Eiropas finan\u0161u jom\u0101 p\u0113d\u0113jos gados v\u0113rojamas p\u0101rmai\u0146as, ko eksperti raksturo k\u0101 struktur\u0101lu pagriezienu \u2014 kooperat\u012bv\u0101s bankas un kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas att\u012bst\u0101s krietni strauj\u0101k nek\u0101 tradicion\u0101l\u0101s komercbankas. \u0160\u012b tendence Lietuv\u0101 ir skaidrojama ar izteiktu kr\u0101jaizdevu apvien\u012bbu p\u0101rvald\u012bt\u0101 kapit\u0101la pieaugumu un aizdevumu portfe\u013cu apjoma palielin\u0101\u0161anos.<\/p>\n
\u0160o p\u0101rmai\u0146u, kas finan\u0161u sektor\u0101 nov\u0113rojama jau teju desmit gadu, veicina vair\u0101ki faktori, apgalvo Mindaugs Vij\u016bns [Mindaugas Vij\u016bnas], Lietuvas Centr\u0101l\u0101s kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas (LCKU) valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno liel\u0101ko kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu grupu Baltij\u0101, \u0161obr\u012bd pirmo reizi emit\u0113 subordin\u0113t\u0101s oblig\u0101cijas ar pe\u013c\u0146u 8\u20138,25%.<\/p>\n
“Vispirms j\u0101min, ka klientu v\u0113lmes ir main\u012bju\u0161\u0101s \u2013 gan m\u0101jsaimniec\u012bbas, gan uz\u0146\u0113mumi, kuri vair\u0101kus gadus dz\u012bvoju\u0161i nenoteikt\u012bb\u0101 un past\u0101v\u012bg\u0101 \u0123eopolitisku un ekonomisku faktoru ietekm\u0113, v\u0113las sadarboties un mekl\u0113 t\u0101dus finan\u0161u partnerus, kuri str\u0101d\u0101 \u013coti paredzami un atbild\u012bgi. Tas prec\u012bzi atbilst tam, k\u0101 savu darb\u012bbu veic kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas Lietuv\u0101 un kooperat\u012bv\u0101s bankas Eirop\u0101. Otrk\u0101rt, kooperat\u012bvaj\u0101m iest\u0101d\u0113m ir cie\u0161a saikne ar viet\u0113jo ekonomiku, t\u0101d\u0113\u013c to l\u0113mumi par aizdevumiem atspogu\u013co re\u0123iona vajadz\u012bbas un \u013cauj veikt prec\u012bz\u0101ku risku nov\u0113rt\u0113jumu,” skaidro M. Vij\u016bns [M. Vij\u016bnas].<\/p>\n
Kooperat\u012bvais darb\u012bbas modelis, p\u0113c kura str\u0101d\u0101 kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas, nodro\u0161ina, ka t\u0101s \u012bpa\u0161nieki ir pa\u0161i klienti\u2013biedri, nevis \u0101rpuses akcion\u0101ri. T\u0101d\u0113\u013c jebkura rad\u012bt\u0101 v\u0113rt\u012bba paliek tie\u0161i kopienai. Viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju noguld\u012bjumi p\u0101rtop aizdevumos viet\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem, finans\u0113jums paliek re\u0123ion\u0101, un kapit\u0101ls str\u0101d\u0101 to cilv\u0113ku lab\u0101, kuri to s\u0101kotn\u0113ji ieguld\u012bja.<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar Eiropas Kooperat\u012bvo banku asoci\u0101cijas (EACB) 2024. gad\u0101 public\u0113tajiem datiem, kooperat\u012bv\u0101s bankas Eirop\u0101 aizvien att\u012bst\u0101s \u0101tr\u0101k nek\u0101 tradicion\u0101l\u0101s komercbankas. Kopum\u0101 gada griezum\u0101 kooperat\u012bv\u0101s bankas piesaist\u012bja 1,9 miljonus jaunu dal\u012bbnieku. Tas ir rekordliels rezult\u0101ts, kas kop\u0113jo skaitu palielina l\u012bdz 91 miljonam. Ar\u012b aizdevumu izsnieg\u0161an\u0101 kooperat\u012bv\u0101s bankas joproj\u0101m p\u0101rsp\u0113j tirgu: to kred\u012btportfe\u013ci p\u0113rn augu\u0161i par 2,9%, pret\u0113ji komercbanku 1,6% pieaugumam. Kooperat\u012bv\u0101s bankas ar\u012b pa\u013caujas uz stabil\u0101ku finans\u0113juma b\u0101zi: noguld\u012bjumi veido 52% no to bilances, kam\u0113r komercbank\u0101s \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir tikai 40%.<\/p>\n
Vair\u0101k par oblig\u0101ciju emisiju:<\/p>\n
L\u012bdz\u012bgas izmai\u0146as Lietuvas tirg\u016b<\/p>\n
Ar\u012b Lietuv\u0101 kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu tirgus pa\u0161laik piedz\u012bvo \u013coti l\u012bdz\u012bgu izaugsmes posmu. Sabiedr\u012bba p\u0101rvalda akt\u012bvus gandr\u012bz divu miljardu eiro apm\u0113r\u0101 un apvieno vair\u0101k nek\u0101 168 t\u016bksto\u0161us biedru. Divas centr\u0101l\u0101s kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas (ieskaitot LCKU) darbojas k\u0101 att\u012bst\u012btas kooperat\u012bv\u0101s instit\u016bcijas, kur\u0101s ir centraliz\u0113ta riska vad\u012bba, IT nodro\u0161in\u0101jums, likvidit\u0101te un uzraudz\u012bba. Lietuvas Centr\u0101l\u0101 kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bba (LCKU) p\u0101rst\u0101v 44 no kopum\u0101 59 kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bb\u0101m, un to r\u012bc\u012bb\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 100 klientu apkalpo\u0161anas vietas. LKU grupas p\u0101rvald\u012btie akt\u012bvi ir 1,22 miljardi eiro, savuk\u0101rt t\u0101s izsniegto kred\u012btu portfelis ir 898 miljoni eiro.<\/p>\n
Kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu tirgus att\u012bst\u012bba Lietuv\u0101 notika, pateicoties valsts 2018. gad\u0101 veiktajai stingrajai nozares reformai: tika paaugstin\u0101tas pras\u012bbas kapit\u0101lam, risku p\u0101rvald\u012bbai un vad\u012bbai, k\u0101 ar\u012b izveidoti divi kontroles centri. Reformas d\u0113\u013c maz\u0101s kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas ar augstu risku tika konsolid\u0113tas vai p\u0101rtrauca savu darb\u012bbu. Rezult\u0101t\u0101 sektors p\u0101rv\u0113rt\u0101s par pla\u0161u, finansi\u0101li vesel\u012bgu, saska\u0146oti regul\u0113tu un uzticamu sist\u0113mu.<\/p>\n
“M\u016bsdien\u0101s Lietuvas kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bb\u0101m j\u0101iev\u0113ro tie pa\u0161i piesardz\u012bbas principi un regul\u0113jums, kas attiecas uz komercbank\u0101m. Ta\u010du m\u016bsu pie\u0146emtie l\u0113mumi ir balst\u012bti uz padzi\u013cin\u0101t\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m par viet\u0113jo vidi un ilgtermi\u0146a skat\u012bjumu. Tie\u0161i \u0161ie divi iz\u0161\u0137iro\u0161ie faktori ir veicin\u0101ju\u0161i sektora pa\u0101trin\u0101tu izaugsmi p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101,” apgalvo M. Vij\u016bns. [M. Vij\u016bnas]<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar oblig\u0101ciju programmu, kuras kop\u0113jais apjoms sasniedz 8 miljonus eiro, LCKU investoriem vis\u0101s Baltijas valst\u012bs – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – l\u012bdz 12. decembrim pied\u0101v\u0101 ieg\u0101d\u0101ties 10 gadu oblig\u0101cijas par summu l\u012bdz 4 miljoniem eiro. Oblig\u0101cijas tiks kot\u0113tas NASDAQ alternat\u012bvaj\u0101 First North tirg\u016b.<\/p>\n
Emisijas organiz\u0113\u0161anu un vad\u012b\u0161anu nodro\u0161ina invest\u012bciju pakalpojumu uz\u0146\u0113mums “Orion Securities”.<\/p>\n
Popularit\u0101tes iemesls ir ar\u012b pier\u0101d\u012bt\u0101 sp\u0113ja iztur\u0113t kr\u012bzes<\/p>\n
“Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas (ECB) anal\u012bti\u0137i savos zi\u0146ojumos ir atk\u0101rtoti nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas un kooperat\u012bv\u0101s bankas demonstr\u0113ja augst\u0101ku stabilit\u0101ti pand\u0113mijas un sekojo\u0161o ekonomikas satricin\u0101jumu laik\u0101, jo to darb\u012bba maz\u0101k ir atkar\u012bga no tirgus sv\u0101rst\u012bb\u0101m un vair\u0101k balst\u0101s uz viet\u0113jo noguld\u012bjumu b\u0101zi.” Eiropas Invest\u012bciju fonds (EIF), kas veic MVU (angl. SME) finans\u0113juma anal\u012bzi Eirop\u0101, uzsver, ka daudz\u0101s valst\u012bs tie\u0161i kooperat\u012bv\u0101s bankas un kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas nav samazin\u0101ju\u0161as kredit\u0113\u0161anu kr\u012bzes period\u0101, bet gan to ir sekm\u012bgi palielin\u0101ju\u0161as. Tas stiprina klientu un investoru uztic\u012bbu,” saka M. Vij\u016bns [M. Vij\u016bnas].<\/p>\n
P\u0113c vi\u0146a dom\u0101m, tas, ka kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas ir saglab\u0101ju\u0161as fizisku kl\u0101tb\u016btni re\u0123ionos un sp\u0113ju lok\u0101li nov\u0113rt\u0113t kred\u012btrisku, tie\u0161i veicina nozares izaugsmi.<\/p>\n
Kooperat\u012bvo banku ietekmi Eirop\u0101 vislab\u0101k ilustr\u0113 tr\u012bs liel\u0101kie piem\u0113ri. Francijas banka “Cr\u00e9dit Agricole”, kas ir viena no liel\u0101kaj\u0101m Eirop\u0101, 2024. gad\u0101 sasniedza 38,1 miljardu eiro ie\u0146\u0113mumus un vair\u0101k nek\u0101 8,6 miljardus eiro t\u012bro pe\u013c\u0146u, saglab\u0101jot \u012bpa\u0161i sp\u0113c\u012bgas poz\u012bcijas valsts galvenajos sektoros, tostarp lauksaimniec\u012bb\u0101 un mazaj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101. V\u0101cij\u0101 kooperat\u012bvo banku apvien\u012bba “Volksbanken Raiffeisenbanken” ir sist\u0113ma, kas ietver vair\u0101k nek\u0101 700 bankas un kur\u0101 ir apm\u0113ram 30 miljoni klientu. P\u0113rn t\u0101 guva 9,5 miljardu eiro pe\u013c\u0146u pirms nodok\u013ciem un audz\u0113ja savu pa\u0161u kapit\u0101lu l\u012bdz 66 miljardiem eiro, saglab\u0101jot poz\u012bcijas k\u0101 viena no liel\u0101kaj\u0101m finan\u0161u grup\u0101m V\u0101cij\u0101. Rabobank N\u012bderland\u0113, kas v\u0113sturiski ir vado\u0161\u0101 lauksaimniec\u012bbas finans\u0113t\u0101ja un nodro\u0161ina iev\u0113rojamu m\u0101jsaimniec\u012bbu aizdevumu apjomu valst\u012b, 2024. gad\u0101 ieguva teju 5,2 miljardus eiro t\u012br\u0101s pe\u013c\u0146as.<\/p>\n
Ar\u012b Lietuv\u0101 iev\u0113rojami pieaug kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu noz\u012bme. \u0160\u012b gada pirmajos tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os LCKU apvienot\u0101s LKU kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu grupas ien\u0101kumi no procentiem sasniedza 57,63 miljonus eiro (pieaugums par 6,54%), kapit\u0101la apjoms palielin\u0101j\u0101s l\u012bdz 94,71 miljonam eiro (pieaugums par 11,95%), bet neto pe\u013c\u0146a bija 6,91 miljons eiro. P\u0113rn kred\u012btportfelis pieauga l\u012bdz 897,94 miljoniem eiro (pieaugums par 12,96%). Jaunizsniegto kred\u012btu apjoms sasniedza 214,6 miljonus eiro (pieaugums par 20,92%), turkl\u0101t visstrauj\u0101kais pieaugums tika re\u0123istr\u0113ts biznesa kredit\u0113\u0161an\u0101 (20,85%). Noguld\u012bjumu portfelis pieauga l\u012bdz 1,08 miljardiem eiro (pieaugums par 21,30%), ko veicin\u0101ja vienas no augst\u0101kaj\u0101m procentu likm\u0113m Lietuv\u0101. Kapit\u0101la pietiekam\u012bbas koeficients bija 15,37%, un likvidit\u0101tes seguma r\u0101d\u012bt\u0101js \u2013 250,77%. LCKU individu\u0101lie r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina par iev\u0113rojamu pieaugumu: t\u0101s akt\u012bvu apjoms pieauga l\u012bdz 432,83 miljoniem eiro (pieaugums par 37,97%), un neto ien\u0101kumi no procentiem sasniedza 6,91 miljonu eiro (pieaugums par 20,6%).<\/p>\n
“Ar oblig\u0101ciju pal\u012bdz\u012bbu piesaist\u012bt\u0101 nauda tiks izmantota, lai celtu LCKU kapit\u0101lu un att\u012bst\u012btu kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu t\u012bklu, t\u0101d\u0113j\u0101di v\u0113l vair\u0101k palielinot iedz\u012bvot\u0101ju un viet\u0113jo uz\u0146\u0113mumu finans\u0113\u0161anas apjomus. Tas nodro\u0161ina atbalstu finan\u0161u ekosist\u0113mas izaugsmei un re\u0123ionu ekonomikas stabiliz\u0101cijai, jo kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas bie\u017ei k\u013c\u016bst par pirmo finan\u0161u sadarb\u012bbas partneri gan mazpils\u0113t\u0101s, gan lauku apvidos. Investori k\u013c\u016bs par da\u013cu no sp\u0113c\u012bgas, atbild\u012bgi uzraudz\u012btas viet\u0113j\u0101s finan\u0161u sist\u0113mas veido\u0161anas,” apgalvo M. Vij\u016bns [M. Vij\u016bnas].<\/p>\n
Uzticams kred\u012btportfelis<\/p>\n
Vair\u0101k nek\u0101 80 procenti no grupas aizdevumiem atbilst zemam riska l\u012bmenim. Tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b LCKU bija 99,08% nodro\u0161in\u0101to aizdevumu, bet visai LKU grupai \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ar\u012b bija augsts, sasniedzot 95,79%.<\/p>\n
LCKU aktivit\u0101tes ir pak\u013cautas stingrai Lietuvas Bankas uzraudz\u012bbai, un t\u0101s atbilst vis\u0101m Eiropas Savien\u012bbas noteiktaj\u0101m kapit\u0101la un likvidit\u0101tes pras\u012bb\u0101m, kas ir sp\u0113k\u0101 komercbank\u0101m. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 LKU kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu grupa izmanto iek\u0161\u0113ju risku uzraudz\u012bbas un stabiliz\u0101cijas sist\u0113mu, kas kalpo k\u0101 papildin\u0101jums \u0101r\u0113j\u0101 regulatora veiktajai p\u0101rraudz\u012bbai. Saska\u0146\u0101 ar jaun\u0101kajiem datiem, LCKU kapit\u0101la pietiekam\u012bbas koeficients sasniedz 20,41% (minim\u0101l\u0101 pras\u012bba ir 14,21%), savuk\u0101rt likvidit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101js ir 160% (minim\u0101l\u0101 pras\u012bba ir 50%). LCKU pa\u0161u kapit\u0101ls ir stiprin\u0101ts ar Lietuvas valsts invest\u012bciju, kuras iemaks\u0101tais kapit\u0101la ieguld\u012bjums \u0161obr\u012bd veido 3,979 miljonus eiro. Stingra pa\u0161u kapit\u0101la b\u0101ze un uzticamie kapit\u0101la pietiekam\u012bbas koeficienti nodro\u0161ina LCKU sp\u0113ju str\u0101d\u0101t atbild\u012bgi un ilgtsp\u0113j\u012bgi.<\/p>\n
Kr\u0101jaizdevumu grupas aizdevumu portfelis ir diversific\u0113ts nozaru griezum\u0101 un ir ar zemu riska koncentr\u0101cijas l\u012bmeni \u2013 visliel\u0101kais kred\u012bts, kas izsniegts vienam aiz\u0146\u0113m\u0113jam, nep\u0101rsniedz 1% no visa portfe\u013ca v\u0113rt\u012bbas. Kav\u0113tu kred\u012btu (vair\u0101k nek\u0101 60 dienas) \u012bpatsvars joproj\u0101m ir zems \u2013 1,95% LCKU un 3,73% LKU grup\u0101. Aizdevumu izsnieg\u0161an\u0101 LCKU ar\u012b turpm\u0101k akt\u012bvi sadarbojas ar \u0101rvalstu partneriem, lai palielin\u0101tu kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbu iesp\u0113jas: kr\u0101jaizdevu sabiedr\u012bbas var izsniegt aizdevumus, kam ir Eiropas Invest\u012bciju fonda (EIF) garantija saska\u0146\u0101 ar EaSI garantiju instrumentu. Lai stiprin\u0101tu LKU grupas kapit\u0101lu, LCKU ir piesaist\u012bjusi subordin\u0113tus aizdevumus no starptautiskajiem fondiem Eiropas Invest\u012bciju fonda (EIF) un “Helenos” 7,4 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Turkl\u0101t LCKU ir sa\u0146\u0113musi 4 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Padomes Att\u012bst\u012bbas bankas.<\/p>\n
Subordin\u0113t\u0101s oblig\u0101cijas tiek klasific\u0113tas k\u0101 2. l\u012bme\u0146a kapit\u0101ls (Tier 2 capital); to tur\u0113t\u0101ju pras\u012bbas tiek apmierin\u0101tas p\u0113c citu kreditoru pras\u012bb\u0101m. P\u0113c Lietuvas Bankas apstiprin\u0101juma LCKU var\u0113s atpirkt subordin\u0113t\u0101s oblig\u0101cijas p\u0113c pieciem gadiem.<\/p>\n
Minim\u0101l\u0101 invest\u012bcija ir 1000 eiro. Oblig\u0101cijas var ieg\u0101d\u0101ties ikviens, kam ir nosl\u0113gts invest\u012bciju pakalpojumu l\u012bgums ar bank\u0101m vai brokeru sabiedr\u012bb\u0101m, kas darbojas Baltijas valst\u012bs.<\/p>\n
K\u0101 ieguld\u012bt?<\/p>\n
Lai iesniegtu ieguld\u012bjumu r\u012bkojumu (vai veiktu to, izmantojot bankas interneta pa\u0161apkalpo\u0161an\u0101s sist\u0113mu), jums j\u0101sazin\u0101s ar to finan\u0161u brokeru uz\u0146\u0113mumu vai banku, kas apkalpo j\u016bsu v\u0113rtspap\u012bru kontu.<\/p>\n