{"id":59688,"date":"2025-11-27T09:32:08","date_gmt":"2025-11-27T09:32:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59688\/"},"modified":"2025-11-27T09:32:08","modified_gmt":"2025-11-27T09:32:08","slug":"decentralizetas-ikt-parvaldibas-rezultats-miljoniem-eiro-zaudejumi-valsts-budzeta-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/59688\/","title":{"rendered":"Decentraliz\u0113tas IKT p\u0101rvald\u012bbas rezult\u0101ts \u2013 miljoniem eiro zaud\u0113jumi valsts bud\u017eet\u0101 :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Valsts inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT) vide gadiem ir funkcion\u0113jusi k\u0101 moza\u012bka bez kop\u012bga r\u0101mja. Katrai instit\u016bcijai ir savas sist\u0113mas, pakalpojumu port\u0101li, savi risin\u0101jumi un savas probl\u0113mas \u2014 ta\u010du nav vienotas atbild\u012bbas un koordin\u0101cijas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0160\u012b sadrumstalot\u012bba rada milz\u012bgus resursu zudumus un apgr\u016btina dro\u0161\u012bbas standartu ievie\u0161anu, ik gadu valstij izmaks\u0101jot miljonus. M\u0113s zaud\u0113jam naudu un risk\u0113jam ar valsts dro\u0161\u012bbu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Digit\u0101l\u0101s infrastrukt\u016bras fragment\u0101cijas galvenais risks &#8211; dro\u0161\u012bba<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Sadrumstalota infrastrukt\u016bra b\u016btiski palielina izdevumus, bet v\u0113l svar\u012bg\u0101k \u2014 v\u0101jina valsts digit\u0101l\u0101s p\u0101rvald\u012bbas dro\u0161\u012bbu. Kritiskaj\u0101m inform\u0101cijas sist\u0113m\u0101m \u0101rk\u0101rtas situ\u0101cij\u0101s ir j\u0101str\u0101d\u0101 nep\u0101rtraukti, ta\u010du pa\u0161laik t\u0101s tiek p\u0101rvald\u012btas at\u0161\u0137ir\u012bgi un nereti bez savstarp\u0113jas saska\u0146ot\u012bbas. Viena v\u0101j\u0101k\u0101 posma k\u013c\u016bme var paraliz\u0113t veselu valsts pakalpojumu \u0137\u0113di.Lai to nov\u0113rstu, valstij ir j\u0101ievie\u0161 vienots datu centru p\u0101rvald\u012bbas un resursu izmanto\u0161anas modelis. Vienam kompetences centram ir j\u0101uz\u0146emas datu centru pakalpojumu brokera funkcija vis\u0101m valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m, nodro\u0161inot vienotu dro\u0161\u012bbas politiku, kapacit\u0101tes pl\u0101no\u0161anu un incidentu vad\u012bbu. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir j\u0101uztur vair\u0101ki \u0123eogr\u0101fiski neatkar\u012bgi tehniskie resursi, nodro\u0161inot slodzes balans\u0113\u0161anu un infrastrukt\u016bras rezerves jaudu. T\u0101pat ar\u012b j\u0101v\u0113rt\u0113 rezerves iesp\u0113ja izmantot starptautisko datu centru m\u0101ko\u0146pakalpojumus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valstij ir j\u0101sp\u0113j izmantot gan vienotus, gan alternat\u012bvus risin\u0101jumus \u2014 ar\u012b sertific\u0113tus priv\u0101t\u0101 sektora datu centrus, ja tie atbilst augst\u0101kajiem dro\u0161\u012bbas standartiem. Tas noz\u012bm\u0113, ka jau \u0161obr\u012bd ir nepiecie\u0161ams ar Ministru kabineta l\u0113mumiem veidot vienotu IKT p\u0101rvald\u012bbu, dele\u0123\u0113jot \u0161\u012bs funkcijas vienam IKT kompetences centram, ja nepiecie\u0161ams konsolid\u0113jot resursus un apvienojot iest\u0101des, vienlaikus papla\u0161inot priv\u0101t\u0101 sektora savstarp\u0113j\u0101s konkurences iesp\u0113jas un pakalpojumu snieg\u0161anas apjomu valsts p\u0101rvaldei, \u013caujot p\u0101r\u0146emot funkcijas, kas valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m rada gr\u016bt\u012bbas, piem\u0113ram, sist\u0113mu lietot\u0101ju diennakts uztur\u0113\u0161anas pakalpojumus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Digit\u0101lajai p\u0101rvald\u012bbai j\u0101b\u016bt valsts augst\u0101kaj\u0101 dienask\u0101rt\u012bb\u0101 <\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0160\u0101da pieeja nodro\u0161ina b\u016btiski augst\u0101ku valsts digit\u0101l\u0101s infrastrukt\u016bras notur\u012bbu, samazina operacion\u0101los riskus un \u013cauj efekt\u012bvi p\u0101rvald\u012bt kritisk\u0101s inform\u0101cijas sist\u0113mas ar\u012b kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101s. Digit\u0101lajai p\u0101rvald\u012bbai j\u0101b\u016bt valsts augst\u0101kaj\u0101 dienask\u0101rt\u012bb\u0101 \u2013 t\u0101 ir dro\u0161\u012bbas, suverenit\u0101tes un uztic\u0113\u0161an\u0101s infrastrukt\u016bra. M\u016bsdien\u0101s digit\u0101l\u0101 p\u0101rvald\u012bba vairs nav IT jaut\u0101jums. Tas ir valsts dro\u0161\u012bbas un iedz\u012bvot\u0101ju apkalpo\u0161anas jaut\u0101jums. Valsts izveidot\u0101 kompetences centr\u0101 b\u016btu j\u0101apvieno valsts, akad\u0113misk\u0101 sektora un priv\u0101t\u0101 tirgus ekspert\u012bze, lai nodro\u0161in\u0101tu vienotu, dro\u0161u un koordin\u0113tu pieeju digit\u0101l\u0101s p\u0101rvald\u012bbas att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Centraliz\u0101cija pati par sevi nav m\u0113r\u0137is &#8211; t\u0101 ir instruments dro\u0161\u012bbai un profesion\u0101lai p\u0101rvald\u012bbai. Digit\u0101l\u0101 p\u0101rvald\u012bba ir valsts dro\u0161\u012bbas un notur\u012bbas pamats. \u0160obr\u012bd digit\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jumi Latvij\u0101 atrodas \u201cpab\u0113rna\u201d lom\u0101. Diem\u017e\u0113l digit\u0101l\u0101s p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mas att\u012bst\u012bba nav valstiski defin\u0113ta k\u0101 priorit\u0101te, turkl\u0101t Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas (VARAM) pasp\u0101rn\u0113 eso\u0161ajai Valsts digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016brai (VDAA) tiek samazin\u0101ts finans\u0113jums, lai gan \u0161\u012b a\u0123ent\u016bra p\u0101rvalda vair\u0101k nek\u0101 40 valstiski noz\u012bm\u012bgas inform\u0101cijas sist\u0113mas un tehnolo\u0123iskos resursus. T\u0101 viet\u0101, lai samazin\u0101tu finans\u0113jumu strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgai a\u0123ent\u016brai, nepiecie\u0161ams padar\u012bt efekt\u012bv\u0101ku sist\u0113mu, lai nevis zaud\u0113tu miljonus, bet gan tos ieguld\u012btu kiberdro\u0161\u012bb\u0101, cilv\u0113kresursu izgl\u012bto\u0161an\u0101 un kritisk\u0101s infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101. T\u0101dej\u0101di stiprinot ar\u012b valsts dro\u0161\u012bbu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">P\u0101rresoru digitaliz\u0101cijas projektu ievie\u0161an\u0101 priorit\u0101tei j\u0101b\u016bt lietot\u0101ju iesaistei un p\u0101rmai\u0146u vad\u012bbai<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Starpnozaru digit\u0101lajos projektos, kuros vienota m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai ir iesaist\u012btas vair\u0101kas iest\u0101des un to da\u017e\u0101die tehniskie resursi \u2014 piem\u0113ram, struktur\u0113tu e-r\u0113\u0137inu ievie\u0161ana priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 vai pakalpojums, kas priv\u0101tpersonai \u013cauj vienuviet uzzin\u0101t zemes \u012bpa\u0161uma att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas \u2014 politikai j\u0101b\u016bt skaidri defin\u0113tai jau projekta s\u0101kumposm\u0101. \u0160\u0101di projekti j\u0101pl\u0101no k\u0101 programmas, kur galven\u0101 priorit\u0101te ir lietot\u0101ju vajadz\u012bbu izp\u0113te, nozares iesaiste un pilnv\u0113rt\u012bgs p\u0101rmai\u0146u vad\u012bbas process, nevis tikai tehnisk\u0101 risin\u0101juma izstr\u0101de.Lai digit\u0101l\u0101s p\u0101rmai\u0146as b\u016btu veiksm\u012bgas, paral\u0113li tehniskajai izstr\u0101dei ir j\u0101paredz finans\u0113jums lietot\u0101ju atbalsta strukt\u016br\u0101m \u2014 zvanu centriem, konsultantiem, apm\u0101c\u012bb\u0101m un lietot\u0101jiem sniegto pakalpojumu monitoringa un atbalsta dienestam. Tikai t\u0101 iesp\u0113jams pak\u0101peniski, dro\u0161i un p\u0101rdom\u0101ti ieviest jaunos risin\u0101jumus, \u013caujot iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem tos patiesi saprast un lietot.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Lietot\u0101ju iesaiste jau agr\u012bn\u0101 posm\u0101 b\u016btiski samazina risku, ka projekts beidzas ar d\u0101rgiem, bet praktiski neizmantotiem tehnolo\u0123iskiem risin\u0101jumiem, kas v\u0113l\u0101k prasa miljonos m\u0113r\u0101mus papildin\u0101jumus.Pl\u0101nojot projektus, kuri skar pla\u0161u sabiedr\u012bbas da\u013cu, normat\u012bvais regul\u0113jums ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar nozares p\u0101rst\u0101vjiem un j\u0101paredz finans\u0113jums tie\u0161i lietot\u0101ju iesaistes aktivit\u0101t\u0113m. Tas \u013caus ne tikai rad\u012bt funkcion\u0113jo\u0161us risin\u0101jumus, bet ar\u012b nodro\u0161in\u0101s, ka iest\u0101\u017eu sadarb\u012bba un p\u0101rmai\u0146u vad\u012bba tiek \u012bstenota kvalitat\u012bvi un ilgtermi\u0146\u0101 ietaupa valsts l\u012bdzek\u013cus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vienota IKT arhitekt\u016bra un centraliz\u0113ta tehnisko resursu ieg\u0101de \u2014 b\u016btisks priek\u0161noteikums efekt\u012bvai digit\u0101lajai p\u0101rvald\u012bbai<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts turpina zaud\u0113t iev\u0113rojamus finan\u0161u l\u012bdzek\u013cus, ja katra iest\u0101de un pa\u0161vald\u012bba turpina neatkar\u012bgi iepirkt savas sist\u0113mas, pakalpojumu port\u0101lus, datorus un programmat\u016bras licences \u2014 s\u0101kot ar ikdien\u0101 lietojam\u0101m Microsoft licenc\u0113m un beidzot ar d\u0101rg\u0101m profesion\u0101l\u0101m \u0123eotelpisko datu apstr\u0101des un kartogr\u0101fijas programmat\u016br\u0101m. \u0160\u0101da pieeja ne tikai rada dubl\u0113jo\u0161us risin\u0101jumus un liekus izdevumus, bet ar\u012b iev\u0113rojami sare\u017e\u0123\u012b iest\u0101\u017eu savstarp\u0113jo sadarbsp\u0113ju un pakalpojumu kvalit\u0101ti. \u0160\u0101du tehnisko resursu un licen\u010du vienotas ieg\u0101des pieeju valsts p\u0101rvaldes ietvaros ir iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t \u0101tri un efekt\u012bvi ar Ministru kabineta r\u012bkojumu atbild\u012bgaj\u0101m ministrij\u0101m un instit\u016bcij\u0101m. T\u0101pat centraliz\u0101cija un iest\u0101\u017eu apvieno\u0161ana ir j\u0101\u012bsteno izl\u0113m\u012bgi, lai nov\u0113rstu l\u012bdz\u012bgu funkciju dubl\u0113\u0161anos da\u017e\u0101dos resoros un koncentr\u0113tu kompetences vienot\u0101 IKT centr\u0101, kas nodro\u0161ina lab\u0101ko (piem\u0113ram darbstaciju uztur\u0113\u0161an\u0101) un racion\u0101lu resursu izmanto\u0161anu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vienotas valsts IKT arhitekt\u016bras un centr\u0101l\u0101 kompeten\u010du centra izveide b\u016btu risin\u0101jums, kas nodro\u0161ina p\u0101rdom\u0101tu resursu izmanto\u0161anu, vienotu dro\u0161\u012bbas politiku un konsekventu tehnolo\u0123isko standartu ievie\u0161anu. Tas \u013cautu valstij atteikties no d\u0101rgas paral\u0113las infrastrukt\u016bras uztur\u0113\u0161anas un nodro\u0161in\u0101tu vienk\u0101r\u0161\u0101ku, lietot\u0101jiem draudz\u012bg\u0101ku un bud\u017eetam izdev\u012bg\u0101ku digit\u0101lo pakalpojumu att\u012bst\u012bbu. Ja valsts neveidos kop\u0113ju IKT p\u0101rvald\u012bbas modeli, fragment\u0101cija turpin\u0101s pieaugt, palielinot izmaksas un apgr\u016btinot gan iedz\u012bvot\u0101jus, gan valsts p\u0101rvaldi. T\u0101d\u0113\u013c ir b\u016btiski, jau \u0161obr\u012bd, pl\u0101nojot turpm\u0101kos digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas uzdevumus un valsts bud\u017eetu turpm\u0101kajiem gadiem, paredz\u0113t \u0161o resursu konsolid\u0101ciju, kas vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 dos gan efektivit\u0101ti, gan finan\u0161u ieguvumu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Valsts inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT) vide gadiem ir funkcion\u0113jusi k\u0101 moza\u012bka bez kop\u012bga r\u0101mja. Katrai instit\u016bcijai ir&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":59689,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-59688","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115620973312476261","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59688","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=59688"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/59688\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/59689"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=59688"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=59688"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=59688"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}