumu piek\u013cuvi alternat\u012bviem finans\u0113juma avotiem. \u0160o pas\u0101kumu rezult\u0101t\u0101 papildu ie\u0146\u0113mumi pl\u0101noti 65,3 miljoni eiro 2026. gad\u0101, 108,9 miljoni eiro 2027. gad\u0101 un 136,8 miljoni eiro 2028. gad\u0101. Valsts bud\u017eeta projekts 2026. gadam un t\u0101 ietvars tiks iesniegts Saeim\u0101 15. oktobr\u012b.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Vald\u012bba lemj par bud\u017eeta priorit\u0101t\u0113m tr\u012bs gadiem uz priek\u0161u \u0160oned\u0113\u013c, pirmdien, sasaukta steidzama vald\u012bbas s\u0113de, kuras darba k\u0101rt\u012bb\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":50408,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[1546,23,2765,28,29,354,32,33,22,336,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,331,21],"class_list":{"0":"post-50407","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aizsardziba","9":"tag-aktualitates","10":"tag-atbalsts-gimenem","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-budzeta-prioritates","14":"tag-featured-news","15":"tag-featurednews","16":"tag-headlines","17":"tag-izglitiba","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-top-stories","31":"tag-topstories","32":"tag-valsts-budzets","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115557028484395360","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50407","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=50407"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50407\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/50408"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=50407"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=50407"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=50407"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}