{"id":53817,"date":"2025-11-19T15:29:14","date_gmt":"2025-11-19T15:29:14","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/53817\/"},"modified":"2025-11-19T15:29:14","modified_gmt":"2025-11-19T15:29:14","slug":"vesture-foto-un-tautas-vienotiba-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/53817\/","title":{"rendered":"v\u0113sture, foto un tautas vienot\u012bba\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca tap\u0161ana \u2013 ce\u013c\u0161 no idejas l\u012bdz nacion\u0101lajam simbolam<\/p>\n<p>Pirms devi\u0146desmit gadiem, 1935. gada 18. novembr\u012b, R\u012bg\u0101 ar grandiozu svin\u012bgumu tika atkl\u0101ts Br\u012bv\u012bbas piemineklis \u2013 nacion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas un tautas vienot\u012bbas simbols, kas kop\u0161 t\u0101 laika ir k\u013cuvis par neatsveramu Latvijas identit\u0101tes da\u013cu. \u0160\u012b monument\u0101l\u0101 celtne, kas rot\u0101 R\u012bgas ainavu, ir ne tikai arhitekt\u016bras un m\u0101kslas \u0161edevrs, bet ar\u012b liec\u012bba par latvie\u0161u tautas neatlaid\u012bbu, v\u0113lmi p\u0113c br\u012bv\u012bbas un sp\u0113ju apvienoties kop\u012bgam m\u0113r\u0137im. Aicin\u0101m ieskat\u012bties v\u0113sturiskos fotoatt\u0113los un izsekot \u0161\u012b unik\u0101l\u0101 pieminek\u013ca tap\u0161anas gaitai, kas s\u0101k\u0101s daudzus gadus pirms t\u0101 atkl\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p>Ieceres dzim\u0161ana un konkursu virpul\u012b<\/p>\n<p>Doma par pieminek\u013ca cel\u0161anu, kas godin\u0101tu Latvijas atbr\u012bvo\u0161anas c\u012b\u0146\u0101s kritu\u0161os karav\u012brus, rad\u0101s jau 1922. gad\u0101, kad toreiz\u0113jais Latvijas Ministru prezidents Zigfr\u012bds Anna Meierovics ierosin\u0101ja izveidot \u201cpiemi\u0146as stabu\u201d R\u012bgas centr\u0101. \u0160\u012b iecere dr\u012bzum\u0101 p\u0101rtapa pla\u0161\u0101k\u0101 projekt\u0101, un 1923. gad\u0101 tika izsludin\u0101ts pirmais metu konkurss Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca izveidei. Toreiz v\u0113l netika dots prec\u012bzs pieminek\u013ca nosaukums, ta\u010du jau konkursa noteikumos par\u0101d\u012bj\u0101s termins \u201cBr\u012bv\u012bbas piemineklis\u201d.<\/p>\n<p>Tom\u0113r ce\u013c\u0161 l\u012bdz idejai k\u013c\u016bt par akmeni bija gar\u0161 un mijklais. Lai gan tika r\u012bkoti vair\u0101ki metu konkursi \u2013 1922., 1923.\/1924., 1925. un 1929.\/1930. gad\u0101 \u2013 neviens no iesniegtajiem darbiem nesp\u0113ja piln\u012bb\u0101 apmierin\u0101t \u017e\u016brijas komisiju pras\u012bbas. \u0160ie septi\u0146i gadi, kas pag\u0101ja konkursu starp\u0101, rais\u012bja ar\u012b asas diskusijas par pa\u0161u pieminek\u013ca nepiecie\u0161am\u012bbu un t\u0101 formu. Da\u017ei politiskie sp\u0113ki, \u012bpa\u0161i kreis\u0101 sp\u0101rna partijas, iebilda pret jebk\u0101du iepriek\u0161\u0113j\u0101 laikmeta pagodin\u0101\u0161anu jaunaj\u0101 demokr\u0101tiskaj\u0101 valst\u012b, pied\u0101v\u0101jot praktisk\u0101kas alternat\u012bvas, piem\u0113ram, jaunu tiltu p\u0101r Daugavu ar piemi\u0146as z\u012bm\u0113m vai jaunas \u0113kas Kara muzejam.<\/p>\n<p>\u0160\u012b ideju un ide\u0101lu sadursme padar\u012bja pieminek\u013ca tap\u0161anu par patiesi tautas ce\u013cu. Tikai 1927. gad\u0101, dibinot no partij\u0101m neatkar\u012bgu Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca komiteju, kas sadal\u012bj\u0101s 13 apri\u0146\u0137u komitej\u0101s, s\u0101k\u0101s organiz\u0113t\u0101ks darbs pie projekta realiz\u0101cijas. \u0160\u012b komiteja k\u013cuva par galveno instit\u016bciju, kas virz\u012bja visus ar pieminekli saist\u012btos jaut\u0101jumus, tostarp akt\u012bvu ziedojumu v\u0101k\u0161anu vis\u0101 Latvij\u0101.<\/p>\n<p>K\u0101r\u013ca Z\u0101les v\u012bzija un tautas atbalsts<\/p>\n<p>Iz\u0161\u0137iro\u0161ais br\u012bdis pieminek\u013ca tap\u0161an\u0101 pien\u0101ca 1930. gad\u0101, kad nosl\u0113dz\u0101s p\u0113d\u0113jais metu konkurss. No 32 iesniegtajiem darbiem par lab\u0101ko tika atz\u012bts t\u0113lnieka K\u0101r\u013ca Z\u0101les projekts ar nosaukumu \u201cMirdzi k\u0101 zvaigzne\u201d. Z\u0101les v\u012bzija par pieminekli, kas b\u016btu \u201csaprotams visiem un visos laikos\u201d, ieguva tautas sirdis. Vi\u0146a rad\u012btais projekts apvienoja v\u0113rien\u012bgu arhitekt\u016bru ar dzi\u013cu simbolisko noz\u012bmi, atspogu\u013cojot Latvijas v\u0113sturi, kult\u016bru un tautas neatlaid\u012bgo tieksmi p\u0113c br\u012bv\u012bbas.<\/p>\n<p>Pieminek\u013ca celtniec\u012bbas finans\u0113\u0161ana balst\u012bj\u0101s uz tautas d\u0101snumu. Tika izplat\u012btas ziedojumu z\u012bmes da\u017e\u0101d\u0101s v\u0113rt\u012bb\u0101s, un atsauc\u012bba bija patie\u0161\u0101m apbr\u012bnojama. Kopum\u0101 tika saziedoti aptuveni tr\u012bs miljoni latu \u2013 summa, kas apliecin\u0101ja visas tautas vienot\u012bbu un v\u0113lmi iem\u016b\u017ein\u0101t savu br\u012bv\u012bbas ide\u0101lu akmen\u012b. \u0160is pla\u0161ais tautas atbalsts padar\u012bja Br\u012bv\u012bbas pieminekli par \u012bstu tautas celtni, kas simboliz\u0113ja ne tikai valsts neatkar\u012bbu, bet ar\u012b t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju sp\u0113ju mobiliz\u0113ties un \u012bstenot kop\u012bgu sapni.<\/p>\n<p>No pamatakmens l\u012bdz atkl\u0101\u0161anai: \u010detru gadu smagais darbs<\/p>\n<p>1931. gada 18. novembr\u012b, Latvijas neatkar\u012bbas proklam\u0113\u0161anas gadadien\u0101, svin\u012bg\u0101 ceremonij\u0101 tika likts Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca pamatakmens. Tas iez\u012bm\u0113ja darba s\u0101kumu grandiozai b\u016bvniec\u012bbas kampa\u0146ai, kas ilga nepilnus \u010detrus gadus. \u0160aj\u0101 laik\u0101 tika veikts milz\u012bgs darbs \u2013 akme\u0146u lau\u0161ana un apstr\u0101de, skulpt\u016bru kal\u0161ana, met\u0101la deta\u013cu izgatavo\u0161ana un monumenta mont\u0101\u017ea. Tiek l\u0113sts, ka vien akme\u0146u apstr\u0101dei tika pat\u0113r\u0113tas vair\u0101k nek\u0101 308 000 darba stundu.<\/p>\n<p>Pieminek\u013ca celtniec\u012bbai tika izmantoti vair\u0101ki pasaules klas\u0113 atz\u012bti materi\u0101li: Somijas s\u0101rtais un pel\u0113kais gran\u012bts, k\u0101 ar\u012b It\u0101lijas gai\u0161pel\u0113kais travert\u012bns. \u0160ie materi\u0101li tika r\u016bp\u012bgi izv\u0113l\u0113ti, lai nodro\u0161in\u0101tu pieminek\u013ca ilgm\u016b\u017e\u012bbu un monumentalit\u0101ti. Pats Br\u012bv\u012bbas t\u0113ls, kas veidots no vara sk\u0101rda, tika kalts Zviedrij\u0101 slaven\u0101 met\u0101lkal\u0113ja R. M\u012brsm\u0113dena vad\u012bb\u0101, pieaicinot ar\u012b latvie\u0161u speci\u0101listus. Zvaigznes virs Br\u012bv\u012bbas galvas tika apzelt\u012btas, nodro\u0161inot to spo\u017eumu un iespaid\u012bgumu.<\/p>\n<p>Arhitektonisko vad\u012bbu projekta realiz\u0101cij\u0101 veica Ernests \u0160t\u0101lbergs, kur\u0161 r\u016bp\u0113j\u0101s par visas konstrukcijas harmonisku att\u012bst\u012bbu. Celtniec\u012bbas proces\u0101 piedal\u012bj\u0101s daudzi talant\u012bgi t\u0113lnieki, akme\u0146ka\u013ci un met\u0101lkal\u0113ji, kas ar savu meistar\u012bbu un cent\u012bbu padar\u012bja K\u0101r\u013ca Z\u0101les v\u012bziju par realit\u0101ti.<\/p>\n<p>Atkl\u0101\u0161anas sv\u0113tki un pieminek\u013ca noz\u012bme tautai<\/p>\n<p>1935. gada 18. novembr\u012b, Latvijas Republikas 17. gadadien\u0101, Br\u012bv\u012bbas piemineklis tika svin\u012bgi atkl\u0101ts. \u0160\u012b diena k\u013cuva par visas tautas sv\u0113tkiem, pulc\u0113jot t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku, goda viesus, valsts un sabiedrisko organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vjus, k\u0101 ar\u012b Latvijas armijas karav\u012brus. Ceremoniju ievad\u012bja bazn\u012bcu zvanu ska\u0146as, tad uzrunu teica toreiz\u0113jais Valsts prezidents Alberts Kviesis, nov\u0113lot piemineklim ilgu m\u016b\u017eu, sakot: \u201eSpo\u017e\u0101s, mirdzo\u0161\u0101s Latvijas zvaigznes, lai ce\u013c un nes uz aug\u0161u m\u016bs, m\u016bsu dz\u012bvi, m\u016bsu valsti, m\u016bsu Latviju pretim Saulei, pretim zvaigzn\u0113m, pretim m\u016b\u017e\u012bbai.\u201d Arhib\u012bskaps Teodors Gr\u012bnbergs iesv\u0113t\u012bja pieminekli, skan\u0113ja Latvijas himna un patriotiskas dziesmas. Svin\u012bbas turpin\u0101j\u0101s ar armijas par\u0101di un kara avi\u0101cijas p\u0101rlidojumu, bet vakar\u0101 R\u012bga mirdz\u0113ja sv\u0113tku ilumin\u0101cij\u0101.<\/p>\n<p>Br\u012bv\u012bbas piemineklis nav tikai akmens un met\u0101ls; tas ir dz\u012bvs simbols, kas laika gait\u0101 ir apliecin\u0101jis savu noz\u012bm\u012bgumu. Okup\u0101cijas gados tas k\u013cuva par apspiest\u012bbas un preto\u0161an\u0101s simbolu, un 1987. gad\u0101 pie t\u0101 notika pirm\u0101 pret padomju varu v\u0113rst\u0101 demonstr\u0101cija. P\u0113c Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas piemineklis atkal ie\u0146\u0113ma savu patieso vietu k\u0101 tautas vienot\u012bbas, neatkar\u012bbas un Latvijas valstiskuma simbols. \u0160obr\u012bd tas joproj\u0101m ir vieta, kur godin\u0101t Latvijas valsts dibin\u0101\u0161anas gadadienu, nolikt ziedus un piemin\u0113t tautai noz\u012bm\u012bgus notikumus.<\/p>\n<p>\u0160o 90 gadu laik\u0101 Br\u012bv\u012bbas piemineklis ir ne tikai k\u013cuvis par R\u012bgas pils\u0113tas neat\u0146emamu sast\u0101vda\u013cu, bet ar\u012b par dv\u0113seles spoguli, kas atspogu\u013co latvie\u0161u tautas v\u0113sturi, t\u0101s c\u012b\u0146as, cer\u012bbas un nemirst\u012bgo br\u012bv\u012bbas alkas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca tap\u0161ana \u2013 ce\u013c\u0161 no idejas l\u012bdz nacion\u0101lajam simbolam Pirms devi\u0146desmit gadiem, 1935. gada 18. novembr\u012b, R\u012bg\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":53818,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,3287,14684,32,33,22,14397,30,31,35,39,38,36,37,34,2888,7580,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-53817","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-brivibas-piemineklis","12":"tag-ernests-stalbergs","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-karlis-zale","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-latvijas-neatkariba","26":"tag-latvijas-vesture","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115577078631655658","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/53817","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=53817"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/53817\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/53818"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=53817"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=53817"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=53817"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}