{"id":50761,"date":"2025-11-16T11:29:17","date_gmt":"2025-11-16T11:29:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50761\/"},"modified":"2025-11-16T11:29:17","modified_gmt":"2025-11-16T11:29:17","slug":"ekonomika-saglabajas-augsts-pieprasijums-pec-darbaspeka","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/50761\/","title":{"rendered":"Ekonomik\u0101 saglab\u0101jas augsts piepras\u012bjums p\u0113c darbasp\u0113ka"},"content":{"rendered":"<p>Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs nor\u0101da, ka akt\u012bv\u0101ka kandid\u0101tu mekl\u0113\u0161ana un pie\u0146em\u0161ana darb\u0101 ir saist\u012bta ar re\u0101lo aktivit\u0101ti uz\u0146\u0113mumos, jo tiem pieaug ar\u012b izlaide. Turkl\u0101t nodarbin\u0101to skaita palielin\u0101jums var\u0113tu liecin\u0101t ar\u012b par uz\u0146\u0113mumu pl\u0101niem ilg\u0101k\u0101 termi\u0146\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka \u012bslaic\u012bgu pieaugumu izlaid\u0113 var\u0113tu nodro\u0161in\u0101t ar vid\u0113j\u0101s slodzes k\u0101pin\u0101\u0161anu, kas saglab\u0101jas zem iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada l\u012bme\u0146a.<\/p>\n<p>Latvijas Bankas ekonomists v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka ir palielin\u0101jies bezdarbnieku \u012bpatsvars, kuri darba mekl\u0113jumos ir l\u012bdz tr\u012bs m\u0113ne\u0161iem. T\u0101 k\u0101 vienlaikus uzlabojas nodarbin\u0101t\u012bba, tas liecina par to, ka iepriek\u0161 neakt\u012bvie iedz\u012bvot\u0101ji s\u0101k akt\u012bv\u0101k l\u016bkoties p\u0113c darba iesp\u0113j\u0101m. Savuk\u0101rt re\u0123istr\u0113to vakan\u010du skaits tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a m\u0113ne\u0161os saglab\u0101jas stabils, kas nor\u0101da uz to, ka piepras\u012bjums p\u0113c darbasp\u0113ka ir notur\u012bgs, pat palielinoties ekonomiski akt\u012bvo iedz\u012bvot\u0101ju skaitam darba tirg\u016b.<\/p>\n<p>Pa\u0161laik viens no darbasp\u0113ka avotiem ir pirmspensijas un pensijas vecuma iedz\u012bvot\u0101ji, kuru ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes l\u012bmenis darba tirg\u016b turpina iev\u0113rojami pieaugt, atz\u012bm\u0113 Migunovs. Nodok\u013cu atvieglojumi pension\u0101riem un iesp\u0113jas str\u0101d\u0101t nepilna laika darbu ir veids, k\u0101 ieg\u016bt papildien\u0101kumus. Ar\u012b jaunie\u0161i, kuru skaits darba tirg\u016b palielin\u0101s vecumstrukt\u016bras d\u0113\u013c, nedaudz atvieglo darbasp\u0113ka tr\u016bkumu. Turkl\u0101t \u012bstermi\u0146\u0101 var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t ar\u012b s\u0101kt\u0101 optimiz\u0101cija sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101, no kura atbr\u012bvotais darbasp\u0113ks var\u0113tu virz\u012bties uz priv\u0101to sektoru, uzskata Migunovs.<\/p>\n<p>Ar\u012b operat\u012bvie dati par ceturto ceturksni nor\u0101da uz notur\u012bgu piepras\u012bjumu p\u0113c darbasp\u0113ka, inform\u0113 Migunovs. Re\u0123istr\u0113tais bezdarbs oktobr\u012b saglab\u0101jies zems, un uz\u0146\u0113m\u0113ju nodarbin\u0101t\u012bbas gaidas p\u0101rsvar\u0101 bija aug\u0161upv\u0113rstas. Ta\u010du darba tirgus struktur\u0101lo at\u0161\u0137ir\u012bbu un ierobe\u017eotu darbasp\u0113ka rezervju d\u0113\u013c atrast kandid\u0101tu ar atbilsto\u0161\u0101m prasm\u0113m k\u013c\u016bs arvien sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k, ko ilgtermi\u0146\u0101 pasliktina ar\u012b demogr\u0101fisk\u0101 situ\u0101cija un iedz\u012bvot\u0101ju noveco\u0161an\u0101s, secina ekonomists.<\/p>\n<p>&#8220;SEB bankas&#8221; ekonomists Dainis Ga\u0161puitis skaidro, ka, lai ar\u012b zi\u0146a par to, ka tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b pieaudzis bezdarbs, var\u0113tu \u0161\u0137ist slikta z\u012bme par ekonomik\u0101 notieko\u0161o, t\u0101 dr\u012bz\u0101k var\u0113tu liecin\u0101t par nelielu iedz\u012bvot\u0101ju n\u0101kotnes v\u0113rt\u0113juma uzlabo\u0161anos par darba iesp\u0113j\u0101m.<\/p>\n<p>Ekonomista ieskat\u0101 galven\u0101 zi\u0146a ir, ka tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b darba mekl\u0113t\u0101ju skaits, sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo ceturksni, ir pieaudzis par 2500 jeb 4%. Prim\u0101ri tas ir noticis uz v\u012brie\u0161u r\u0113\u0137ina, kuru darba mekl\u0113t\u0101ju skaits palielin\u0101jies par 3700, bet sievie\u0161u samazin\u0101jies par 1200. Ga\u0161puitis nor\u0101da, ka var\u0113tu \u0161\u0137ist, ka tas ir noticis uz darba vietu zaud\u0113\u0161anas r\u0113\u0137ina, tom\u0113r t\u0101 nav, jo nodarbin\u0101t\u012bba tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b pieauga. \u0160aj\u0101 period\u0101 bija nodarbin\u0101ti 892 100 iedz\u012bvot\u0101ji, kas ir par 2700 vair\u0101k nek\u0101 otraj\u0101 ceturksn\u012b. Tas viss noticis uz neakt\u012bvo iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s r\u0113\u0137ina, kuru skaits sarucis par 6600.<\/p>\n<p>&#8220;T\u0101 ir laba paz\u012bme, ka iedz\u012bvot\u0101ji s\u0101ku\u0161i saredz\u0113t iesp\u0113jas un iesaist\u012bties darba tirg\u016b un k\u013cuvu\u0161i ekonomiski akt\u012bvi. Ne visiem uzreiz izdodas atrast darbu, k\u0101 d\u0113\u013c da\u013ca nododas darba mekl\u0113jumiem. J\u0101cer, ka vilnis turpin\u0101sies un iedz\u012bvot\u0101ju aktiviz\u0113\u0161an\u0101s turpin\u0101sies,&#8221; pau\u017e Ga\u0161puitis.<\/p>\n<p>Tikm\u0113r ar\u012b ekonomikas izaugsmes pa\u0101trin\u0101\u0161an\u0101s sola iesp\u0113ju pieaugumu, atz\u012bm\u0113 ekonomists. Vi\u0146apr\u0101t, liel\u0101k\u0101s nodarbin\u0101t\u012bbas pieauguma iesp\u0113jas sola apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas un b\u016bvniec\u012bbas izaugsme, bet pak\u0101peniska pat\u0113ri\u0146a aktiviz\u0113\u0161an\u0101s sniegs iesp\u0113jas ar\u012b pakalpojumos. Tom\u0113r Ga\u0161puitis uzskata, ka viens no b\u016btisk\u0101kajiem izaicin\u0101jumiem &#8211; iesp\u0113ju un v\u0113lmju nesader\u012bba starp darba dev\u0113ju un darbinieku &#8211; saglab\u0101sies, kur j\u0101piestr\u0101d\u0101 ab\u0101m pus\u0113m, noteiktos aspektos piepal\u012bdzot ar\u012b valstij.<\/p>\n<p>&#8220;Swedbank&#8221; vec\u0101k\u0101 ekonomiste Agnese Buceniece atz\u012bst, ka jaun\u0101kie Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes darbasp\u0113ka apsekojuma dati p\u0101rsteidza ar bezdarba k\u0101pumu. Tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b bezdarba l\u012bmenis pak\u0101p\u0101s l\u012bdz 6,9%. Tas ir nedaudz augst\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 ceturksn\u012b un ar\u012b p\u0101rsniedz to l\u012bmeni, k\u0101ds bija gadu iepriek\u0161. Bezdarbnieku skaits ir audzis par 3200, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada tre\u0161o ceturksni. Tai pat laik\u0101 re\u0123istr\u0113tais bezdarbs ir teju visu laiku zem\u0101kaj\u0101 4,7% l\u012bmen\u012b.<\/p>\n<p>Buceniece gan v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 maz\u0101ka bezdarbnieku da\u013ca re\u0123istr\u0113jas Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016br\u0101, t\u0101p\u0113c faktisk\u0101 un re\u0123istr\u0113t\u0101 bezdarba dati var uzr\u0101d\u012bt at\u0161\u0137ir\u012bgas tendences.<\/p>\n<p>Tom\u0113r \u0161oreiz faktisk\u0101 bezdarba k\u0101pums neliecina par darba tirgus v\u0101jin\u0101\u0161anos, uzsver Buceniece. Vienlaic\u012bgi nov\u0113rojams b\u016btisks pieaugums &#8211; par 15 200 &#8211; to iedz\u012bvot\u0101ju skait\u0101, kas iepriek\u0161 bija neakt\u012bvi un v\u0113l\u0113j\u0101s iesaist\u012bties darba tirg\u016b. Turkl\u0101t liela da\u013ca no vi\u0146iem \u0161aj\u0101 period\u0101 ar\u012b iek\u0101rtoj\u0101s darb\u0101. Nodarbin\u0101to skaits gada laik\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 12 000, un nodarbin\u0101t\u012bbas l\u012bmenis sasniedza 65,2%.<\/p>\n<p>Tas noz\u012bm\u0113, ka gandr\u012bz divas tre\u0161da\u013cas iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 no 15 l\u012bdz 74 gadiem str\u0101d\u0101ja, atz\u012bm\u0113 Buceniece. Nedaudz augst\u0101ks \u012bpatsvars v\u0113sturiski pieredz\u0113ts vien 2018.-2019. gad\u0101. Ekonomistes ieskat\u0101 t\u0101 ir laba zi\u0146a darba dev\u0113jiem un ekonomikai, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaits turpina samazin\u0101ties un vid\u0113j\u0101 darbinieka vecums pieaug.<\/p>\n<p>Tas, ka liel\u0101ks \u012bpatsvars iedz\u012bvot\u0101ju iesaist\u0101s darba tirg\u016b, darba dev\u0113jiem pal\u012bdz lab\u0101k aizpild\u012bt vakances, skaidro Buceniece. P\u0113c vi\u0146as teikt\u0101, ne vienm\u0113r piepras\u012bt\u0101s un pied\u0101v\u0101t\u0101s prasmes sakr\u012bt, un, jo saspringt\u0101ks darba tirgus, jo darba dev\u0113ji vair\u0101k izj\u016bt atbilsto\u0161a darbasp\u0113ka tr\u016bkumu. \u0160obr\u012bd aptuveni 15% uz\u0146\u0113mumu aptauj\u0101s nor\u0101da, ka izaicin\u0101jumi atrast piem\u0113rotus darbiniekus kav\u0113 uz\u0146\u0113muma att\u012bst\u012bbu, bet ir nozares, kur \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir par k\u0101rtu augst\u0101ks. Piem\u0113ram, inform\u0101cijas pakalpojumu nozar\u0113 tas sasniedz 39%.<\/p>\n<p>&#8220;Swedbank&#8221; prognoz\u0113, ka ekonomika turpin\u0101s augt, attiec\u012bgi darba tirgus k\u013c\u016bs v\u0113l saspringt\u0101ks un bezdarba l\u012bmenis atkal samazin\u0101sies. Attiec\u012bb\u0101 uz nodarbin\u0101t\u012bbu gaidas at\u0161\u0137iras pa nozar\u0113m, kopum\u0101 skats ir piesardz\u012bgs ar minim\u0101lu optimisma devu.<\/p>\n<p>Uz\u0146\u0113m\u0113ju aptauj\u0101s redzams, ka pakalpojumu sektor\u0101 un b\u016bvniec\u012bb\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ie uz\u0146\u0113mumi sliecas par labu darbinieku skaita palielin\u0101\u0161anai tuv\u0101kajos m\u0113ne\u0161os, inform\u0113 Buceniece. Turkl\u0101t b\u016bvniec\u012bb\u0101 ar nodarbin\u0101t\u012bbu saist\u012btais optimisms ir augst\u0101kais kop\u0161 2019. gada pavasara. Savuk\u0101rt apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas un mazumtirdzniec\u012bbas nozar\u0113s v\u0113rojama piesardz\u012bba, kas var b\u016bt saist\u012bta ar glob\u0101lo nenoteikt\u012bbu un snaudo\u0161o m\u0101jsaimniec\u012bbu pat\u0113ri\u0146u.<\/p>\n<p>&#8220;Luminor Bank&#8221; ekonomists P\u0113teris Strauti\u0146\u0161 secina, ka vair\u0101ki svar\u012bgi darba tirgus r\u0101d\u012bt\u0101ji tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b ir iev\u0113rojami uzlaboju\u0161ies. Vissvar\u012bg\u0101kais &#8211; par 12 000 ir palielin\u0101jies str\u0101d\u0101jo\u0161o skaits. Tas ir sasniedzis 892 000 cilv\u0113ku, kas ir liel\u0101kais skaits kop\u0161 2022. gada tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a.<\/p>\n<p>Strauti\u0146a ieskat\u0101 tas noz\u012bm\u0113, ka demogr\u0101fija darba tirg\u016b ne vienm\u0113r ir nolemt\u012bba, vismaz k\u0101du laiku. Sprie\u017eot p\u0113c Baltijas un Zieme\u013ceiropas re\u0123iona nodarbin\u0101t\u012bbas l\u012bderu snieguma, \u0161is &#8220;vismaz k\u0101du laiku&#8221; v\u0113l var turpin\u0101ties. Nodarbin\u0101t\u012bbas l\u012bmenis 15-74 gadus veco kopskait\u0101 sasniedzis 65,2%, v\u0113l nedaudz atpaliekot no pirmspand\u0113mijas augst\u0101k\u0101 punkta 2019. gada tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b jeb 65,6%.<\/p>\n<p>Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar laiku pirms gada ir iev\u0113rojami, par 15 200, pieaudzis ekonomiski akt\u012bvo cilv\u0113ku skaits. Strauti\u0146\u0161 dom\u0101, ka tam var b\u016bt divi izskaidrojumi &#8211; ekonomikas izaugsme palielina cer\u012bbas atrast darbu, savuk\u0101rt algu pieaugums padara darba s\u0101k\u0161anu pievilc\u012bg\u0101ku. Strauti\u0146\u0161 atg\u0101dina, ka par sp\u012bti iev\u0113rojamai infl\u0101cijai, re\u0101l\u0101s algas Latvij\u0101 aug. \u0160\u012b procesa spogu\u013catt\u0113ls ir tas, ka ekonomiski neakt\u012bvo skaits ir samazin\u0101jies par 4%.<\/p>\n<p>Vienlaikus ir nedaudz pieaudzis darbasp\u0113ka apsekojuma aptauj\u0101s izm\u0113r\u012btais darba mekl\u0113t\u0101ju \u012bpatsvars &#8211; no 6,7% pirms gada l\u012bdz 6,9% \u0161ogad. Strauti\u0146\u0161 uzskata, ka \u0161o skaitli var interpret\u0113t divos veidos. Viens &#8211; cer\u012bbas uz darba atra\u0161anu pieaugu\u0161as, bet uz\u0146\u0113mumi nav sp\u0113ju\u0161i visas \u0161\u012bs cer\u012bbas piepild\u012bt. Otrs izskaidrojums &#8211; priv\u0101tm\u0101ju b\u016bves aktiviz\u0113\u0161an\u0101s dod iesp\u0113ju vair\u0101k iesp\u0113ju str\u0101d\u0101t nere\u0123istr\u0113ti, par taisn\u012bgu atl\u012bdz\u012bbu pal\u012bdzot cilv\u0113kiem, kas to dara &#8220;pa\u0161u sp\u0113kiem&#8221;.<\/p>\n<p>Strauti\u0146\u0161 uzskata, ka otrajai versijai par labu liecina tas, ka re\u0123istr\u0113tais bezdarbs kop\u0161 septembra ir nepieredz\u0113ti zem\u0101 l\u012bmen\u012b. Re\u0123istr\u0113tais bezdarbs jau divos &#8220;ne-R\u012bgas&#8221; re\u0123ionos ir \u013coti tuvs \u010detriem procentiem, t\u0101 ir Vidzeme (4,2%) un Zemgale (4,3%). Ar\u012b jau iepriek\u0161 public\u0113tie uz aptauj\u0101m balst\u012btie m\u0113ne\u0161u darba mekl\u0113t\u0101ju \u012bpatsvara dati r\u0101da nelielu bezdarba samazin\u0101jumu, atg\u0101dina Strauti\u0146\u0161. Tajos vid\u0113jais l\u012bmenis j\u016blij\u0101 &#8211; septembr\u012b bija 6,4%, sal\u012bdzinot ar 6,7% pirms gada.<\/p>\n<p>&#8220;Ar\u012b ekonomisk\u0101 situ\u0101cija kopum\u0101 noteikti nav bezdarba pieaugumu veicino\u0161a. Tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) dati v\u0113l tikai b\u016bs, bet jau pieejamie detaliz\u0113tie dati liecina, ka vair\u0101kum\u0101 nozaru var\u0113tu b\u016bt bijis pieaugums, iz\u0146emot lauksaimniec\u012bbu un me\u017esaimniec\u012bbu, iesp\u0113jams, ar\u012b transportu, izgl\u012bt\u012bbu un medic\u012bnu, kur tas t\u016bl\u012bt\u0113ji neietekm\u0113s str\u0101d\u0101jo\u0161o skaitu,&#8221; skaidro Strauti\u0146\u0161.<\/p>\n<p>Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka nav pieejami tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a dati par nodarbin\u0101t\u012bbu nozar\u0113s, bet otr\u0101 ceturk\u0161\u0146a dati r\u0101da, ka aiz\u0146emto darba vietu skaits auga. Pavisam bija k\u0101pums par 0,2% jeb 1553 darbaviet\u0101m. Strauti\u0146\u0161 atz\u012bst, ka tas nav daudz, nelielaj\u0101 izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas nozar\u0113 vien pieaugums ir liel\u0101ks (2207), t\u0101pat ar\u012b kritums transport\u0101 (m\u012bnus 2795 darbavietas) un tirdzniec\u012bb\u0101 (m\u012bnus 2087) ir liel\u0101ks. Ar\u012b celtniec\u012bb\u0101 izmai\u0146as (pieaugums par 1604) ir liel\u0101kas. Samazin\u0101jums ir lauksaimniec\u012bb\u0101 un me\u017esaimniec\u012bb\u0101 (par 1,3%), apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 (par 0,9%).<\/p>\n<p>Ekonomists secina, ka \u0161ajos datos ir nojau\u0161ami izmai\u0146u iemesli. Strauti\u0146\u0161 skaidro, ka dabas resursu nozar\u0113m \u0161ogad kait\u0113ja laika apst\u0101k\u013ci, savuk\u0101rt lielo darbavietu samazin\u0101jumu \u0161ogad augo\u0161aj\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101, ko galvenok\u0101rt virza mazumtirdzniec\u012bba (m\u012bnus 1583), ac\u012bmredzot nosaka pa\u0161apkalpo\u0161an\u0101s kasu izplat\u012b\u0161an\u0101s.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt transporta nozari turpina ietekm\u0113t tranz\u012bta apjomu samazin\u0101\u0161an\u0101s, skaidro Strauti\u0146\u0161. Lai ar\u012b t\u0101 faktiski jau ir beigusies, uz\u0146\u0113mumi turpina piel\u0101goties jaunajai situ\u0101cijai. Par celtniec\u012bbu ekonomistam viss ir skaidrs &#8211; te gan darbojas Eiropas Savien\u012bbas fondu cikls, gan likmju krituma un ien\u0101kumu pieauguma ietekme uz m\u0101jok\u013cu tirgu. R\u016bpniec\u012bbas dati rada iespaidu, ka uz\u0146\u0113mumu person\u0101la politik\u0101 atspogu\u013cojas p\u0113rn\u0101 gada slikto rezult\u0101tu ietekme uz met\u0101lapstr\u0101di (m\u012bnus 609 darbavietas) un miner\u0101lu izstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161anu (m\u012bnus 470).<\/p>\n<p>Kopum\u0101 lab\u0101k otraj\u0101 ceturksn\u012b darbavietu skaits auga pakalpojumos, samazin\u0101j\u0101s pre\u010du nozar\u0113s, kas atbilst kop\u0113jai makro ainai \u0161\u012b gada s\u0101kum\u0101. Strauti\u0146\u0161 sagaida, ka l\u012bdz ar r\u016bpniec\u012bbas un celtniec\u012bbas t\u0101l\u0101ku aktiviz\u0113\u0161anos t\u0101s akt\u012bv\u0101k c\u012bn\u012bsies par savu vietu darba tirg\u016b.<\/p>\n<p>Jau zi\u0146ots, ka saska\u0146\u0101 ar Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes publiskotajiem Darbasp\u0113ka apsekojuma rezult\u0101tiem Latvij\u0101 \u0161ogad tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b bezdarba l\u012bmenis bija 6,9% no ekonomiski akt\u012bvajiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vair\u0101k nek\u0101 2024. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 un par 0,2 procentpunktiem vair\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 ceturksn\u012b.<\/p>\n<p>V\u012brie\u0161iem bezdarba l\u012bmenis \u0161ogad tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b bija par diviem procentpunktiem augst\u0101ks nek\u0101 sieviet\u0113m, veidojot attiec\u012bgi 7,9% un 5,9%.<\/p>\n<p>2025. gada tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b 66 200 iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 no 15 l\u012bdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2024. gada tre\u0161o ceturksni ir pieaugums par 3200 jeb 5,1% un sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo ceturksni ir k\u0101pums par 2500 jeb 4%.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs nor\u0101da, ka akt\u012bv\u0101ka kandid\u0101tu mekl\u0113\u0161ana un pie\u0146em\u0161ana darb\u0101 ir saist\u012bta ar re\u0101lo aktivit\u0101ti&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":50762,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,47,32,33,22,381,64,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,385,26,27,172,382,384,383,24,25,21],"class_list":{"0":"post-50761","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-ekonomika","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-jaunumi","16":"tag-kultura","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-pieriga","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-riga","31":"tag-sabiedriba","32":"tag-sludinajumi","33":"tag-sports-afisa","34":"tag-top-stories","35":"tag-topstories","36":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115559148010890340","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50761","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=50761"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/50761\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/50762"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=50761"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=50761"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=50761"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}