“Nomazg\u0101t v\u0101rdu privatiz\u0101cija neizdosies,,, Man \u0161\u0137iet, ka, tas tie\u0161\u0101 veid\u0101 ir saist\u012bts ar saj\u016bt\u0101m, ka te ir notikusi apkr\u0101p\u0161ana, un liela soci\u0101l\u0101 netaisn\u012bba novedusi pie lielas soci\u0101l\u0101s nevienl\u012bdz\u012bbas.” T\u0101 par privatiz\u0101ciju 2004. gada gr\u0101mat\u0101 “Privatiz\u0101cija Latvij\u0101” izteic\u0101s soci\u0101lantropologs Roberts \u0136\u012blis.<\/p>\n
Jaun\u0101k\u0101 las\u012bt\u0101ju da\u013ca dro\u0161i vien nemaz nesaprot, kur ir probl\u0113ma ar v\u0101rdu “privatiz\u0101cija”. Tiem j\u0101atg\u0101dina, ka tas bija milz\u012bgs padomju laika ekonomisk\u0101 mantojuma \u012bpa\u0161umties\u012bbu mai\u0146as process, kur\u0101 galvenok\u0101rt devi\u0146desmitajos gados valsts p\u0101rdeva sev piedero\u0161os akt\u012bvus priv\u0101tajam sektoram. Tas par ko run\u0101 R. \u0136\u012blis ir p\u0113cgar\u0161a p\u0113c \u0161\u012b procesa \u2013 jo tie\u0161i “privatiz\u0101cija” ir saist\u0101ma ar Latvijas jaun\u0101s valsts ekonomisko grup\u0113ju ra\u0161anos, naudas ietekmi uz politisko procesu un neskait\u0101miem skand\u0101liem. Dro\u0161i vien var\u0113tu \u017e\u0113lsird\u012bgi raksturot, ka privatiz\u0101cij\u0101 pozit\u012bvu piem\u0113ru nebija daudz.<\/p>\n
P\u0113d\u0113jos gados virkne politi\u0137u (K. Kari\u0146\u0161, A. A\u0161eradens, E. Sili\u0146a) un Latvijas Bankas prezidenta vietniece S. Purgaile izsak\u0101s par labu “valsts uz\u0146\u0113mumu kot\u0101cijai bir\u017e\u0101”, jo tas veicin\u0101s kapit\u0101la tirgu att\u012bst\u012bbu. S. Purgaile ir public\u0113jusi pla\u0161us koment\u0101rus gan Latvijas Bankas kan\u0101los, gan Delfi un DB.LV<\/a> slej\u0101s, kur argument\u0113, cik nepiecie\u0161ama ir “kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bba” un, ka bez valsts sektora iesaistes “Latvijas kapit\u0101la tirgus paliks nenoz\u012bm\u012bgs starptautiskaj\u0101 ar\u0113n\u0101”. Tikko ar\u012b premjere E. Sili\u0146a Kapit\u0101la tirgus konferenc\u0113 nor\u0101d\u012bja, ka “Valsts uz\u0146\u0113mumu kot\u0113\u0161ana bir\u017e\u0101 ir j\u0101iek\u013cauj ilgtermi\u0146a izaugsmes strat\u0113\u0123ij\u0101.” Ar\u012b Finan\u0161u ministrijas soci\u0101lo mediju kontos savulaik tika public\u0113ti v\u0113st\u012bjumi, kuros tika populariz\u0113ti “kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i un uzdevumi” tostarp, ka tirgus kapitaliz\u0101cijai esot j\u0101sasniedz 9% no IKP.<\/p>\n \u0160ajos izteikumos \u013coti maz ir min\u0113ta “privatiz\u0101cija”. Valsts politikas l\u012bderiem ac\u012bmredzot ir bail no v\u0101rda “privatiz\u0101cija” un tie \u0161o ideju \u2013 privatiz\u0113t valsts uz\u0146\u0113mumus \u2013 m\u0113\u0123ina iet\u0113rpt “kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbas” m\u0113rc\u0113, lietojot “kot\u0101cijas” vai “virz\u012b\u0161anas bir\u017e\u0101” valodu. Kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bba n\u0101k\u0161ot par labu ekonomikai un taml\u012bdz\u012bgi. S. Purgaile sav\u0101 \u0161\u012b gada septembra koment\u0101r\u0101 Latvijas Bankas m\u0101jas lap\u0101 gan nor\u0101da, k\u0101 privatiz\u0101cija at\u0161\u0137iroties no akciju s\u0101kotn\u0113jiem pied\u0101v\u0101jumiem bir\u017e\u0101. M\u0113r\u0137i esot da\u017e\u0101di un tam var piekrist \u2013 bet tas nek\u0101 nemaina faktu, ka tad, kad valsts uz\u0146\u0113muma kapit\u0101la da\u013cas non\u0101k priv\u0101t\u0101s rok\u0101s, ar bir\u017eas starpniec\u012bbu vai n\u0113, t\u0101 ir tie\u0161i “privatiz\u0101cija”. Kot\u0101cija ir tikai tehnisks process. Politikas l\u012bderi dro\u0161i vien atceras, ka devi\u0146desmito gadu privatiz\u0101cija nereti tika veikta tie\u0161i ar “bir\u017eas kot\u0101cijas” pal\u012bdz\u012bbu.<\/p>\n Valsts uz\u0146\u0113mumu privatiz\u0101cija ir sv\u0113t\u012bga ideja un to visdr\u012bz\u0101k vajadz\u0113ja izdar\u012bt jau sen, un \u0161is koment\u0101rs neb\u016bt nav pret to. \u0160is koment\u0101rs ir aicin\u0101jums nem\u0113\u0123in\u0101t \u0161o procesu pasniegt zem cita nosaukuma, lai to padar\u012btu it k\u0101 politiski pie\u0146emamu. Vald\u012bbas dilemma gan ir saprotama. Iedom\u0101jieties, ka J\u016bs zin\u0101t, ka valsts uz\u0146\u0113mumus vajag privatiz\u0113t. Un J\u016bs zin\u0101t, ka J\u016bs politiski nevarat skaidri pateikt sabiedr\u012bbai, ka J\u016bs gribat \u012bstenot v\u0113l vienu mas\u012bvu privatiz\u0101cijas vilni, jo \u0136\u012b\u013ca piesaukt\u0101 “kr\u0101p\u0161anas, netaisn\u012bbas un nevienl\u012bdz\u012bbas” p\u0113cgar\u0161a ir dz\u012bva. “Kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bba” \u0161\u0137iet atbilsto\u0161s, neitr\u0101ls un pat moderns veids, k\u0101 to pasniegt.<\/p>\n Bet pasniedzot privatiz\u0101cijas ideju “kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbas m\u0113rc\u0113” tiek rad\u012bti argumenti, kas vienk\u0101r\u0161i nav pamatoti vai vismaz nav iz\u0161\u0137iro\u0161i. Tas, savuk\u0101rt, degrad\u0113 visu privatiz\u0101cijas diskusiju, rada aizdomas un paver iesp\u0113jas visu \u0161o ideju kritiz\u0113t (k\u0101 \u0161\u012b koment\u0101ra gad\u012bjum\u0101). J\u0101, privatiz\u0113t vajag un j\u0101, kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bba b\u016btu v\u0113lama. Bet privatiz\u0101ciju caur “izie\u0161anu bir\u017e\u0101” nevar veiksm\u012bgi pamatot ar vajadz\u012bbu att\u012bst\u012bt kapit\u0101la tirgu, jo uz\u0146\u0113muma kapit\u0101la kot\u0101cijai bir\u017e\u0101 ir sava ekonomisk\u0101 lo\u0123ika, kuras rezult\u0101t\u0101 kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bba ir tikai blakus efekts. Ir gr\u016bti pamatot k\u0101du darb\u012bbu d\u0113\u013c t\u0101s blakus efektiem, bet ne d\u0113\u013c b\u016bt\u012bbas. Tas (piem\u0113ra p\u0113c stipri p\u0101rsp\u012bl\u0113ti, protams) ir k\u0101 teikt, lai cilv\u0113ki dzer prets\u0101pju tabletes, jo mums ir vajadz\u012bga sp\u0113c\u012bga farm\u0101cijas nozare.<\/p>\n \u0160aj\u0101 koment\u0101r\u0101 es cent\u012b\u0161os apspriest, k\u0101p\u0113c valsts izmantotie argumenti ir nepareizi un varb\u016bt tie\u0161i to v\u0101juma d\u0113\u013c ar\u012b nav izdevies pan\u0101kt k\u0101du veiksm\u012bgu privatiz\u0101ciju.<\/p>\n Tirgu vajag, ja gribat p\u0101rdot. Nevis vajag p\u0101rdot, lai Lai turpin\u0101tu las\u012bt, ieg\u0101d\u0101jies abonementu.<\/p>\n L\u016bdzu, uzgaidi!<\/p>\n Piel\u0101gojam Tev piem\u0113rot\u0101ko abon\u0113\u0161anas pied\u0101v\u0101jumu…<\/p>\n Abon\u0113\u0161anas pied\u0101v\u0101jums nav redzams? L\u016bdzu, izsl\u0113dz rekl\u0101mu blo\u0137\u0113t\u0101ju vai p\u0101rl\u0101d\u0113 lapu. Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>
Jaut\u0101jumu gad\u012bjum\u0101 raksti konts@delfi.lv<\/a><\/p>\n