{"id":50450,"date":"2025-11-16T05:24:15","date_gmt":"2025-11-16T05:24:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50450\/"},"modified":"2025-11-16T05:24:15","modified_gmt":"2025-11-16T05:24:15","slug":"bezdarba-limenis-latvija-prognozets-straujak-saruks-lidz-55-lidz-2029-gadam-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50450\/","title":{"rendered":"Bezdarba l\u012bmenis Latvij\u0101 prognoz\u0113ts strauj\u0101k saruks l\u012bdz 5,5% l\u012bdz 2029. gadam\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Strauj\u0101ka bezdarba samazin\u0101\u0161an\u0101s prognozes tuv\u0101kajos gados<\/p>\n<p>Finan\u0161u ministrija (FM) prognoz\u0113, ka tuv\u0101ko gadu laik\u0101 Latvij\u0101 gaid\u0101ma bezdarba l\u012bme\u0146a strauj\u0101ka samazin\u0101\u0161an\u0101s. Paredzams, ka l\u012bdz pat 2029. gadam bezdarba r\u0101d\u012bt\u0101js var\u0113tu nosl\u012bd\u0113t l\u012bdz 5,5%. \u0160\u012b optimistisk\u0101 prognoze balst\u0101s uz vair\u0101kiem b\u016btiskiem faktoriem, tostarp uz kop\u0113j\u0101s ekonomikas att\u012bst\u012bbas pa\u0101trin\u0101\u0161anos un ierobe\u017eoto darbasp\u0113ka piepras\u012bjumu darba tirg\u016b. \u0160\u012b ir cer\u012bga zi\u0146a Latvijas tautsaimniec\u012bbai kopum\u0101.<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jie dati liecina, ka ekonomikas izaugsme ir s\u0101kusi atspogu\u013coties ar\u012b darba tirgus r\u0101d\u012bt\u0101jos. Nodarbin\u0101to skaits jau kop\u0161 \u0161\u012b gada otr\u0101 ceturk\u0161\u0146a ir s\u0101cis palielin\u0101ties. Saska\u0146\u0101 ar Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) datiem, \u0161\u0101 gada tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b nodarbin\u0101to skaits sasniedzis 892 100 cilv\u0113kus, kas ir par 1,4% vair\u0101k nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn. Tas apliecina pozit\u012bvo tendenci darba tirg\u016b.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt bezdarba l\u012bmenis ir pak\u0101peniski samazin\u0101jies, nosl\u012bdot no 7,4% pirmaj\u0101 ceturksn\u012b l\u012bdz 6,9% tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b. Lai gan \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js joproj\u0101m ir par 0,2 procentpunktiem augst\u0101ks nek\u0101 gadu iepriek\u0161, to skaidro ar iedz\u012bvot\u0101ju akt\u012bv\u0101ku atgrie\u0161anos darba tirg\u016b. FM nor\u0101da, ka Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016bras (NVA) dati par re\u0123istr\u0113to bezdarbu jau kop\u0161 vasaras v\u0113sturiski zem\u0101 l\u012bmen\u012b \u2013 nedaudz virs 40 000 cilv\u0113ku. Re\u0123istr\u0113t\u0101 bezdarba l\u012bmenis septembra beig\u0101s bija 4,7%, kas ir visu laiku zem\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js kop\u0161 ekonomikas p\u0101rkar\u0161anas laikiem 2007. un 2008. gad\u0101. Ar\u012b oktobra beig\u0101s \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js saglab\u0101j\u0101s zem\u0101 l\u012bmen\u012b.<\/p>\n<p>Demogr\u0101fiskie faktori un ekonomisk\u0101 aktivit\u0101te<\/p>\n<p>FM prognozes paredz, ka demogr\u0101fisk\u0101s tendences, \u012bpa\u0161i darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s, turpin\u0101s b\u016btiski ietekm\u0113t darba tirgus r\u0101d\u012bt\u0101jus n\u0101kotn\u0113. Neskatoties uz to, ka kop\u0113jais iedz\u012bvot\u0101ju skaits samazin\u0101s, ekonomiski akt\u012bvo iedz\u012bvot\u0101ju \u012bpatsvars ir pieaudzis. Sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada tre\u0161o ceturksni, ekonomiski akt\u012bvo iedz\u012bvot\u0101ju skaits ir palielin\u0101jies par 15 200 jeb 1,6%. \u0160is pieaugums, apvienojum\u0101 ar samazin\u0101tu darbasp\u0113ka pied\u0101v\u0101jumu, ir veicin\u0101jis nodarbin\u0101to skaita pieaugumu.<\/p>\n<p>Interesanti, ka, lai gan kop\u0113jais nodarbin\u0101to skaits audzis, bezdarbnieku skaits ar\u012b nedaudz palielin\u0101jies. Tas liecina par dinamisk\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m darba tirg\u016b, kur notiek gan darbasp\u0113ka piesaiste, gan ar\u012b da\u017ei cilv\u0113ki akt\u012bv\u0101k mekl\u0113 darbu, iesp\u0113jams, rea\u0123\u0113jot uz labv\u0113l\u012bg\u0101kiem tirgus apst\u0101k\u013ciem. \u0160\u012b situ\u0101cija ir l\u012bdz\u012bga k\u0101 j\u016bnij\u0101, kad Finan\u0161u ministrija public\u0113ja aktualiz\u0113t\u0101s makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes 2025.-2029. gadam, paredzot bezdarba l\u012bme\u0146a kritumu l\u012bdz 6,3% 2025. gadam. Toreiz tika prognoz\u0113ts, ka, neskatoties uz \u012bstermi\u0146a bezdarba pieaugumu, kop\u0113j\u0101 bezdarba krituma tendence saglab\u0101sies, ko veicin\u0101s gan darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s, gan ekonomisk\u0101s izaugsmes atjauno\u0161an\u0101s. Togad august\u0101 faktiskais bezdarba l\u012bmenis bija 6,4%, kas bija par 0,3 procentpunktiem maz\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161.<\/p>\n<p>Progno\u017eu sal\u012bdzin\u0101jums un ekonomiskie faktori<\/p>\n<p>FM prognozes par bezdarba samazin\u0101\u0161anos l\u012bdz 5,5% l\u012bdz 2029. gadam ir nedaudz optimistisk\u0101kas nek\u0101 da\u017eas iepriek\u0161\u0113j\u0101s prognozes. Piem\u0113ram, 2025. gada j\u016bnij\u0101 FM prognoz\u0113ja bezdarba l\u012bmeni 6,3% 2025. gad\u0101 un 6,9% 2024. gad\u0101. V\u0113l agr\u0101k, 2025. gada febru\u0101r\u012b, zi\u0146ots par nelielu bezdarba k\u0101pumu 2024. gad\u0101 l\u012bdz 6,9%, ko veicin\u0101ja ekonomikas bremz\u0113\u0161an\u0101s un \u0101r\u0113jie satricin\u0101jumi. Ta\u010du \u0161obr\u012bd situ\u0101cija izskat\u0101s cer\u012bg\u0101ka.<\/p>\n<p>Tiek prognoz\u0113ts, ka infl\u0101cija pak\u0101peniski samazin\u0101sies, stabiliz\u0113joties ap 2,2% l\u012bmeni, kas ir labs sign\u0101ls ekonomiskajai stabilit\u0101tei. Lai gan ekonomikas kritums 2025. gada pirmajos m\u0113ne\u0161os nedaudz paaugstin\u0101ja bezdarbu, kop\u0113j\u0101 tendence liecina par atvese\u013co\u0161anos. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar cit\u0101m prognoz\u0113m, piem\u0113ram, Latvijas Bankas ekspertu prognoz\u0113m 2025. gadam (6,8%) vai Ekonomikas ministrijas prognoz\u0113m (6,4%), FM prognoze ir viena no optimistisk\u0101kaj\u0101m.<\/p>\n<p>Interesanti ir ar\u012b tas, ka, pieaugot ekonomikai un darbasp\u0113ka piepras\u012bjumam, b\u016btiski palielin\u0101jusies iedz\u012bvot\u0101ju ekonomisk\u0101 aktivit\u0101te. Pat, sar\u016bkot darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaitam, nodarbin\u0101to skaits ir audzis. Tas par\u0101da, ka darba tirgus sp\u0113j absorb\u0113t pieejamo darbasp\u0113ku un pat piesaist\u012bt jaunus dal\u012bbniekus.<\/p>\n<p>Re\u0123istr\u0113t\u0101 bezdarba l\u012bmenis, kas v\u0113sturiski ir bijis zem\u0101ks par faktisko, ar\u012b turpina savu krituma trajektoriju. \u0160obr\u012bd tas ir sasniedzis 4,7%, kas ir zem\u0101ks pat par r\u0101d\u012bt\u0101jiem ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes virsotn\u0113 pirms kr\u012bz\u0113m. Tas liecina par sp\u0113c\u012bgu darba tirgus piepras\u012bjumu un efekt\u012bvu darba mekl\u0113\u0161anas procesu.<\/p>\n<p>N\u0101kotnes perspekt\u012bvas un izaicin\u0101jumi<\/p>\n<p>Lai gan n\u0101kotnes prognozes ir pozit\u012bvas, joproj\u0101m past\u0101v zin\u0101mi izaicin\u0101jumi. Viens no galvenajiem ir demogr\u0101fisk\u0101s tendences, kas ilgtermi\u0146\u0101 var rad\u012bt darbasp\u0113ka tr\u016bkumu pat pie zem\u0101ka bezdarba l\u012bme\u0146a. FM atz\u012bst, ka darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s turpin\u0101s ietekm\u0113t nodarbin\u0101t\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101jus.<\/p>\n<p>Tom\u0113r, sprie\u017eot p\u0113c pa\u0161reiz\u0113j\u0101m tendenc\u0113m un FM prognoz\u0113m, n\u0101kamie gadi sola pat\u012bkamus uzlabojumus darba tirg\u016b. Strauj\u0101ka bezdarba samazin\u0101\u0161an\u0101s noz\u012bm\u0113 vair\u0101k iesp\u0113ju cilv\u0113kiem atrast sev piem\u0113rotu darbu un uzlabot savu finansi\u0101lo st\u0101vokli. \u0160\u012b ir lieliska zi\u0146a visiem Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem, kas akt\u012bvi darbojas darba tirg\u016b vai pl\u0101no to dar\u012bt.<\/p>\n<p>B\u016btiski ir ar\u012b tas, ka ekonomikas izaugsme nebalst\u0101s tikai uz vienu faktoru, bet gan uz pla\u0161\u0101ku att\u012bst\u012bbu da\u017e\u0101d\u0101s tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113s, tostarp b\u016bvniec\u012bb\u0101, apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 un pakalpojumu sektor\u0101. \u0160\u012b diversifik\u0101cija padara tautsaimniec\u012bbu notur\u012bg\u0101ku pret \u0101r\u0113jiem \u0161okiem.<\/p>\n<p>Rezum\u0113jot, Finan\u0161u ministrijas prognozes par bezdarba samazin\u0101\u0161anos tuv\u0101kajos gados ir \u013coti iepriecino\u0161as. T\u0101s liecina par stabilu ekonomisko att\u012bst\u012bbu un darba tirgus potenci\u0101lu, kas var\u0113tu nodro\u0161in\u0101t labkl\u0101j\u012bbas pieaugumu vis\u0101 valst\u012b.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Strauj\u0101ka bezdarba samazin\u0101\u0161an\u0101s prognozes tuv\u0101kajos gados Finan\u0161u ministrija (FM) prognoz\u0113, ka tuv\u0101ko gadu laik\u0101 Latvij\u0101 gaid\u0101ma bezdarba l\u012bme\u0146a&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":50451,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,4194,28,29,4603,32,33,438,22,30,31,35,39,38,36,37,34,1045,40,20,26,27,10372,24,25,21],"class_list":{"0":"post-50450","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-bezdarbs","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-darba-tirgus","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-finansu-ministrija","16":"tag-headlines","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-latvijas-ekonomika","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-prognozes","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115557712748217976","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50450","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=50450"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50450\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/50451"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=50450"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=50450"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=50450"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}