Latvijas ekonomikas ilgtsp\u0113ja un att\u012bst\u012bba n\u0101kamaj\u0101 desmitgad\u0113 b\u016bs tie\u0161i atkar\u012bga no m\u016bsu sp\u0113jas piesaist\u012bt ilgtermi\u0146a kapit\u0101lu. Pa\u0161reiz\u0113jie \u0123eopolitiskie un ekonomiskie apst\u0101k\u013ci – augsta procentu likmju vide, konkurence par invest\u012bcij\u0101m starp valst\u012bm, k\u0101 ar\u012b pieaugo\u0161ais piepras\u012bjums p\u0113c modern\u0101m ra\u017eo\u0161anas un infrastrukt\u016bras jaud\u0101m – prasa risin\u0101jumus, kas stiprina viet\u0113jo kapit\u0101la tirgu un nodro\u0161ina finans\u0113juma pieejam\u012bbu uz\u0146\u0113mumu izaugsmei. Tie\u0161i \u0161o iemeslu d\u0113\u013c tiek veidots jauns pa\u0161u kapit\u0101la fonds “Izaugsmei un aizsardz\u012bbai”, kas taps cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar valsts fond\u0113to pensiju p\u0101rvaldniekiem.<\/p>\n
Fonda m\u0113r\u0137is ir \u013coti skaidrs – komerci\u0101li izdev\u012bgos, caursp\u012bd\u012bgos un profesion\u0101li vad\u012btos apst\u0101k\u013cos ieguld\u012bt Latvijas uz\u0146\u0113mumu kapit\u0101l\u0101, inovat\u012bvos projektos, infrastrukt\u016br\u0101 un publisk\u0101s\u2013priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas (PPP) projektos. Tas ietvers ar\u012b invest\u012bcijas<\/a> aizsardz\u012bbas nozares uz\u0146\u0113mumos, kas \u0161obr\u012bd k\u013c\u016bst par vienu no strauj\u0101k augo\u0161aj\u0101m un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m industrij\u0101m Eirop\u0101. <\/p>\n \u0160\u0101ds instruments ir b\u016btisks, jo sp\u0113j apvienot divas m\u016bsu valstij kritiski svar\u012bgas lietas: uz\u0146\u0113mumu izaugsmei nepiecie\u0161amo pa\u0161u kapit\u0101lu un iedz\u012bvot\u0101ju pensiju uzkr\u0101jumus, kas tiek ieguld\u012bti ar augst\u0101ku atdeves potenci\u0101lu.<\/p>\n Latvijas pensiju sist\u0113m\u0101 uzkr\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 7 miljardi eiro, ta\u010du tikai neliela da\u013ca \u0161o l\u012bdzek\u013cu tiek ieguld\u012bti m\u016bsu pa\u0161u ekonomik\u0101. <\/p>\n Liel\u0101k\u0101 da\u013ca kapit\u0101la aizpl\u016bst uz cit\u0101m valst\u012bm, lai gan tie\u0161i \u0161eit ir iesp\u0113jas, kur invest\u012bcijas var nodro\u0161in\u0101t gan atdevi pensiju pl\u0101nu dal\u012bbniekiem, gan sp\u0113c\u012bgu pienesumu tautsaimniec\u012bbai. Jaunais fonds rad\u012bs pietiekami lielu, profesion\u0101lu un starptautiskiem standartiem atbilsto\u0161u platformu viet\u0113j\u0101m invest\u012bcij\u0101m. T\u0101p\u0113c fonds izstr\u0101d\u0101ts kop\u0101 ar liel\u0101kajiem Latvijas pensiju p\u0101rvaldniekiem – Swedbank<\/a>, SEB, Luminor<\/a>, Citadele Banka un Invalda INVL (Lietuva) – nodro\u0161inot, ka instrumenta arhitekt\u016bra atbilst augst\u0101kaj\u0101m riska p\u0101rvald\u012bbas pras\u012bb\u0101m.<\/p>\n \u0160is nav soci\u0101l\u0101s politikas instruments un nav valsts atbalsta programma. Fonda darb\u012bba notiks uz tirgus nosac\u012bjumiem, tam tiks izvirz\u012bts skaidrs m\u0113r\u0137is – ieguld\u012bjumu atdeve virs 10% gad\u0101, kas ir atbilsto\u0161i invest\u012bcij\u0101m priv\u0101taj\u0101s kapit\u0101la tirgus strukt\u016br\u0101s. <\/p>\n Ieguld\u012bjumi tiks veikti uz\u0146\u0113mumos ar izaugsmes potenci\u0101lu – gan mazos un vid\u0113jos, gan lielos uz\u0146\u0113mumos – un nevien\u0101 projekt\u0101 fonds neieguld\u012bs vair\u0101k par 30% no kop\u0113j\u0101 kapit\u0101la. Tas noz\u012bm\u0113 pla\u0161i diversific\u0113tu portfeli un stabilu riska profilu.<\/p>\n Pensiju fondi, piedaloties \u0161\u0101da instrumenta veido\u0161an\u0101, ieg\u016bst iesp\u0113ju ne tikai uzlabot ienes\u012bgumu saviem klientiem, bet ar\u012b veidot modernu Latvijas kapit\u0101la tirgu. Vair\u0101k pa\u0161u kapit\u0101la noz\u012bm\u0113 strauj\u0101ku uz\u0146\u0113mumu izaugsmi, liel\u0101kas eksporta sp\u0113jas, ra\u017eo\u0161anas moderniz\u0101ciju un jaunas, augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas darbavietas. <\/p>\n T\u0101pat tas veicin\u0101s infrastrukt\u016bras projektus, piem\u0113ram, lo\u0123istikas centrus, ener\u0123\u0113tikas jaudas un PPP projektus, kas ir kritiski svar\u012bgi m\u016bsu valsts konkur\u0113tsp\u0113jai un dro\u0161\u012bbai.<\/p>\n Mums jau ir pieredze, kas apliecina, ka \u0161\u0101ds instruments str\u0101d\u0101. ALTUM pirmais kapit\u0101la fonds Covid-19 laik\u0101 \u013c\u0101va uz\u0146\u0113mumiem ne tikai p\u0101rvar\u0113t kr\u012bzi, bet ar\u012b izaugt. Vair\u0101ki uz\u0146\u0113mumi, kas sa\u0146\u0113ma ieguld\u012bjumus – Hestio, iCotton, OC Vision un Elko – veiksm\u012bgi start\u0113ja bir\u017e\u0101. Tagad ejam soli t\u0101l\u0101k, fokus\u0113joties uz nozar\u0113m, kas ir strat\u0113\u0123iskas Latvijas n\u0101kotnei, \u012bpa\u0161i aizsardz\u012bbas industriju un infrastrukt\u016bras projektiem.<\/p>\n Jaunais fonds ir skaidrs sign\u0101ls investoriem un starptautiskajai videi, Latvija veido sp\u0113c\u012bgu un modernu kapit\u0101la tirgu. Tas ir instruments, kas vairos Latvijas ekonomisko notur\u012bbu un pal\u012bdz\u0113s uz\u0146\u0113mumiem augt daudz strauj\u0101k, nek\u0101 tas iesp\u0113jams tikai ar aizdevumu finans\u0113jumu. Savuk\u0101rt pensiju pl\u0101nu dal\u012bbniekiem tas \u013caus ar savu kapit\u0101lu piedal\u012bties Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bb\u0101 un g\u016bt pien\u0101c\u012bgu atdevi. \u0160is fonds ir solis uz jaunu ekonomikas att\u012bst\u012bbas modeli, kur viet\u0113jais kapit\u0101ls tiek ieguld\u012bts viet\u0113jos projektos, radot v\u0113rt\u012bbu gan \u0161odien, gan n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c mums tas ir vajadz\u012bgs, un tie\u0161i t\u0101p\u0113c m\u0113s to veidojam.<\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>