Glob\u0101l\u0101 ekonomika pamaz\u0101m atg\u016bstas, ta\u010du nenoteikt\u012bba saglab\u0101jas gan \u0123eopolitiskaj\u0101, gan finan\u0161u vid\u0113. Ar\u012b Baltijas valstis n\u0101kamgad cer uz izaugsmes atjauno\u0161anos, ko var\u0113tu veicin\u0101t gan vald\u012bbu papla\u0161in\u0101t\u0101 fisk\u0101l\u0101 politika, gan \u0101r\u0113j\u0101s vides uzlabo\u0161an\u0101s. Ta\u010du augo\u0161ais bud\u017eeta defic\u012bts un par\u0101di liek jaut\u0101t \u2013 cik ilgtsp\u0113j\u012bga b\u016bs \u0161\u0101da strat\u0113\u0123ija?<\/p>\n
\u0160\u0101 gada 6. novembr\u012b Latvijas Republikas Saeima konceptu\u0101li atbalst\u012bja 2026. gada bud\u017eeta projektu, kur\u0101 ie\u0146\u0113mumi pl\u0101noti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi \u2013 17,9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. Bud\u017eeta projekta gal\u012bgais las\u012bjums gaid\u0101ms 3. decembr\u012b.<\/p>\n
L\u012bdz\u012bgas tendences redzamas ar\u012b kaimi\u0146valst\u012bs. Igaunijas vald\u012bba septembr\u012b iesniedza parlamentam n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu ar ie\u0146\u0113mumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandr\u012bz 19,6 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. Savuk\u0101rt Lietuvas Ministru kabinets apstiprin\u0101jis bud\u017eeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ie\u0146\u0113mumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.<\/p>\n
Latvijas n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eeta defic\u012bts augs un sasniegs 3,3 % no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP). Igaunij\u0101 tas patlaban tiek pl\u0101nots 4,5 % apm\u0113r\u0101, bet Lietuv\u0101 \u2013 2,7 %. Likumsakar\u012bgi, ka vis\u0101s tr\u012bs valst\u012bs bud\u017eeta defic\u012bta pieaugums saist\u012bts ar iev\u0113rojam\u0101m invest\u012bcij\u0101m dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai \u2013 piem\u0113ram, Latvij\u0101 bud\u017eets aizsardz\u012bbai tuv\u0101kajos \u010detros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu bud\u017eets nep\u0101rprotami ir v\u0113rsts uz ekonomikas stimul\u0113\u0161anu, kas noz\u012bm\u0113 papildu naudas novirz\u012b\u0161anu ekonomik\u0101 \u2013 galvenok\u0101rt, veicinot pat\u0113ri\u0146u. Ta\u010du l\u012bdz\u0101s pozit\u012bvajai ietekmei \u0161\u0101da politika nes ar\u012b riskus.<\/p>\n
Pirmk\u0101rt, cenu k\u0101pums. Pl\u0101nots, ka Baltijas iedz\u012bvot\u0101ju algas augs \u2013 piem\u0113ram, Latvij\u0101 2026. gad\u0101 par 40 eiro tiks palielin\u0101ta gan minim\u0101l\u0101 alga, gan neapliekamais minimums, bet Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 papildu l\u012bdzek\u013ci atv\u0113l\u0113ti medi\u0137u, skolot\u0101ju un citu profesion\u0101\u013cu atalgojuma k\u0101pin\u0101\u0161anai. \u0160\u0101das izmai\u0146as atspogu\u013cosies piepras\u012bjum\u0101, kas neizb\u0113gami palielin\u0101sies, radot spiedienu uz cen\u0101m \u2013 jo \u012bpa\u0161i uz pakalpojumu nozari, kas orient\u0113ta uz iek\u0161zemes tirgu.<\/p>\n
Otrk\u0101rt, importa pieaugums. Pieaugo\u0161s pat\u0113ri\u0146\u0161 noz\u012bm\u0113, ka mazas un atv\u0113rtas ekonomikas apst\u0101k\u013cos da\u013ca naudas aizpl\u016bst no viet\u0113j\u0101s ekonomikas ar importu. T\u0101tad nauda nepaliks Latvij\u0101, Igaunij\u0101 vai Lietuv\u0101, lai atbalst\u012btu viet\u0113jo ekonomiku, bet gan non\u0101ks pie m\u016bsu tirdzniec\u012bbas partneriem. Tas pats attiecas uz aizsardz\u012bbas izdevumiem \u2013 liel\u0101k\u0101 da\u013ca naudas, kas paredz\u0113ta iero\u010du sist\u0113mu un mun\u012bcijas ieg\u0101dei, aizpl\u016bd\u012bs no Baltijas.<\/p>\n
Tre\u0161k\u0101rt, ikdienas izdevumu finans\u0113\u0161ana ar aiz\u0146emtiem l\u012bdzek\u013ciem. T\u0101 nav ilgtsp\u0113j\u012bga pieeja. Dati liecina, ka saska\u0146\u0101 ar pa\u0161reiz\u0113jiem pl\u0101niem Latvijas par\u0101da slogs l\u012bdz 2029. gadam pieaugs l\u012bdz 56,4 % no IKP, Igaunijas gad\u012bjum\u0101 tie b\u016bs 34,4 %, bet Lietuvas par\u0101da slogs 2029. gad\u0101 sasniegs jau 52,9 %. Aiz\u0146emt\u0101 nauda j\u0101izmanto invest\u012bcij\u0101m, nevis ikdienas t\u0113ri\u0146iem \u2013 tam ir paredz\u0113ta nodok\u013cu sist\u0113ma. Ja Baltijas valstis v\u0113las virz\u012bties uz l\u012bdzsvarotu bud\u017eetu, atliek tikai divas iesp\u0113jas: celt nodok\u013cus vai iev\u0113rojami samazin\u0101t valsts sektora izdevumus. Abi ir politiski \u013coti sare\u017e\u0123\u012bti uzdevumi. T\u0101 nu m\u0113s non\u0101kam pie gal\u012bg\u0101 risin\u0101juma, proti, vien\u012bg\u0101 iesp\u0113ja ir palielin\u0101t par\u0101du.<\/p>\n
Ja vald\u012bbas izdevumi turpin\u0101s augt strauj\u0101k nek\u0101 ie\u0146\u0113mumi, tas agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k var ietekm\u0113t kred\u012btreitingus un aizdevumu nosac\u012bjumus, apgr\u016btinot eso\u0161o saist\u012bbu refinans\u0113\u0161anu. Pa\u0161laik situ\u0101cija ir kontrol\u0113jama, ta\u010du tendence ir satrauco\u0161a.<\/p>\n
Tikm\u0113r starptautisk\u0101 ekonomika atkopjas strauj\u0101k nek\u0101 gaid\u012bts. Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda (IMF) jaun\u0101k\u0101 glob\u0101lo ekonomikas tenden\u010du prognoze atjaunin\u0101ta oktobr\u012b, un Eiropas Komisijas (EK) prognoze public\u0113ta 17. novembr\u012b. \u0160\u0137iet, pasaules tirgi piel\u0101goju\u0161ies Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem, un ekonomikas izaugsmes perspekt\u012bvas atkal ir nedaudz optimistisk\u0101kas.<\/p>\n
Piem\u0113ram, glob\u0101l\u0101s ekonomikas izaugsme \u0161ogad tiek prognoz\u0113ta 3,2 % apm\u0113r\u0101, kas ir par 0,2 procentpunktiem augst\u0101k nek\u0101 apr\u0113\u0137inos vasar\u0101. Ar\u012b Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomika tiek r\u0101d\u012bta priec\u012bg\u0101k\u0101s kr\u0101s\u0101s \u2013 iepriek\u0161\u0113jo 1,9 % viet\u0101 \u0161\u0101 gada ekonomikas izaugsme b\u016bs 2 %. Eirozonas izaugsme gaid\u0101ma 1,2 % apm\u0113r\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 1 % viet\u0101, bet \u0136\u012bnas izaugsme \u2013 4,8 % apm\u0113r\u0101, t\u0101pat k\u0101 tika prognoz\u0113ts jau j\u016blij\u0101. Savuk\u0101rt 2026. gada izaugsme eirozon\u0101 tiek l\u0113sta 1,1 % apm\u0113r\u0101, kas ir maz\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113jais nov\u0113rt\u0113jums \u2013 1,2 %. Izaugsme ASV tiek prognoz\u0113ta 2,1 %, bet \u0136\u012bn\u0101 \u2013 4,2 %. Eiropas r\u0101d\u012bt\u0101ju pazemina V\u0101cijas apl\u0113ses, kur\u0101s EK \u0161ogad prognoz\u0113 0,2 % izaugsmi un n\u0101kamgad \u2013 1,2 %. V\u0101cijas ekonomika turpina c\u012bn\u012bties ar struktur\u0101l\u0101m probl\u0113m\u0101m, jo uz l\u0113t\u0101s (Krievijas) ener\u0123ijas balst\u012btie biznesa mode\u013ci vairs nedarbojas un jaunu, efekt\u012bv\u0101ku mode\u013cu ievie\u0161ana prasa laiku. Ar\u012b konkurences spiediens no \u0136\u012bnas atbalst\u012bt\u0101 eksporta nav mazin\u0101jies, \u012bpa\u0161i autob\u016bves nozar\u0113.<\/p>\n
Infl\u0101cija eirozon\u0101 \u0161ogad gaid\u0101ma 2,1 % apm\u0113r\u0101 un n\u0101kamgad \u2013 1,9 %. Jaun\u0101k\u0101s EK un IMF prognozes paredz, ka centr\u0101l\u0101s bankas \u0161ogad vai n\u0101kamgad vairs nepazemin\u0101s procentu likmes. \u0160is viedoklis gan at\u0161\u0137iras no iepriek\u0161\u0113jo liel\u0101ko prognoz\u0113t\u0101ju uzskatiem, kuri ierosin\u0101ju\u0161i, ka Eiropas Centr\u0101l\u0101 banka (ECB) samazin\u0101s procentu likmi v\u0113l vienu reizi, pirms procentu likmes beidzot stabiliz\u0113sies. ASV infl\u0101cija \u0161ogad tiek l\u0113sta 2,7 % un n\u0101kamgad \u2013 2,4 %. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Eiropas Savien\u012bbas (ES) tur n\u0101kamgad tiek prognoz\u0113tas vismaz divas l\u012bdz tr\u012bs procentu likmju samazin\u0101\u0161anas.<\/p>\n
Gan Latvij\u0101, gan kaimi\u0146valst\u012bs ekonomika atkopjas \u2013 Latvij\u0101 2025. gada otraj\u0101 ceturksn\u012b IKP pieauga par 1,7 % sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu, Igaunij\u0101 bija redzams k\u0101pums par 0,9 %, bet Lietuv\u0101 \u2013 par 3,1 %.<\/p>\n
Uz izaugsmi nor\u0101da ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas statistika. Saska\u0146\u0101 ar Finan\u0161u ministrijas public\u0113to zi\u0146ojumu Latvijas uz\u0146\u0113mumos \u0161\u0101 gada otraj\u0101 ceturksn\u012b strauji augu\u0161i ra\u017eo\u0161anas apjomi \u2013 kokapstr\u0101d\u0113 redzams k\u0101pums par 3,5 %, bet p\u0101rtikas produktu ra\u017eo\u0161an\u0101 \u2013 par 8 %, kas ir divas liel\u0101k\u0101s apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apak\u0161nozares. Par 4,5 % augusi ar\u012b b\u016bvniec\u012bba, 2,9 % pieaugums redzams tirdzniec\u012bb\u0101, bet 3 % k\u0101pums v\u0113rojams izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas, k\u0101 ar\u012b finan\u0161u pakalpojumu un inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas pakalpojumu nozar\u0113s. \u0160ie piem\u0113ri nep\u0101rprotami liecina par ekonomikas izaugsmes atjauno\u0161anos.<\/p>\n
\u0160im gadam Latvijas un Zviedrijas centr\u0101l\u0101s bankas prognoz\u0113ja virs 1 % ekonomisko izaugsmi, savuk\u0101rt Lietuvai \u2013 2,7 %, bet Igaunijai \u2013 0,6 %. Tikm\u0113r Apvienotajai Karalistei paredz\u0113ja 1,25 % izaugsmi. Visaugst\u0101k\u0101 infl\u0101cija \u0161ogad joproj\u0101m ir Igaunij\u0101 (4,6 %), tai seko Latvija (4,3 %), Lietuva (4,1 %), Apvienot\u0101 Karaliste (3,8 %) un V\u0101cija (2,3 %). Vien\u012bgi Zviedrij\u0101 infl\u0101cija ir zem\u0101ka par ECB noteikto m\u0113r\u0137i (2 %) \u2013 0,9 %.<\/p>\n
N\u0101kamgad gan Latvijai, gan m\u016bsu liel\u0101kajiem tirdzniec\u012bbas partneriem paredzama diezgan strauja ekonomikas izaugsme. Vien\u012bg\u0101 valsts, kur\u0101 izaugsme saglab\u0101sies relat\u012bvi pietic\u012bga, ir V\u0101cija. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka V\u0101cijas ekonomikas l\u0113n\u0101 atvese\u013co\u0161an\u0101s ir probl\u0113ma, jo t\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 ir ES ekonomikas dzin\u0113jsp\u0113ks. Tie\u0161i \u0161\u012b iemesla d\u0113\u013c \u013coti strauju ekonomikas izaugsmi nevar prognoz\u0113t visai eirozonai kopum\u0101.<\/p>\n
Cenu pieaugums Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101 n\u0101kamgad b\u016bs augst\u0101ks nek\u0101 vid\u0113ji ES, proti, 3,1 %. Latvij\u0101 cenas pieaugs tikai par 2,1 %. Vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs cenu pieaugums, visticam\u0101k, tiks nov\u0113rt\u0113ts par zemu. Pietiek apl\u016bkot algu pieauguma r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas ir \u012bpa\u0161i iespaid\u012bgi Lietuv\u0101. Maz ticams, ka teju 9 % algu pieaugums neietekm\u0113s iek\u0161zemes piepras\u012bjumu un pat\u0113ri\u0146u, \u0161\u012b izaugsme savuk\u0101rt rad\u012bs spiedienu uz infl\u0101ciju. Tikm\u0113r Latvij\u0101 algas pieaugs par 6,3 %, bet Igaunij\u0101 par 5,1 %.<\/p>\n
Igaunij\u0101 IKP (papildus visp\u0101r\u0113jam algu pieaugumam) ietekm\u0113 ar\u012b nodok\u013cu sloga atcel\u0161ana, kas palielin\u0101s m\u0101jsaimniec\u012bbu r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161os ien\u0101kumus par gandr\u012bz pusmiljardu. Turkl\u0101t ir v\u0113rojams algu pieaugums valsts sektor\u0101. Tas viss ietekm\u0113 cenas. Sagaid\u0101ms, ka centr\u0101l\u0101s bankas n\u0101kam\u0101 gada ekonomikas prognozes, kas tiks public\u0113tas decembr\u012b, cenu pieauguma zi\u0146\u0101 b\u016bs re\u0101listisk\u0101kas.<\/p>\n
Ba\u017eas joproj\u0101m rada v\u0101j\u0101 pat\u0113r\u0113t\u0101ju uztic\u012bba, kam var pievienot ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113ju diezgan piesardz\u012bg\u0101s cer\u012bbas par n\u0101kotni. Tas viss liecina, ka ekonomikas atvese\u013co\u0161an\u0101s Baltij\u0101 b\u016bs diezgan l\u0113na. Visticam\u0101k, smagn\u0113j\u0101ka, nek\u0101 paredz pa\u0161reiz\u0113j\u0101s prognozes.<\/p>\n
Rezum\u0113jot, var teikt, ka n\u0101kamgad ne vien Latvij\u0101, bet ar\u012b Baltij\u0101 kopum\u0101 redz\u0113sim ekonomikas izaugsmes tempa k\u0101pumu. No vienas puses, atg\u016bsies \u0101r\u0113jais sektors un m\u016bsu tirdzniec\u012bbas partneriem s\u0101ks kl\u0101ties lab\u0101k. No otras puses, vald\u012bbu bud\u017eeta politika nodro\u0161in\u0101s papildu fisk\u0101lo stimulu, kas veicin\u0101s izaugsmi, palielinot gan valsts izdevumus, gan priv\u0101t\u0101 sektora pat\u0113ri\u0146u. Vienlaikus nevar ignor\u0113t ekonomiskos riskus \u2013 infl\u0101cijas pa\u0101trin\u0101\u0161anos un importa pieaugumu, kas var pasliktin\u0101t maks\u0101jumu bilanci. ES l\u012bmen\u012b ba\u017eas rada V\u0101cijas ekonomikas l\u0113n\u0101 atvese\u013co\u0161an\u0101s, savuk\u0101rt glob\u0101li nenoteikt\u012bbu palielina \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija un dro\u0161\u012bbas riski.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Glob\u0101l\u0101 ekonomika pamaz\u0101m atg\u016bstas, ta\u010du nenoteikt\u012bba saglab\u0101jas gan \u0123eopolitiskaj\u0101, gan finan\u0161u vid\u0113. Ar\u012b Baltijas valstis n\u0101kamgad cer uz…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":57199,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-57198","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115603325835127849","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/57198","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=57198"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/57198\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/57199"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=57198"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=57198"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=57198"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}