{"id":50642,"date":"2025-11-16T09:10:08","date_gmt":"2025-11-16T09:10:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50642\/"},"modified":"2025-11-16T09:10:08","modified_gmt":"2025-11-16T09:10:08","slug":"vai-viens-izmers-der-visiem-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50642\/","title":{"rendered":"Vai viens izm\u0113rs der visiem? \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>M\u016bsdienu \u0123eopolitiskaj\u0101 ainav\u0101 br\u012bv\u012bbas saglab\u0101\u0161ana vairs nav tikai ideja, t\u0101 ir praktiska nepiecie\u0161am\u012bba. 2025. gada NATO samit\u0101 H\u0101g\u0101 dal\u012bbvalstis pie\u0146\u0113ma jaunus pl\u0101nus aizsardz\u012bbas politikas veido\u0161anai. Latvijas Radio raid\u012bjums &#8220;(ne)Diplom\u0101tisk\u0101s pusdienas&#8221; skaidro, vai\u00a0NATO dal\u012bbvalstu jaun\u0101 ap\u0146em\u0161an\u0101s ir pietiekama, lai veidotu kolekt\u012bvo aizsardz\u012bbu main\u012bgaj\u0101 (ne)dro\u0161\u012bbas vid\u0113.<\/p>\n<p><a id=\"1\" name=\"1\">NATO l\u012bdz \u0161im ambicioz\u0101kais m\u0113r\u0137is \u2013 5% no IKP aizsardz\u012bbai<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">NATO jaun\u0101 vieno\u0161an\u0101s paredz \u013coti ambiciozu m\u0113r\u0137i, proti, tuv\u0101k\u0101s desmitgades laik\u0101 aizsardz\u012bbai atv\u0113l\u0113t 5 % no IKP. Tas ir iev\u0113rojams l\u0113ciens no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s 2 % vadl\u012bnijas, kuru pat \u0161obr\u012bd nesp\u0113j izpild\u012bt asto\u0146as no 32 dal\u012bbvalst\u012bm.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">3,5 % no \u0161\u012b m\u0113r\u0137a b\u016bs j\u0101novirza tie\u0161ajiem milit\u0101rajiem izdevumiem, konkr\u0113t\u0101k, bru\u0146otajiem sp\u0113kiem, ekip\u0113jumam un bru\u0146ojumam. Savuk\u0101rt 1,5 % var tikt ieguld\u012bti pla\u0161\u0101k\u0101 dro\u0161\u012bbas kategorij\u0101. \u0160\u012b sada\u013ca ir defin\u0113ta \u013coti pla\u0161i, \u013caujot valst\u012bm to izmantot ar\u012b aktivit\u0101t\u0113m, kas tikai netie\u0161i saist\u012btas ar aizsardz\u012bbu. Piem\u0113ram, kritisk\u0101s infrastrukt\u016bras aizsardz\u012bbai, kiberdro\u0161\u012bbai, civil\u0101s aizsardz\u012bbas un notur\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, inov\u0101ciju att\u012bst\u012bbai un aizsardz\u012bbas industrijas kapacit\u0101tes palielin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Valst\u012bm b\u016bs j\u0101iesniedz ikgad\u0113ji pl\u0101ni ar skaidru un ticamu grafiku, k\u0101 \u0161is m\u0113r\u0137is tiks sasniegts. Un ap 2029. gadu NATO izv\u0113rt\u0113s, vai ap\u0146em\u0161an\u0101s tiek \u012bstenota, nevis tikai aprakst\u012bta uz pap\u012bra.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Jaun\u0101 NATO ap\u0146em\u0161an\u0101s noz\u012bm\u0113, ka Eiropa p\u0101riet no &#8220;miera laika ekonomikas&#8221; uz &#8220;dro\u0161\u012bbas ekonomiku&#8221;.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">P\u0113c Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 NATO ir main\u012bjusi pieeju no kr\u012bzes gaid\u012b\u0161anas strat\u0113\u0123ijas uz sp\u0113ku mobiliz\u0113\u0161anu un sp\u0113ju veido\u0161anu pirms kr\u012bzes, piem\u0113ram, <a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/zinas\/arzemes\/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223\/\" target=\"_blank\" class=\"lsm-link\" data-type=\"article\" data-id=\"614223\" rel=\"nofollow noopener\">austrumu flang\u0101<\/a> izvietojot past\u0101v\u012bg\u0101ku milit\u0101ro kl\u0101tb\u016btni un tehniku un izveidojot daudz liel\u0101kus mun\u012bcijas kr\u0101jumus.<\/p>\n<p><a id=\"3\" name=\"3\">Baltijas valstis darbojas piln\u0101 spar\u0101<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Baltijas valstis \u0123eogr\u0101fiski atrodas l\u012bdz\u0101s agres\u012bvam kaimi\u0146am. Tr\u012bs Krievijas kaimi\u0146valstis zina, ka ienaidnieka attur\u0113\u0161ana ir l\u0113t\u0101ka par okup\u0101ciju.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Baltijas valstis un Polija vienm\u0113r ir biju\u0161as starp t\u0101m, kas mudina p\u0101r\u0113j\u0101s NATO dal\u012bbvalstis dom\u0101t nopietni, un tagad Eiropa beidzot to ir s\u0101kusi dar\u012bt.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">2025. gad\u0101 Latvija aizsardz\u012bbai paredz\u0113jusi 2,2 miljardus eiro, un b\u016btiska \u0161\u012b finans\u0113juma da\u013ca, proti, 448,3 miljoni eiro, tiek novirz\u012bta valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, paredzot ne tikai liel\u0101kas aizsardz\u012bbas sp\u0113jas, bet ar\u012b ekonomisku ieguvumu un industrijas att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Latvija b\u016bs viena no pirmaj\u0101m NATO valst\u012bm, kas faktiski sasniegs 5 % m\u0113r\u0137i.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Saska\u0146\u0101 ar NATO metodolo\u0123iju\u00a02026. gad\u0101 Latvijas aizsardz\u012bbas finans\u0113jums sasniegs 4,9 % no IKP, 2027. gad\u0101 \u2013\u00a05 %\u00a0un 2028. gad\u0101 \u2013\u00a04,9 %.<\/p>\n<p><a id=\"4\" name=\"4\">Eiropa nesteidzas palielin\u0101t aizsardz\u012bbas bud\u017eetu<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Latvija ne tikai run\u0101 par ieguld\u012bjumiem dro\u0161\u012bb\u0101, bet ar\u012b pl\u0101noto ap\u0146emas\u00a0\u012bstenot. Lai gan Baltij\u0101 \u0161\u0101das ap\u0146em\u0161an\u0101s ir dro\u0161\u012bbas pamats, citur Eirop\u0101 par tempa un m\u0113roga ilgtsp\u0113j\u012bbu dom\u0101 pavisam cit\u0101di.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">\u0160obr\u012bd NATO dal\u012bbvalstis no Eiropas aizsardz\u012bbai vid\u0113ji velta aptuveni 1,8 % no IKP\u00a0jeb ap 325 miljardiem eiro gad\u0101.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Pieaugums l\u012bdz 5 % noz\u012bm\u0113tu finans\u0113juma apjoma tr\u012bsk\u0101r\u0161o\u0161anu, sasniedzot vair\u0101k nek\u0101 900 miljardus eiro gad\u0101.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Tas b\u016btiski palielin\u0101tu attur\u0113\u0161anas sp\u0113jas un milit\u0101ro gatav\u012bbu, ta\u010du praktisk\u0101 \u012bsteno\u0161ana ir sare\u017e\u0123\u012bta un potenci\u0101li riskanta.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Galvenais izaicin\u0101jums ir fisk\u0101l\u0101 slodze. Daudzas Eiropas valstis jau \u0161obr\u012bd ir pak\u013cautas iev\u0113rojamam bud\u017eeta spiedienam un augo\u0161u par\u0101da apkalpo\u0161anas izmaksu slogam. Piem\u0113ram, Lielbrit\u0101nij\u0101 par\u0101da procentu maks\u0101jumi jau ir k\u013cuvu\u0161i par otru liel\u0101ko bud\u017eeta poz\u012bciju p\u0113c vesel\u012bbas apr\u016bpes.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">L\u012bdz\u012bga situ\u0101cija ir ar\u012b eirozon\u0101. Lai finans\u0113tu papildu aizsardz\u012bbas invest\u012bcijas, Eiropas Komisija ir b\u016btiski m\u012bkstin\u0101jusi fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas pras\u012bbas un ieviesusi \u012bpa\u0161us aizsardz\u012bbas aiz\u0146\u0113mumu instrumentus 150 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, kas\u00a0kombin\u0101cij\u0101 ar valstu aiz\u0146\u0113mumiem\u00a0var sasniegt l\u012bdz pat 800 miljardiem eiro tuv\u0101ko gadu laik\u0101. Tas vienlaikus rada jaut\u0101jumu par ilgtsp\u0113ju un sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu, jo aizsardz\u012bbas izdevumu pieaugums nevar notikt, ja tiek apdraud\u0113ta\u00a0iek\u0161politisk\u0101 stabilit\u0101te.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Aizsardz\u012bbas t\u0113ri\u0146i ir nepiecie\u0161ami, tom\u0113r tie nerada l\u012bdz\u012bgu ekonomisko atdevi k\u0101 invest\u012bcijas izgl\u012bt\u012bb\u0101, p\u0113tniec\u012bb\u0101 vai civilaj\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s, proti, ra\u0137ete ang\u0101r\u0101 neveicina produktivit\u0101ti.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">T\u0101d\u0113\u013c vair\u0101ki Eiropas eksperti un politi\u0137i run\u0101 par nepiecie\u0161am\u012bbu rast l\u012bdzsvaru, konkr\u0113t\u0101k, garant\u0113t dro\u0161\u012bbu, neapdraudot soci\u0101los un ekonomiskos m\u0113r\u0137us.<\/p>\n<p><a id=\"5\" name=\"5\">M\u0113r\u0137a \u012bsteno\u0161anu ietekm\u0113 ar\u012b politiskie un soci\u0101lie riski<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">V\u0113l viens b\u016btisks faktors ir aizsardz\u012bbas industrijas kapacit\u0101te. M\u016bsdienu milit\u0101r\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, tostarp\u00a0dronu sist\u0113m\u0101m, pretgaisa aizsardz\u012bbai, elektroniskai karadarb\u012bbai, m\u0101ksl\u012bgajam intelektam, lo\u0123istikai un mun\u012bcijai, nepiecie\u0161ams kvalific\u0113ts darbasp\u0113ks, ra\u017eo\u0161anas l\u012bnijas un tehnolo\u0123isk\u0101 att\u012bst\u012bba. \u0160\u012bs jaudas att\u012bst\u012b\u0161anai nepiecie\u0161ams laiks.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Eiropas sabiedr\u012bba p\u0113d\u0113jos gados ir pieredz\u0113jusi augstu infl\u0101ciju, dz\u012bves d\u0101rdz\u012bbas k\u0101pumu un pla\u0161\u0101kas soci\u0101l\u0101s spriedzes. Ja sabiedr\u012bba sajut\u012bs, ka aizsardz\u012bbas finans\u0113juma k\u0101pums notiek uz soci\u0101lo pakalpojumu vai izgl\u012bt\u012bbas r\u0113\u0137ina, var pieaugt populisms un politisk\u0101 polariz\u0101cija.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Iek\u0161\u0113j\u0101 nestabilit\u0101te ir tikpat b\u012bstama k\u0101 \u0101r\u0113jie draudi \u2014 t\u0101 var graut sabiedr\u012bbas notur\u012bbu pret dezinform\u0101ciju un palielin\u0101t radikaliz\u0101ciju un demokr\u0101tijas eroziju.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">\u0160is scen\u0101rijs daudz\u0101s valst\u012bs jau piepild\u0101s. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir ar\u012b da\u017e\u0101da t\u0113ri\u0146u klasifik\u0101cija.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Vair\u0101kas valstis, p\u0101rvarot bud\u017eeta ierobe\u017eojumus, cen\u0161as p\u0101rklasific\u0113t infrastrukt\u016bras projektus, ostu att\u012bst\u012bbu, ce\u013cu moderniz\u0101ciju vai digit\u0101lo t\u012bklu stiprin\u0101\u0161anu k\u0101 &#8220;milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes&#8221; vai &#8220;dro\u0161\u012bbas&#8221; izdevumus. Form\u0101li tas b\u016bs atbilsto\u0161i NATO vadl\u012bnij\u0101m, tom\u0113r past\u0101v risks, ka da\u013ca l\u012bdzek\u013cu tiks izlietoti neefekt\u012bvi, ja neb\u016bs skaidras kontroles sist\u0113mas un strat\u0113\u0123isk\u0101s priorit\u0101tes noteik\u0161anas.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Lai noskaidrotu, k\u0101p\u0113c Sp\u0101nija neatbalsta aizsardz\u012bbas izdevumu palielin\u0101\u0161anu l\u012bdz 5 % no IKP, raid\u012bjums v\u0113rs\u0101s pie Barselon\u0101 eso\u0161\u0101 starptautisko attiec\u012bbu p\u0113tniec\u012bbas centra CIDOB vec\u0101k\u0101 p\u0113tnieka Viktora Burgueta Vid\u0101la.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Sp\u0101nija neatbalsta jauno m\u0113r\u0137i gan teor\u0113tisku apsv\u0113rumu, gan praktisku ierobe\u017eojumu d\u0113\u013c. Pirmk\u0101rt, Sp\u0101nijas vald\u012bba uzskata, ka tas ir nepamatoti. Noteikt patva\u013c\u012bgu krit\u0113riju, piem\u0113ram, 5 %no IKP milit\u0101rajiem izdevumiem, un tad dom\u0101t, k\u0101 \u0161o skaitli sasniegt.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Paties\u012bb\u0101 NATO darbojas cit\u0101di. Dal\u012bbvalstis vispirms uz\u0146emas saist\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz organiz\u0101cijas sp\u0113j\u0101m. \u0160\u0101 gada j\u016bnij\u0101 Sp\u0101nija un NATO vienoj\u0101s par jauniem sp\u0113ju m\u0113r\u0137iem, tostarp par pretgaisa un pretra\u0137e\u0161u aizsardz\u012bbas stiprin\u0101\u0161anu, pretdronu sist\u0113mu uzlabo\u0161anu, elektronisk\u0101 kaujas apr\u012bkojuma ieg\u0101di, armijas apm\u0101c\u012bbas programmu pabeig\u0161anu un satel\u012btu pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161anu. NATO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Marks Rute l\u0113\u0161, ka tam b\u016bs nepiecie\u0161ami 3,5 % no Sp\u0101nijas IKP, savuk\u0101rt Sp\u0101nijas vald\u012bba paredz tikai 2,1 %.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Lai ieg\u016btu \u0161\u012bs iesp\u0113jas, ir ar\u012b praktiski apsv\u0113rumi, k\u0101p\u0113c Sp\u0101nija atsak\u0101s no \u0161iem 5 % no IKP. Pirmk\u0101rt, Eiropas milit\u0101r\u0101 ra\u017eo\u0161ana jau darbojas ar pilnu jaudu, un, lai gan Sp\u0101nijas aizsardz\u012bbas r\u016bpniec\u012bba papla\u0161in\u0101s un konsolid\u0113jas, \u012bstermi\u0146\u0101 tai ir maz iesp\u0113ju uz\u0146emties jaunus projektus. ASV prezidents Donalds Tramps \u013coti labi zina, ka Eiropas Savien\u012bba nevar \u0101tri palielin\u0101t savu ra\u017eo\u0161anas apjomu. T\u0101p\u0113c vi\u0146a centieni pan\u0101kt, lai aizsardz\u012bbas izdevumi b\u016btu 5 % no aizsardz\u012bbas izdevumiem, ir v\u0113rsti uz to, lai veicin\u0101tu liel\u0101kus iepirkumus no ASV. Savuk\u0101rt Sp\u0101nija atbalsta Eiropas Savien\u012bbas strat\u0113\u0123isk\u0101s autonomijas palielin\u0101\u0161anu un uzskata, ka d\u0101rgu amerik\u0101\u0146u iero\u010du ieg\u0101de neatbalsta \u0161o m\u0113r\u0137i.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">V\u0113l viena praktiska probl\u0113ma ir t\u0101, ka Sp\u0101nij\u0101 ir nestabila koal\u012bcija. Koal\u012bcijas partneris ir kreis\u0101 partija, kas iebilst pret milit\u0101ro izdevumu palielin\u0101\u0161anu, un ar\u012b vair\u0101ki parlamenta sabiedrotie no re\u0123ion\u0101laj\u0101m partij\u0101m ir pret l\u012bdzek\u013cu palielin\u0101\u0161anu milit\u0101r\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Sp\u0101nijas ekonomisk\u0101 situ\u0101cija ir sal\u012bdzino\u0161i laba \u2013 tai ir strauja izaugsme, ta\u010du ar\u012b augo\u0161s bud\u017eeta defic\u012bts un par\u0101ds. T\u0101p\u0113c nestabil\u0101 vald\u012bba nesp\u0113j pie\u0146emt jaunu bud\u017eetu. Pedro San\u010desam (Sp\u0101nijas premjerministram) tr\u016bkst gan politisk\u0101s gribas, gan atbalsta milit\u0101ro izdevumu palielin\u0101\u0161anai virs 2 %. Ar\u012b vair\u0101kas Eiropas valstis, tostarp It\u0101lija un Francija, uzskata, ka pie\u0161\u0137irt 5 % no IKP aizsardz\u012bbai nav re\u0101li ekonomisku ierobe\u017eojumu un ar tiem saist\u012bto politisko seku d\u0113\u013c.<\/p>\n<p><a id=\"6\" name=\"6\">NATO j\u0101veido gudra\u00a0dro\u0161\u012bbas politika, ne\u00a0tikai j\u0101palielina bud\u017eeta izdevumi <\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">M\u0113r\u0137a skepti\u0137i uzsver, ka invest\u012bcij\u0101m j\u0101b\u016bt m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101m, strat\u0113\u0123isk\u0101m un soci\u0101li ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101m, lai aizsardz\u012bba stiprin\u0101tu ne tikai milit\u0101r\u0101s kapacit\u0101tes, bet ar\u012b demokr\u0101tiju, ekonomiku un sabiedr\u012bbas notur\u012bbu.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">&#8220;M\u0113s nedr\u012bkstam t\u0113r\u0113t p\u0101r\u0101k daudz un p\u0101r\u0101k \u0101tri,&#8221; raksta domn\u012bcas &#8220;Eiropas \u0100rlietu padomes&#8221; vec\u0101kais p\u0113tnieks Niks Vitnijs.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Tas ir jaut\u0101jums par gudru dro\u0161\u012bbas politiku, nevis vienk\u0101r\u0161i procenta skaitli bud\u017eet\u0101. Jaunais NATO m\u0113r\u0137is nav mazs solis, jo t\u0101 izpildei b\u016bs j\u0101p\u0101rveido Eiropas dro\u0161\u012bbas modeli un j\u0101piel\u0101gojas laikmetam, kur\u0101 miers vairs nav pa\u0161saprotama garantija, bet t\u0101 nodro\u0161in\u0101\u0161anai ir j\u0101pieliek smags darbs un p\u016bles.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Latvija \u0161aj\u0101 st\u0101st\u0101 neb\u016bt nav pas\u012bvs sp\u0113l\u0113t\u0101js.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Latvija ir piem\u0113rs tam, k\u0101 maza demokr\u0101tiska valsts var dom\u0101t strat\u0113\u0123iski, ieguld\u012bt n\u0101kotn\u0113 un b\u016bt priek\u0161gal\u0101 proces\u0101, kas veidos Eiropas dro\u0161\u012bbu n\u0101kamaj\u0101m desmitgad\u0113m.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Dro\u0161\u012bba ir ne tikai bru\u0146ojums. T\u0101 ir ekonomika, sabiedr\u012bba, uztic\u0113\u0161an\u0101s un sp\u0113ja saglab\u0101t mieru valsts iek\u0161ien\u0113, kam\u0113r pasaule main\u0101s \u0101rpus\u0113. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir svar\u012bgi, lai sabiedrotie pild\u012btu savu ap\u0146em\u0161anos, t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot kolekt\u012bv\u0101s aizsardz\u012bbas kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anu.<\/p>\n<p><a id=\"7\" name=\"7\">Neparastas idejas aizsardz\u012bbai: no sl\u0113p\u0113m\u00a0ekip\u0113jum\u0101 l\u012bdz treni\u0146iem videosp\u0113l\u0113s<\/a><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Aizsardz\u012bbas industrij\u0101 sapl\u016bst tehnolo\u0123ijas, rado\u0161ums un absurda humora izj\u016bta. Da\u017eas milit\u0101r\u0101s tehnolo\u0123ijas \u0161\u0137iet aizg\u016btas no zin\u0101tnisk\u0101s fantastikas. ASV bru\u0146otie sp\u0113ki test\u0113 \u010detrk\u0101jainus robotus m\u012bnu lauku izp\u0113tei un b\u0101zu patrul\u0113\u0161anai. \u0160ie &#8220;robotu su\u0146i&#8221; sp\u0113j p\u0101rvietoties gr\u016bti sasniedzam\u0101s zon\u0101s, n\u0113s\u0101t sensorus un sarg\u0101t perimetru.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Somij\u0101 joproj\u0101m armijas ekip\u0113jum\u0101 ir sl\u0113pes un z\u0101\u0123is. Jo pat 21. gadsimt\u0101 valst\u012b, kur ziema var b\u016bt gan priek\u0161roc\u012bba, gan apgr\u016btin\u0101jums, izdz\u012bvo\u0161anas prasmes ir taktiska svar\u012bgas. Modern\u0101s dronu sp\u0113jas un labu \u0161\u0137\u0113ru komplekts mugursom\u0101 nav pretruna, bet gan elast\u012bba.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Dienvidkoreja izmanto simul\u0101cijas un videosp\u0113\u013cu vidi milit\u0101r\u0101m m\u0101c\u012bb\u0101m. Dienvidkorej\u0101 ir uzaugu\u0161i pasaules e-sporta \u010dempionu paaudze, kura tagad k\u013c\u016bst par taktisk\u0101s dom\u0101\u0161anas un r\u012bko\u0161an\u0101s resursu.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Igaunija, kur NATO\u00a0Strat\u0113\u0123isk\u0101s komunik\u0101cijas izcil\u012bbas centrs un kiberkomandas partneri tren\u0113jas, regul\u0101ri izmanto sp\u0113\u013cu vidi kiberdro\u0161\u012bbas sacens\u012bb\u0101m. T\u0101 nav tikai vienk\u0101r\u0161a videosp\u0113les &#8220;Counter-Strike&#8221; lieto\u0161ana, bet dr\u012bz\u0101k digit\u0101ls karadarb\u012bbas treni\u0146\u0161, kur jaunie\u0161u prasm\u0113m sp\u0113l\u0113t ir pavisam re\u0101la dro\u0161\u012bbas v\u0113rt\u012bba.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Savuk\u0101rt Jap\u0101na pier\u0101da, ka inov\u0101cija reiz\u0113m nav tikai par iero\u010diem, bet ar\u012b par cilv\u0113ku \u0137ermeni. Tur karav\u012briem tiek izstr\u0101d\u0101tas lauka formas ar integr\u0113tu v\u0113din\u0101\u0161anas sist\u0113mu, lai saglab\u0101tu veiktsp\u0113ju karst\u0101 klimat\u0101.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Milit\u0101ro inov\u0101ciju v\u0113stur\u0113 m\u0113dz par\u0101d\u012bties idejas, kuras \u0161\u0137iet \u013coti neparastas. Piem\u0113ram, Norv\u0113\u0123ija Aukst\u0101 kara laik\u0101 m\u0113\u0123in\u0101ja mask\u0113t govis, lai padar\u012btu t\u0101s maz\u0101k paman\u0101mas padomju izl\u016bklidma\u0161\u012bn\u0101m.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Rezult\u0101t\u0101, govis tika mask\u0113tas za\u013c\u0101 kr\u0101s\u0101, tom\u0113r t\u0101s palika dz\u012bvas. \u0160\u0101di gad\u012bjumi par\u0101d\u0101s milit\u0101raj\u0101s anekdot\u0113s un reiz\u0113m pat folklor\u0101. Tom\u0113r v\u0113sturnieki nav atradu\u0161i ofici\u0101lus dokumentus par \u0161\u0101du taktiku, t\u0101d\u0113\u013c tas, visticam\u0101k, ir m\u012bts. Bet m\u012bti dz\u012bvo tikai tur, kur ideja \u0161\u0137iet pietiekami ticama.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm; text-align:left\">Milit\u0101r\u0101 joma nav tikai par sp\u0113ku. T\u0101 ir par izt\u0113li, elast\u012bbu, sp\u0113ju redz\u0113t n\u0101kamo soli un da\u017ek\u0101rt par sp\u0113ju adapt\u0113ties. Run\u0101jot par NATO m\u0113r\u0137iem un aizsardz\u012bbas finans\u0113jumu, da\u017ek\u0101rt priek\u0161pl\u0101n\u0101 izvirz\u0101s tikai cipari un procenti. Ta\u010du aiz tiem sl\u0113pjas pati b\u016bt\u012bba \u2014 br\u012bv\u012bba ir j\u0101sarg\u0101. T\u0101 nav garantija, t\u0101 ir atbild\u012bba.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"M\u016bsdienu \u0123eopolitiskaj\u0101 ainav\u0101 br\u012bv\u012bbas saglab\u0101\u0161ana vairs nav tikai ideja, t\u0101 ir praktiska nepiecie\u0161am\u012bba. 2025. gada NATO samit\u0101 H\u0101g\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":50643,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-50642","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115558601519355707","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50642","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=50642"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50642\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/50643"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=50642"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=50642"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=50642"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}