{"id":59475,"date":"2025-11-27T05:28:17","date_gmt":"2025-11-27T05:28:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59475\/"},"modified":"2025-11-27T05:28:17","modified_gmt":"2025-11-27T05:28:17","slug":"saeimas-budzeta-komisija-noslegusi-darbu-pie-2026-gada-valsts-budzeta-projekta","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59475\/","title":{"rendered":"Saeimas Bud\u017eeta komisija nosl\u0113gusi darbu pie 2026.gada valsts bud\u017eeta projekta"},"content":{"rendered":"<p>Saeimas Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisija tre\u0161dien nosl\u0113dza darbu pie 2026.gada valsts bud\u017eeta un n\u0101kamo triju gadu bud\u017eeta ietvara <a href=\"https:\/\/titania.saeima.lv\/LIVS14\/saeimalivs14.nsf\/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1130\/Lp14\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">likuma projekta<\/a> un nol\u0113ma to virz\u012bt izskat\u012b\u0161anai gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101 Saeimas s\u0113d\u0113 3.decembr\u012b. Bud\u017eeta projekt\u0101 iek\u013cauti v\u0113l 47 ar bud\u017eetu saist\u012bti likumprojekti, v\u0113sta Saeimas preses dienests.<\/p>\n<p>N\u0101kamgad konsolid\u0113t\u0101 valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi pl\u0101noti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. Sal\u012bdzinot ar 2025.gada bud\u017eetu, n\u0101kamgad pl\u0101notie valsts ie\u0146\u0113mumi paredz\u0113ti par 944,6 miljoniem eiro liel\u0101ki, savuk\u0101rt izdevumi \u2013 par 804,3 miljoniem eiro liel\u0101ki. Bud\u017eeta defic\u012bts n\u0101kamgad pl\u0101nots 3,3 procentu apm\u0113r\u0101 no iek\u0161zemes kopprodukta, un t\u0101 pieaugumu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar prognoz\u0113to defic\u012btu 2,9 procentu apm\u0113r\u0101 \u0161ogad galvenok\u0101rt nosaka b\u016btisks finans\u0113juma pieaugums valsts aizsardz\u012bbas un dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, ilgtermi\u0146a atbalstam Ukrainai un invest\u012bcij\u0101m sabiedr\u012bbas dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161an\u0101.<\/p>\n<p>N\u0101kamgad par galvenaj\u0101m valsts priorit\u0101t\u0113m noteikta valsts dro\u0161\u012bba, atbalsts \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un kvalitat\u012bva izgl\u012bt\u012bba, t\u0101m kopum\u0101 paredzot papildu finans\u0113jumu 693,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Lai to nodro\u0161in\u0101tu, p\u0101rskat\u012bti ministriju b\u0101zes izdevumi, rodot ietaup\u012bjumu 233 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. N\u0101kamajos tr\u012bs gados izdevumus pl\u0101nots samazin\u0101t v\u0113l par 814 miljoniem eiro, nor\u0101d\u012bts likuma projekta anot\u0101cij\u0101.<\/p>\n<p>Valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0123eopolitisko situ\u0101ciju, n\u0101kamgad papildus pl\u0101nots novirz\u012bt 448,3 miljonus eiro, un \u0161is finans\u0113jums ietver ne tikai milit\u0101ro sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161anu, bet ar\u012b ieguld\u012bjumus valsts iek\u0161\u0113j\u0101 dro\u0161\u012bb\u0101 un kiberdro\u0161\u012bb\u0101. L\u012bdzek\u013cus pl\u0101nots novirz\u012bt ekip\u0113juma un tehnikas ieg\u0101dei, karav\u012bru un zemessargu apm\u0101c\u012bbai un sp\u0113ju paaugstin\u0101\u0161anai atbilsto\u0161i m\u016bsdienu dro\u0161\u012bbas pras\u012bb\u0101m, pretmobilit\u0101tes un robe\u017eas aizsardz\u012bbas sist\u0113mu izb\u016bvei. T\u0101pat papildu ieguld\u012bjumi paredz\u0113ti m\u016bsu aizsardz\u012bbas industrijas att\u012bst\u012bbai, k\u0101 ar\u012b atbalsts pierobe\u017eas novadu pa\u0161vald\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>Papildu finans\u0113jums 94,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 2026.gad\u0101 paredz\u0113ts, lai stiprin\u0101tu atbalstu \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem, k\u0101 ar\u012b pilnveidotu materi\u0101lo atbalstu \u0101rpus\u0123imenes apr\u016bp\u0113 eso\u0161iem b\u0113rniem. L\u012bdz 600 eiro no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 421,17 eiro n\u0101kamgad paredz\u0113ts palielin\u0101t b\u0113rna piedzim\u0161anas pabalstu, un b\u0113rna kop\u0161anas pabalsts no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 171 eiro m\u0113nes\u012b pieaugs l\u012bdz 298 eiro. Palielin\u0101t pl\u0101nots ar\u012b atbalstu aizbild\u0146iem un adopt\u0113t\u0101jiem, tostarp atl\u012bdz\u012bbu aizbild\u0146iem \u2013 no l\u012bdz\u0161in\u0113jiem 54,07 eiro m\u0113nes\u012b l\u012bdz 298 eiro m\u0113nes\u012b un vienreiz\u0113jo atl\u012bdz\u012bbu par b\u0113rna adopciju \u2013 no l\u012bdz\u0161in\u0113jiem 1422,87 eiro l\u012bdz 2433 eiro. No valsts bud\u017eeta soci\u0101li apdro\u0161in\u0101t paredz\u0113ts b\u0113rnu aizbild\u0146us, kuri nestr\u0101d\u0101.<\/p>\n<p>Lai nodro\u0161in\u0101tu kvalitat\u012bvas izgl\u012bt\u012bbas pieejam\u012bbu visiem b\u0113rniem Latvij\u0101 neatkar\u012bgi no dz\u012bvesvietas vai skolas lieluma, papildu finans\u0113jums paredz\u0113ts ar\u012b izgl\u012bt\u012bbas jomai. Papildu l\u012bdzek\u013ci 45 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 pl\u0101noti jaun\u0101 pedagogu darba samaksas finans\u0113\u0161anas mode\u013ca \u201cProgramma skol\u0101\u201d ievie\u0161anai, tostarp ar\u012b pedagogu atbalsta person\u0101lam.\u00a0\u00a0<\/p>\n<p>Papildu finans\u0113jums \u2013 105,4 miljoni eiro \u2013 n\u0101kamgad pl\u0101nots v\u0113l ar\u012b citiem pas\u0101kumiem, tostarp paliat\u012bv\u0101s apr\u016bpes pakalpojumu papla\u0161in\u0101\u0161anai, dodot iesp\u0113ju smagi slimiem pacientiem \u0161o pakalpojumu sa\u0146emt m\u0101j\u0101s, un rehabilit\u0101cijas pakalpojuma pilnveido\u0161anai vardarb\u012bb\u0101 cietu\u0161ajiem un ilgsto\u0161as apr\u016bpes nodro\u0161in\u0101\u0161anai. Papla\u0161in\u0101t pl\u0101nots ar\u012b valsts apmaks\u0101tos ambulatoros un stacion\u0101ros pakalpojumus m\u0101tes un b\u0113rna vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101t bezmaksas farmaceita pakalpojumu aptiek\u0101s pirm\u0101s grupas inval\u012bdiem un ieg\u0101d\u0101joties recep\u0161u z\u0101les l\u012bdz 10 eiro.\u00a0<\/p>\n<p>Atbalsts paredz\u0113ts ar\u012b lauksaimniekiem, lai veicin\u0101tu nozares konkur\u0113tsp\u0113ju un nodro\u0161in\u0101tu kvalitat\u012bvu viet\u0113jo p\u0101rtikas produktu pieejam\u012bbu iedz\u012bvot\u0101jiem. Papildu finans\u0113jums ar\u012b pl\u0101nots, lai skol\u0101s nodro\u0161in\u0101tu vesel\u012bgas malt\u012btes no viet\u0113jiem produktiem.<\/p>\n<p>Darbasp\u0113ka jom\u0101, turpinot iepriek\u0161 uzs\u0101kt\u0101s izmai\u0146as, n\u0101kamgad pl\u0101nots par 40 eiro palielin\u0101t ar ien\u0101kuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro m\u0113nes\u012b, savuk\u0101rt minim\u0101l\u0101 alga no l\u012bdz\u0161in\u0113jiem 740 eiro palielin\u0101sies l\u012bdz 780 eiro, nor\u0101da Saeimas preses dienests.<\/p>\n<p>Nodok\u013cos izmai\u0146as no n\u0101kam\u0101 gada paredz\u0113tas, lai izveidotu taisn\u012bg\u0101ku nodok\u013cu vidi uz\u0146\u0113m\u0113jiem \u2013 pl\u0101nots ieviest alternat\u012bvu gan uz\u0146\u0113mumu, gan iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma modeli, lai l\u012bdzsvarotu \u0101rvalstu un viet\u0113jo investoru nodok\u013cu slogu. Uz\u0146\u0113mumiem paredz\u0113ta iesp\u0113ja piem\u0113rot nodokli 15 procentu apm\u0113r\u0101, savuk\u0101rt dividen\u017eu ien\u0101kumam \u2013 nodokli se\u0161u procentu apm\u0113r\u0101.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt, lai mazin\u0101tu cenu k\u0101puma ietekmi maz\u0101k aizsarg\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113jai, no n\u0101kam\u0101 gada vasaras uz vienu gadu paredz\u0113ts maizei, pienam, ol\u0101m un svaigai m\u0101jputnu ga\u013cai pl\u0101nots noteikt pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca samazin\u0101to likmi 12 procentu apm\u0113r\u0101.<\/p>\n<p>P\u0101rmai\u0146as no n\u0101kam\u0101 gada paredz\u0113tas akc\u012bzes nodok\u013ca piem\u0113ro\u0161an\u0101. Lai nodro\u0161in\u0101tu papildu ie\u0146\u0113mumus valsts bud\u017eet\u0101, k\u0101 ar\u012b mazin\u0101tu videi un vesel\u012bbai nevesel\u012bgu produktu pat\u0113ri\u0146u, akc\u012bzes nodok\u013ca likmes pl\u0101nots celt alkoholiskajiem dz\u0113rieniem, tabakas izstr\u0101d\u0101jumiem, bezalkoholiskajiem un ener\u0123ijas dz\u0113rieniem. No 2028.gada paredz\u0113ts atteikties no samazin\u0101t\u0101s likmes degvielai, ko izmanto uz\u0146\u0113mumi br\u012bvost\u0101s un speci\u0101laj\u0101s ekonomiskaj\u0101s zon\u0101s.\u00a0<\/p>\n<p>Izskatot bud\u017eeta projektu gal\u012bgajam las\u012bjumam, deput\u0101ti atbalst\u012bja vair\u0101kus priek\u0161likumus par papildu finans\u0113juma pie\u0161\u0137ir\u0161anu da\u017e\u0101diem pas\u0101kumiem, tostarp 150 t\u016bksto\u0161us eiro platformas \u201cManaBalss.lv\u201d darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai 2026.gad\u0101, 59,5 t\u016bksto\u0161us eiro nacion\u0101lo karav\u012bru piemi\u0146as un v\u0113stures saglab\u0101\u0161anai, 67,5 t\u016bksto\u0161us eiro d\u016bmu detektoru ieg\u0101dei soci\u0101l\u0101 riska \u0123imen\u0113m, k\u0101 ar\u012b br\u012bvpr\u0101t\u012bgajiem ugunsdz\u0113s\u0113jiem, lai izbraukumos pie iedz\u012bvot\u0101jiem un skol\u0101s var\u0113tu r\u012bkot izgl\u012btojo\u0161us pas\u0101kumus un praktiskas nodarb\u012bbas.<\/p>\n<p>T\u0101pat Bud\u017eeta komisij\u0101 atbalst\u012bts ierosin\u0101jums par papildu 20 t\u016bksto\u0161u eiro novirz\u012b\u0161anu repres\u0113to iedz\u012bvot\u0101ju atbalstam, k\u0101 ar\u012b 12 t\u016bksto\u0161u eiro novirz\u012b\u0161anu L\u012bbie\u0161u tautas nama Mazirb\u0113 darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Saeimas Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisija tre\u0161dien nosl\u0113dza darbu pie 2026.gada valsts bud\u017eeta un n\u0101kamo triju gadu bud\u017eeta&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":59476,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,47,32,33,22,381,64,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,385,26,27,172,382,384,383,24,25,21],"class_list":{"0":"post-59475","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-ekonomika","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-jaunumi","16":"tag-kultura","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-pieriga","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-riga","31":"tag-sabiedriba","32":"tag-sludinajumi","33":"tag-sports-afisa","34":"tag-top-stories","35":"tag-topstories","36":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115620013859981374","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59475","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=59475"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59475\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/59476"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=59475"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=59475"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=59475"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}