{"id":53199,"date":"2025-11-19T04:55:07","date_gmt":"2025-11-19T04:55:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/53199\/"},"modified":"2025-11-19T04:55:07","modified_gmt":"2025-11-19T04:55:07","slug":"buvniecibas-nozare-klust-ilgtspejigaka-kad-nozare-un-valsts-iet-viena-virziena-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/53199\/","title":{"rendered":"B\u016bvniec\u012bbas nozare k\u013c\u016bst ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ka, kad nozare un valsts iet vien\u0101 virzien\u0101 :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">B\u016bvniec\u012bbas nozare k\u013c\u016bst ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ka, kad nozare un valsts iet vien\u0101 virzien\u0101Latvij\u0101 esam pieradu\u0161i, ka p\u0101rmai\u0146as b\u016bvniec\u012bb\u0101 bie\u017ei vien notiek tad, kad t\u0101s pieprasa Eiropa. Ar\u012b betona nozar\u0113 t\u0101 ir, piem\u0113ram, vides nospieduma jaut\u0101jums eksist\u0113 \u201cuz pap\u012bra\u201d, bet praks\u0113 katrs to skaidro pa savam.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Viens ra\u017eot\u0101js liek akcentu uz cementa daudzumu, cits \u2013 uz transport\u0113\u0161anas att\u0101lumiem, v\u0113l cits \u2013 uz izejvielu izcelsmi. Rezult\u0101t\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ji nevar objekt\u012bvi sal\u012bdzin\u0101t pied\u0101v\u0101jumus, un ra\u017eot\u0101jiem nav vienota atskaites punkta, p\u0113c kura spriest, kas tie\u0161\u0101m ir solis za\u013c\u0101k\u0101 virzien\u0101 un kas ir vienk\u0101r\u0161i t\u0101 saukt\u0101 \u201cza\u013cmazg\u0101\u0161ana\u201d.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tikm\u0113r m\u016bsu kaimi\u0146valst\u012bs \u2013 Zviedrij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101 un Somij\u0101 \u2013 videi draudz\u012bg\u0101ku b\u016bvmateri\u0101lu pielietojums ir sasniedzis iev\u0113rojami liel\u0101ku noz\u012bmi un apjomu nek\u0101 Latvij\u0101. \u0160aj\u0101s valst\u012bs jau vair\u0101k nek\u0101 piecus gadus ir izstr\u0101d\u0101ti dokumenti, uz k\u0101 pamata ir iesp\u0113jams noteikt betona CO\u2082 nospiedumu. L\u012bdz ar to tirgus vide ir daudz skaidr\u0101ka: ja tu ra\u017eo betonu, tev ir prec\u012bzi zin\u0101ms, k\u0101 tiek m\u0113r\u012bts t\u0101 CO\u2082 nospiedums, un pas\u016bt\u012bt\u0101js zina, ko no tevis sagaid\u012bt. Daudzi m\u016bsu b\u016bvmateri\u0101lu un b\u016bvkonstrukciju ra\u017eot\u0101ji uz \u0161iem tirgiem eksport\u0113 un ir spiesti piel\u0101goties. Vi\u0146i ra\u017eo divus produktu virzienus \u2013 vienu viet\u0113jam tirgum, otru eksportam, kur tiek pras\u012bti betoni ar b\u016btiski maz\u0101ku vides nospiedumu. Ta\u010du Latvij\u0101 interese par \u0161\u0101diem risin\u0101jumiem ir zema, jo vienk\u0101r\u0161i l\u012bdz \u0161im nebija sist\u0113mas, kas \u013cautu tos ieviest.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kad p\u0101rmai\u0146as nen\u0101k no \u201caug\u0161as\u201d<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Manupr\u0101t, gaid\u012bt, kad valsts sak\u0101rtos ilgtsp\u0113jas regul\u0113jumu b\u016bvniec\u012bb\u0101, noz\u012bm\u0113tu v\u0113l ilgi st\u0101v\u0113t uz vietas. Nozarei pa\u0161ai ir j\u0101uz\u0146emas atbild\u012bba un j\u0101r\u012bkojas. M\u0113s esam t\u0101d\u0101 posm\u0101, kad Latvijas b\u016bvniec\u012bba vairs nevar at\u013cauties stagn\u0113t \u2013 p\u0101rmai\u0146as nenotiks, ja t\u0101s neuzs\u0101ksim pa\u0161i. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c Latvijas Betona savien\u012bba izstr\u0101d\u0101ja Betona CO\u2082 nospieduma klasifik\u0101cijas vadl\u012bnijas \u2013 dokumentu, kas ievie\u0161 skaidru un p\u0101rbaud\u0101mu sist\u0113mu, k\u0101 nov\u0113rt\u0113t betona ietekmi uz vidi. Tas ir pirmais \u0161\u0101da veida ietvars Baltij\u0101, kas \u013cauj objekt\u012bvi un p\u0101rskat\u0101mi sal\u012bdzin\u0101t betona CO\u2082 nospiedumu.Izstr\u0101d\u0101jot dokumentu, k\u0101 vienu no m\u0113r\u0137iem izvirz\u012bj\u0101m pal\u012bdz\u0113t ra\u017eot\u0101jiem koncentr\u0113ties uz ilgtsp\u0113j\u012bgu produktu att\u012bst\u012bbu un vienlaikus dot ar\u012b valsts sektoram konkr\u0113tu instrumentu, kas \u013cauj publiskajos projektos izv\u0113l\u0113ties risin\u0101jumus ar maz\u0101ku klimata nospiedumu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Sagatavotaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 m\u0113s apr\u0113\u0137in\u0101j\u0101m, cik daudz CO\u2082 emisiju rodas, ra\u017eojot 20 visbie\u017e\u0101k izmantotos transportbetona veidus Latvij\u0101. \u0160ie dati \u013c\u0101va noteikt nozares vid\u0113jo emisiju l\u012bmeni un izveidot vienotu metodolo\u0123iju, kas aptver visus galvenos ra\u017eo\u0161anas posmus \u2013 no izejvielu ieguves un cementa ra\u017eo\u0161anas l\u012bdz betona ra\u017eo\u0161anai.Apr\u0113\u0137ini veikti p\u0113c vides produktu deklar\u0101ciju (EPD) principiem, kas nodro\u0161ina datu sal\u012bdzin\u0101m\u012bbu un ticam\u012bbu. Rezult\u0101t\u0101 ir skaidri noteikts references l\u012bmenis, pret kuru iesp\u0113jams objekt\u012bvi sal\u012bdzin\u0101t da\u017e\u0101du betona sast\u0101vu ietekmi uz vidi. Ieviest\u0101 sist\u0113ma dod iesp\u0113ju viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem str\u0101d\u0101t p\u0113c tiem pa\u0161iem principiem, kas jau darbojas Eiropas tirgos. Ar \u0161o sist\u0113mu m\u0113s beidzot pace\u013cam lati\u0146u pa\u0161i sev \u2013 gan kvalit\u0101t\u0113, gan atbild\u012bb\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka uzlabosies vesel\u012bga konkurence viet\u0113jo ra\u017eot\u0101ju vid\u016b, papla\u0161in\u0101sies eksporta iesp\u0113jas un stiprin\u0101sies Latvijas b\u016bvniec\u012bbas nozares reput\u0101cija k\u0101 partnerim, kas str\u0101d\u0101 atbilsto\u0161i Eiropas l\u012bme\u0146a standartiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ce\u013c\u0101 uz sistem\u0101tisku pielietojumu valsts projektos<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts ir viens no liel\u0101kajiem betona pat\u0113r\u0113t\u0101jiem Latvij\u0101. Ce\u013ci, tilti, \u0113kas \u2013 tie ir milz\u012bgi apjomi, kur katrs solis za\u013c\u0101k\u0101 virzien\u0101 noz\u012bm\u0113 re\u0101lu emisiju samazin\u0101jumu. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c \u0161is ir b\u016btisks pagrieziena punkts, lai pal\u012bdz\u0113tu Latvijai virz\u012bties uz Eiropas Za\u013c\u0101 kursa m\u0113r\u0137iem b\u016bvniec\u012bbas jom\u0101 ne tikai run\u0101s, bet ar\u012b praks\u0113.Jau labu laiku Latvijas galvenais uzsvars ir bijis \u0113ku energoefektivit\u0101tes pras\u012bbu cel\u0161ana. Ta\u010du otra liel\u0101k\u0101 ar b\u016bvniec\u012bbas emisij\u0101m saist\u012bt\u0101 sf\u0113ra \u2013 b\u016bvmateri\u0101li \u2013 pagaid\u0101m ir palikusi bez b\u016btiskiem uzlabojumiem valstisk\u0101 l\u012bmen\u012b. Tie\u0161i \u0161eit l\u012bdz \u0161im tr\u016bka instrumenta, kas \u013cautu nov\u0113rt\u0113t, kur\u0161 risin\u0101jums patie\u0161\u0101m ir videi draudz\u012bg\u0101ks un k\u0101 to izm\u0113r\u012bt vienotos krit\u0113rijos.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ar Betona CO\u2082 nospieduma klasifik\u0101cijas vadl\u012bnij\u0101m m\u0113s beidzot iedodam vajadz\u012bgo r\u012bku, kas \u013cauj pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un projekt\u0113t\u0101jiem objekt\u012bvi sal\u012bdzin\u0101t pied\u0101v\u0101jumus un pie\u0146emt videi draudz\u012bg\u0101kus l\u0113mumus, balstoties uz p\u0101rbaud\u0101miem datiem. Un cerams, ka beidzot b\u016bsim iekustin\u0101ju\u0161i p\u0101rmai\u0146u meh\u0101nismu pareizaj\u0101 virzien\u0101.Lai gan vadl\u012bniju izmanto\u0161ana s\u0101kotn\u0113ji b\u016bs br\u012bvpr\u0101t\u012bga, man\u0101 skat\u012bjum\u0101, lo\u0123iski un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgi b\u016btu noteikt to k\u0101 oblig\u0101tu pras\u012bbu publiskajos iepirkumos. Valsts k\u0101 liel\u0101kais b\u016bvniec\u012bbas pas\u016bt\u012bt\u0101js un klimata m\u0113r\u0137u \u012bstenot\u0101js var ieviest \u0161o instrumentu k\u0101 past\u0101v\u012bgu praksi, t\u0101d\u0113j\u0101di palielinot viet\u0113jo ra\u017eot\u0101ju motiv\u0101ciju att\u012bst\u012bt ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kus produktus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0160\u0101ds risin\u0101jums ne tikai stiprin\u0101tu sadarb\u012bbu starp nozari un valsti un b\u016btiski samazin\u0101tu Latvij\u0101 lietot\u0101 betona vides nospiedumu, bet ar\u012b rad\u012btu re\u0101lu ekonomisko atdevi. Proti, katrs za\u013c\u0101ks infrastrukt\u016bras projekts noz\u012bm\u0113 liel\u0101ku viet\u0113jo pievienoto v\u0113rt\u012bbu. Citiem v\u0101rdiem \u2013 vair\u0101k darba, ien\u0101kumu un nodok\u013cu paliek Latvij\u0101, nevis aizpl\u016bst \u0101rvalstu pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem vai starpniekiem. Ja priek\u0161roka tiek dota viet\u0113jiem materi\u0101liem, ra\u017eot\u0101jiem, speci\u0101listiem un tehnolo\u0123ij\u0101m, ieguvums ir taust\u0101ms \u2013 tiek rad\u012btas darba vietas, att\u012bst\u0101s r\u016bpniec\u012bba un pieaug nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Galu gal\u0101 tas noz\u012bm\u0113 ar\u012b valsts kapit\u0101la pieaugumu un stipr\u0101ku ekonomiku, kas balst\u012bta uz gudru b\u016bvniec\u012bbu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Inov\u0101cijas rodas no spiediena<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Daudzi jaut\u0101, vai nozarei visp\u0101r ir pietiekami tehnolo\u0123iju, lai \u0161\u012bs vadl\u012bnijas \u012bstenotu praks\u0113 un piev\u0113rstos ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kai b\u016bvniec\u012bbai. Protams! Latvij\u0101 \u0161obr\u012bd nav ne tehnolo\u0123isku, ne ekonomisku \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu, lai \u012bs\u0101 laik\u0101 samazin\u0101tu betona klimata nospiedumu pat l\u012bdz 30 %. M\u016bsu ra\u017eot\u0101ji jau tagad eksport\u0113 produktus, kas atbilst daudz stingr\u0101k\u0101m pras\u012bb\u0101m, nek\u0101 \u0161obr\u012bd tiek piem\u0113rotas Latvij\u0101. Probl\u0113ma l\u012bdz \u0161im nebija tehnolo\u0123ij\u0101s, bet motiv\u0101cij\u0101 \u2013 viet\u0113j\u0101 tirg\u016b vienk\u0101r\u0161i nebija skaidras klasifik\u0101cijas sist\u0113mas un l\u012bdz ar to ar\u012b piepras\u012bjuma p\u0113c videi draudz\u012bg\u0101kiem risin\u0101jumiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kad \u0161\u012b klasifik\u0101cija k\u013c\u016bs par ierastu praksi, pas\u016bt\u012bt\u0101ji s\u0101ks piepras\u012bt betonu ar zem\u0101ku CO\u2082 nospiedumu, un tas savuk\u0101rt liks ra\u017eot\u0101jiem v\u0113l akt\u012bv\u0101k att\u012bst\u012bt jaunus materi\u0101lus un tehnolo\u0123ijas. Inov\u0101cijas rodas no skaidra piepras\u012bjuma un atbild\u012bgas r\u012bc\u012bbas. Un tie\u0161i \u0161\u0101ds piepras\u012bjums veido nozares izaugsmi \u2013 soli pa solim virzot to uz augst\u0101kiem standartiem un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku praksi.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"B\u016bvniec\u012bbas nozare k\u013c\u016bst ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ka, kad nozare un valsts iet vien\u0101 virzien\u0101Latvij\u0101 esam pieradu\u0161i, ka p\u0101rmai\u0146as b\u016bvniec\u012bb\u0101 bie\u017ei vien&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":53200,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-53199","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115574585594142261","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/53199","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=53199"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/53199\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/53200"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=53199"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=53199"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=53199"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}