Kop\u0161 Krievijas pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101 pag\u0101ju\u0161i jau vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bsarpus gadu. Ta\u010du Latvijas publisk\u0101s bibliot\u0113kas aizvien ieg\u0101d\u0101jas gr\u0101matas, kas izdotas Krievij\u0101 un Baltkrievij\u0101. Lai ar\u012b kop\u0161 kara s\u0101kuma bibliot\u0113k\u0101s pak\u0101peniski ir samazin\u0101jies jaun\u0101ko Krievij\u0101 druk\u0101to darbu skaits, to ieg\u0101de aizvien notiek un ne visas bibliot\u0113kas ir gatavas atsaukties aicin\u0101jumam nepirkt gr\u0101matas no agresorvalst\u012bm, v\u0113sta LTV raid\u012bjums “de facto”.<\/p>\n
\u0100da\u017eu vidusskolas bibliot\u0113ka 2023. gad\u0101 Maskav\u0101 izdoto P\u0101vela Vo\u013cas rom\u0101nu “Petersi. Kalnu b\u0113rni” ieg\u0101d\u0101jusies p\u0113c skolas pedago\u0123es ieteikuma \u2013 k\u0101 m\u0101c\u012bbu l\u012bdzekli intere\u0161u izgl\u012bt\u012bbai krievu valod\u0101. <\/p>\n
“\u0160is m\u0113r\u0137is ir ar\u012b saglab\u0101t \u0161o maz\u0101kumtaut\u012bbas kult\u016bras identit\u0101ti, par kult\u016bru, v\u0113sturi, valodu. Un es pie\u013cauju domu, ka \u0161is intere\u0161u izgl\u012bt\u012bbas skolot\u0101js ar\u012b \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 caur dai\u013cliterat\u016bru un to saturu, kas ir atspogu\u013cots \u0161aj\u0101 gr\u0101mat\u0101, ar\u012b t\u0101d\u0101 veid\u0101 nostiprina \u0161os programmas uzdevumus,” l\u0113mumu par gr\u0101matas pirk\u0161anu skaidro \u0100da\u017eu vidusskolas direktore Solvita Vasi\u013cevska.<\/p>\n
Vair\u0101k\u0101s Krievijas t\u012bmek\u013cvietn\u0113s pieejam\u0101 gr\u0101matas recenzija v\u0113sta, ka pusaud\u017eiem dom\u0101t\u0101 gr\u0101mata “rada pozit\u012bvu krievu izl\u016bkdienestu t\u0113lu”, galvenais varonis sa\u0146\u0113mis sv\u0113t\u0101 Vladimira ordeni un ce\u013co cauri Krievijai ar divu specdienestu darbinieku \u2013 atva\u013cin\u0101ta un dienest\u0101 eso\u0161a \u2013 atbalstu. <\/p>\n
Tagad \u0100da\u017eu vidusskolas direktore atz\u012bst: “Man t\u0101 ar\u012b t\u0101da, es teiktu, sava veida m\u0101c\u012bba, jo ikdienas procesos ar\u012b neaizdom\u0101jamies par to. (..) M\u0113s esam pret \u0161o vardarb\u012bbu, kas notiek m\u016bsu kaimi\u0146valst\u012bs un nek\u0101d\u0101 veid\u0101 nev\u0113lamies nek\u0101d\u0101 veid\u0101 veicin\u0101t kaut k\u0101das citas valsts \u0161o te biznesa aspektus. N\u0113, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 m\u0113s dom\u0101jam tikai par b\u0113rnu izgl\u012bt\u012bbu.”<\/p>\n
Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre Dace Melb\u0101rde (JV) uzskata, ka skol\u0101m nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 neb\u016btu j\u0101p\u0113rk un j\u0101lieto gr\u0101matas, kas ir izdotas Krievij\u0101 p\u0113c 2022. gada. <\/p>\n
Bibliot\u0113ku iek\u0161\u0113j\u0101 sazi\u0146as t\u012bkl\u0101 no Kult\u016bras ministrijas puses bija aicin\u0101jums p\u0101rtraukt jebk\u0101da veida sadarb\u012bbu ar Krieviju bijis jau pavisam dr\u012bz p\u0113c kara s\u0101kuma. Latvijas bibliot\u0113ku plauktos jaunumi no izdevniec\u012bb\u0101m Krievij\u0101 pak\u0101peniski samazin\u0101j\u0101s, ta\u010du nepazuda. Piem\u0113ram, Latgales Centr\u0101l\u0101 bibliot\u0113ka izv\u0113rt\u0113jusi un sa\u0161\u0137irojusi eso\u0161o kr\u0101jumu. T\u0101 vairs nep\u0113rk jaun\u0101ko Krievij\u0101 rad\u012bto ori\u0123in\u0101lliterat\u016bru. Bet Krievij\u0101 izdotus citu valstu autoru tulkojumus turpina pirkt.<\/p>\n
Latgales Centr\u0101l\u0101s bibliot\u0113kas vad\u012bt\u0101jas vietniece Anna Pakere: “M\u0113s visu redz\u0113j\u0101m, visu dzird\u0113j\u0101m, visu saprat\u0101m un mums bija j\u0101saprot, ko dar\u012bt t\u0101l\u0101k. Pak\u0101peniski tas viss notika, ne strauji. Es melotu, ja es teik\u0161u, ka m\u0113s \u013coti strauji tagad p\u0113k\u0161\u0146i kaut ko main\u012bj\u0101m. N\u0113, bet uz \u0161o br\u012bdi jau ir daudzas izmai\u0146as.” Vi\u0146a ba\u017e\u012bjas, ka, atsakoties no jaun\u0101kaj\u0101m gr\u0101mat\u0101m krievu valod\u0101, vi\u0146i pazaud\u0113s ar\u012b k\u0101das las\u012bt\u0101ju da\u013cas uztic\u0113\u0161anos.<\/p>\n
Izdevumus krievu valod\u0101, no kur\u0101m lielais vairums n\u0101k tie\u0161i no agresorvalstu izdevniec\u012bb\u0101m, visvair\u0101k pirku\u0161as bibliot\u0113kas Latgal\u0113 un Pier\u012bg\u0101, liecina Latvijas Bibliotek\u0101ru biedr\u012bbas biedres Baibas \u012av\u0101nes apkopotais. \u0145emot v\u0113r\u0101 katalogu iestat\u012bjumu ierobe\u017eojumus, dati gan par\u0101da tendences, bet faktiskie skait\u013ci var at\u0161\u0137irties. P\u0113rn v\u0113l pa visiem re\u0123ioniem kop\u0101 nopirkts vair\u0101k nek\u0101 1000 gr\u0101matu. \u0160ogad, lai ar\u012b b\u016btisks kritums, tie aizvien ir vair\u0101ki simti gr\u0101matu (vismaz 350), liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u2013 Latgal\u0113, Daugavpil\u012b.<\/p>\n
“Cilv\u0113ks n\u0101k uz bibliot\u0113ku, apmekl\u0113t\u0101js n\u0101k uz bibliot\u0113ku ne vienm\u0113r studiju vajadz\u012bb\u0101m, m\u0101c\u012bbu vajadz\u012bb\u0101m. Vi\u0146\u0161 n\u0101k, lai rastu mieru, lai rastu atbildes uz jaut\u0101jumiem. Un tad es gan gribu las\u012bt dzimtaj\u0101 valod\u0101, lai nep\u0101rprastu, lai saprastu, ko es lasu. Tad mums par to j\u0101r\u016bp\u0113jas, lai m\u0113s var\u0113tu pied\u0101v\u0101t to kvalitat\u012bvo literat\u016bru,” saka Anna Pakere.<\/p>\n
Ned\u0113\u013c\u0101 starp L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dienu un Latvijas Republikas Proklam\u0113\u0161anas dienu Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 bibliotek\u0101ri un citi nozares p\u0101rst\u0101vji pulc\u0113j\u0101s, lai diskut\u0113tu ar\u012b par to, cik \u0113tiski ir pirkt gr\u0101matas no Krievijas, vai un k\u0101 no t\u0101 izvair\u012bties. V\u0113l pirms tam, \u0161\u0101 gada maij\u0101 Latvijas Bibliotek\u0101ru biedr\u012bba aicin\u0101ja veidot vienotu pieeju kr\u0101juma komplekt\u0113\u0161anai kara laik\u0101. <\/p>\n
“Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 bibliot\u0113k\u0101s ir \u013coti aktu\u0101ls ar\u012b \u0161is t\u0101 saucamais neitralit\u0101tes princips un neatkar\u012bbas princips bibliot\u0113k\u0101m \u2013 t\u0101tad, mums neviena augst\u0101k st\u0101vo\u0161a instit\u016bcija nevar nor\u0101d\u012bt, ko mums pirkt un ko mums nepirkt. Un t\u0101p\u0113c \u0161\u012bs diskusijas par to, k\u0101da ir m\u016bsu valstisk\u0101 nost\u0101ja, un k\u0101 m\u0113s, saglab\u0101jot demokr\u0101tiju, br\u012bvu piek\u013cuvi da\u017e\u0101dai inform\u0101cijai, varam r\u012bkoties \u0161aj\u0101 situ\u0101cij\u0101. Un t\u0101p\u0113c faktiski tikai 2025.gad\u0101 tas aicin\u0101jums tapa, kad m\u0113s saprat\u0101m, ka bibliotek\u0101ri nav vienoti \u0161aj\u0101 nost\u0101j\u0101, ka \u013coti daudzi, kas ar\u012b ir saprotams, gaida varb\u016bt t\u0101du stingru, ofici\u0101lu rakstisku nost\u0101ju,” st\u0101sta viena no iniciat\u012bvas autor\u0113m, Latvijas Bibliotek\u0101ru biedr\u012bbas biedre un Salaspils novada bibliot\u0113kas galven\u0101 bibliogr\u0101fe Baiba \u012av\u0101ne.<\/p>\n
Aicin\u0101jumu pagaid\u0101m parakst\u012bju\u0161i gandr\u012bz 200 bibliotek\u0101ru. Uzsvars likts tie\u0161i uz aicin\u0101jumu neieg\u0101d\u0101ties un neuz\u0146emt d\u0101vin\u0101jum\u0101 agresorvalst\u012bs izdotas gr\u0101matas un citus iespieddarbus. <\/p>\n
“\u0160\u0137irot p\u0113c valodas tas nelik\u0101s pareizi, bet tie\u0161i lietot \u0161o v\u0101rdu \u2013 agresora valsts, t\u0101 ar\u012b bija t\u0101 galven\u0101 m\u0113raukla. M\u0113s neko komplekt\u0113jam, nep\u0113rkam neko no t\u0101, kas ir izdots agresora valst\u012bs. M\u0113s neatbalst\u0101m ar savu tirdzniec\u012bbu \u0161o agresorvalsti. Un m\u0113s ar\u012b caur \u0161\u012bm gr\u0101mat\u0101m \u0161o saturu neietekm\u0113jam \u2013 negrib\u0113tu, ka m\u016bsu pr\u0101ti tiek ietekm\u0113ti. Tas bija viens no galvenajiem argumentiem,” st\u0101sta v\u0113l viena no aicin\u0101juma l\u012bdzautor\u0113m, Jelgavas pils\u0113tas bibliot\u0113kas direktores vietniece metodiskaj\u0101 darb\u0101 Linda Langenfelde. <\/p>\n
Ropa\u017eu bibliot\u0113ka ir viena no t\u0101m, kas aicin\u0101jumam atsauc\u0101s. Te plauktu ar gr\u0101mat\u0101m krieviski nu vairs nav visp\u0101r. Tr\u012bs p\u0113d\u0113jos gados bibliot\u0113ka nopirkusi gandr\u012bz pusotru simtu gr\u0101matu – piepras\u012bjums bijis divos no gr\u0101matu izsnieg\u0161anas punktiem (Silakrog\u0101 un Muceniekos). Bibliot\u0113k\u0101 saka, ka, atsakoties no \u0161\u012bm gr\u0101mat\u0101m, pazaud\u0113ti ar\u012b to las\u012bt\u0101ji \u2013 vi\u0146i literat\u016bru cit\u0101 valod\u0101 nav izv\u0113l\u0113ju\u0161ies.<\/p>\n
Ta\u010du, vai un k\u0101das ir alternat\u012bvas, ja atsak\u0101s no t\u0101, kas druk\u0101ts Krievij\u0101? P\u0113c apg\u0101da “Madris” vad\u012bt\u0101jas un Latvijas Gr\u0101matizdev\u0113ju asoci\u0101cijas valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas vietnieces Skaidr\u012btes Naumovas teikt\u0101 \u2013 pirms vair\u0101kiem gadiem vi\u0146i m\u0113\u0123in\u0101ju\u0161i paral\u0113li izdot to pa\u0161u latviski un krieviski, tas cieta fiasko. <\/p>\n
Gr\u0101matn\u012bcas “Intelektu\u0101l\u0101 gr\u0101mata” \u012bpa\u0161nieks Rihards J\u0113rums raid\u012bjumam “de facto” st\u0101sta, ka k\u0101dreiz gr\u0101matas krievu valod\u0101 izdotas Ukrain\u0101, bet kopum\u0101 alternat\u012bvu Krievij\u0101 druk\u0101tajam esot maz. <\/p>\n
Kult\u016bras ministre Agnese L\u0101ce (P) par bibliotek\u0101ru iniciat\u012bvu nepirkt Krievij\u0101 druk\u0101t\u0101s gr\u0101matas neko nezin\u0101ja, ta\u010du sol\u012bja ar to iepaz\u012bties.<\/p>\n
“Te t\u0101 problem\u0101tika ir taj\u0101, ka ir \u013coti uzman\u012bgi j\u0101b\u016bt ar to, ka, ja m\u0113s k\u0101du likumu tagad pasak\u0101m – j\u016bs nedr\u012bkstat kategoriski kaut ko dar\u012bt, t\u0101 vienm\u0113r b\u016bs milz\u012bga \u0113tiska dilemma un sevi\u0161\u0137i bibliot\u0113ku jom\u0101. Jo bibliot\u0113kas pasaul\u0113 ir pieredz\u0113ju\u0161as to, ko noz\u012bm\u0113 aizliegtie gr\u0101matu saraksti, gr\u0101matu dedzin\u0101\u0161anas, m\u0113s pa\u0161i okup\u0101cijas laik\u0101 – t\u0101tad bibliot\u0113ka jau ir bijis tas varas rupors, un to m\u0113s noteikti negribam. Un taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101, j\u0101, no otras puses, vajadz\u012bba nosarg\u0101t m\u016bsu valstiskumu. Tas \u0101rk\u0101rt\u012bgi ir b\u016btiski. T\u0101tad es teiktu, ka nozarei ir j\u0101run\u0101 \u0161\u012bm lielaj\u0101m iest\u0101d\u0113m k\u0101 Kult\u016bras ministrija, Nacion\u0101l\u0101 bibliot\u0113ka, es uzskatu \u2013 ir j\u0101pau\u017e skaidr\u0101ka nost\u0101ja” saka \u012av\u0101ne.<\/p>\n
Statistika liecina, ka p\u0113rn Latvij\u0101 no Krievijas import\u0113tas gr\u0101matas un iespieddarbi vair\u0101k nek\u0101 asto\u0146u miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Bet politi\u0137u iecere uzlikt augst\u0101ku PVN krieviski druk\u0101tajam v\u0101rdam gan noz\u012bm\u0113, ka \u0161os izdevumus \u0161\u0137iros tikai p\u0113c valodas, nevis p\u0113c t\u0101, vai tie n\u0101k no Krievijas.<\/p>\n
Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>