{"id":57769,"date":"2025-11-24T16:46:27","date_gmt":"2025-11-24T16:46:27","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/57769\/"},"modified":"2025-11-24T16:46:27","modified_gmt":"2025-11-24T16:46:27","slug":"geniala-frida-kalo-paliek-par-dargako-makslinieci-pasaule","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/57769\/","title":{"rendered":"\u0122eni\u0101l\u0101 Frida Kalo paliek par d\u0101rg\u0101ko m\u0101kslinieci pasaul\u0113"},"content":{"rendered":"\n<p>Meksik\u0101\u0146u m\u0101kslinieces Fridas Kalo darbs &#8220;Sapnis (Gulta)&#8221; tika p\u0101rdots izsol\u0113 Sotheby&#8217;s \u0145ujork\u0101 par 54,7 miljoniem ASV dol\u0101ru.<\/p>\n<p>T\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101 k\u013cuva par d\u0101rg\u0101ko m\u0101kslas darbu, ko jebkad izsol\u0113 p\u0101rdeva sievie\u0161u m\u0101ksliniece, raksta The Wall Street Journal. Iepriek\u0161 \u0161o rekordu pieder\u0113ja amerik\u0101\u0146u m\u0101kslinieces D\u017eord\u017eijas O&#8217;K\u012bfas darbam &#8220;D\u016bmaka\/Balta zieda Nr. 1&#8221;, kuru pirms 11 gadiem ieg\u0101d\u0101j\u0101s Walmart Inc. dibin\u0101t\u0101ja meita El\u012bse Voltona par 44,4 miljoniem ASV dol\u0101ru.<\/p>\n<p>Darbs &#8220;Sapnis (Gulta)&#8221; tika rad\u012bts Kalo 1940. gad\u0101. Taj\u0101 att\u0113lota pati Frida, kura gu\u013c gult\u0101, kas kar\u0101jas debes\u012bs, apv\u012bta ar v\u012bnogul\u0101jiem, bet virs vi\u0146as ir skelets ar ziediem, apv\u012bts ar dinam\u012btu.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/kl700.jpg\" alt=\"kl700.jpg\"\/><\/p>\n<p>Glezna ar\u012b k\u013cuva par d\u0101rg\u0101ko m\u0101kslas darbu lat\u012b\u0146amerik\u0101\u0146u autora, p\u0101rsp\u0113jot cita Kalo autoportreta &#8220;Diego un es&#8221;, kas uzgleznots 1949. gad\u0101. \u0160is darbs, kur\u0101 att\u0113lota m\u0101ksliniece ar maz\u0101ku portretu vi\u0146as v\u012bra Diega R\u012bveras, kas novietots uz vi\u0146as pieres, tika p\u0101rdots 2021. gad\u0101 par 34,9 miljoniem ASV dol\u0101ru.<\/p>\n<p>Frida Kalo de Rivera (6. j\u016blijs 1907, Koyok\u0101na \u2014 13. j\u016blijs 1954, Meksika), \u2014 meksik\u0101\u0146u m\u0101ksliniece, visvair\u0101k paz\u012bstama ar autoportretiem. Meksik\u0101\u0146u kult\u016bra un pirmskolumbie\u0161u Amerikas tautu m\u0101ksla b\u016btiski ietekm\u0113ja vi\u0146as rado\u0161umu. Fridas Kalo m\u0101ksliniecisko stilu da\u017ek\u0101rt raksturo k\u0101 naivo m\u0101kslu vai folk-art. S\u016brrealismu dibin\u0101t\u0101js Andr\u0113 Bretons vi\u0146u pieskait\u012bja s\u016brrealistiem.<\/p>\n<p>Visu dz\u012bvi vi\u0146ai bija v\u0101ja vesel\u012bba \u2014 se\u0161u gadu vecum\u0101 vi\u0146a slimoja ar poliomiel\u012btu, kura sekas palika uz m\u016b\u017eu, bet asto\u0146padsmit gadu vecum\u0101 piedz\u012bvoja smagu autoav\u0101riju, p\u0113c kuras n\u0101c\u0101s veikt daudzas oper\u0101cijas, kas ietekm\u0113ja visu vi\u0146as dz\u012bvi. 1929. gad\u0101 vi\u0146a apprec\u0113j\u0101s ar m\u0101kslinieku Diegu R\u012bveru, un, iz\u0146emot kop\u012bg\u0101s intereses, vi\u0146us satuvin\u0101ja ar\u012b tas, ka abi atbalst\u012bja komunistisko partiju.<\/p>\n<p>M\u0101jas Koyok\u0101n\u0101 tika uzb\u016bv\u0113ta tr\u012bs gadus pirms Fridas piedzim\u0161anas \u2014 1904. gad\u0101 uz neliela zemes gabala. Biez\u0101s \u0101r\u0113j\u0101 fas\u0101des sienas, plakanais jumts, viens dz\u012bvojamais st\u0101vs, pl\u0101nojums, kur\u0101 telpas vienm\u0113r palika v\u0113sas un visas atv\u0113ra uz iek\u0161\u0113jo pagalmu, \u2014 gandr\u012bz paraugs kolonial\u0101 stila m\u0101jai. T\u0101 atrad\u0101s tikai da\u017eus kvart\u0101lus no centr\u0101l\u0101s pils\u0113tas laukuma. No \u0101rpuses m\u0101ja uz ielas Londr\u0113s un ielas Aljend\u0113 izskat\u012bj\u0101s tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 citas Koyok\u0101n\u0101, vecaj\u0101 dz\u012bvojam\u0101 rajon\u0101 Meksikas dienvidrietumos. 30 gadu laik\u0101 m\u0101jas izskats nemain\u012bj\u0101s. Bet Diego un Frida padar\u012bja to par t\u0101du, k\u0101du m\u0113s to paz\u012bstam: m\u0101ju domin\u0113jo\u0161\u0101 zil\u0101 kr\u0101s\u0101 ar grezniem augstiem logiem, dekor\u0113tu tradicion\u0101l\u0101 indi\u0101\u0146u stil\u0101, m\u0101ju, kas pilna kaisl\u012bbas.<\/p>\n<p>Ieeju m\u0101j\u0101 sarg\u0101 divi milz\u012bgi skulptur\u0101li J\u016bdas att\u0113li, kuru fig\u016bras no pap\u012bra ma\u0161\u0113 divdesmit p\u0113du augstum\u0101 veic \u017eestus, it k\u0101 aicinot viens otru uz sarunu.<\/p>\n<p>Iek\u0161pus\u0113 Fridas palete un otas atrodas uz darba galda t\u0101, it k\u0101 vi\u0146a t\u0101s tikko b\u016btu atst\u0101jusi. Pie Diega R\u012bveras gultas gu\u013c cepure, vi\u0146a darba hal\u0101ts un st\u0101v milz\u012bgas kurpes. Lielaj\u0101 st\u016br\u012b gu\u013camistab\u0101 ir stikla vitr\u012bna. Virs t\u0101s ir uzraksts: &#8220;\u0160eit 1910. gada 7. j\u016blij\u0101 piedzimusi Frida Kalo&#8221;. Uzraksts par\u0101d\u012bj\u0101s \u010detrus gadus p\u0113c m\u0101kslinieces n\u0101ves, kad vi\u0146as m\u0101ja k\u013cuva par muzeju. \u0160is uzraksts nav prec\u012bzs. K\u0101 r\u0101da Fridas dzim\u0161anas apliec\u012bba, vi\u0146a piedzimusi 1907. gada 6. j\u016blij\u0101. Bet vi\u0146a nol\u0113ma, ka piedzimusi nevis 1907. gad\u0101, bet 1910. gad\u0101, Meksikas revol\u016bcijas s\u0101kuma gad\u0101. T\u0101 k\u0101 revol\u016bcijas desmitgades laik\u0101 vi\u0146a bija b\u0113rns un dz\u012bvoja haosa un asin\u012bm notec\u0113ju\u0161\u0101s Meksikas iel\u0101s, vi\u0146a nol\u0113ma, ka piedzimusi kop\u0101 ar \u0161o revol\u016bciju.<\/p>\n<p>Spilgti zilo un sarkano sienu pagalmu rot\u0101 v\u0113l viens uzraksts: &#8220;Frida un Diego dz\u012bvoja \u0161aj\u0101 m\u0101j\u0101 no 1929. l\u012bdz 1954. gadam&#8221;. Tas atspogu\u013co sentiment\u0101lo, ide\u0101lo attieksmi pret laul\u012bbu, kas atkal nesakr\u012bt ar realit\u0101ti. Pirms Diego un Fridas ce\u013cojuma uz ASV, kur vi\u0146i pavad\u012bja 4 gadus (l\u012bdz 1934. gadam), \u0161aj\u0101 m\u0101j\u0101 vi\u0146i dz\u012bvoja \u013coti maz. No 1934. l\u012bdz 1939. gadam vi\u0146i dz\u012bvoja div\u0101s m\u0101j\u0101s, kas tika uzb\u016bv\u0113tas speci\u0101li vi\u0146iem San-Anhela dz\u012bvojamaj\u0101 rajon\u0101. P\u0113c tam sekoja garas periods, kad, dodot priek\u0161roku dz\u012bvot neatkar\u012bgi studij\u0101 San-Anhel\u0101, Diego visp\u0101r nedz\u012bvoja kop\u0101 ar Fridu, nerun\u0101jot par to gadu, kad abi R\u012bveras \u0161\u0137\u012br\u0101s, iz\u0161\u0137\u012br\u0101s un atkal apprec\u0113j\u0101s. Abi uzraksti izrot\u0101ja realit\u0101ti. T\u0101pat k\u0101 pats muzejs, tie ir da\u013ca no le\u0123endas par Fridu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Meksik\u0101\u0146u m\u0101kslinieces Fridas Kalo darbs &#8220;Sapnis (Gulta)&#8221; tika p\u0101rdots izsol\u0113 Sotheby&#8217;s \u0145ujork\u0101 par 54,7 miljoniem ASV dol\u0101ru. T\u0101d\u0113j\u0101di&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":57770,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-57769","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-entertainment","9":"tag-izklaide","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115605693086487964","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/57769","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=57769"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/57769\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/57770"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=57769"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=57769"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=57769"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}