{"id":62449,"date":"2025-12-01T04:44:11","date_gmt":"2025-12-01T04:44:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/62449\/"},"modified":"2025-12-01T04:44:11","modified_gmt":"2025-12-01T04:44:11","slug":"video-investe-100-miljonus-eiro-razotne-latgale-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/62449\/","title":{"rendered":"VIDEO: Invest\u0113 100 miljonus eiro ra\u017eotn\u0113 Latgal\u0113 :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"

Invest\u0113jot apm\u0113ram 100 miljonus eiro jaunas lielform\u0101ta b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a produktu r\u016bpn\u012bcas izveid\u0113, rad\u012btas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iesp\u0113ju ra\u017eot inovat\u012bvus produktus un teju dubultot ra\u017eo\u0161anas jaudas.<\/p>\n

Pa\u0161laik R\u0113zeknes speci\u0101l\u0101s ekonomiskas zonas SIA Verems jaun\u0101 ra\u017eotne str\u0101d\u0101 testa re\u017e\u012bm\u0101. T\u0101 ir liel\u0101k\u0101 invest\u012bcija vienas ra\u017eotnes izveidei Latgal\u0113 un liel\u0101k\u0101 ar\u012b uz\u0146\u0113muma darb\u012bbas laik\u0101, jo t\u0101d\u0113j\u0101di l\u012bdz\u0101s jau eso\u0161ajai b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a ra\u017eotnei ir izveidota v\u0113l viena, tikai izejvielas taupo\u0161\u0101ka, ar augst\u0101ku darba ra\u017e\u012bgumu un liel\u0101k\u0101m tehnolo\u0123iskaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m jaunu sapl\u0101k\u0161\u0146a izstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161an\u0101. \u201eIdeja par Verems otro ra\u017eotni jau bija pirms daudziem gadiem, ta\u010du jaun\u0101 ra\u017eotne tapa aptuveni divu gadu laik\u0101 no projekta saska\u0146o\u0161anas l\u012bdz gatavam pirmajam sapl\u0101k\u0161\u0146a produktam,\u201d v\u0113rien\u012bg\u0101 projekta \u012bsteno\u0161anas laiku skaidro R\u0113zeknes speci\u0101l\u0101s ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis Staris.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka jaun\u0101s ra\u017eotnes izveidei ir piesaist\u012bts valsts atbalsts 10 milj. eiro apm\u0113r\u0101, kas nav mazs, ta\u010du t\u0101 \u012bpatsvars no kop\u0113j\u0101 projekta izmaks\u0101m ir maz\u0101ks par 10%. \u201eJaunas r\u016bpn\u012bcas izveid\u0113 b\u016bs invest\u0113ti vair\u0101k par 100 miljoniem eiro, kas viena projekta \u012bsteno\u0161anai nav maza summa,\u201d ieguld\u012bjuma apm\u0113ru skaidro J. Staris. Vi\u0146\u0161 gan atz\u012bst, ka valsts atbalsta izmanto\u0161anai ir sal\u012bdzino\u0161i garas un sare\u017e\u0123\u012btas proced\u016bras, kas pagarina iecer\u0113t\u0101 projekta \u012bsteno\u0161anas laiku un t\u0101d\u0113j\u0101di ietekm\u0113 ar\u012b konkur\u0113tsp\u0113ju tirg\u016b. \u201eJa valsts atbalsta apjoms ir maz\u0101ks par vienu miljonu eiro, tad laikietilp\u012bgo birokr\u0101tisko proced\u016bru d\u0113\u013c var pat b\u016bt izdev\u012bg\u0101k iztikt bez \u0161\u0101da atbalsta,\u201d uz jaut\u0101jumu par birokr\u0101tisk\u0101 sloga un atbalsta apm\u0113ra balansu atbild J. Staris. Vi\u0146apr\u0101t, valsts atbalsta m\u0113r\u0137is ir, lai uz\u0146\u0113mumi b\u016btu motiv\u0113t\u0101ki \u2014 ieinteres\u0113t\u0101ki veikt attiec\u012bg\u0101s valstiski nepiecie\u0161am\u0101s invest\u012bcijas un lai tas notiktu \u0101tr\u0101k. \u201eInvestoriem, kuri iegulda Latgal\u0113, net\u0101lu no Krievijas un Baltkrievijas robe\u017eas, valsts atbalsts var\u0113tu b\u016bt ar\u012b liel\u0101ks,\u201d uz jaut\u0101jumu par valsts atbalsta apm\u0113ru Latgal\u0113 atbild J. Staris. Vi\u0146\u0161 gan nenoliedz iesp\u0113ju, ka ar\u012b n\u0101kotn\u0113 Verems izaugsm\u0113 var\u0113tu izmantot valsts atbalsta instrumentus, jo t\u0101d\u0113j\u0101di ir viegl\u0101k pie\u0146emt l\u0113mumus par jaunu att\u012bst\u012bbas projektu uzs\u0101k\u0161anu nek\u0101 bez \u0161\u0101da valsts atbalsta.<\/p>\n

Izmanto sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s g\u0101zes ku\u0123os<\/p>\n

\u201eLielform\u0101ta sapl\u0101k\u0161\u0146a produkcijas pirc\u0113ji ir transporta sektor\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ie uz\u0146\u0113mumi Eirop\u0101 un \u0100zij\u0101, k\u0101 ar\u012b celtniec\u012bbas veid\u0146u ra\u017eot\u0101ji,\u201d R\u0113zekn\u0113 ra\u017eoto b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a produktu pat\u0113r\u0113t\u0101jus atkl\u0101j J. Staris. Vi\u0146\u0161 uzsver, ka R\u0113zekn\u0113 ra\u017eoto lielform\u0101ta b\u0113rza sapl\u0101ksni izmanto sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s g\u0101zes tankku\u0123u b\u016bv\u0113t\u0101ji. \u201eB\u0113rza sapl\u0101ksnis savas fizik\u0101l\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas nemaina ar\u012b zem\u0101s temperat\u016br\u0101s (nek\u013c\u016bst trausls), k\u0101d\u0101s tiek transport\u0113ta sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101 g\u0101ze,\u201d uz produkta \u012bpa\u0161\u012bbu, kura \u013cauj to izmantot \u013coti specifiskam m\u0113r\u0137im, nor\u0101da J. Staris. Vi\u0146\u0161 uzsver, ka piepras\u012bjums p\u0113c sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s g\u0101zes ku\u0123iem nav samazin\u0101jies, tie\u0161i pret\u0113ji – pat pieaudzis, jo \u012bpa\u0161i \u0161\u012b energoresursa transport\u0113\u0161anai uz valst\u012bm un re\u0123ioniem, kur pa\u0161laik ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anai k\u0101 izejvielu izmanto citus fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 veidus. \u201eLatvij\u0101 g\u0101zes pat\u0113ri\u0146u varam samazin\u0101t uz biomasas r\u0113\u0137ina, ta\u010du t\u0101du iesp\u0113ju \u013coti daudz\u0101m pasaules valst\u012bm nav,\u201d t\u0101 J. Staris.Otrs noz\u012bm\u012bgs lielform\u0101ta b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a pat\u0113r\u0113t\u0101js ir autor\u016bpniec\u012bba. \u201eTicu, ka autor\u016bpniec\u012bba Eiropas Savien\u012bb\u0101 neizn\u012bks, t\u0101pat k\u0101 b\u016bvniec\u012bba, kura ir v\u0113l viens \u013coti b\u016btisks R\u0113zeknes novad\u0101 ra\u017eoto lielform\u0101ta b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a produktu pat\u0113r\u0113t\u0101js,\u201d nor\u0101da J. Staris. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka uz\u0146\u0113muma produkcijas liel\u0101kais noieta tirgus ir Eiropa.<\/p>\n

Jaunas iesp\u0113jas<\/p>\n

\u201eJauna ra\u017eotne noz\u012bm\u0113 ne tikai liel\u0101kus b\u0113rza lielform\u0101ta sapl\u0101k\u0161\u0146a ra\u017eo\u0161anas apjomus sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar eso\u0161ajiem, bet ar\u012b jaunu produktu ra\u017eo\u0161anu, turkl\u0101t jaun\u0101kas ra\u017eo\u0161anas tehnolo\u0123ijas \u013cauj taup\u012bg\u0101k izmantot koksnes resursus un palielin\u0101t to lietder\u012bgo izn\u0101kumu,\u201d uz jaut\u0101jumu par jaunas ra\u017eotnes dotaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m atbild J. Staris. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka kopum\u0101 jaun\u0101 ra\u017eotne palielin\u0101s piepras\u012bjumu p\u0113c finiera un t\u0101 ra\u017eo\u0161anai nepiecie\u0161amajiem finierklu\u010diem. \u201eLiel\u0101koties jaun\u0101 r\u016bpn\u012bca izmantos uz\u0146\u0113mum\u0101 sara\u017eoto finieri, bet da\u013ca tiks pieg\u0101d\u0101ta no m\u0101sas komp\u0101nijas Lietuv\u0101 (Likmere), kas, t\u0101pat k\u0101 Verems RSEZ SIA, ir Latvijas Finieris koncern\u0101 ietilpsto\u0161s uz\u0146\u0113mums,\u201d par sapl\u0101k\u0161\u0146a ra\u017eo\u0161anai nepiecie\u0161am\u0101 finiera ieguves avotiem atbild J. Staris.<\/p>\n

80 jaunas darba vietas<\/p>\n

Izveidojot jaunu ra\u017eotni, par vair\u0101k nek\u0101 25% Verem\u0101 pieaugs ar\u012b darbavietu skaits. \u201eJa 2024. gada nogal\u0113 uz\u0146\u0113mum\u0101 tie\u0161i bija nodarbin\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 300 cilv\u0113ki, tad 2025. gada nogal\u0113 to skaits jau p\u0101rsniedz 400, kas noz\u012bm\u0113, ka ir rad\u012btas jaunas darbavietas, kuras palielina ar\u012b darba apjomu apkaim\u0113 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem pakalpojumu sniedz\u0113jiem un materi\u0101lu pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem,\u201d skaidro J. Staris. Vi\u0146\u0161 tic, ka Latvija neatteiksies no savas zemes apsaimnieko\u0161anas un koksnes resursu, kurus izmantot b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146a ra\u017eo\u0161anai, pietiks. \u201eVerems, invest\u0113jot vair\u0101k nek\u0101 100 miljonus eiro, ir uz\u0146\u0113mies riskus gan attiec\u012bb\u0101 uz resursu pieejam\u012bbu, gan uz gatav\u0101s produkcijas tirgus sv\u0101rst\u012bb\u0101m, v\u0113l jo vair\u0101k, ja no ra\u017eotnes l\u012bdz Latvijas robe\u017eai nav pat 40 km,\u201d t\u0101 J. Staris. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka \u0161\u0101dos apst\u0101k\u013cos ir \u013coti gr\u016bti prognoz\u0113t ieguld\u012bt\u0101 atpeln\u012b\u0161anas laiku.<\/p>\n

Invest\u012bciju klusuma neb\u016bs<\/p>\n

Lai ar\u012b jaunaj\u0101 ra\u017eotn\u0113 v\u0113l notiek p\u0113d\u0113jie b\u016bvniec\u012bbas darbi, tom\u0113r, p\u0113c J. Stara sac\u012bt\u0101, ir pietiekami daudz ideju un pl\u0101nu par nepiecie\u0161amajiem tehnolo\u0123iskajiem uzlabojumiem jau eso\u0161aj\u0101 r\u016bpn\u012bc\u0101. \u201eNek\u0101da invest\u012bciju klusuma, m\u0113s dom\u0101jam, neb\u016bs, jo ir pietiekami daudz risin\u0101mu jaut\u0101jumu, piem\u0113ram, darba ra\u017e\u012bguma un efektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161ana, kam ir nepiecie\u0161ami kapit\u0101lieguld\u012bjumi,\u201d t\u0101 J. Staris. Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka tie\u0161i t\u0101p\u0113c ar\u012b n\u0101kamajos gados Verem\u0101 tiks invest\u0113ti l\u012bdzek\u013ci, tiesa, ne t\u0101dos apjomos, k\u0101di tika ieguld\u012bti jaun\u0101s ra\u017eotnes izveidei.<\/p>\n

2026. gads kop\u0113s 2025. gadu<\/p>\n

\u201e2025. gads ir sava veida 2024. gada turpin\u0101jums \u2014 t\u0101tad nosac\u012btas stabilit\u0101tes laiks, savuk\u0101rt attiec\u012bb\u0101 uz 2026. gadu nav pamata prognoz\u0113t k\u0101das b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as gan t\u0101p\u0113c, ka saglab\u0101jas tie pa\u0161i \u0123eopolitiskie, gan ar\u012b Latvijas iek\u0161politiskie riski,\u201d uzjaut\u0101jumu attiec\u012bb\u0101 uz n\u0101kam\u0101 gada prognoz\u0113m atbild J. Staris. Vi\u0146\u0161 steidz piemetin\u0101t, ka 2026. gads Latvij\u0101 tie\u0161i un netie\u0161i aizrit\u0113s gaid\u0101mo Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu z\u012bm\u0113, kuru rezult\u0101ti var main\u012bt daudzus, tostarp me\u017ea nozarei b\u016btiskus jaut\u0101jumus.<\/p>\n

Viz\u012btkarte<\/p>\n