{"id":51664,"date":"2025-11-17T10:26:17","date_gmt":"2025-11-17T10:26:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/51664\/"},"modified":"2025-11-17T10:26:17","modified_gmt":"2025-11-17T10:26:17","slug":"neatkariba-nav-davana-un-valsts-nav-davana-saruna-ar-sanitu-osipovu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/51664\/","title":{"rendered":"“Neatkar\u012bba nav d\u0101vana, un valsts nav d\u0101vana.” Saruna ar Sanitu Osipovu"},"content":{"rendered":"

Neatkar\u012bba nav d\u0101vana, un valsts nav d\u0101vana, un tom\u0113r ir br\u012bnums, ka ar pieejamajiem resursiem esam sp\u0113ju\u0161i gan nodibin\u0101t, gan atjaunot savu valsti. “Tagad gaid\u0101m, ka valsts dos mums, bet valsts ir kolekt\u012bvs darbs, kur katram j\u0101dod savs ieguld\u012bjums \u2013 cit\u0101di uz priek\u0161u netiksim,” Latvijas Universit\u0101tes<\/a> (LU) izdevumam “Alma Mater” <\/a>st\u0101sta akad\u0113mi\u0137e profesore Sanita Osipova<\/a>, ar kuru Ieva Lazdi\u0146a sarun\u0101jas par neatkar\u012bbu, izgl\u012bt\u012bbu, v\u0101rda br\u012bv\u012bbu, vienl\u012bdz\u012bbu un n\u0101kotnes izaicin\u0101jumiem. <\/p>\n

Novembris Latvij\u0101 ir sv\u0113tku m\u0113nesis. K\u0101 j\u016bs pavad\u0101t sv\u0113tku dienu?<\/p>\n

18. novembris visu m\u016b\u017eu man ir bijis gan valsts, gan ar\u012b \u0123imenes sv\u0113tku diena, jo t\u0101 ir ar\u012b manu vec\u0101ku k\u0101zu diena. \u0122imen\u0113 tiek kl\u0101ts sv\u0113tku galds. T\u0101 san\u0101k, ka \u0161aj\u0101 dien\u0101 likti pamati gan manai valstij, gan \u0123imenei. Str\u0101d\u0101jot Satversmes ties\u0101, bie\u017ei piedal\u012bjos ofici\u0101lajos pas\u0101kumos, kuros dzied\u0101j\u0101m valsts himnu. Kop\u0161 vairs tur nestr\u0101d\u0101ju, man reiz\u0113m pietr\u016bkst \u0161\u012bs svin\u012bg\u0101s noska\u0146as. LU (Latvijas Universit\u0101te \u2013 aut.) Latvijas himnu dziedam sal\u012bdzino\u0161i reti, lai gan, protams, ar\u012b valst\u012b notiek da\u017e\u0101di svin\u012bgie pas\u0101kumi.<\/p>\n

Par ko vajadz\u0113tu aizdom\u0101ties \u0161aj\u0101 laik\u0101?<\/p>\n

Tas ir br\u012bnums, ka latvie\u0161iem ir sava valsts, jo apst\u0101k\u013ci, kuros tika dibin\u0101ta Latvija un kuros atjaunota neatkar\u012bba, ir br\u012bnumaini. Ir krietni liel\u0101kas n\u0101cijas \u2013 tautas, kuras ir nobriedu\u0161as savai valstij, \u2013 bet kur\u0101m nav savas valsts. <\/p>\n

\n

T\u0101d\u0113\u013c 18. novembr\u012b, 4. maij\u0101 vai Satversmes sapulces sasauk\u0161anas dien\u0101, 1. maij\u0101, j\u0101atceras b\u016bt pateic\u012bgiem iepriek\u0161\u0113j\u0101m paaudz\u0113m.<\/p>\n

Esmu run\u0101jusi ar profesori Ilmu \u010cep\u0101ni un citiem, kuri bija starp Neatkar\u012bbas deklar\u0101cijas parakst\u012bt\u0101jiem, \u2013 vi\u0146i dodas uz skol\u0101m un st\u0101sta b\u0113rniem par to laiku. St\u0101stot b\u0113rniem, ka toreiz bija bail un tas bija drosm\u012bgs solis, b\u0113rni pat nesaprot, no k\u0101 cilv\u0113ki taj\u0101 laik\u0101 baid\u012bj\u0101s\u2026 Ja 1991. gada augusta pu\u010ds pagrieztos uz otru pusi, tad \u0161ie cilv\u0113ki izbaud\u012btu visus Gulaga ce\u013cus, kurus \u010detrdesmitajos gados izbaud\u012bja Latvijas valstsv\u012bri un valstssievas.<\/p>\n

M\u0113s redzam, kas notika Baltkrievij\u0101 p\u0113c nozagtaj\u0101m v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m un Krievij\u0101, kad sist\u0113ma v\u0113r\u0161as pret opozicion\u0101riem. T\u0101 ma\u0161\u012bna darbojas ar\u012b Latvij\u0101. <\/p>\n

\n

Tie cilv\u0113ki, kuri piedal\u012bj\u0101s Atmod\u0101 un balsoja par Neatkar\u012bbas deklar\u0101ciju bija pilsoniski drosm\u012bgi. M\u0113s esam drosm\u012bga tauta. M\u0113s g\u0101j\u0101m ar dziesm\u0101m pret tankiem.<\/p>\n

Neatkar\u012bba nav d\u0101vana, un valsts nav d\u0101vana. Tom\u0113r ir br\u012bnums, ka ar pieejamajiem resursiem esam sp\u0113ju\u0161i gan nodibin\u0101t, gan atjaunot savu valsti. Tagad gaid\u0101m, ka valsts dos mums, bet valsts ir kolekt\u012bvs darbs, kur katram j\u0101dod savs ieguld\u012bjums \u2013 cit\u0101di uz priek\u0161u netiksim.<\/p>\n

LU \u0161ogad 106 gadi. K\u0101 gadsimta laik\u0101 ir main\u012bjusies akad\u0113misk\u0101s izgl\u012bt\u012bbas noz\u012bme sabiedr\u012bb\u0101?<\/p>\n

Kad LU dibin\u0101ja, akad\u0113misk\u0101 izgl\u012bt\u012bba bija luksuss, t\u0101 bija \u013coti gr\u016bti pieejama. Tagad akad\u0113misk\u0101 izgl\u012bt\u012bba ir pla\u0161a pat\u0113ri\u0146a prece \u2013 uzsvars uz prece. Nevaru pateikt, vai tas ir uz labu vai uz sliktu. Esmu p\u0113t\u012bjusi gan LU dibin\u0101\u0161anu, un man bijis gods str\u0101d\u0101t pie LU jaun\u0101s Satversmes, tie\u0161i pie preambulas teksta. Esmu ar\u012b p\u0113t\u012bjusi, k\u0101di bija starpkaru laika studenti \u2013 studijas bija tikai par maksu, studenti str\u0101d\u0101ja smagi, vi\u0146i stud\u0113ja ilgus gadus. LU dibin\u0101\u0161ana deva iesp\u0113jas sieviet\u0113m stud\u0113t, piem\u0113ram, jurisprudenci, kas Krievijas imp\u0113rij\u0101 bija liegts. Studenti bija akt\u012bvi gan akad\u0113miskaj\u0101 dz\u012bv\u0113, gan korpor\u0101cij\u0101s, vi\u0146i apzin\u0101j\u0101s savu misiju, c\u0113la savu valsti un daudz ko ziedoja. Piem\u0113ram, Olga Jurkovska, spilgta juriste, kura v\u0113l\u0101k k\u013cuva par zv\u0113rin\u0101tu not\u0101ri. Vi\u0146a ne tikai stud\u0113ja un str\u0101d\u0101ja, bet uztur\u0113ja ar\u012b \u0123imeni, jo vi\u0146as t\u0113vs agri mira, m\u0101te palika ar nepilngad\u012bgiem b\u0113rniem. \u0160\u012b sieviete bija ar\u012b \u013coti akt\u012bva sabiedriskaj\u0101 dz\u012bv\u0113, piem\u0113ram, pal\u012bdz\u0113ja dibin\u0101t not\u0101ru biedr\u012bbu, uzst\u0101j\u0101s pirmaj\u0101 Latvijas juristu kongres\u0101, un ievad\u012bja dz\u012bv\u0113 jaun\u0101ko m\u0101su, kura tostarp ar\u012b stud\u0113ja jurisprudenci.<\/p>\n

\""Neatkar\u012bbaFoto: Priv\u0101tais arh\u012bvs<\/p>\n

Profesore Sanita Osipova studiju laik\u0101, mazg\u0101jot LU 9. auditorijas logus, 1987. gads.<\/p>\n

\u0160obr\u012bd, kad izgl\u012bt\u012bba ir visp\u0101rpieejama un vidusskolu absolv\u0113 ar\u012b nesekm\u012bgie \u2013 manupr\u0101t, ja k\u0101dam pie\u0161\u0137ir diplomu par 15 % apm\u0113r\u0101 apg\u016btu m\u0101c\u012bbu vielu, tas ir nesekm\u012bgs sniegums, \u2013 studentu vid\u016b redzama izteikta polarit\u0101te. <\/p>\n

Tie studenti, kuri ir sp\u0113j\u012bgi, kuri pa\u0161i un vi\u0146u vec\u0101ki ir daudz ieguld\u012bju\u0161i, kuri prot sve\u0161valodas un kuriem ir ar\u012b misijas apzi\u0146a, tostarp par savu valsti, ir patie\u0161\u0101m fantastiski. \u0160obr\u012bd lab\u0101kie studenti sasniedz \u013coti augstu l\u012bmeni, un ar vi\u0146iem ir interesanti sarun\u0101ties un diskut\u0113t. Tikm\u0113r v\u0101j\u0101kais gals ir k\u013cuvis v\u0113l v\u0101j\u0101ks. Ja reiz\u0113m rodas jaut\u0101jums, k\u0101p\u0113c ir tik liels studentu atbirums, tad iemesls liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir, ka universit\u0101t\u0113 uz\u0146em cilv\u0113kus, kuriem, iesp\u0113jams, nemaz nevajadz\u0113ja stud\u0113t izv\u0113l\u0113taj\u0101 studiju programm\u0101. Musulma\u0146iem ir teiciens: gr\u0113ks m\u0101c\u012bt tos, kuri nesp\u0113j m\u0101c\u012bties. <\/p>\n

\n

Manupr\u0101t, \u0161obr\u012bd Latvijas augstskolu sist\u0113ma \u013coti gr\u0113ko, m\u0101cot tos, kuriem nav sp\u0113ju un priek\u0161zin\u0101\u0161anu, lai stud\u0113tu. T\u0101 ir glob\u0101l\u0101 probl\u0113ma, jo izgl\u012bt\u012bba ir prece, kuras v\u0113rt\u012bbu nosaka reitingos.<\/p>\n

Ko j\u016bs visvair\u0101k nov\u0113rt\u0113jat savos studentos \u2013 vai vi\u0146i j\u016bs p\u0101rsteidz?<\/p>\n

Studenti mani nemit\u012bgi p\u0101rsteidz \u2013 \u012bpa\u0161i ar zin\u0101\u0161an\u0101m, kuras reiz\u0113m negaidu no pirm\u0101 kursa. Ar grupu run\u0101ju t\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b, k\u0101du sagaidu no vidusskolas absolventiem, bet k\u0101ds p\u0113k\u0161\u0146i diskut\u0113 jau k\u0101 augstskolas beidz\u0113js. Tas vienm\u0113r ir negaid\u012bti, un katr\u0101 auditorij\u0101 ir vismaz da\u017ei \u0161\u0101di studenti. T\u0101p\u0113c v\u0101jais gals \u0161\u0137iet \u012bpa\u0161i v\u0101j\u0161, jo izcil\u0101kie att\u012bst\u0101s ar lielu atr\u0101vienu. Tie ir jaunie\u0161i, kuri jau skol\u0101 izmantoju\u0161i jaun\u0101s iesp\u0113jas \u2013 piedal\u012bju\u0161ies ERASMUS apmai\u0146\u0101s, biju\u0161i deba\u0161u klubos, jaunsargos vai n\u0101k no \u0123imen\u0113m ar akad\u0113miski tend\u0113tu vidi. Vi\u0146i stud\u0113t s\u0101k ar briedumu, kas atbilst 25 gadu vecam cilv\u0113kam. Jau pirmaj\u0101 kurs\u0101 redzams, kuri veidos Latvijas n\u0101kotni \u2013 to atkl\u0101j semin\u0101ru diskusijas, kontroldarbu rezult\u0101ti, attieksme pret pien\u0101kumiem un kursabiedriem. Str\u0101d\u0101jot LU 34 gadus, esmu redz\u0113jusi, ka akt\u012bv\u0101kie un gudr\u0101kie v\u0113l\u0101k k\u013c\u016bst par l\u012bderiem sav\u0101 profesij\u0101, politik\u0101 vai sabiedriskaj\u0101s organiz\u0101cij\u0101s. Piem\u0113ram, m\u016bsu absolventes ir “Ziedot.lv” vad\u012bt\u0101ja R\u016bta Dimanta, sarunu festiv\u0101la “LAMPA” dibin\u0101t\u0101ja Ieva Morica un daudzi citi. Vi\u0146i dara vair\u0101k, nek\u0101 no vi\u0146iem sagaida ne tikai studij\u0101s, bet ar\u012b dz\u012bv\u0113.<\/p>\n

\""Neatkar\u012bbaFoto: Toms Gr\u012bnbergs<\/p>\n

Profesore Sanita Osipova auditorij\u0101 ar studentiem. <\/p>\n

J\u016bsu darbs ticis nov\u0113rt\u0113ts ar virkni augstu apbalvojumu \u2013 gan tieslietu sist\u0113m\u0101, gan akad\u0113miskaj\u0101 un pilsoniskaj\u0101 lauk\u0101, tostarp ar Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni. Kas j\u016bs motiv\u0113 turpin\u0101t darboties tie\u0161i akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113?<\/p>\n

Tas ir viens no sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kajiem jaut\u0101jumiem. Akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113 non\u0101cu zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 nejau\u0161i. Profesors Edgars Me\u013c\u0137isis paman\u012bja manus studiju darbus un manu interesi par p\u0113tniec\u012bbu, netradicion\u0101lo skat\u012bjumu.<\/p>\n

T\u0101pat k\u0101 j\u016bs savos studentos redzat!<\/p>\n

J\u0101! Nevis skat\u0101s kast\u0113, bet p\u0101ri t\u0101s robe\u017e\u0101m un pied\u0101v\u0101 inovat\u012bvus risin\u0101jumus. Pie profesora Me\u013c\u0137i\u0161a izstr\u0101d\u0101ju diplomdarbu, un vi\u0146\u0161 man pied\u0101v\u0101ja palikt str\u0101d\u0101t universit\u0101t\u0113. Pied\u0101v\u0101jumu pie\u0146\u0113mu, lai gan s\u0101kotn\u0113ji biju iecer\u0113jusi juristes karjeru ar sap\u0146u profesiju \u2013 advok\u0101te. Devi\u0146desmito gadu s\u0101kum\u0101 profesors Me\u013c\u0137isis komplekt\u0113ja jauno Ties\u012bbu teorijas un filozofijas zin\u0101t\u0146u katedru. Vi\u0146am par atbalstu var pateikties daudzi, tostarp profesori: J\u0101nis Lazdi\u0146\u0161, Daiga Rezevska un Ineta Ziemele.<\/p>\n

Tolaik, 1991. gad\u0101, absolv\u0113jot universit\u0101ti, ieguvu divus diplomus \u2013 s\u0101kum\u0101 v\u0113l padomju diplomu ar \u013be\u0146ina att\u0113lu, bet p\u0113c p\u0101ris ned\u0113\u013c\u0101m jau Latvijas Republikas diplomu ar LU simboliku. Tas bija laiks, kad visu n\u0101c\u0101s veidot no jauna, darbs bija interesants. Piecu gadu laik\u0101 apg\u016bt\u0101s zin\u0101\u0161anas vairs neder\u0113ja. No sl\u0113gtajiem fondiem tika iz\u0146emtas starpkaru laika gr\u0101matas, m\u016bs s\u016bt\u012bja izgl\u012btoties uz \u0101rzem\u0113m, ta\u010du sve\u0161valodas bija v\u0101jas. Padomju laik\u0101 sve\u0161valodas m\u0101c\u012bja nevis sazi\u0146ai, bet k\u0101 smadze\u0146u vingrin\u0101jumu. Kad pirmo reizi skol\u0113nu apmai\u0146as laik\u0101 satikos ar v\u0101cie\u0161iem, par savu pils\u0113tu sp\u0113ju pateikt vien da\u017eas iepriek\u0161 iem\u0101c\u012btas fr\u0101zes. Stund\u0101s m\u016bs m\u0101c\u012bja par ideolo\u0123isk\u0101m t\u0113m\u0101m \u2013 par komjaunatni, \u013be\u0146inu vai Kl\u0101ru Cetkinu. V\u0101cu valodu apguvu tikai v\u0113l\u0101k, tostarp 1994. gad\u0101, rakstot disert\u0101ciju V\u0101cij\u0101.<\/p>\n

\n

\u0100rzemju universit\u0101t\u0113s ieg\u016bt\u0101s zin\u0101\u0161anas ved\u0101m uz Latviju, lai m\u0113s atgrieztos norm\u0101l\u0101 kontinent\u0101l\u0101s Eiropas ties\u012bbu sist\u0113m\u0101. M\u016bsu paaudzei tas bija \u0101rk\u0101rt\u012bgi interesants laiks \u2013 m\u0113s no nulles veidoj\u0101m ties\u012bbu teoriju, v\u0113sturi, filozofiju, v\u0113l\u0101k ar\u012b ties\u012bbu sociolo\u0123iju. <\/p>\n

\u0160or\u012bt man bija lekcija tie\u0161i \u0161aj\u0101 priek\u0161met\u0101. Ir fantastiski piedz\u012bvot, ka vari rad\u012bt studiju kursu no nulles. \u0160odien t\u0101das iesp\u0113jas gandr\u012bz vairs nav, iz\u0146emot jaun\u0101s tehnolo\u0123iju un digit\u0101l\u0101 intelekta jomas. Toreiz m\u016bsu uzdevums bija visas ties\u012bbu sist\u0113mas un t\u0101s ideolo\u0123isko pamatu nomai\u0146a \u2013 atteikties no marksisma un \u013ce\u0146inisma ietekm\u0113t\u0101s ties\u012bbu zin\u0101tnes un veidot demokr\u0101tiskai, tiesiskai valstij atbilsto\u0161u kontinent\u0101l\u0101s Eiropas ties\u012bbu sist\u0113mu.<\/p>\n

J\u016bs piemin\u0113j\u0101t Kl\u0101ru Cetkinu, t\u0101d\u0113\u013c ar\u012b jaut\u0101jums par 8. martu. Katru gadu sabiedr\u012bb\u0101 uzvirmo diskusija \u2013 svin\u0113t vai nesvin\u0113t un \u0161o sv\u0113tku saist\u012bba ar Padomju Savien\u012bbu.<\/p>\n

Padomju Savien\u012bba, t\u0101pat k\u0101 jebkur\u0161 totalit\u0101rais re\u017e\u012bms, ir sagand\u0113jusi daudzus sv\u0113tkus, padarot tos par valsts ideolo\u0123ijas instrumentu. L\u012bdz\u012bgi r\u012bkoj\u0101s ar\u012b nacistisk\u0101 V\u0101cija, kas J\u0101\u0146us p\u0101rv\u0113rta par \u0101rie\u0161u kulta sv\u0113tkiem, t\u0101d\u0113\u013c v\u0101cie\u0161i tos vairs nesvin. M\u016bsu kult\u016brtelp\u0101 tas pats izdar\u012bts ar 8. martu \u2013 padomju gados tie tika p\u0101rv\u0113rsti par tulp\u012b\u0161u dienu, kur v\u012brie\u0161iem bija j\u0101sveic sievietes, jo padomju valsts balst\u012bj\u0101s uz vi\u0146u pleciem. Ta\u010du s\u0101kotn\u0113ji 8. marts tika iedibin\u0101ts k\u0101 sievie\u0161u savstarp\u0113j\u0101s solidarit\u0101tes diena \u2013 c\u012b\u0146ai pret diskrimin\u0101ciju, vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113, nel\u012bdzties\u012bbu darba tirg\u016b un liegtaj\u0101m v\u0113l\u0113\u0161anu ties\u012bb\u0101m. Ja skat\u0101mies uz \u0161o s\u0101kotn\u0113jo j\u0113gu un ideju, nevis caur degrad\u0101ciju, kas notika ar \u0161iem sv\u0113tkiem Padomju Savien\u012bb\u0101, tad \u0161\u012b diena ir iesp\u0113ja aktualiz\u0113t sievie\u0161u solidarit\u0101ti ar\u012b m\u016bsdien\u0101s. Ar\u012b tagad, kad, piem\u0113ram, Latvij\u0101 tiek ap\u0161aub\u012bta Stambulas konvencija, sieviet\u0113m b\u016btu j\u0101solidariz\u0113jas un j\u0101iet iel\u0101s. V\u012brie\u0161iem, kuri ir feministi, ar\u012b vajadz\u0113tu iet iel\u0101s un atbalst\u012bt sievietes c\u012b\u0146\u0101 par l\u012bdzties\u012bbu. Feminisms nenoz\u012bm\u0113 sievie\u0161u karu ar v\u012brie\u0161iem, bet dzimumu l\u012bdzties\u012bbu.<\/p>\n

Atgrie\u017eoties pie Universit\u0101tes \u2013 akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 k\u013cuvusi par pla\u0161i apspriestu tematu. K\u0101 j\u016bs skaidrotu sabiedr\u012bbai un politikas veidot\u0101jiem, k\u0101p\u0113c akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba ir b\u016btiska un k\u0101p\u0113c valstij ir pien\u0101kums to aizsarg\u0101t?<\/p>\n

Pag\u0101ju\u0161\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 ar doktorantiem p\u0101rrun\u0101ju akad\u0113misk\u0101s br\u012bv\u012bbas jaut\u0101jumu. Uzdevu vi\u0146iem provokat\u012bvu jaut\u0101jumu \u2013 ja mums ir v\u0101rda br\u012bv\u012bba, k\u0101p\u0113c mums v\u0113l ir \u012bpa\u0161i vajadz\u012bgs izdal\u012bt m\u0101ksliniecisko un zin\u0101tnisk\u0101s jaunrades jeb akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu? Princip\u0101 jau v\u0101rda br\u012bv\u012bba ietver visus iesp\u0113jamos domas izpausmes veidus, tom\u0113r m\u0101ksliniecisk\u0101 un akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba ir \u012bpa\u0161i j\u016bt\u012bgas. Akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba ir inov\u0101ciju priek\u0161noteikums \u2013 br\u012bd\u012b, kad cilv\u0113ku ieliek r\u0101m\u012b, inov\u0101cijas aps\u012bkst.<\/p>\n

K\u0101p\u0113c \u0161\u012b t\u0113ma ir svar\u012bga? Tam ir daudz iemeslu. Viens no apdraud\u0113jumiem ir p\u0113t\u012bjumu komercializ\u0101cija. Bie\u017ei pieaicin\u0101m ekspertus, tostarp lai nov\u0113rt\u0113tu riskus dabai, piem\u0113ram, par v\u0113ja parkiem. Ja nav p\u0113tnieka br\u012bv\u012bbas un atbild\u012bbas, un sabiedr\u012bba pas\u016bta p\u0113t\u012bjumu par v\u0113ja parkiem, rezult\u0101ts var b\u016bt viens, ja uz\u0146\u0113m\u0113ji \u2013 pavisam cits. M\u016bsu racion\u0101lajai sabiedr\u012bbai, kur\u0101 m\u0113s dz\u012bvojam, vajadz\u012bgs neatkar\u012bgs un objekt\u012bvs eksperta viedoklis, ko var nodro\u0161in\u0101t tikai akad\u0113miski br\u012bvs p\u0113tnieks, kuru nedr\u012bkst ietekm\u0113t ne uz\u0146\u0113mumi, ne valsts. Zin\u0101tnieks konstat\u0113 objekt\u012bvus faktus. K\u0101p\u0113c v\u0101rda br\u012bv\u012bba augstskolas auditorij\u0101 ir pla\u0161\u0101ka nek\u0101 \u0101rpus t\u0101s? Pasniedz\u0113jiem studenti ir j\u0101provoc\u0113 dom\u0101t, ar\u012b izmantojot piem\u0113rus, kas \u0101rpus auditorijas b\u016btu nepie\u0146emami. T\u0101p\u0113c akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba ir specifiska v\u0101rda br\u012bv\u012bbas forma.<\/p>\n

Atgrie\u017eoties pie Latvijas valsts dibin\u0101\u0161anas \u2013 m\u016bsu valsts liel\u0101 m\u0113r\u0101 dibin\u0101ta, pateicoties 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta s\u0101kuma zin\u0101tniskaj\u0101m atzi\u0146\u0101m. Tautu pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbas vispirms tika atz\u012btas zin\u0101tniski, un \u0161\u012bs idejas v\u0113l\u0101k p\u0101r\u0146\u0113ma un \u012bstenoja politi\u0137i. S\u0101kums vienm\u0113r ir akad\u0113miskaj\u0101 dom\u0101 \u2013 ideja n\u0101k no zin\u0101tnieku pamatotiem darbiem, kura bie\u017ei vien ir pret\u0113ja t\u0101 laika valdo\u0161ajam viedoklim un veido n\u0101kam\u0101s paaudzes viedokli, v\u0113rt\u012bbas un izpratni. Savuk\u0101rt politi\u0137i sp\u0113j \u012bstenot \u0161\u012bs idejas, jo izgl\u012btotaj\u0101 taut\u0101 ir atbalsts. Liel\u0101 m\u0113r\u0101 pateicoties akad\u0113miskajai br\u012bv\u012bbai, notiek sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bba \u2013 m\u0113s savu n\u0101kotni model\u0113jam akad\u0113miskaj\u0101 br\u012bv\u012bb\u0101.<\/p>\n

Tie\u0161i t\u0101p\u0113c mani skumdina, ka \u0161odien Latvij\u0101 nereti noniecina soci\u0101l\u0101s un humanit\u0101r\u0101s zin\u0101tnes, dodot priek\u0161roku dabaszin\u0101tn\u0113m. Nevaram nodal\u012bt vienas mon\u0113tas divas puses. Dabaszin\u0101tnes nodro\u0161ina cilv\u0113kam \u0113rtu un dro\u0161u vidi, savuk\u0101rt humanit\u0101r\u0101s un soci\u0101l\u0101s zin\u0101tnes veido pa\u0161u cilv\u0113ku, kur\u0161 \u0161aj\u0101 vid\u0113 dz\u012bvo ar v\u0113rt\u012bb\u0101m un atbild\u012bbu, patriotismu un misijas apzi\u0146u. Vai vi\u0146am r\u016bp\u0113s Latvija, vai vair\u0101k r\u016bp\u0113s savas \u0113rt\u012bbas un komforts? Tas atbild uz jaut\u0101jumu \u2013 vai jaunietis paliks un cels Latviju, vai ar\u012b dosies prom liel\u0101ku \u0113rt\u012bbu un komforta d\u0113\u013c? Vai vi\u0146\u0161 p\u0113t\u012bs Latvijas v\u0113sturi, lai par\u0101d\u012btu pasaulei, ka neesam dzimtzemnieku un s\u0113rdie\u0146u tauta, bet lepna n\u0101cija, kas gadsimtiem nesusi savu nacion\u0101lo pa\u0161apzi\u0146u un v\u0113rt\u012bbas?<\/p>\n

Vai jaut\u0101jums par akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu ir ar\u012b starptautisk\u0101 vid\u0113 tikpat aktu\u0101ls un apdraud\u0113ts?<\/p>\n

Akad\u0113misk\u0101s br\u012bv\u012bbas jaut\u0101jumi \u0161obr\u012bd ir \u013coti aktu\u0101li ar\u012b starptautiski \u2013 da\u017e\u0101d\u0101s valst\u012bs ar at\u0161\u0137ir\u012bgiem uzsvariem. Par to notiek diskusijas augstskolu l\u012bmen\u012b, un Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesa ir pie\u0146\u0113musi vair\u0101kus spriedumus par akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu. Piem\u0113ram, pret Turciju, kas sod\u012bja zin\u0101tniekus par publiski paustiem viedok\u013ciem.<\/p>\n

Ar\u012b Latvij\u0101 p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 v\u0113rojama v\u0113r\u0161an\u0101s pret m\u0101ksliniecisko jaunrades br\u012bv\u012bbu, piem\u0113ram, pret m\u0101kslinieku Kristianu Brekti tika ierosin\u0101ta krimin\u0101llieta. Atceroties laiku, kad s\u0101k\u0101s ekonomisk\u0101 kr\u012bze, 2000. gadu pirm\u0101s desmitgades beig\u0101s, bija ekonomists, kur\u0161 prognoz\u0113ja ekonomisk\u0101s kr\u012bzes tuvo\u0161anos. Pret vi\u0146u, manupr\u0101t, ar\u012b bija ierosin\u0101ta krimin\u0101llieta par dezinform\u0101cijas izplat\u012b\u0161anu vai ko taml\u012bdz\u012bgu. T\u0101p\u0113c zin\u0101tniekam ir j\u0101b\u016bt pilsoniski drosm\u012bgam \u2013 ir reizes, kad vi\u0146a teikto sabiedr\u012bba nev\u0113las dzird\u0113t, \u012bpa\u0161i, ja tiek iez\u012bm\u0113ti k\u0101di riski, kurus p\u0113t\u012bjumos redz, bet sabiedr\u012bba turpina virz\u012bties uz bezdibeni, jo vi\u0146iem t\u0101 ir komfortabli.<\/p>\n

Tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c zin\u0101tnisk\u0101 un m\u0101ksliniecisk\u0101 jaunrade ar atsevi\u0161\u0137u pantu ir aizsarg\u0101ta gan Satversm\u0113, gan ar\u012b starptautiski. T\u0101 nav tikai v\u0101rda br\u012bv\u012bba \u2013 zin\u0101tnisk\u0101 jaunrade sniedz pamatotus faktus, kuri var ar\u012b nepatikt un iet pret teorij\u0101m, kas atz\u012btas zin\u0101tn\u0113 un iesak\u0146oju\u0161\u0101s sabiedr\u012bb\u0101.<\/p>\n

Zin\u0101tnieks, kur\u0161 grib apstr\u012bd\u0113t par patiesu atz\u012btu teoriju, iet pret organiz\u0113tu zin\u0101tnieku kopienu \u2013 vai vi\u0146am \u013caus aizst\u0101v\u0113t doktora disert\u0101ciju? Latvij\u0101 zin\u0101tnieks ir tikai tas, kur\u0161 ir aizst\u0101v\u0113jis doktora disert\u0101ciju, t\u0101tad m\u0113s uz vi\u0146u visp\u0101r v\u0113l neskat\u0101mies k\u0101 uz zin\u0101tnieku? Vi\u0146\u0161 ir veicis izp\u0113ti, darbs atbilst vis\u0101m kvalit\u0101t\u0113m, bet komisija nelai\u017e cauri, jo vi\u0146\u0161 apstr\u012bd iepriek\u0161\u0113j\u0101s paaudzes rezult\u0101tus. Tom\u0113r visliel\u0101k\u0101 drosme zin\u0101tniekam b\u016btu p\u0113c p\u0101ris gadu desmitiem ap\u0161aub\u012bt savus rezult\u0101tus un non\u0101kt pie atzi\u0146as: “Es toreiz k\u013c\u016bd\u012bjos.” Bet zin\u0101tn\u0113 viss ir pak\u0101rtots tam, ka iev\u0113rots tiek tas, ko vi\u0146\u0161 ir teicis pirms 20 gadiem…<\/p>\n

K\u0101 saglab\u0101t akad\u0113misk\u0101s vides neatkar\u012bbu laik\u0101, kad pieaug politiska vai ideolo\u0123iska polariz\u0101cija?<\/p>\n

M\u0113s esam n\u0101cija, kas dz\u012bvo nemit\u012bg\u0101 spriedz\u0113 \u2013 ekonomisk\u0101 kr\u012bze, b\u0113g\u013cu kr\u012bze, pand\u0113mija, kar\u0161. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos sabiedr\u012bba tiecas p\u0113c vienk\u0101r\u0161\u0101m liet\u0101m, viegliem un saprotamiem risin\u0101jumiem. T\u0101p\u0113c da\u013ca nev\u0113las pie\u0146emt cit\u0101dos, jaunus risin\u0101jumus un atbalsta konservat\u012bvus sp\u0113kus. Diem\u017e\u0113l nevis vienk\u0101r\u0161i konservat\u012bvus sp\u0113kus, bet populistiski konservat\u012bvus, kuri pa\u0161i nedz\u012bvo p\u0113c tautai sludin\u0101tajiem principiem.<\/p>\n

\n

Tas redzams vis\u0101 Eirop\u0101. Cilv\u0113ks stres\u0101 grib atgriezties laik\u0101, k\u0101ds \u0161\u0137ita stabil\u0101ks, un notic populistiem, kas to sola. Ta\u010du tas nav iesp\u0113jams \u2013 t\u0101p\u0113c tas ir populisms. Tiek sajaukti sol\u012bjumi un pied\u0101v\u0101ti destrukt\u012bvi risin\u0101jumi: “Atteiksimies no t\u0101 un t\u0101.” Bet kas b\u016bs viet\u0101?<\/p>\n

Latvija nevar atgriezties 30. gados, Eiropa nevar atgriezties 80. gados, kas bija pirms Berl\u012bnes m\u016bra kri\u0161anas. M\u0113s dz\u012bvojam sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 laik\u0101, bet t\u0101 ir dz\u012bvojusi katra paaudze \u2013 main\u012bju\u0161ies tikai sare\u017e\u0123\u012bjumi. Vienm\u0113r ir tiku\u0161i atrasti risin\u0101jumi.<\/p>\n

K\u0101 stiprin\u0101t sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu zin\u0101tnei un p\u0113tniec\u012bbai laik\u0101, kad arvien bie\u017e\u0101k izskan pseidozin\u0101tniski vai manipulat\u012bvi v\u0113st\u012bjumi? Kas b\u016btu j\u0101dara?<\/p>\n

Manupr\u0101t, m\u0113s dar\u0101m visu. LU profesori ir zin\u0101tnes v\u0113stne\u0161i, m\u0113s ejam pie sabiedr\u012bbas, uzrun\u0101j\u0101m visda\u017e\u0101d\u0101kajos form\u0101tos un forumos, dodamies uz skol\u0101m, skol\u0113ni n\u0101k pie mums. Nupat man ar\u012b atrakst\u012bja R\u012bgas Fran\u010du liceja skolot\u0101js, l\u016bdza, lai nolasu lekciju par taisn\u012bgumu. Ir j\u0101run\u0101 ar sabiedr\u012bbu! M\u0113s nevaram pan\u0101kt tic\u012bbu zin\u0101tnei k\u0101 reli\u0123ijai caur ritu\u0101liem, bet ar kritisk\u0101s dom\u0101\u0161anas att\u012bst\u012b\u0161anu caur izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu un pa\u0161u zin\u0101tnieku piem\u0113ru. J\u0101skaidro zin\u0101tne cilv\u0113kiem saprotam\u0101 valod\u0101.<\/p>\n

T\u0101p\u0113c rakstu Nacion\u0101lajai enciklop\u0113dijai \u2013 jau ap 40 \u0161\u0137irk\u013cu esmu sarakst\u012bjusi. Ik gadu atva\u013cin\u0101jum\u0101 uzrakstu da\u017eus \u0161\u0137irk\u013cus, lai papildin\u0101tu m\u016bsu kolekt\u012bvo domu kr\u0101tuvi. Daudzi LU zin\u0101tnieki papildina Nacion\u0101lo enciklop\u0113diju. Ja cilv\u0113ks mekl\u0113, vi\u0146am t\u0101 j\u0101atrod ticam\u0101 avot\u0101, nevis “Vikip\u0113dij\u0101”. J\u0101dod iesp\u0113ja tikt pie ticamas inform\u0101cijas, ir j\u0101run\u0101 ar cilv\u0113kiem. Bet br\u012bnumi nenotiek \u2013 stresa apst\u0101k\u013cos At\u0113n\u0101s Sokr\u0101tam piesprieda n\u0101vi. Kam\u0113r bija labi, vi\u0146\u0161 var\u0113ja br\u012bvi run\u0101t, bet kr\u012bzes laik\u0101 sabiedr\u012bba mekl\u0113ja vain\u012bgos.<\/p>\n

Aizvien bie\u017e\u0101k dzirdam par “cancel” jeb atcel\u0161anas kult\u016bru \u2013 publisku nosod\u012bjumu vai izstum\u0161anu, kas var sekot par paustiem viedok\u013ciem. Vai tas, j\u016bsupr\u0101t, apdraud v\u0101rda br\u012bv\u012bbu? Kur \u0161\u0101dos gad\u012bjumos s\u0101kas atbild\u012bba un kur \u2013 p\u0101rm\u0113r\u012bga soci\u0101l\u0101 kontrole?<\/p>\n

\u0160obr\u012bd v\u0101rda br\u012bv\u012bba tiek ierobe\u017eota, ar\u012b Latvij\u0101 \u013coti daudz kas ir noteikts krimin\u0101li vai administrat\u012bvi sod\u0101ms. Piem\u0113ram, soda par “Z” simbola izmanto\u0161anu. Man\u0101 b\u0113rn\u012bb\u0101 s\u0113tas bija aprakst\u012bts ar “Z” burtu, jo b\u0113rni skat\u012bj\u0101s “Zorro”. Kara apst\u0101k\u013cos narat\u012bvs ir main\u012bjies, un ir attaisnojams sod\u012bt \u2013 to atzinusi ar\u012b Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesa, ka nevar veikt propagandu par vienas n\u0101cijas p\u0101r\u0101kumu p\u0101r otru un attaisnot milit\u0101ros noziegumus. Tas bija negaid\u012bti no Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesas, jo t\u0101 vienm\u0113r iest\u0101j\u0101s par pla\u0161\u0101m v\u0101rda br\u012bv\u012bbas robe\u017e\u0101m.<\/p>\n

\""Neatkar\u012bbaFoto: Priv\u0101tais arh\u012bvs<\/p>\n

Profesore Sanita Osipova p\u0113c Satversmes tiesas tiesneses zv\u0113resta nodo\u0161anas kop\u0101 ar Latvijas Valsts prezidentu (2011\u20132015) Andri B\u0113rzi\u0146u 2011. gad\u0101.<\/p>\n

V\u0101rda br\u012bv\u012bba pirmoreiz noteikta 1789. gad\u0101 Francijas cilv\u0113ku un pilso\u0146u ties\u012bbu deklar\u0101cij\u0101. Taj\u0101 ir pants, kur\u0101 noteikta gan v\u0101rda br\u012bv\u012bba, kas ir \u013coti svar\u012bga n\u0101cijai, lai sav\u0101 starp\u0101 run\u0101tu, gan ar\u012b atbild\u012bba, ka var b\u016bt sods, ja cilv\u0113ks ar savu v\u0101rda br\u012bv\u012bbu ir aizsk\u0101ris, piem\u0113ram, citu cilv\u0113ku. Par v\u0101rda br\u012bv\u012bbas \u013caunpr\u0101t\u012bgu izmanto\u0161anu, tostarp par neslavas cel\u0161anu un rasu naida kurin\u0101\u0161anu, skaidrs, ka ir j\u0101soda. Ta\u010du, ja \u0161obr\u012bd gribam uzlikt \u013coti stingrus ierobe\u017eojumus un atst\u0101t tikai vienu pareizo viedokli, tas ir b\u012bstami.<\/p>\n

Kas, j\u016bsupr\u0101t, \u0161odien tiek pasludin\u0101ts par pareizo viedokli?<\/p>\n

Br\u012b\u017eiem \u0161\u0137iet, ka m\u0113s esam aizg\u0101ju\u0161i no kult\u016bras un v\u0113rt\u012bb\u0101m, ko mums m\u0101c\u012bja Padomju Savien\u012bba, bet jaun\u0101s v\u0113rt\u012bbas m\u0113\u0123in\u0101m iedz\u012bvin\u0101t ar tiem pa\u0161iem l\u012bdzek\u013ciem. Padomju vara nomain\u012bja iel\u0101m nosaukumus, nojauca pieminek\u013cus, kaps\u0113tu p\u0101rv\u0113rta par parku. M\u016bsu v\u0113sturisko atmi\u0146u m\u0113\u0123in\u0101ja izdz\u0113st. Manas m\u0101tes vecaist\u0113vs ar\u012b gu\u013c Lielajos kapos, kas tagad ir parks. M\u016bsu n\u0101cijai ir lielas probl\u0113mas ar br\u012bv\u012bbas izj\u016btu. <\/p>\n

\n

Br\u012bv\u012bbas izj\u016bta, t\u0101pat k\u0101 takta saj\u016bta, gaume un gar\u0161a, ir j\u0101kopj. <\/p>\n

Latvijai demokr\u0101tijas posmi biju\u0161i \u012bsi. Vispirms izveidoj\u0101m savu valsti uz Krievijas imp\u0113rijas drup\u0101m. Tad demokr\u0101tija ilga padsmit gadus, tad atkal autorit\u0101ra valsts, un tad totalit\u0101ra valsts. Tikai p\u0113d\u0113jos 35 gadus dz\u012bvojam demokr\u0101tij\u0101. Nej\u016btu, ka n\u0101cija b\u016btu izkopusi saj\u016btu, ka br\u012bv\u012bba j\u0101dod ar\u012b citam. Pie vainas ar\u012b valsts, jo pirmaj\u0101s desmitgad\u0113s t\u012br\u012bj\u0101m prom padomju propagandu, bet nelik\u0101m neko viet\u0101. Liela da\u013ca dz\u012bvoja Krievijas propagand\u0101, kas n\u0101ca caur film\u0101m un seri\u0101liem. Latvisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas, dz\u012bveszi\u0146u un demokr\u0101tiju veidoja tikai biedr\u012bbas, atsevi\u0161\u0137i politi\u0137i, bet nebija m\u0113r\u0137tiec\u012bga darba ar n\u0101ciju.<\/p>\n

Atmodas laik\u0101 uz barik\u0101d\u0113m dev\u0101s da\u017e\u0101du taut\u012bbu cilv\u0113ki, kas grib\u0113ja demokr\u0101tisku Latviju. V\u0113l\u0101k m\u0113s atst\u016bm\u0101m cittautie\u0161us, da\u013ca jut\u0101s v\u012blusies, jo par b\u016b\u0161anu barik\u0101d\u0113s nesa\u0146\u0113ma pilson\u012bbu. To sabiedr\u012bbas da\u013cu m\u0113s pazaud\u0113j\u0101m. Protams, atpaka\u013c skatoties, vienm\u0113r ir viegli teikt.<\/p>\n

Man gribas teikt, ka \u0161obr\u012bd skol\u0101 b\u0113rniem patriotisms netiek m\u0101c\u012bts. Mani studenti p\u0113t\u012bju\u0161i, vai audzin\u0101m patriotisku sabiedr\u012bbu, un tas fragment\u0101ri par\u0101d\u0101s tikai soci\u0101laj\u0101s zin\u012bb\u0101s, bet necaurau\u017e visu programmu. Tam j\u0101b\u016bt v\u0113stur\u0113, literat\u016br\u0101, m\u016bzik\u0101… Padomju laik\u0101 m\u0101c\u012bja propagandu, bet skolot\u0101ji caur latvie\u0161u literat\u016bru veidoja nacion\u0101lo apzi\u0146u. Vai valsts ir dar\u012bjusi pietiekami, lai veidotu vienotu, demokr\u0101tiski dom\u0101jo\u0161u n\u0101ciju, balst\u012btu latviskaj\u0101 dz\u012bveszi\u0146\u0101 un lepnum\u0101 par savu valsti? Tas nav ar\u012b \u0161obr\u012bd skolu izgl\u012bt\u012bbas programm\u0101s, lai gan tas ir noteikts k\u0101 viens no izgl\u012bt\u012bbas m\u0113r\u0137iem.<\/p>\n

P\u0113rn k\u013cuv\u0101t par LU studen\u0161u korpor\u0101cijas “Dzintra” goda filistri. Ko jums pieder\u012bba korpor\u0101cijai noz\u012bm\u0113? K\u0101du ieguld\u012bjumu sabiedr\u012bb\u0101 un akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113 sniedz studentu korpor\u0101cijas?<\/p>\n

Liel\u0101 m\u0113r\u0101 latvie\u0161u inteli\u0123ence s\u0101k\u0101s ar korpor\u0101cij\u0101m, kad 19. gadsimt\u0101, stud\u0113jot Krievijas imp\u0113rijas augstskol\u0101s, latvie\u0161i apvienoj\u0101s korpor\u0101cij\u0101s, iez\u012bm\u0113jot etnisko kop\u012bbu. M\u016bsu n\u0101ciju ir veidoju\u0161as korpor\u0101cijas \u2013 da\u017e\u0101du discipl\u012bnu cilv\u0113ki, kuri satiekas un p\u0113c tam visu m\u016b\u017eu kalpo T\u0113vzemei. Korpor\u0101cija ir kalpo\u0161ana T\u0113vzemei, misijas apzi\u0146a. Tas par\u0101da, ka studentam un v\u0113l\u0101k profesion\u0101lim interes\u0113 ne tikai dieni\u0161\u0137\u0101 maize, bet vi\u0146\u0101 ir ar\u012b vair\u0101k \u2013 misija kalpot dzimtenei. T\u0101p\u0113c biju \u013coti pagodin\u0101ta k\u013c\u016bt par goda filistri.<\/p>\n

Vai, j\u016bsupr\u0101t, m\u016bsdien\u0101s korpor\u0101ciju loma ir main\u012bjusies?<\/p>\n

Korpor\u0101cijas kopj patriotiskumu. Nezinu, kur v\u0113l Latvij\u0101, ja neskaita jaunsardzi, Latvijas skautu un gaidu organiz\u0101cijas, apzin\u0101ti kopj patriotiskumu, kur ir cie\u0146pilnas komunik\u0101cijas attiec\u012bbas. T\u0101s m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101 izz\u016bd. Korpor\u0101cij\u0101s ir da\u017e\u0101du vecumu un da\u017e\u0101du profesiju cilv\u0113ki, kurus vieno misija \u2013 m\u012blest\u012bba pret T\u0113vzemi \u2013, kuri kopj trad\u012bcijas, nes kult\u016bras mantojumu un v\u0113rt\u012bbas. Tur ir dziesmas, trad\u012bcijas un ritu\u0101li. Liel\u0101 m\u0113r\u0101 korpor\u0101cijas nodro\u0161ina, ka da\u013ca Latvijas inteli\u0123ences ir ilgtsp\u0113j\u012bga. \u0160aj\u0101 postmodernaj\u0101 pasaul\u0113, kur\u0101 esam aizr\u0101vu\u0161ies ar relat\u012bvismu, mums br\u012b\u017eiem \u0161\u0137iet, ka nav stabilu un neap\u0161aub\u0101mu v\u0113rt\u012bbu. Ta\u010du korpor\u0101cijas dod atbildi: “N\u0113, ir!” Un vi\u0146i izdala \u0161\u012bs pamata v\u0113rt\u012bbas \u2013 cie\u0146a, T\u0113vzemes m\u012blest\u012bba, person\u012bbas kop\u0161ana, sadarbojoties ar citiem, izaugsme m\u016b\u017ea garum\u0101. Cilv\u0113ka izaugsme neapst\u0101jas ar to br\u012bdi, kad vi\u0146\u0161 ieguvis augstskolas diplomu.<\/p>\n

K\u0101di, j\u016bsupr\u0101t, ir liel\u0101kie izaicin\u0101jumi Latvijas zin\u0101tnei tuv\u0101ko 10 gadu laik\u0101?<\/p>\n

Latvijas zin\u0101tnei izaicin\u0101jums ir birokratiz\u0101cija. Pirmk\u0101rt, t\u0101 tiek birokratiz\u0113ta, s\u0101kot ar to, ka zin\u0101tnieks ir tikai ar doktora gr\u0101du. Tie, kuri iet pret valdo\u0161o viedokli, Latvij\u0101 neieg\u016bst doktora gr\u0101du, bet, ja ieg\u016bs \u0101rzem\u0113s, diez vai atgriez\u012bsies. T\u0101tad \u2013 mums nav aizsardz\u012bbas doktora gr\u0101da pretendentiem. Administrat\u012bv\u0101 tiesa, kur\u0101 vi\u0146\u0161 var\u0113tu apstr\u012bd\u0113t l\u0113mumu, nev\u0113rt\u0113s saturu, bet proced\u016bru. Izg\u0101zt var ar\u012b pareiz\u0101 proced\u016br\u0101… M\u0113s par to neesam dom\u0101ju\u0161i. <\/p>\n

Otrk\u0101rt, profesoram nepietiek ar to, ka izpilda savus profesora r\u0101d\u012bt\u0101jus, v\u0113l ir j\u0101b\u016bt Zin\u0101tnes padomes ekspertam. Mani v\u0113rt\u0113 div\u0101s proced\u016br\u0101s ar da\u017e\u0101du laika interv\u0101lu. Satversmes tiesa spriedum\u0101 min\u0113ja, ka nav pamatoti profesorus v\u0113rt\u0113t bie\u017e\u0101k k\u0101 reizi se\u0161os gados, ta\u010du p\u0113c sprieduma izveidot\u0101 sist\u0113ma ietver lielo v\u0113rt\u0113\u0161anu ik p\u0113c se\u0161iem gadiem, bet pa vidu ir noteiktas v\u0113l maz\u0101s… Proti, mani gan par ekspertu, gan par profesoru atz\u012bst p\u0113c birokr\u0101tiskas sist\u0113mas, skaitot punktus, un ir j\u0101b\u016bt noteiktam skaitam publik\u0101ciju indeks\u0113taj\u0101s datu b\u0101z\u0113s. Valsts nosaka, kur man ir j\u0101public\u0113 savi darbi. Tas ierobe\u017eo manu akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu, jo, ja gribu saglab\u0101t amatu, ir j\u0101pak\u013caujas. Ta\u010du saska\u0146\u0101 ar akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu dr\u012bkstu public\u0113t darbus k\u0101d\u0101 valod\u0101 un kur v\u0113los. Indeks\u0113t\u0101s datub\u0101zes ir ang\u013cu valod\u0101, l\u012bdz ar to pras\u012bbas m\u016bs ved prom no latvie\u0161u valodas, no monogr\u0101fij\u0101m. Man k\u0101 profesoram latviski sarakst\u012bt\u0101s m\u0101c\u012bbu gr\u0101matas, kas public\u0113tas Latvijas izdevniec\u012bb\u0101s, netiek augstu v\u0113rt\u0113tas. Tas noz\u012bm\u0113, ka str\u0101d\u0101jam uz rakstiem un indeksiem, nevis lai m\u0113s att\u012bst\u012btu nacion\u0101lo valodu un zin\u0101tni taj\u0101.<\/p>\n

\""Neatkar\u012bbaFoto: Priv\u0101tais arh\u012bvs<\/p>\n

Profesores Sanita Osipovas gr\u0101matas “N\u0101cija, valoda, tiesiska valsts: ce\u013c\u0101 uz r\u012btdienu” atv\u0113r\u0161an\u0101 Satversmes ties\u0101 kop\u0101 Latvijas Valsts prezidentu (2019\u20132023) Egilu Levitu un Satversmes tiesas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju (2017\u20132020) Inetu Ziemeli, 2020. gads. <\/p>\n

K\u0101 l\u012bdz tam non\u0101kts?<\/p>\n

M\u016bsu dabaszin\u0101tnieki, s\u0101kot ar biju\u0161o izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministru K\u0101rli \u0160adurski, kur\u0161 vien\u0101 no Satversmes tiesas s\u0113d\u0113m, kur\u0101 skat\u012bj\u0101m jaut\u0101jumu par augstskolu finans\u0113\u0161anas lietu, teica: “M\u0101c\u012bbas ir latviski, zin\u0101tne ir angliski.” Dabas zin\u0101tnieki ir p\u0101rnacion\u0101li \u2013 am\u0113bas vairojas vis\u0101 pasaul\u0113 vien\u0101di, atomu p\u0113t\u012bjumi ir glob\u0101li. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir ar\u012b svar\u012bgi, lai vi\u0146u rakstus public\u0113tu latviski, lai zin\u0101tnes nozares att\u012bst\u012btos latvie\u0161u valod\u0101, cit\u0101di studentiem neb\u016bs m\u0101c\u012bbu gr\u0101matu, un vi\u0146i nesp\u0113s run\u0101t par \u0161iem jaut\u0101jumiem latviski. Zin\u0101tnes, kuras kopj nacion\u0101lo identit\u0101ti, nevar likt \u0161aj\u0101 pa\u0161\u0101 groz\u0101, kur dabaszin\u0101tnes, bet valsts to ir izdar\u012bjusi.<\/p>\n

K\u0101das Satversm\u0113 ietvert\u0101s v\u0113rt\u012bbas \u0161obr\u012bd ir \u012bpa\u0161i b\u016btiski stiprin\u0101t un vai sabiedr\u012bba t\u0101s pietiekami apzin\u0101s?<\/p>\n

Vienl\u012bdz\u012bba un tiesiskums. Vienl\u012bdz\u012bba noz\u012bm\u0113 ar\u012b ties\u012bbas b\u016bt cit\u0101dam. Da\u013ca sabiedr\u012bbas to jau apzin\u0101s. Tiesiskuma stiprin\u0101\u0161an\u0101 ieguld\u012bts milz\u012bgs darbs. Vienm\u0113r saku \u2013 visas p\u0101r\u0113j\u0101s pamatties\u012bbas ir bezj\u0113dz\u012bgas, ja cilv\u0113kam nav ties\u012bbu uz taisn\u012bgu tiesu. Ja cilv\u0113ks prettiesiski zaud\u0113 darbu vai \u012bpa\u0161umu, vi\u0146\u0161 dodas uz tiesu, un viss sak\u0101rtojas. T\u0101d\u0113\u013c vissvar\u012bg\u0101k\u0101s pamatties\u012bbas ir ties\u012bbas uz taisn\u012bgu tiesu, kas atver cilv\u0113kam atsl\u0113gu uz p\u0101r\u0113j\u0101m pamatties\u012bb\u0101m.<\/p>\n

Starp citu \u2013 ties\u0101s netiek aizst\u0101v\u0113ta akad\u0113misk\u0101 br\u012bv\u012bba. Latvijas Satversm\u0113 ir pants par zin\u0101tnisko un jaunrades br\u012bv\u012bbu, bet par to ir tikai viens spriedums \u2013 par autorties\u012bb\u0101m. Tas par\u0101da, ka br\u012bv\u012bbas izj\u016bta cilv\u0113kiem nav izkopta \u2013 m\u0113s neties\u0101jamies par br\u012bv\u012bbas ierobe\u017eojumiem. Bie\u017ei vien pat neizj\u016btam, ka ierobe\u017eo m\u016bsu gribu. Esam paaudz\u0113m pieradu\u0161i, ka m\u016bsu br\u012bv\u012bba tiek ierobe\u017eota, t\u0101p\u0113c c\u012bn\u0101mies par materi\u0101l\u0101m liet\u0101m \u2013 soci\u0101lajiem pabalstiem, \u012bpa\u0161uma ties\u012bb\u0101m\u2026<\/p>\n

Nosl\u0113dzo\u0161ais jaut\u0101jums \u2013 kas j\u016bs p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 ir iedvesmojis \u2013 gr\u0101mata, cilv\u0113ks doma vai notikums?<\/p>\n

Arvo Perta (Arvo P\u00e4rt) jubilejas koncerti un pas\u0101kumi, kas Latvij\u0101 notiek. Tie ir fantastiski! Tas, ka vi\u0146\u0161 ir dz\u012bvs, rado\u0161s un savos 90 gados sp\u0113j pietupties, ir apbr\u012bnojami! Nezin\u0101ju, ka Igaunij\u0101 vi\u0146\u0161 ir popul\u0101rs tie\u0161i ar jaun\u012bb\u0101 sarakst\u012btaj\u0101m b\u0113rnu dziesmi\u0146\u0101m.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>