{"id":67394,"date":"2025-12-06T20:36:14","date_gmt":"2025-12-06T20:36:14","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/67394\/"},"modified":"2025-12-06T20:36:14","modified_gmt":"2025-12-06T20:36:14","slug":"nepieejama-veselibas-aprupe-valstij-ik-gadu-nes-miljarda-eiro-zaudejumus-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/67394\/","title":{"rendered":"Nepieejama vesel\u012bbas apr\u016bpe valstij ik gadu nes miljarda eiro zaud\u0113jumus \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>Ilgsto\u0161\u0101 gaid\u012b\u0161ana, lai sa\u0146emtu valsts apmaks\u0101tu pakalpojumu, rada nopietnas sekas. Nesagaidot savlaic\u012bgu \u0101rst\u0113\u0161anu un izmekl\u0113jumus, tas ietekm\u0113 ar\u012b m\u016b\u017ea ilgumu un var veicin\u0101t priek\u0161laic\u012bgu mirst\u012bbu. Un nepieejama vesel\u012bbas apr\u016bpe valstij ik gadu nes miljarda eiro zaud\u0113jumus un tas nemain\u012bsies, ja vesel\u012bbas apr\u016bpi turpin\u0101s uzskat\u012bt par t\u0113ri\u0146iem, nevis ieguld\u012bjumiem.<\/p>\n<p><a id=\"1\" name=\"1\"\/>Paredzamais m\u016b\u017ea ilgums Latvij\u0101 \u2013 viens no zem\u0101kajiem ES<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">OECD anal\u012bz\u0113 secin\u0101ts, ka Latvij\u0101 vid\u0113jais paredzamais m\u016b\u017ea ilgums ir viens no zem\u0101kajiem Eiropas Savien\u012bb\u0101 \u2013 tas ir par pieciem gadiem maz\u0101ks nek\u0101 vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Latvij\u0101 vid\u0113jais m\u016b\u017ea garums ir gandr\u012bz 75 gadi, kam\u0113r Eiropas Savien\u012bb\u0101 \u2013 \u00a080 gadi. Visilg\u0101kais tas ir Sp\u0101nij\u0101 \u2013 83 gadi. Zem\u0101kais \u2013 Bulg\u0101rij\u0101 ar 74 gadiem.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/s6qg.jpg\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Ar\u012b vesel\u012bgais m\u016b\u017ea ilgums 65 gadu vecum\u0101 ir zem\u0101kais Eiropas Savien\u012bb\u0101. Aptuveni piekt\u0101 da\u013ca Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ir 65 gadus veci vai vec\u0101ki.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Prognoz\u0113ts, ka l\u012bdz 2050. gadam jau vair\u0101k nek\u0101 tre\u0161\u0101 da\u013ca b\u016bs \u0161aj\u0101 vecum\u0101. Ta\u010du atbilst\u012bgi pa\u0161reiz\u0113jiem datiem paredzams, ka v\u012brie\u0161i 65 gadu vecum\u0101 vid\u0113ji nodz\u012bvos v\u0113l 14 gadus, bet sievietes \u2013 19. Abi \u0161ie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir zem\u0101ki par Eiropas Savien\u012bbas vid\u0113jiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/s6qh.jpg\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Savuk\u0101rt nov\u0113r\u0161amie mirst\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji ir virs vid\u0113j\u0101 \u2013 Latvij\u0101 daudz vair\u0101k mirst no profilaktiski un ar \u0101rst\u0113\u0161anu nov\u0113r\u0161amiem c\u0113lo\u0146iem.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">V\u0113l augst\u0101ki r\u0101d\u012bt\u0101ji ir tikai Bulg\u0101rij\u0101, Ung\u0101rij\u0101, Lietuv\u0101 un Rum\u0101nij\u0101. Medic\u012bniski nov\u0113r\u0161am\u0101s mirst\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101js ir 186 n\u0101ves gad\u012bjumi uz 100 000 iedz\u012bvot\u0101ju, kas vair\u0101k nek\u0101 divas reizes p\u0101rsniedz ES vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\u012as\u0101k dz\u012bvojam, un to pa\u0161u \u012bs\u0101ku m\u016b\u017eu ar\u012b nodz\u012bvojam maz\u0101k vesel\u012bgi nek\u0101 citur Eirop\u0101. Un ar to var\u0113tu skaidrot ar\u012b to, k\u0101p\u0113c iepaliekam labkl\u0101j\u012bbas izaugsm\u0113.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">P\u0113t\u012bjumos ir secin\u0101ts, ka vesel\u012bg\u0101ka sabiedr\u012bba ir str\u0101d\u0101t sp\u0113j\u012bg\u0101ka un ra\u017e\u012bg\u0101ka, savuk\u0101rt jo vair\u0101k darba nesp\u0113jas, jo maz\u0101k produktivit\u0101tes.<\/p>\n<p><a id=\"2\" name=\"2\"\/>Anna uz viz\u012bti gaid\u012bja m\u0113ne\u0161iem un \u0161aj\u0101 laik\u0101 nesp\u0113ja pilnv\u0113rt\u012bgi str\u0101d\u0101t<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Sav\u0101 st\u0101st\u0101 Anna bija gatava dal\u012bties anon\u012bmi. \u0160\u012b gada laik\u0101 vi\u0146a divk\u0101rt sask\u0101r\u0101s ar vajadz\u012bbu sa\u0146emt medic\u012bnisku pal\u012bdz\u012bbu. Febru\u0101r\u012b vi\u0146a zaud\u0113ja darbu. P\u0113c tam s\u0101k\u0101s depres\u012bva f\u0101ze, ko apstiprin\u0101ja ar\u012b \u0123imenes \u0101rstes iedotais depresijas tests.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Vispirms Anna m\u0113\u0123in\u0101ja tikt gal\u0101 kop\u0101 ar savu psihoterapeiti, tom\u0113r secin\u0101ja, ka nepiecie\u0161ams doties pie psihiatra. Nol\u0113ma pierakst\u012bties pie valsts apmaks\u0101ta speci\u0101lista, jo maksas viz\u012btes ir d\u0101rgas \u2013 no 70 l\u012bdz 100 eiro \u2013 turkl\u0101t nepiecie\u0161amas regul\u0101ri, un Annai k\u0101 bezdarbniecei \u0161\u0101das naudas nebija.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Kad pie izv\u0113l\u0113t\u0101 psihiatra pien\u0101ca iesp\u0113ja tikt, bija pag\u0101jis pusgads.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Non\u0101kot pie psihiatra \u0161aj\u0101 viz\u012bt\u0113, es n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 tiku nos\u016bt\u012bta uz depresijas kl\u012bniku, uz stacion\u0101ru \u0101rst\u0113\u0161anu. Diem\u017e\u0113l tas bija ievilcies un daudz par t\u0101lu aizvilcies,<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">tam visam bija j\u0101notiek daudz \u0101tr\u0101k. Un es dom\u0101ju, ka es b\u016btu bez \u0161\u012bs kl\u012bnikas lieliski iztikusi,&#8221; sprieda Anna.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Kl\u012bnik\u0101 vi\u0146ai pal\u012bdz\u0113ja un ir k\u013cuvis lab\u0101k. Ta\u010du vasar\u0101 Anna kr\u016bt\u012b sataust\u012bja bumbuli un, t\u0101 k\u0101 vi\u0146ai \u0123imen\u0113 biju\u0161as saslim\u0161anas ar v\u0113zi, vi\u0146a nol\u0113ma nekav\u0113ties ar p\u0101rbaudi.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Apzvan\u012bja iesp\u0113jam\u0101s \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101des un tuv\u0101kie pieraksti par valsts naudu bija p\u0113c 7 m\u0113ne\u0161iem. Ilg\u0101k\u0101 gaid\u012b\u0161ana \u2013 2 gadi.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Anna nol\u0113ma aiziet uz maksas viz\u012bti \u2013 par 70 eiro bija iesp\u0113ja tikt jau p\u0113c trim dien\u0101m. Uz n\u0101kamo viz\u012bti par valsts naudu gan vi\u0146ai paveic\u0101s tikt p\u0113c p\u0101ris m\u0113ne\u0161iem, jo k\u0101ds cits no pieraksta bija atteicies. \u0160aj\u0101 viz\u012bt\u0113 secin\u0101ja, ka bumbulis turpina augt un Anna nok\u013cuva za\u013caj\u0101 koridor\u0101 un \u0101rst\u0113jas.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Man \u0161\u0137iet \u013coti skumji, ka m\u0113s r\u012bkojam kampa\u0146as un rakst\u0101m medijos rakstus par to, ka sievietes neiet pie \u0101rsta. Kaut paties\u012bba ir t\u0101da, ka, lai aizietu p\u0101rbaud\u012bt savu kr\u016bts vesel\u012bbu, pat ja tu esi sa\u0146\u0113mis \u0161o v\u0113stuli un pat ja tev pien\u0101kas t\u0101 valsts vieta, tu jau nevari uz vi\u0146u tr\u0101p\u012bt, tev uz vi\u0146u ir j\u0101gaida m\u0113ne\u0161i,&#8221; pauda Anna.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Anna atz\u012bst, ka \u0161aj\u0101 laik\u0101 nav sp\u0113jusi norm\u0101li str\u0101d\u0101t. Kad ir iesp\u0113ja, piestr\u0101d\u0101 par minim\u0101lo algu, lai gan iepriek\u0161 str\u0101d\u0101ja labi atalgotu darbu un daudz nomaks\u0101ja nodok\u013cos.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Es \u0161o visu laiku neesmu var\u0113jusi pilnv\u0113rt\u012bgi str\u0101d\u0101t, jo \u0161is ment\u0101lais st\u0101voklis noteikti iespaido manas darbasp\u0113jas un ener\u0123ijas un sp\u0113ku,&#8221; atzina Anna.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Es esmu divu mazu b\u0113rnu mamma. Audzinu savus b\u0113rni\u0146us viena, un viena ar\u012b esmu atbild\u012bga par vi\u0146iem. Es nevaru ar \u0161\u0101d\u0101m diagnoz\u0113m uzdro\u0161in\u0101ties risk\u0113t, jo kur\u0161 par\u016bp\u0113sies par maniem b\u0113rniem,&#8221; uzsv\u0113ra Anna.<\/p>\n<p><a id=\"3\" name=\"3\"\/>Nepieejama vesel\u012bbas apr\u016bpe valstij ik gadu nes miljarda eiro zaud\u0113jumus<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">To, ka darba nesp\u0113ja un ielaist\u0101s vesel\u012bbas probl\u0113mas nav tikai pa\u0161a saslimu\u0161\u0101 probl\u0113ma, bet ar\u012b valsts, apliecina p\u0113t\u012bjumi.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\n<p>            <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/s6qi.jpg\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Vesel\u012bgi nodz\u012bvoto gadu un nov\u0113r\u0161amo n\u0101vju skait\u0101 Latvijai ir vieni no slikt\u0101kajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem Eiropas Savien\u012bb\u0101. \u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Apr\u0113\u0137in\u0101ts, ka Latvij\u0101 2023. gad\u0101 tika zaud\u0113ti 73 556 potenci\u0101lie m\u016b\u017ea gadi, kas saist\u012bti ar ekonomiskiem zaud\u0113jumiem 1,36 miljardu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 jeb 3,37 % no valsts iek\u0161zemes kopprodukta.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">\u0160ogad veikt\u0101 analiz\u0113 secin\u0101ts, ka tas ik gadu valstij nes miljarda eiro lielus zaud\u0113jumus.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">&#8220;Vesel\u012bgi nodz\u012bvoti dz\u012bves gadi noz\u012bm\u0113, ka cilv\u0113ks ir akt\u012bvs ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101, biznes\u0101, ikdien\u0101 pienestu naudu sabiedr\u012bbai. T\u0101pat ar\u012b nov\u0113r\u0161amo n\u0101vju skaits ir konkr\u0113ta defin\u012bcija, k\u0101 m\u0113s defin\u0113jam, kas ir nov\u0113r\u0161amas n\u0101ves, Proti, ja ir kaut kas ar valsts aktivit\u0101t\u0113m veicams, lai samazin\u0101tu \u0161o. Un tur mums diem\u017e\u0113l \u0161ie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir kritiski,&#8221; atzina &#8220;Vesel\u012bbas ekonomikas barometrs 2025&#8221; autors, R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes lektors M\u0101rti\u0146\u0161 Vargulis.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Nepiecie\u0161ama dom\u0101\u0161anas mai\u0146a \u2013 vesel\u012bbas apr\u016bpi uzskat\u012bt nevis par t\u0113ri\u0146u, bet gan par ieguld\u012bjumu.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Vesels cilv\u0113ks noz\u012bm\u0113 produktivit\u0101ti, lab\u0101k ieg\u016btu izgl\u012bt\u012bbu, ar\u012b demogr\u0101fijas att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes Sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas instit\u016bta doc\u0113t\u0101js, profesors \u0122irts Bri\u0123is skaidroja, ka &#8220;att\u012bstot cilv\u0113ka kapit\u0101lu, faktiski tiek att\u012bst\u012bta valsts, tiek att\u012bst\u012bta sabiedr\u012bba, tiek att\u012bst\u012bta ekonomika. Par to, ka ir sakars starp ekonomiku, kop\u0113jo ekonomisko labkl\u0101j\u012bbu un vesel\u012bbu, tas ir pier\u0101d\u012bts jau \u013coti stingri ar statistikas datiem.<\/p>\n<blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Jo ir liel\u0101ki ieguld\u012bjumu vesel\u012bb\u0101, jo liel\u0101ka labkl\u0101j\u012bba un otr\u0101di. T\u0101 labkl\u0101j\u012bba ar\u012b \u013cauj vair\u0101k ieguld\u012bt.&#8221;<\/p>\n<\/blockquote>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Bri\u0123is uzskata, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101s probl\u0113mas ar vesel\u012bbas apr\u016bpes pieejam\u012bbu ir sekas ilgsto\u0161ai vesel\u012bbas politikai, kas nemain\u012bsies, ja vesel\u012bbas apr\u016bpi nes\u0101ks uzl\u016bkot k\u0101 ieguld\u012bjumu. Tikm\u0113r Vesel\u012bbas ministrij\u0101 apgalvo, ka ar\u012b Latvij\u0101 \u0161\u0101da dom\u0101\u0161anas mai\u0146a ir s\u0101kusies.<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">KONTEKSTS:<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Gar\u0101s rindas p\u0113c valsts apmaks\u0101t\u0101s viz\u012btes pie \u0101rsta, izmekl\u0113juma vai cita vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojuma ir probl\u0113ma, ar kuru cilv\u0113ki Latvij\u0101 saskaras jau gadiem, un ik gadu\u00a0izskan, ka atkal beigu\u0161as vienas vai citas &#8220;kvotas&#8221;, kas liek pacientiem vai nu gaid\u012bt, vai maks\u0101t pa\u0161iem. \u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0cm; margin-right:0cm\">Latvij\u0101 ir vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumi, uz kuriem atsevi\u0161\u0137\u0101s medic\u012bnas iest\u0101d\u0113s ir <a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/zinas\/latvija\/02.12.2025-latvija-12-veselibas-aprupes-pakalpojumiem-maksimalais-gaidisanas-laiks-ir-merams-gados.a624780\/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin\" class=\"lsm-link\" data-type=\"article\" data-id=\"624780\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">j\u0101gaida nevis dienas un m\u0113ne\u0161i, bet gadi<\/a>, turkl\u0101t \u2013 t\u0101du ir 12, lai gan citur, iesp\u0113jams, pakalpojums pieejams \u0101tr\u0101k. Stacion\u0101ru pakalpojumu gaid\u012b\u0161anai nekas nest\u0101v tuvu ce\u013cu vai g\u016b\u017eas loc\u012btavu protez\u0113\u0161anai, starp izmekl\u0113jumiem visilg\u0101k j\u0101gaida elektromiogr\u0101fija un ultrasonogr\u0101fija. No speci\u0101listiem visilg\u0101k rind\u0101 j\u0101gaida pie reimatologa un gastroenterologa. \u00a0<\/p>\n<p>Un l\u012bdz ar to vair\u0101k nek\u0101 35\u00a0% no \u0101rstniec\u012bbas izdevumiem Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji joproj\u0101m sedz no savas kabatas. Tas ir divk\u0101rt vair\u0101k nek\u0101 vid\u0113ji ES, un Latvij\u0101 ir viens no augst\u0101kajiem l\u012bdzmaks\u0101jumiem par vesel\u012bbas apr\u016bpi vis\u0101 Eirop\u0101.<\/p>\n<p>Valsts katru gadu apr\u0113\u0137ina, cik daudz pakalpojumu var apmaks\u0101t, \u0161\u012bs kvotas ik gadu b\u016btiski nemain\u0101s; \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101de jau gada s\u0101kum\u0101 zina pie\u0161\u0137irto kvotu daudzumu. Kvotas pl\u0101no, balstoties uz to, cik daudz pacientu tos re\u0101li izmanto, ta\u010du <a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/article-preview\/zinas\/latvija\/03.12.2025-valsts-apmaksato-veselibas-pakalpojumu-kvotas-plano-pectecigi-ka-darbojas-sistema.a624967\/\" class=\"lsm-link\" data-type=\"article\" data-id=\"624967\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">apr\u0113\u0137inos ne\u0146em v\u0113r\u0101 kop\u0113jo piepras\u012bjumu<\/a>, tostarp p\u0113c maksas viz\u012bt\u0113m.<\/p>\n<p>Lai nodro\u0161in\u0101tu visu \u0101rst\u0113\u0161anu, vesel\u012bbas bud\u017eet\u0101 vajag v\u0113l 70 miljonus eiro gad\u0101, bet rindu mazin\u0101\u0161anai \u2013 600. \u00a0<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ilgsto\u0161\u0101 gaid\u012b\u0161ana, lai sa\u0146emtu valsts apmaks\u0101tu pakalpojumu, rada nopietnas sekas. Nesagaidot savlaic\u012bgu \u0101rst\u0113\u0161anu un izmekl\u0113jumus, tas ietekm\u0113 ar\u012b&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":67395,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-67394","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115674545205464127","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/67394","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=67394"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/67394\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/67395"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=67394"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=67394"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=67394"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}