{"id":55696,"date":"2025-11-21T21:30:07","date_gmt":"2025-11-21T21:30:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/55696\/"},"modified":"2025-11-21T21:30:07","modified_gmt":"2025-11-21T21:30:07","slug":"legendara-imanta-kalnina-rokopera-ei-jus-tur-atdzimst-jauna-iestudejuma-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/55696\/","title":{"rendered":"Le\u0123end\u0101r\u0101 Imanta Kalni\u0146a rokopera &#8220;Ei, j\u016bs tur!&#8221; atdzimst jaun\u0101 iestud\u0113jum\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Le\u0123end\u0101r\u0101s Imanta Kalni\u0146a rokoperas \u201cEi, j\u016bs tur!\u201d atdzim\u0161ana jaun\u0101 iestud\u0113jum\u0101<\/p>\n<p>Kult\u016bras pil\u012b \u201cZieme\u013cbl\u0101zma\u201d 21. novembr\u012b notiks ilgi gaid\u012bt\u0101s Imanta Kalni\u0146a rokoperas \u201cEi, j\u016bs tur!\u201d jaun\u0101 iestud\u0113juma pirmizr\u0101de. \u0160is darbs, kas pirmo reizi tika rad\u012bts 1971. gad\u0101, tiek uzskat\u012bts par pirmo latvie\u0161u rokopera un drosm\u012bgu v\u0113st\u012bjumu par izlau\u0161anos no re\u017e\u012bma, apspiest\u012bbas un klus\u0113\u0161anas.<\/p>\n<p>Rokopera \u201cEi, j\u016bs tur!\u201d iekarojusi vietu Latvijas kult\u016bras mantojum\u0101 k\u0101 br\u012bv\u012bbas simbols. T\u0101 pied\u0101v\u0101ja klaus\u012bt\u0101jiem iesp\u0113ju dom\u0101s aizce\u013cot uz br\u012bv\u0101s pasaules simbolu Sanfrancisko, pat tad, kad realit\u0101ti aiz\u0113noja \u201cdzelzs priek\u0161kars\u201d. P\u0113c vair\u0101ku gadu p\u0101rtraukuma \u0161is noz\u012bm\u012bgais darbs atgrie\u017eas uz skatuves ar jaunu interpret\u0101ciju un sp\u0113ku, lai uzrun\u0101tu m\u016bsdienu skat\u012bt\u0101jus. \u0160is atjaunotais iestud\u0113jums ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgs, jo tas sakr\u012bt ar Imanta Kalni\u0146a 85. dzim\u0161anas dienas sagaid\u012b\u0161anu n\u0101kamgad, 2026. gad\u0101.<\/p>\n<p>V\u0113sturiskais konteksts un m\u016bsdienu aktualit\u0101te<\/p>\n<p>Imanta Kalni\u0146a rokopera \u201cEi, j\u016bs tur!\u201d ir unik\u0101ls darbs, kas tapis p\u0113c arm\u0113\u0146u izcelsmes amerik\u0101\u0146u rakstnieka Viljama Sarojana lugas \u201cHello Out There!\u201d mot\u012bviem, ar dzejnieka Vika (Viktora Kalni\u0146a) veidotu libretu. T\u0101 bija drosm\u012bga iecere padomju laik\u0101, kad br\u012bv\u012bbas j\u0113dziens bija stingri ierobe\u017eots. Darba rad\u012b\u0161anas laik\u0101 komponists jau bija uzkr\u0101jis iev\u0113rojamu pieredzi, veiksm\u012bgi apvienojot akad\u0113misko un popul\u0101ro m\u016bziku, str\u0101d\u0101jot pie Liep\u0101jas te\u0101tra izr\u0101d\u0113m un citiem muzik\u0101liem projektiem. Lai gan rokopera savulaik tika uzskat\u012bta par pretvalstisku, t\u0101s pirmizr\u0101de notika tikai 1977. gad\u0101 Liep\u0101jas te\u0101tr\u012b. M\u016bsdien\u0101s t\u0101s v\u0113st\u012bjums par br\u012bv\u012bbas alk\u0101m, indiv\u012bda noz\u012bmi un drosmi paust savu viedokli joproj\u0101m ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi aktu\u0101ls. Tas mudina neklus\u0113t par svar\u012bgo un mekl\u0113t sp\u0113ku savu p\u0101rliec\u012bbu aizst\u0101v\u012bbai. Re\u017eisore R\u0113zija Kalni\u0146a uzsver, ka br\u012bv\u012bba nav tikai \u0101r\u0113js st\u0101voklis, bet ar\u012b iek\u0161\u0113ja sp\u0113ja atbild\u012bgi r\u012bkoties un nepak\u013cauties \u0101r\u0113j\u0101m noris\u0113m. Vi\u0146a mudina dom\u0101t par to, ko m\u0113s dar\u0101m ar savu br\u012bv\u012bbu un vai t\u0101 neizv\u0113r\u0161as par jaunu cietumu. Interesanti, ka pats v\u0101rds \u201cSanfrancisko\u201d tulkojum\u0101 no sp\u0101\u0146u valodas noz\u012bm\u0113 \u201cSv\u0113tais Francisks\u201d, pie\u0161\u0137irot pils\u0113tai pat nedaudz debesk\u012bgu noz\u012bmi, kas simboliz\u0113 alkas p\u0113c augst\u0101ka m\u0113r\u0137a, p\u0113c izlau\u0161an\u0101s no provinci\u0101las dom\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p>Jaun\u0101 iestud\u0113juma rado\u0161\u0101 komanda un jubilejas noska\u0146a<\/p>\n<p>\u0160is v\u0113rien\u012bgais iestud\u0113jums ir ar\u012b \u201cJasm\u012bnas kora\u201d 10. jubilejas godina, t\u0101p\u0113c kora diri\u0123ente un m\u0101ksliniecisk\u0101 vad\u012bt\u0101ja Agita Ikauniece-Rim\u0161\u0113vi\u010da mekl\u0113ja \u012bpa\u0161u darbu, lai atz\u012bm\u0113tu \u0161os sv\u0113tkus. Vi\u0146a atkl\u0101j, ka, uzzinot par rokoperas triju person\u0101\u017eu un kora sast\u0101vu, vi\u0146a nekav\u0113joties nol\u0113ma \u0137erties pie \u0161\u012b projekta, uzskatot, ka paveiktais ir milz\u012bgs sasniegums. Imanta Kalni\u0146a m\u016bzika nav no viegl\u0101kaj\u0101m, ko apliecina ar\u012b solists Atis Zviedris, kur\u0161 jaunaj\u0101 uzvedum\u0101 atveidos galveno v\u012brie\u0161a lomu. Vi\u0146\u0161 min, ka vi\u0146am paveicies ar iepriek\u0161\u0113jiem projektiem, kur\u0101s n\u0101cies saskarties ar J\u0101\u0146a L\u016bs\u0113na dai\u013cradi. Iestud\u0113jum\u0101 piedal\u012bsies ar\u012b dzied\u0101t\u0101ja Viktorija Majore galven\u0101s sievietes lom\u0101, k\u0101 ar\u012b instrument\u0101l\u0101 grupa Rom\u0101na Vendi\u0146a vad\u012bb\u0101. Par horeogr\u0101fiju r\u016bp\u0113sies El\u012bna Gaitjukevi\u010da, bet par scenogr\u0101fiju \u2013 Art\u016brs Virtmanis. Pirms izr\u0101des muzikologs Orests Silabriedis un filozofs Kaspars Eihmanis aicin\u0101s skat\u012bt\u0101jus uz p\u0101rdom\u0101m, daloties iespaidos par rokoperas v\u0113sturisko kontekstu un t\u0101s simbolisko noz\u012bmi.<\/p>\n<p>Rokoperas noz\u012bme un n\u0101kotne<\/p>\n<p>\u201cEi, j\u016bs tur!\u201d ir vair\u0101k nek\u0101 tikai muzik\u0101ls darbs; t\u0101 ir liec\u012bba par laiku, par drosmi un par nemirst\u012bg\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m k\u0101 br\u012bv\u012bba, m\u012blest\u012bba un cer\u012bba. Lai gan m\u016bsdienu kult\u016bras ainava ir main\u012bjusies, un varo\u0146u laikmets, iesp\u0113jams, ir aiz muguras, Imanta Kalni\u0146a m\u016bzika joproj\u0101m sp\u0113j iedvesmot un vienot cilv\u0113kus. \u0160is jaunais iestud\u0113jums ir apliecin\u0101jums tam, ka patiesi noz\u012bm\u012bgi m\u0101kslas darbi sp\u0113j p\u0101rdz\u012bvot laiku un atrast jaunas atbalsis ar\u012b n\u0101kamaj\u0101s paaudz\u0113s. Tas ir aicin\u0101jums neaizmirst par sav\u0101m sakn\u0113m, bet vienlaikus ar\u012b drosm\u012bgi skat\u012bties n\u0101kotn\u0113, saglab\u0101jot iek\u0161\u0113jo br\u012bv\u012bbu un sp\u0113ju dom\u0101t. T\u0101pat k\u0101 Imanta Ziedo\u0146a dzeja vai Jaun\u0101 R\u012bgas te\u0101tra iestud\u0113jumi, ar\u012b Imanta Kalni\u0146a m\u016bzika sp\u0113j uztur\u0113t nacion\u0101l\u0101s kult\u016bras dz\u012bv\u012bgumu, tom\u0113r ir svar\u012bgi apzin\u0101ties, cik trauslas var b\u016bt \u0161\u012bs v\u0113rt\u012bbas un cik intens\u012bvi t\u0101s j\u0101kopj. \u0160is atjaunotais iestud\u0113jums ir ne tikai velt\u012bjums komponista dai\u013cradei, bet ar\u012b aicin\u0101jums ikvienam no mums apzin\u0101ties savu lomu kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161an\u0101 un att\u012bst\u012b\u0161an\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Le\u0123end\u0101r\u0101s Imanta Kalni\u0146a rokoperas \u201cEi, j\u016bs tur!\u201d atdzim\u0161ana jaun\u0101 iestud\u0113jum\u0101 Kult\u016bras pil\u012b \u201cZieme\u013cbl\u0101zma\u201d 21. novembr\u012b notiks ilgi gaid\u012bt\u0101s&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":55697,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[15034,89,6853,90,35,39,38,36,37,34,40,103,15035,15036],"class_list":{"0":"post-55696","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-ei-jus-tur","9":"tag-entertainment","10":"tag-imants-kalnins","11":"tag-izklaide","12":"tag-latvia","13":"tag-latvian","14":"tag-latviesu","15":"tag-latviesu-valoda","16":"tag-latviesuvaloda","17":"tag-latvija","18":"tag-lv","19":"tag-muzika","20":"tag-rokopera","21":"tag-ziemelblazma"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115589822762401452","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/55696","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=55696"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/55696\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/55697"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=55696"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=55696"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=55696"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}