Latvijas Bankas padome ir apstiprin\u0101jusi Latvijas Bankas 2024. gada p\u0101rskatu. Saska\u0146\u0101 ar to Latvijas Banka 2024. gadu nosl\u0113dza ar lab\u0101kiem finan\u0161u rezult\u0101tiem, nek\u0101 iepriek\u0161 prognoz\u0113ts, neraugoties uz monet\u0101r\u0101s politikas oper\u0101ciju negat\u012bvo rezult\u0101tu, ko noteica ECB Padomes iepriek\u0161\u0113jos gados veikt\u0101 procentu likmju paaugstin\u0101\u0161ana ar m\u0113r\u0137i ierobe\u017eot infl\u0101ciju eirozon\u0101.<\/p>\n
Latvijas Bankas kop\u0113j\u0101 atz\u012bt\u0101 pe\u013c\u0146a sasniedza 214 milj. eiro (2023. gad\u0101 t\u0101 bija 143 milj. eiro), un t\u0101s ietekm\u0113 Latvijas Bankas kapit\u0101la un rezervju apm\u0113rs pieauga par 30 % (l\u012bdz 944 milj. eiro).<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar Latvijas Bankas likumu finan\u0161u p\u0101rskatu rev\u012bziju veica Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savien\u012bbas Padomes apstiprin\u0101ti neatkar\u012bgi \u0101r\u0113jie revidenti. Latvijas Banka par t\u0101s 2024. gada finan\u0161u p\u0101rskatiem sa\u0146\u0113musi pozit\u012bvu atzinumu no revidentu komercsabiedr\u012bbas SIA “ERNST & YOUNG BALTIC”.<\/p>\n
Sekm\u012bgi p\u0101rvaldot Latvijas Bankas zelta un finan\u0161u ieguld\u012bjumus, gada laik\u0101 to v\u0113rt\u012bba palielin\u0101j\u0101s par 399 milj. eiro jeb 7 % (l\u012bdz 6.2 mljrd. eiro), t\u0101d\u0113j\u0101di iev\u0113rojami p\u0101rsniedzot attiec\u012bgo ieguld\u012bjumu v\u0113rt\u012bbas pieaugumu 2023. gad\u0101 (296 milj. eiro).<\/p>\n
Lai gan kop\u0161 2024. gada j\u016bnija eiro procentu likmes tika b\u016btiski mazin\u0101tas, 2024. gada vid\u0113jais eiro procentu likmju l\u012bmenis bija augst\u0101ks nek\u0101 2023. gad\u0101. Tas v\u0113l vair\u0101k nek\u0101 2023. gad\u0101 palielin\u0101ja Latvijas Bankas t\u012bros monet\u0101r\u0101s politikas oper\u0101ciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gad\u0101 \u2013 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kred\u012btiest\u0101\u017eu noguld\u012bjumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gad\u0101 \u2013 174 milj. eiro), bet par Latvijas vald\u012bbas noguld\u012bjumiem \u2013 41 milj. eiro (2023. gad\u0101 \u2013 45 milj. eiro).<\/p>\n
2024. gad\u0101 sasniegtais finan\u0161u ieguld\u012bjumu tirgus v\u0113rt\u012bbas pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apm\u0113r\u0101 iek\u013cauts pe\u013c\u0146as un zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101, savuk\u0101rt 279 milj. eiro saska\u0146\u0101 ar Eirosist\u0113m\u0101 noteiktajiem gr\u0101matved\u012bbas principiem uzr\u0101d\u012bti kop\u0113j\u0101 kapit\u0101l\u0101 un rezerv\u0113s k\u0101 p\u0101rv\u0113rt\u0113\u0161anas rezerve, nevis pe\u013c\u0146as un zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101. T\u0101p\u0113c, neraugoties uz pozit\u012bvu kop\u0113jo atz\u012bto pe\u013c\u0146u 214 milj. eiro apm\u0113r\u0101, pe\u013c\u0146as un zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101 uzr\u0101d\u012bti 65 milj. eiro zaud\u0113jumi. Tie atbilsto\u0161i Latvijas Bankas likumam segti no \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem izveidot\u0101 rezerves kapit\u0101la, nemazinot centr\u0101l\u0101s bankas sp\u0113ju veikt t\u0101s pien\u0101kumus un neradot izdevumus valstij. Valsts bud\u017eet\u0101 p\u0113rn Latvijas Banka ieskait\u012bja 56 milj. eiro \u2013 iepriek\u0161 min\u0113tos 41 milj. eiro k\u0101 procentus par Latvijas vald\u012bbas noguld\u012bjumiem un v\u0113l 15 milj. eiro nodok\u013cos.<\/p>\n
Negat\u012bvus 2024. gada finan\u0161u rezult\u0101tus pirms uzkr\u0101jumu finan\u0161u riskiem izmanto\u0161anas pe\u013c\u0146as un zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101 uzr\u0101d\u012bjusi liel\u0101k\u0101 da\u013ca Eirosist\u0113mas nacion\u0101lo centr\u0101lo banku. Tas saist\u012bts ar centr\u0101lo banku galven\u0101 uzdevuma \u2013 monet\u0101r\u0101s politikas veido\u0161anas un \u012bsteno\u0161anas \u2013 izpildi apst\u0101k\u013cos, kad bija nepiecie\u0161ama izl\u0113m\u012bga procentu likmju palielin\u0101\u0161ana, lai bremz\u0113tu strauju cenu pieaugumu. Procentu likm\u0113m samazinoties, Latvijas Banka un citas centr\u0101l\u0101s bankas atgriez\u012bsies pie pe\u013c\u0146as atz\u012b\u0161anas ar\u012b pe\u013c\u0146as un zaud\u0113jumu apr\u0113\u0137in\u0101.<\/p>\n
Kop\u0161 darb\u012bbas atjauno\u0161anas 1992. gad\u0101 Latvijas Banka kopum\u0101 nopeln\u012bjusi gandr\u012bz 700 milj. eiro un no tiem valsts bud\u017eet\u0101 ieskait\u012bjusi gandr\u012bz 450 milj. eiro. Vienlaikus j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka centr\u0101lo banku galvenais uzdevums ir monet\u0101r\u0101s politikas \u012bsteno\u0161ana, nevis pe\u013c\u0146as g\u016b\u0161ana.<\/p>\n
2024. gad\u0101 Latvijas Banka akt\u012bvi \u012bstenoja t\u0101s strat\u0113\u0123isk\u0101s priorit\u0101tes. Viena no t\u0101m ir sabiedr\u012bbai pieejams dro\u0161s un att\u012bst\u012bts finan\u0161u sektors. Eirozonas l\u012bmen\u012b tika ierobe\u017eota infl\u0101cija, un tas \u013c\u0101va samazin\u0101t eiro procentu likmes. Latvijas finan\u0161u sektor\u0101 ar centr\u0101l\u0101s bankas atbalstu darb\u012bbu uzs\u0101ka vair\u0101ki jauni dal\u012bbnieki, un ties\u012bbu aktos tika nostiprin\u0101ti nosac\u012bjumi par vis\u0101 valsts teritorij\u0101 pieejamu bankom\u0101tu t\u012bklu, tostarp kritiskajiem bankom\u0101tiem, kas kr\u012bzes vai apdraud\u0113juma gad\u012bjum\u0101 priorit\u0101ri tiktu nodro\u0161in\u0101ti ar skaidro naudu. Tika samazin\u0101tas kapit\u0101la pras\u012bbas komerci\u0101la nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma kredit\u0113\u0161anai. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 vair\u0101k\u0101m kred\u012btiest\u0101d\u0113m saruks kapit\u0101la pras\u012bbu apm\u0113rs, \u013caujot t\u0101m strauj\u0101k att\u012bst\u012bt kredit\u0113\u0161anu gan komerci\u0101l\u0101 nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma, gan ar\u012b citos segmentos.<\/p>\n
Sekm\u0113jot iedz\u012bvot\u0101jiem un valsts tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbai noz\u012bm\u012bgu l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu, Latvijas Banka izstr\u0101d\u0101ja priek\u0161likumus groz\u012bjumiem vair\u0101kos ties\u012bbu aktos, piem\u0113ram, komisijas naudas griestu samazin\u0101\u0161anai par labu pensiju uzkr\u0101jumu veic\u0113jiem Valsts fond\u0113to pensiju sh\u0113m\u0101, apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumu snieg\u0161anas pilnveido\u0161anai, \u0146emot v\u0113r\u0101 pl\u016bdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstr\u0101des, lai mazin\u0101tu \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus juridisko personu kred\u012btu p\u0101rfinans\u0113\u0161anai.<\/p>\n
Tika izstr\u0101d\u0101ti priek\u0161likumi, pal\u012bdzot Eiropas Savien\u012bbas l\u012bmen\u012b pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazin\u0101ts administrat\u012bvais slogs un veicin\u0101ta riskos balst\u012bta pieeja noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas nov\u0113r\u0161anas jom\u0101.<\/p>\n
L\u012bdz \u0161im v\u0113rien\u012bg\u0101kaj\u0101 “Finan\u0161u prat\u012bbas ned\u0113\u013c\u0101 2024” kop\u0101 ar partneriem tika organiz\u0113ti 90 pas\u0101kumi vair\u0101k nek\u0101 3500 dal\u012bbniekiem, uzlabojot to finan\u0161u prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti public\u0113ja 17 p\u0113t\u012bjumu starptautiski atz\u012btos zin\u0101tniskajos izdevumos, tostarp t\u0101dos \u017eurn\u0101los k\u0101 “American Economic Journal: Macroeconomics”, “Review of World Economics”, un 55 rakstus par da\u017e\u0101d\u0101m aktu\u0101l\u0101m ekonomikas, monet\u0101r\u0101s politikas un finan\u0161u tirgus t\u0113m\u0101m.<\/p>\n
Atbilsto\u0161i priorit\u0101tei att\u012bst\u012bt Latvijas Banku k\u0101 inovat\u012bvu un efekt\u012bvu instit\u016bciju 2024. gad\u0101 tika nodro\u0161in\u0101ta iesp\u0113ja nebanku pakalpojumu sniedz\u0113jiem piesl\u0113gties Latvijas Bankas uztur\u0113tajai maks\u0101jumu sist\u0113mai. Tika ieviesta regula par kriptoakt\u012bvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoakt\u012bvu pakalpojumu sniedz\u0113jiem. Eirozonas l\u012bmen\u012b notika akt\u012bvs darbs pie digit\u0101l\u0101 eiro projekta, savuk\u0101rt Latvij\u0101 tika izveidots Digit\u0101l\u0101 eiro forums, lai ieinteres\u0113t\u0101s instit\u016bcijas un uz\u0146\u0113m\u0113jus iesaist\u012btu jaun\u0101k\u0101s inform\u0101cijas aprit\u0113 un priek\u0161likumu izstr\u0101d\u0113.<\/p>\n
Iez\u012bm\u0113jot 2025. gada un t\u0101l\u0101kas n\u0101kotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents M\u0101rti\u0146\u0161 Kaz\u0101ks uzsver: “M\u0113s m\u0113r\u0137tiec\u012bgi turpin\u0101sim darbu Latvijas lab\u0101, un n\u0101kamajos gados koncentr\u0113sim savu darb\u012bbu trijos virzienos. Pirmk\u0101rt, dro\u0161s un pret kr\u012bz\u0113m notur\u012bgs finan\u0161u sektors un maks\u0101jumu sist\u0113mas. Otrais virziens ir finan\u0161u pakalpojumu pieejam\u012bba \u2013 l\u0113t\u0101ki, m\u016bsdien\u012bg\u0101ki, da\u017e\u0101d\u0101m klientu grup\u0101m piem\u0113roti finan\u0161u produkti ar labu re\u0123ion\u0101lu pieejam\u012bbu; daudzveid\u012bga finan\u0161u sektora ekosist\u0113ma ar att\u012bst\u012btu nebanku sektoru. Tre\u0161ais virziens ir inovat\u012bva, efekt\u012bva un tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012bta centr\u0101l\u0101 banka. T\u0101 ir pasaules lab\u0101kajiem standartiem atbilsto\u0161a datu p\u0101rvald\u012bba un m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta r\u012bku izmanto\u0161ana.”<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvijas Bankas padome ir apstiprin\u0101jusi Latvijas Bankas 2024. gada p\u0101rskatu. Saska\u0146\u0101 ar to Latvijas Banka 2024. gadu nosl\u0113dza…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":5174,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-5173","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/5173","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=5173"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/5173\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/5174"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=5173"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=5173"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=5173"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}