Lietuvas sabiedrisk\u0101 medija LRT darbinieki protest\u0113 pret politi\u0137u m\u0113\u0123in\u0101jumiem ietekm\u0113t raidsabiedr\u012bbas darbu. Runa ir par izmai\u0146\u0101m likum\u0101, kas atvieglo LRT \u0123ener\u0101ldirektora atlai\u0161anu, samazinot tam nepiecie\u0161amo padomes locek\u013cu balsu skaitu. Iepriek\u0161 ar\u012b tika veikts medija audits, bet tagad t\u0101 bud\u017eets ir iesald\u0113ts. Latvijas Radio raid\u012bjums “Mediju anatomija” skaidro, kas notiek kaimi\u0146valsts sabiedriskaj\u0101 medij\u0101 un\u00a0cik pamatotas ir ba\u017eas par politi\u0137u uzbrukumu mediju br\u012bv\u012bbai.<\/p>\n
Klusums \u0113ter\u0101. Pret ko iebilst Lietuvas Sabiedrisk\u0101 medija redakcija?<\/p>\n
Str\u012bd\u012bgo likuma groz\u012bjumu iesniedz\u0113js ir viena no vald\u012bbas partij\u0101m \u2013 populistisk\u0101 “Nemunas r\u012btausma”. T\u0101 bija pavasar\u012b veikt\u0101 audita iniciatore, un partijas p\u0101rst\u0101vji bie\u017ei kritiz\u0113 sabiedrisko mediju, p\u0101rmetot tam ar\u012b viedok\u013cu da\u017e\u0101d\u012bbas tr\u016bkumu.<\/p>\n
LRT darbinieki ir s\u0101ku\u0161i ned\u0113\u013cu ilgu protestu ar klusuma br\u012b\u017eiem \u0113ter\u0101, lai v\u0113rstu uzman\u012bbu uz jau ilgsto\u0161ajiem uzbrukumiem medijam.<\/p>\n
LRT: Tas vairs nav st\u0101sts par vienu cilv\u0113ku un \u0123ener\u0101ldirektoru<\/a><\/p>\n “\u0160obr\u012bd m\u0113s uzskat\u0101m, ka tas vairs nav st\u0101sts par vienu cilv\u0113ku un \u0123ener\u0101ldirektoru. Tas ir par sabiedrisko mediju un m\u016bsu \u2013\u00a0manis un manu kol\u0113\u0123u \u2013\u00a0sp\u0113ju str\u0101d\u0101t br\u012bvi, b\u016bt neatkar\u012bgiem \u017eurn\u0101listiem, jo m\u0113s redzam iniciat\u012bvas un idejas, kas b\u016bt\u012bb\u0101 palielin\u0101tu politisko ietekmi sabiedriskaj\u0101 medij\u0101,” skaidro LRT galven\u0101 redaktora vietniece Aleksandra Ketleriene. “Un m\u0113s dom\u0101jam, ka Ung\u0101rija, Polija, Slov\u0101kija par\u0101d\u012bja, uz kurieni tas ved. T\u0101p\u0113c uzskat\u0101m, ka \u0161obr\u012bd mums ir \u013coti nopietni draudi v\u0101rda br\u012bv\u012bbai Lietuv\u0101.”<\/p>\n Pras\u012bta, vai spiediens pret LRT n\u0101k nevis no vienas, bet pat vair\u0101k\u0101m politiskaj\u0101m partij\u0101m, Ketleriene s\u0101k, skaidrojot to, k\u0101 darbojas Lietuvas sabiedrisk\u0101 medija p\u0101rvald\u012bba:<\/p>\n “Mums sabiedriskaj\u0101 medij\u0101 ir padome, ko veido 12 cilv\u0113ki, un asto\u0146us no tiem dele\u0123\u0113 politi\u0137i. \u010cetrus dele\u0123\u0113 prezidents, bet divus \u2013\u00a0iepriek\u0161\u0113j\u0101 vald\u012bba un iepriek\u0161\u0113j\u0101 opoz\u012bcija. T\u0101p\u0113c m\u0113s dom\u0101jam, ka pa\u0161reiz\u0113jai vald\u012bbai un prezidentam ir kop\u012bgas intereses ieg\u016bt liel\u0101ku politisku ietekmi sabiedriskaj\u0101 medij\u0101.”<\/p>\n LRT iepriek\u0161 kritiz\u0113ts par objektivit\u0101tes tr\u016bkumu un da\u017e\u0101du viedok\u013cu neatspogu\u013co\u0161anu. Da\u013c\u0113ji kritika tie\u0161\u0101m n\u0101k no re\u0101liem cilv\u0113kiem, nevis tikai politi\u0137iem, atz\u012bst\u00a0LRT galven\u0101 redaktora vietniece.<\/p>\n “Bet m\u0113s ta\u010du joproj\u0101m esam demokr\u0101tiska valsts. Tas ir piln\u012bgi norm\u0101li, ka k\u0101dam kaut kas pat\u012bk un k\u0101dam nepat\u012bk,” vi\u0146a turpina. “Es neredzu probl\u0113mu taj\u0101, ka cilv\u0113ki saka, piem\u0113ram: “Man nepat\u012bk tonis” vai “Man \u0161\u0137iet, ka j\u016bs esat neobjekt\u012bvi.” Bet jau vair\u0101k nek\u0101 gadu \u2013\u00a0es pat teiktu, kop\u0161 Covid-19 laika \u2013\u00a0m\u0113s redzam, ka da\u017ei politi\u0137i vienk\u0101r\u0161i izmanto sabiedrisko mediju k\u0101 m\u0113r\u0137i, lai saviem atbalst\u012bt\u0101jiem par\u0101d\u012btu: “L\u016bk, vi\u0146i ir pie visa vain\u012bgi.” Vi\u0146i akt\u012bvi izplata \u0161o narat\u012bvu, sevi\u0161\u0137i pirms v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m, kas mums bija pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101. \u0160\u012b vald\u012bba str\u0101d\u0101 tikai gadu.”<\/p>\n Soci\u0101lajos t\u012bklos kritiku pret LRT pal\u012bdz izplat\u012bt boti un tro\u013c\u013ci<\/a><\/p>\n Ar\u012b soci\u0101lajos t\u012bklos nov\u0113rojama milz\u012bga\u00a0botu un tro\u013c\u013cu armiju darb\u012bba. LRT tam pat ir pier\u0101d\u012bjumi.<\/p>\n “Piem\u0113ram, viet\u0113j\u0101s zi\u0146u lap\u0101s ar maz sekot\u0101jiem un niec\u012bgu koment\u0101ru skaitu, tikl\u012bdz tiek public\u0113ts kaut kas par sabiedrisko mediju, p\u0113k\u0161\u0146i par\u0101d\u0101s simti un t\u016bksto\u0161i kritisku koment\u0101ru,” st\u0101sta\u00a0Ketleriene.<\/p>\n<\/blockquote>\n “T\u0101p\u0113c es dom\u0101ju, ka t\u0101 ir kombin\u0101cija \u2013\u00a0cilv\u0113ki, kuri vienk\u0101r\u0161i ir neapmierin\u0101ti (un tas ir norm\u0101li), politi\u0137i ar sav\u0101m interes\u0113m un tro\u013c\u013cu\/botu armijas, kas pal\u012bdz izplat\u012bt vienu un to pa\u0161u narat\u012bvu, tikai no da\u017e\u0101diem le\u0146\u0137iem,” skaidro LRT p\u0101rst\u0101ve.<\/p>\n Un narat\u012bvs vienm\u0113r ir viens un tas pats \u2013\u00a0ka LRT str\u0101d\u0101\u00a0vienai partijai, kas tagad ir opoz\u012bcij\u0101. Ketleriene pau\u017e, ka pat redz\u0113jusi viltus zi\u0146as, kur\u0101s apgalvots, ka \u017eurn\u0101listi ir \u0161\u012bs partijas biedri:<\/p>\n “Kas ir piln\u012bgas mu\u013c\u0137\u012bbas. Un, kad tu prasi pier\u0101d\u012bjumus, protams, to nav. T\u0101p\u0113c \u0161obr\u012bd ir \u013coti gr\u016bti saprast, no kurienes kas n\u0101k.”<\/p>\n LRT galven\u0101 redaktora vietniece:\u00a0\u017durn\u0101listus grib apklusin\u0101t, jo vi\u0146i nav \u0113rti<\/a><\/p>\n Lietuv\u0101 ir j\u016btama v\u0113lme \u2013\u00a0t\u0101pat k\u0101 daudzviet citur pasaul\u0113 \u2013\u00a0ietekm\u0113t mediju br\u012bv\u012bbu un pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas izpausmes. Tam piekr\u012bt ar\u012b LRT p\u0101rst\u0101ve:<\/p>\n “Vi\u0146i [politi\u0137i] saprot, ka sabiedriskajam medijam ir ietekme uz sabiedr\u012bbu. Mums ir pier\u0101d\u012bjumi \u2013\u00a0ja notiek kas svar\u012bgs, piem\u0113ram, Covid-19 vai kar\u0161 Ukrain\u0101, cilv\u0113ki p\u0101rsl\u0113dz uz sabiedrisko mediju, jo zina, ka tur atrad\u012bs uzticamu un aktu\u0101lu inform\u0101ciju visos m\u016bsu kan\u0101los. T\u0101p\u0113c daudzi politi\u0137i \u2013\u00a0ne visi, bet daudzi \u2013 v\u0113las kontrol\u0113t narat\u012bvu, lai b\u016btu vi\u0146iem loj\u0101li cilv\u0113ki, kas to izplat\u012btu. Es to vairs nevaru saukt par \u017eurn\u0101listiku. Cilv\u0113ki, kas str\u0101d\u0101 vald\u012bbas interes\u0113s, nav \u017eurn\u0101listi \u2013\u00a0tie ir sabiedrisko attiec\u012bbu speci\u0101listi vai pat propagandisti, k\u0101 tas notiek da\u017e\u0101s valst\u012bs. T\u0101p\u0113c, j\u0101 \u2013\u00a0<\/p>\n vi\u0146u m\u0113r\u0137is ir apklusin\u0101t \u012bstu \u017eurn\u0101listiku, jo m\u0113s esam ne\u0113rti. Mums ir daudz rakstu un TV si\u017eetu par korupciju un cit\u0101m probl\u0113m\u0101m valst\u012b \u2013\u00a0tas ir m\u016bsu darbs. Un daudziem politi\u0137iem tas, protams, nepat\u012bk.”<\/p>\n<\/blockquote>\n Politologs: Sabiedrisk\u0101 medija audit\u0101 atkl\u0101ja sist\u0113miskas k\u013c\u016bdas<\/a><\/p>\n Lietuvas Valsts rev\u012bzijas birojs audit\u0101 konstat\u0113ja, ka LRT savas finanses p\u0101rvalda caursp\u012bd\u012bgi un efekt\u012bvi, lai gan atsevi\u0161\u0137as proced\u016bras ir j\u0101uzlabo. Politologs, Kau\u0146as Tehnolo\u0123iju universit\u0101tes Soci\u0101lo, humanit\u0101ro un m\u0101kslas zin\u0101t\u0146u fakult\u0101tes lektors\u00a0V\u012btauts Valentinavi\u010ds iebilst, ka audita rezult\u0101ti nav tik nevain\u012bgi, k\u0101 pirmaj\u0101 acu uzmetien\u0101 var\u0113tu \u0161\u0137ist.<\/p>\n “Ir divas poz\u012bcijas. Pirm\u0101 saka, ka tas ir politiskais spiediens, bet otr\u0101 poz\u012bcija ir, ka tas ir izpilddirektores r\u012bc\u012bbas un Valsts kontroles rev\u012bzijas rezult\u0101ts, kas bija pirm\u0101 rev\u012bzija 15 gadu laik\u0101,” vi\u0146\u0161 st\u0101sta. “Un tas ir svar\u012bgs fakts, jo vi\u0146a pat cent\u0101s pan\u0101kt, lai \u0161\u012b rev\u012bzija nenotiktu. Tas ir \u013coti svar\u012bgi \u2013\u00a0vi\u0146a dar\u012bja daudz, lai rev\u012bzija netiktu veikta, un, kad beidzot rev\u012bzija notika un tika public\u0113ti t\u0101s rezult\u0101ti, da\u013ca cilv\u0113ku bija \u0161ok\u0113ti. Citi teica, ka tas nav nopietni, ka rev\u012bzija tikai par\u0101da k\u013c\u016bdas, kuras direktore var\u0113tu izlabot. Bet<\/p>\n es, cilv\u0113ks, kur\u0161 desmit gadus str\u0101d\u0101jis parlamenta ombuda iest\u0101d\u0113 un vad\u012bjis departamentu, kas uzrauga instit\u016bcijas, zinu p\u0113c savas pieredzes, ka t\u0101s nav vienk\u0101r\u0161as k\u013c\u016bdas, bet gan sistem\u0101tiskas probl\u0113mas.<\/p>\n<\/blockquote>\n Es pat publiski savos soci\u0101lajos t\u012bklos public\u0113ju sarakstu ar 13 sistem\u0101tisk\u0101m probl\u0113m\u0101m, kuru d\u0113\u013c Sabiedrisk\u0101 medija padomei pat \u0161obr\u012bd b\u016btu pamats atst\u0101din\u0101t direktori. T\u0101tad tas nav tik vienk\u0101r\u0161i, k\u0101 m\u0113\u0123ina pasniegt \u017eurn\u0101listi vai pats sabiedriskais medijs.”<\/p>\n Eksperts: Sabiedriskais medijs p\u0101r\u0101k stipri ierobe\u017eo otras puses iesp\u0113ju izteikties<\/a><\/p>\n Valentinavi\u010ds ar\u012b pau\u017e, ka vi\u0146u satrauc, k\u0101 viss att\u012bst\u0101s. Vi\u0146apr\u0101t, pa\u0161laik sabiedriskais medijs un \u017eurn\u0101listi izmanto platformu, lai izplat\u012btu protestu v\u0113st\u012bjumu, bet otrai pusei iesp\u0113ja run\u0101t ir stipri ierobe\u017eota. Un nevar pan\u0101kt vienl\u012bdz\u012bgu auditoriju, lai abas puses var\u0113tu izkl\u0101st\u012bt probl\u0113mas un iesp\u0113jamos risin\u0101jumus.<\/p>\n “Vispirms gribu atg\u0101din\u0101t klaus\u012bt\u0101jiem, ka Lietuv\u0101 ir \u012bpa\u0161s likums par sabiedrisk\u0101 medija finans\u0113\u0161anu. M\u0113s visi \u2013\u00a0gribam vai negribam \u2013\u00a0finans\u0113jam sabiedrisko mediju. Tas noz\u012bm\u0113: pat ja mani neinteres\u0113 sabiedriskais medijs, man par to j\u0101maks\u0101,” st\u0101sta Valentinavi\u010ds. “T\u0101p\u0113c sabiedr\u012bbai ir piln\u012bgas ties\u012bbas interes\u0113ties, kas tur notiek, jo neviens negrib finans\u0113t iest\u0101di, kur\u0101 ir p\u0101rk\u0101pumi vai slikta p\u0101rvald\u012bba. Turkl\u0101t sabiedriskajam medijam naudas netr\u016bkst; rev\u012bzij\u0101 pat konstat\u0113ts, ka ir uzkr\u0101jumi. Ir daudz probl\u0113mu, kuras j\u0101atrisina. Izpilddirektore saka: “Es varu to atrisin\u0101t.” Ta\u010du j\u0101atceras, ka rev\u012bzijas m\u0113r\u0137is nav tikai atkl\u0101t probl\u0113mas, bet ar\u012b noskaidrot, kur\u0161 ir atbild\u012bgs, un nodro\u0161in\u0101t atbild\u012bbu. Tas ir valsts rev\u012bzijas pamatuzdevums \u2013\u00a0to var atrast jebkuras valsts kontroles dokumentos.”<\/p>\n Uz jaut\u0101jumu, vai vi\u0146am ir ba\u017eas par politisko spiedienu uz sabiedrisko mediju,\u00a0Valentinavi\u010ds atbild:<\/p>\n “Vispirms j\u0101saka, ka j\u0101apzin\u0101s, kur\u0161 iesniedzis priek\u0161likumu, un tas var satraukt. Bet k\u0101 politologs es vienm\u0113r saku: parlamentam k\u0101 demokr\u0101tiskai instit\u016bcijai ir ties\u012bbas aptur\u0113t priek\u0161likumu, ja tas ir prettiesisks vai neatbilst demokr\u0101tijas principiem.<\/p>\n Manupr\u0101t, ja \u0161ie groz\u012bjumi tiks kori\u0123\u0113ti atbilsto\u0161i Konstit\u016bcijai un Eiropas Savien\u012bbas norm\u0101m, tie var\u0113tu tikt pie\u0146emti un nerad\u012bt probl\u0113mas.”<\/p>\n<\/blockquote>\n Vienlaikus, vi\u0146apr\u0101t, probl\u0113ma ir taj\u0101, k\u0101 sabiedriskais medijs to ir ielicis noteikt\u0101 r\u0101m\u012b, un \u0161\u012b versija jau ir aizg\u0101jusi gan Lietuvas, gan Eiropas pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos k\u0101 “politisks uzbrukums” \u0161im medijam, kaut ar\u012b paties\u012bb\u0101 nekas v\u0113l nav noticis \u2013 \u0161is ir tikai pirmais likumdo\u0161anas posms:<\/p>\n “Priek\u0161likumu v\u0113l izskat\u012bs divas parlamenta komisijas. Ar\u012b es varu iesniegt t\u0101m savu ekspert\u012bzi. Visi viedok\u013ci tiks uzklaus\u012bti. Kult\u016bras ministre ir teikusi, ka projekts tiks kori\u0123\u0113ts atbilsto\u0161i likumiem un Konstit\u016bcijai.\u00a0Protams, protest\u0113t ir at\u013cauts \u2013\u00a0tas nav apstr\u012bdams. Kas nav norm\u0101li \u2013\u00a0ka pret\u0113j\u0101s puses viedoklis netiek sadzird\u0113ts sabiedriskaj\u0101 medij\u0101.”<\/p>\n T\u0101pat v\u0113l viena probl\u0113ma esot t\u0101, ka\u00a0izpilddirektore publiski apvainoja pat sabiedrisk\u0101 medija padomi \u2013\u00a0augst\u0101ko instit\u016bciju, kas iec\u0113la vi\u0146u amat\u0101.\u00a0Izpilddirektore apgalvojusi, ka t\u0101 it k\u0101 ar\u012b esot ieinteres\u0113ta “p\u0101r\u0146emt” sabiedrisko mediju, pau\u017e\u00a0Valentinavi\u010ds:<\/p>\n “Tas viss izskat\u0101s p\u0113c intere\u0161u konflikta. K\u0101 jau rakst\u012bju vien\u0101 sav\u0101 rakst\u0101 \u2013\u00a0aiz sabiedrisk\u0101 medija direktores st\u0101v da\u017e\u0101das intereses. Rev\u012bzija par\u0101d\u012bja, ka liela da\u013ca iepirkumu veikta bez konkursa. Ko tas noz\u012bm\u0113? Tas noz\u012bm\u0113, ka noteiktas intere\u0161u grupas var\u0113ja vienk\u0101r\u0161i tikt pie l\u012bgumiem un tad ra\u017eot saturu sabiedrisk\u0101 medija v\u0101rd\u0101. Un direktore aizst\u0101v \u0161\u012bs intereses \u2013\u00a0ar\u012b t\u0101s, kas ir aiz vi\u0146as.”<\/p>\n Vi\u013c\u0146as Universit\u0101tes profesors saskata politisku v\u0113r\u0161anos pret LRT<\/a><\/p>\n Politologs un Vi\u013c\u0146as Universit\u0101tes profesors Ram\u016bns Vilpi\u0161ausks notieko\u0161aj\u0101 tom\u0113r saskata politisku v\u0113r\u0161anos pret sabiedrisko mediju.<\/p>\n “Protams, parlamenta deput\u0101tiem ir ties\u012bbas izv\u0113rt\u0113t, k\u0101 sabiedriskais medijs izmanto nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu. Ta\u010du politiskais konteksts ir t\u0101ds, ka anal\u012bti\u0137u un opoz\u012bcijas deput\u0101tu vid\u016b ir diezgan daudz aizdomu, ka valdo\u0161\u0101 koal\u012bcija, \u012bpa\u0161i viena t\u0101s partija \u2013\u00a0“Nemunas R\u012btausma” \u2013\u00a0un t\u0101s l\u012bderis, \u012bsteno politisku pl\u0101nu, lai m\u0113\u0123in\u0101tu nomain\u012bt Lietuvas sabiedrisk\u0101 medija \u0123ener\u0101ldirektoru un ietekm\u0113t to, kas tiek p\u0101rraid\u012bts \u2013\u00a0programmu saturu, kas bie\u017ei ir kritisks pret valdo\u0161aj\u0101m partij\u0101m un politi\u0137iem, un ar\u012b, piem\u0113ram, Lietuvas prezidentu, k\u0101 tam ar\u012b, manupr\u0101t, vajadz\u0113tu b\u016bt.”<\/p>\n K\u0101 konflikts atrisin\u0101sies, \u0161obr\u012bd prognoz\u0113t ir gr\u016bti. Tom\u0113r sp\u0113ku sam\u0113rs parlament\u0101 un vald\u012bb\u0101 liek ap\u0161aub\u012bt, ka ir gaid\u0101ms viegls kompromiss.<\/p>\n<\/blockquote>\n “Tas atkar\u012bgs no t\u0101, vai soci\u0101ldemokr\u0101ti atbalst\u012bs “Nemunas r\u012btausmas” priek\u0161likumus main\u012bt k\u0101rt\u012bbu, k\u0101 padome iev\u0113l sabiedrisk\u0101 medija \u0123ener\u0101ldirektoru, un citus t\u0101s ierosin\u0101jumus. Tas liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir atkar\u012bgs tie\u0161i no soci\u0101ldemokr\u0101tiem, jo vi\u0146i ir liel\u0101k\u0101 partija pa\u0161reiz\u0113j\u0101 koal\u012bcij\u0101,” pau\u017e\u00a0Vilpi\u0161ausks. “Vi\u0146i pa\u0161i uzaicin\u0101ja \u0145emunas r\u012btausmu” pievienoties vald\u012bbai, zinot par t\u0101s diezgan pretrun\u012bgajiem priek\u0161likumiem ne tikai attiec\u012bb\u0101 uz sabiedrisko mediju, bet ar\u012b uz cit\u0101m instit\u016bcij\u0101m, kas ir svar\u012bgas tiesiskumam un liber\u0101l\u0101s demokr\u0101tijas kvalit\u0101tei \u2013\u00a0piem\u0113ram, Konstitucion\u0101lo tiesu.”<\/p>\n Politologs\u00a0atz\u012bm\u0113 \u2013 \u0161obr\u012bd nav \u012bsti skaidrs, k\u0101da ir soci\u0101ldemokr\u0101tu poz\u012bcija. Ta\u010du daudzi anal\u012bti\u0137i dom\u0101, ka soci\u0101ldemokr\u0101ti tiek faktiski piespiesti, lai ieg\u016btu atbalstu n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetam, kas tagad tiek apspriests un par kuru dr\u012bzum\u0101 balsos parlament\u0101.\u00a0<\/p>\n “Bija iesp\u0113jamas ar\u012b citas koal\u012bcijas ar soci\u0101ldemokr\u0101tiem, piem\u0113ram, kop\u0101 ar Zemnieku un za\u013co savien\u012bbu un Demokr\u0101tu savien\u012bbu. Tad b\u016btu pietiekami mand\u0101tu vair\u0101kumam,” skaidro Vilpi\u0161ausks. “Tas b\u016btu \u013coti neliels vair\u0101kums, j\u0101 \u2013\u00a0bet iesp\u0113ja past\u0101v\u0113ja. Tom\u0113r soci\u0101ldemokr\u0101ti jau pag\u0101ju\u0161\u0101 gada beig\u0101s, s\u0101kot koal\u012bcijas veido\u0161anu, nol\u0113ma uzaicin\u0101t “Nemunas r\u012btausmu”, k\u0101 publiski tika skaidrots \u2013\u00a0lai b\u016btu “\u0113rts” vair\u0101kums parlament\u0101.”<\/p>\n Politologs turpina, ka bija gan skaidrs \u2013 \u0161is b\u016bs sare\u017e\u0123\u012bts partneris, jo daudzi vi\u0146u priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu sol\u012bjumi bija t\u012bri populistiski, uzbr\u016bkot t\u0101 d\u0113v\u0113taj\u0101m “sist\u0113miskaj\u0101m” partij\u0101m, \u012bpa\u0161i konservat\u012bvajiem, un kritiz\u0113jot da\u017e\u0101das instit\u016bcijas, tostarp medijus:<\/p>\n “Un t\u0101di vi\u0146i ir biju\u0161i visu \u0161o laiku. Ta\u010du soci\u0101ldemokr\u0101ti diezgan kategoriski atsak\u0101s pat apsv\u0113rt citas koal\u012bcijas, \u012bpa\u0161i sadarboties ar konservat\u012bvajiem, kas \u0161obr\u012bd ir liel\u0101k\u0101 opoz\u012bcijas partija.”<\/p>\n Tas, vi\u0146apr\u0101t, novedis pie \u0161odienas situ\u0101cijas, kur partija izvirza \u013coti pretrun\u012bgus priek\u0161likumus, bet soci\u0101ldemokr\u0101ti pret tiem ir \u013coti piesardz\u012bgi. Un bie\u017ei pat nav skaidrs, k\u0101ds ir vi\u0146u viedoklis. L\u012bdz ar to vi\u0146i uz\u0146emas da\u013cu atbild\u012bbas par koal\u012bcijas l\u0113mumiem.<\/p>\n Politologs ar\u012b izvair\u012bgi koment\u0113 \u0161\u012bs situ\u0101cijas atrisin\u0101jumu.\u00a0Ja \u017eurn\u0101listu protesti un vi\u0146u atbalst\u012bt\u0101ju spiediens p\u0101rliecin\u0101s koal\u012bciju\u00a0\u2013\u00a0\u012bpa\u0161i soci\u0101ldemokr\u0101tus \u2013\u00a0neatbalst\u012bt “Nemunas r\u012btausmas” priek\u0161likumus, tas b\u016btu p\u0101rsteigums:<\/p>\n “Daudzi politi\u0137i \u2013\u00a0ar\u012b sist\u0113miskie \u2013\u00a0nav saj\u016bsm\u0101, ja vi\u0146us kritiz\u0113 \u017eurn\u0101listi. Un,\u00a0pat\u00a0ja publiski vi\u0146i run\u0101 par neatkar\u012bgu mediju noz\u012bmi, priv\u0101ti vi\u0146i to uztver daudz maz\u0101k aizraut\u012bgi.\u00a0Es dom\u0101ju, ka soci\u0101ldemokr\u0101ti nogaid\u012bs, k\u0101 turpin\u0101s sabiedrisk\u0101 diskusija. Vi\u0146i vispirms grib\u0113s pie\u0146emt n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu. Ja tas izdosies, vi\u0146i jut\u012bsies stipr\u0101k\u0101 poz\u012bcij\u0101 sarun\u0101s ar “Nemunas r\u012btausmu”.”<\/p>\n Politologs: Neatkar\u012bgi no likuma groz\u012bjumiem\u00a0konflikts turpin\u0101sies<\/a><\/p>\n Ta\u010du, vi\u0146apr\u0101t,\u00a0neatkar\u012bgi no t\u0101, kas notiks ar \u0161iem likuma groz\u012bjumiem par sabiedrisko mediju, konflikts turpin\u0101sies.<\/p>\n “Da\u017eiem deput\u0101tiem \u0161\u012b t\u0113ma ir \u013coti \u0113rta \u2013\u00a0t\u0101 pal\u012bdz notur\u0113t atbalst\u012bt\u0101ju uzman\u012bbu, uztur\u0113t publisku str\u012bdu. Vi\u0146i no t\u0101 ieg\u016bst redzam\u012bbu. Daudzi vi\u0146u atbalst\u012bt\u0101ji uzskata, ka sabiedriskais medijs ir “elite”, kas esot tendencioza pret alternat\u012bviem viedok\u013ciem. Vi\u0146i nepie\u0146em domu, ka viedok\u013ciem j\u0101b\u016bt faktos balst\u012btiem,” uzskata\u00a0Vilpi\u0161ausks.<\/p>\n T\u0101 ir sava veida kult\u016bras konfront\u0101cija, piebilst politologs. L\u012bdz\u012bga tai, kas redzama daudz\u0101s Rietumu valst\u012bs.<\/p>\n<\/blockquote>\n “Lai gan Lietuv\u0101 t\u0101 joproj\u0101m ir maz\u0101k ietekm\u012bga nek\u0101, piem\u0113ram, da\u017e\u0101s cit\u0101s Eiropas valst\u012bs, kur populisti jau ir main\u012bju\u0161i sp\u0113les noteikumus \u2013\u00a0ierobe\u017eoju\u0161i mediju neatkar\u012bbu, tiesu neatkar\u012bbu un citu instit\u016bciju darb\u012bbu, kas kalpo k\u0101 l\u012bdzsvara meh\u0101nisms.\u00a0\u0160\u0101di riski past\u0101v, ta\u010du tie nav tik lieli, k\u0101, piem\u0113ram, Ung\u0101rij\u0101 vai cit\u0101s valst\u012bs, kur demokr\u0101tijas atk\u0101p\u0161an\u0101s ir ac\u012bmredzama,” vi\u0146\u0161 turpina.<\/p>\n LRT pa\u0161reiz j\u016bt sabiedr\u012bbas atbalstu<\/a><\/p>\n Pa\u0161reiz, atbalstot LRT, daudzi darbinieki protest\u0113. Turkl\u0101t atbalstu sabiedriskais medijs j\u016bt ar\u012b no \u0101rpuses, atzina\u00a0LRT galven\u0101 redaktora vietniece Aleksandra Ketleriene:<\/p>\n “Pirms stundas m\u016bsu protestu publiski atbalst\u012bja [Lietuvas] bijus\u012b prezidente\u00a0Da\u013ca Gr\u012bbauskaite. Tas bija \u013coti noz\u012bm\u012bgs atbalsts, jo l\u012bdz \u0161im vi\u0146a bija diezgan neitr\u0101la. Bet kopum\u0101 pateikt ir gr\u016bti. Redz\u0113sim n\u0101kamned\u0113\u013c \u2013\u00a0mums b\u016bs protests pie parlamenta. Daudzi saka, ka n\u0101k\u0161ot, bet, protams, to nevar zin\u0101t, l\u012bdz tas nenotiek.”<\/p>\n Ketleriene ar\u012b dal\u0101s ar k\u0101du person\u012bgu st\u0101stu:<\/p>\n “Man ir draugs, kur\u0161 str\u0101d\u0101 Klaip\u0113d\u0101, pie j\u016bras \u2013\u00a0otr\u0101 Lietuvas pus\u0113. Vi\u0146\u0161 ir \u0101rsts. Un vi\u0146\u0161 man teica: “Es b\u016b\u0161u taj\u0101 dien\u0101 Vi\u013c\u0146\u0101 un atn\u0101k\u0161u uz protestu.” Es redzu, ka daudzi cilv\u0113ki, kas gadiem ilgi nav grib\u0113ju\u0161i iesaist\u012bties politik\u0101 vai publiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113, tagad saka: “Pietiek. Es n\u0101k\u0161u.” T\u0101p\u0113c redz\u0113sim n\u0101kamned\u0113\u013c. Ta\u010du priv\u0101ti atbalstu m\u0113s redzam \u2013\u00a0bet ar\u012b uzbrukumus. Person\u012bgus uzbrukumus. Ir m\u0113\u0123in\u0101jumi m\u016bs iebied\u0113t. T\u0101tad zi\u0146as n\u0101k no ab\u0101m pus\u0113m.”<\/p>\n\n
\n
\n
\n
\n
\n