{"id":59654,"date":"2025-11-27T08:54:12","date_gmt":"2025-11-27T08:54:12","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59654\/"},"modified":"2025-11-27T08:54:12","modified_gmt":"2025-11-27T08:54:12","slug":"sis-sienas-slepj-tik-daudz-parspriezam-filmas-sentimentala-vertiba-un-mirsti-mana-mila-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59654\/","title":{"rendered":"\u00ab\u0160\u012bs sienas sl\u0113pj tik daudz.\u00bb P\u0101rsprie\u017eam filmas \u00abSentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba\u00bb un \u00abMirsti, mana m\u012bla\u00bb\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>K\u0101 kino valod\u0101 run\u0101 sentiments un simbolika? \u0160o jaut\u0101jumu Latvijas Radio raid\u012bjum\u0101 &#8220;Kur kriti\u0137iem nav vietas&#8221; p\u0113ta kino apskatnieki D\u0101rta Ceri\u0146a un \u017dulijens Nuhums Kulibali. Vi\u0146i padzi\u013cin\u0101ti analiz\u0113 divas iev\u0113rojamas jaun\u0101k\u0101s kinolentes: norv\u0113\u0123u re\u017eisora Joahima Tr\u012bra dr\u0101mu &#8220;Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba&#8221; un amerik\u0101\u0146u re\u017eisores Linnas Remzijas drosm\u012bgo darbu &#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221;. Abas filmas, kas izpeln\u012bju\u0161\u0101s iev\u0113r\u012bbu Kannu kinofestiv\u0101l\u0101, pied\u0101v\u0101 emocion\u0101li pies\u0101tin\u0101tus st\u0101stus par \u0123imenes sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu, v\u0113sturi un cilv\u0113ka iek\u0161\u0113jo pasauli.<\/p>\n<p>&#8220;Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba&#8221;: \u0122imenes nosl\u0113pumu atseg\u0161ana<\/p>\n<p>Joahima Tr\u012bra filma &#8220;Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba&#8221; (norv\u0113\u0123u: &#8220;Affeksjonsverdi&#8221;) ir iev\u0113rojama ar savu Grand Prix balvu Kannu kinofestiv\u0101l\u0101 un tiek uzskat\u012bta par potenci\u0101lu Oskara kandid\u0101ti. Filma piev\u0113r\u0161as Borgu dinastijas v\u0113sturei un m\u016bsdien\u0101m, centr\u0101 liekot divas m\u0101sas, Noru un Agnesi, kuru dz\u012bv\u0113s atkal ien\u0101k atsve\u0161in\u0101tais t\u0113vs, slavenais kinore\u017eisors Gustavs Borgs. Tr\u012brs, kur\u0161 paz\u012bstams ar savu sp\u0113ju veidot psiholo\u0123iski dzi\u013cas dr\u0101mas, \u0161oreiz p\u0113ta trausl\u0101s attiec\u012bbas starp \u0123imenes locek\u013ciem, k\u0101 ar\u012b te\u0101tra un kino pasaules aizkulises. Stellas Skarsg\u0101rda atveidotais Gustavs v\u0113las iem\u016b\u017ein\u0101t \u0123imenes v\u0113sturi film\u0101, pied\u0101v\u0101jot Norai, te\u0101tra aktrisei Ren\u0101tes Reinsves atveidota, galveno lomu. Norai atsakoties, Gustavs lomu pie\u0161\u0137ir talant\u012bgai Holivudas aktrisei, ko atveido Elle Faninga. \u0160is pav\u0113rsiens liek m\u0101s\u0101m ne tikai risin\u0101t sare\u017e\u0123\u012btas attiec\u012bbas ar t\u0113vu, bet ar\u012b saskarties ar jaunas zvaigznes kl\u0101tb\u016btni, kas atkl\u0101j negaid\u012btus sl\u0101\u0146us vi\u0146u dz\u012bv\u0113s. Filma lieliski savij kino industrijas ironiju ar dzi\u013c\u0101m p\u0101rdom\u0101m par \u0123imenes sai\u0161u noz\u012bmi, atg\u0101dinot Ingmara Bergmanu un Felin\u012b. T\u0101s ansamblis, kur\u0101 iek\u013cauti ar\u012b Inga Ibsdotera Lille\u0101sa un Stellan Skarsg\u00e5rd, sniedz spilgtus un patiesus sniegumus, apliecinot Tr\u012bra talantu veidot pasaules l\u012bme\u0146a kino.<\/p>\n<p>&#8220;Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba&#8221; ir ne tikai int\u012bms st\u0101sts par \u0123imeni, atmi\u0146\u0101m un m\u0101kslas sp\u0113ku, bet ar\u012b apliecin\u0101jums tam, k\u0101 Norv\u0113\u0123ija tiek atspogu\u013cota laikmet\u012bg\u0101 kino pasaules kart\u0113. Filmas scen\u0101rijs, ko Tr\u012brs rad\u012bjis kop\u0101 ar Eskilu Vogt, izce\u013cas ar nians\u0113t\u012bbu un emp\u0101tiju, savuk\u0101rt aktiersp\u0113le, \u012bpa\u0161i Ren\u0101tes Reinsves, tiek v\u0113rt\u0113ta k\u0101 viena no sp\u0113c\u012bg\u0101kaj\u0101m re\u017eisora karjer\u0101. T\u0101 ir meistardarbs, kas izp\u0113t\u012bjis cilv\u0113ka st\u0101vok\u013ca dzi\u013cumus un uzr\u0101da neaizietamos pag\u0101tnes smagumus.<\/p>\n<p>&#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221;: Sievietes psihes tum\u0161ie mekl\u0113jumi<\/p>\n<p>Linnas Remzijas &#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221; (&#8220;Die My Love&#8221;) ir drosm\u012bga psiholo\u0123iska dr\u0101ma, kas p\u0113ta jaunas m\u0101tes Gr\u0113sas (D\u017eenifera Lorensa) psihisk\u0101s vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos p\u0113c dzemd\u012bb\u0101m. Filma, kas balst\u012bta uz Arianas Harvicas rom\u0101nu, izpeln\u012bjusies gan pozit\u012bvas kriti\u0137u atsauksmes, gan polariz\u0113tas skat\u012bt\u0101ju reakcijas. St\u0101sta centr\u0101 ir Gr\u0113sas un vi\u0146as v\u012bra D\u017eeksona (Roberts Patinsons) attiec\u012bbas, kuras s\u0101k drupt kaisl\u012bgas m\u012blest\u012bbas p\u0101rv\u0113r\u0161oties aps\u0113st\u012bb\u0101, aizdom\u0101s un b\u012bstam\u0101 m\u0101nij\u0101. Gr\u0113sa, kura reiz sap\u0146oja par rakstnieces karjeru, piedz\u012bvo iracion\u0101las garast\u0101vok\u013ca sv\u0101rst\u012bbas un uzm\u0101c\u012bgas domas, kas saist\u012btas ar D\u017eeksona uztic\u012bbu un vi\u0146u \u0123imenes pag\u0101tni. Filma ir vizu\u0101li drosm\u012bga un dzi\u013ci emocion\u0101la, sapludinot tuv\u012bbu, spriedzi un skaistumu, radot Gr\u0113sas dz\u012bvi k\u0101 iek\u0101res un haosa labirintu starp m\u012blest\u012bbu un nepr\u0101tu. Lorensas intens\u012bvais atveidojums ir sa\u0146\u0113mis atzin\u012bbu, tostarp no pa\u0161as aktrises, kura atkl\u0101jusi, ka \u0161\u012b loma bijusi ne tikai emocion\u0101li ietilp\u012bga, bet ar\u012b \u013c\u0101vusi vi\u0146ai sajust vair\u0101k nek\u0101 jebkad agr\u0101k. Vi\u0146a raksturo lomu k\u0101 mistisku un gr\u016bti izrun\u0101jamu, ta\u010du uzskata, ka tie\u0161i \u0161\u0101du piered\u017eu iemieso\u0161ana ir m\u0101kslas b\u016bt\u012bba.<\/p>\n<p>Remzija, kura paz\u012bstama ar savu drosm\u012bgo pieeju kino, atveido Gr\u0113sas psihes v\u0113tru, kur D\u017eeksons k\u013c\u016bst vair\u0101k par liecinieku nek\u0101 partneri, un vi\u0146u m\u0101ja p\u0101rtop par spriedzes pilnu slazdu. Filmas m\u016bzika, ko iedvesmojis Niks Keivs un Mika Levi, pastiprina spriedzi un liek skat\u012bt\u0101jam iegrimt varo\u0146u iek\u0161\u0113j\u0101 pasaul\u0113. Neskatoties uz to, ka da\u017ei skat\u012bt\u0101ji uzskata filmu par p\u0101r\u0101k dal\u012btu un gr\u016bti saprotamu, kriti\u0137i slav\u0113 gan Lorensas drosm\u012bgo sniegumu, gan Remzijas stilistisko virzienu. &#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221; tiek raksturota k\u0101 tum\u0161a, drosm\u012bga un dzi\u013ci personiska atspogu\u013cojums sievietes iek\u0161\u0113jai c\u012b\u0146ai, kur kaisle un haoss savijas kliedzien\u0101.<\/p>\n<p>Simbolisms un sentiments kino valod\u0101<\/p>\n<p>Abas filmas, &#8220;Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba&#8221; un &#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221;, demonstr\u0113, k\u0101 kino valoda sp\u0113j att\u0113lot dzi\u013cus sentimentus un sare\u017e\u0123\u012btu simboliku. Tr\u012bra &#8220;Sentiment\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba&#8221; izmanto \u0123imenes dinamiku un m\u0101kslas rad\u012b\u0161anas procesu, lai p\u0113t\u012btu atmi\u0146u, zaud\u0113jumu un identit\u0101tes t\u0113mas. \u0122imenes m\u0101ja, kas glab\u0101 v\u0113stures un traumu nospiedumus, k\u013c\u016bst par simbolisku telpu, kur\u0101 atkl\u0101jas paaud\u017eu mantojums. Savuk\u0101rt Remzijas &#8220;Mirsti, mana m\u012bla&#8221; izmanto vizu\u0101lo valodu un intens\u012bvu aktiersp\u0113li, lai att\u0113lotu p\u0113cdzemd\u012bbu depresijas un psihotisk\u0101 st\u0101vok\u013ca rad\u012bto izol\u0101ciju un haosu. Filmas bie\u017ei vien nesp\u0113j sniegt mierin\u0101jumu vai skaistumu, radot saj\u016btu par nemit\u012bgu nemieru un trauksmi, kas atspogu\u013co Gr\u0113sas iek\u0161\u0113jo pasauli. T\u0101 ir br\u012bdin\u0101jums par to, k\u0101 nesp\u0113ja run\u0101t par tum\u0161\u0101k\u0101m emocij\u0101m var novest pie izol\u0101cijas un sevis zaud\u0113\u0161anas.<\/p>\n<p>Abi kinodarbi liecina par m\u016bsdienu kino sp\u0113ju izp\u0113t\u012bt cilv\u0113ka psihes un attiec\u012bbu sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu ar inovat\u012bviem un emocion\u0101li pies\u0101tin\u0101tiem l\u012bdzek\u013ciem. Tie ne tikai pied\u0101v\u0101 aizraujo\u0161us st\u0101stus, bet ar\u012b liek skat\u012bt\u0101jiem aizdom\u0101ties par sav\u0101m j\u016bt\u0101m, attiec\u012bb\u0101m un pasauli sev apk\u0101rt.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"K\u0101 kino valod\u0101 run\u0101 sentiments un simbolika? \u0160o jaut\u0101jumu Latvijas Radio raid\u012bjum\u0101 &#8220;Kur kriti\u0137iem nav vietas&#8221; p\u0113ta kino&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":59655,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[9967,89,2356,3824,90,15848,3686,1226,35,39,38,36,37,34,15849,40,15460,15459,15463,15850,13789,15851],"class_list":{"0":"post-59654","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-dzenifera-lorensa","9":"tag-entertainment","10":"tag-filmas","11":"tag-gimenes-attiecibas","12":"tag-izklaide","13":"tag-joahims-trirs","14":"tag-kannu-kinofestivals","15":"tag-kino","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-linnas-remzija","23":"tag-lv","24":"tag-mana-mila","25":"tag-mirsti","26":"tag-psihologiska-drama","27":"tag-roberts-patinsons","28":"tag-sentimentala-vertiba","29":"tag-simbolika-kino"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115620823876309647","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59654","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=59654"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59654\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/59655"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=59654"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=59654"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=59654"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}