{"id":67738,"date":"2025-12-07T09:27:07","date_gmt":"2025-12-07T09:27:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/67738\/"},"modified":"2025-12-07T09:27:07","modified_gmt":"2025-12-07T09:27:07","slug":"astronomiska-paradiba-2026-gada-saules-veneras-un-marsa-sakritiba-pareizticigo-ziemassvetkos","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/67738\/","title":{"rendered":"Astronomiska par\u0101d\u012bba 2026. gad\u0101: Saules, Veneras un Marsa sakrit\u012bba pareiztic\u012bgo Ziemassv\u0113tkos"},"content":{"rendered":"<p class=\"descr\">Unik\u0101ls astronomisks notikums, ko Zemes iedz\u012bvot\u0101ji var\u0113s nov\u0113rot 2026.\u00a0gada janv\u0101ra pirmaj\u0101s dien\u0101s, neatk\u0101rtosies l\u012bdz 23.\u00a0gadsimtam un nekad iepriek\u0161 nav noticis pareiztic\u012bgo Ziemassv\u0113tkos. Tas ietver gandr\u012bz perfektu Saules konjunkciju ar Veneru un Marsu. T\u0101 ir mistiska sakrit\u012bba.<\/p>\n<p>\u0160\u0101da konjunkcija var notikt tikai reizi 2000 gados. T\u0101p\u0113c gaid\u0101mais notikums ir pirmais cilv\u0113ces civiliz\u0101cijas v\u0113stur\u0113, kas prec\u012bzi iekr\u012bt <a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/pareizticigo-ziemassvetki\/\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">pareiztic\u012bgo Ziemassv\u0113tkos<\/a>. Tas pie\u0161\u0137ir sv\u0113tkiem \u012bpa\u0161u simboliku, kas ir matem\u0101tiski pier\u0101d\u012bts.<\/p>\n<p>2026.gada s\u0101kum\u0101, no 6. l\u012bdz 9. janv\u0101rim, debesis m\u016bs lutin\u0101s ar retu skatu \u2014 divu tuv\u0101ko plan\u0113tu, Veneras un Marsa, vienlaic\u012bgu konjunkciju ar Sauli. \u0160is astronomiskais notikums, kad \u010detri debess \u0137erme\u0146i, ar\u012b Zeme, sakr\u012bt, ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi rets. Notikuma simboliku pastiprina fakts, ka t\u0101 kulmin\u0101cija notiks 2026. gada pareiztic\u012bgo Ziemassv\u0113tkos, nakt\u012b no 6. uz 7. janv\u0101ri, Telegram kan\u0101l\u0101 v\u0113sta XRAS.<\/p>\n<p> Kad <a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/visums\/\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Visuma<\/a> pulkste\u0146a r\u0101d\u012bt\u0101ji sakr\u012bt <\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/astronomija\/\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Astronomu<\/a> apr\u0113\u0137ini liecina, ka \u0161\u0101da debesu konfigur\u0101cija ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi reta. Tas notiek, kad Venera un Marss, p\u0101rvietojoties sav\u0101s orb\u012bt\u0101s, no <a href=\"https:\/\/nra.lv\/birka\/zeme\/\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Zemes<\/a> skatoties, atrodas \u013coti tuvu Saules diskam \u2014 \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 aptuveni 1 gr\u0101da att\u0101lum\u0101. 2026. gada 8. janv\u0101r\u012b le\u0146\u0137isk\u0101 atstarpe b\u016bs maz\u0101ka par vienu gr\u0101du.<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jo piecu gadsimtu laik\u0101 tik cie\u0161a, vienlaic\u012bga Veneras un Marsa konjunkcija ar Sauli ir notikusi tikai tr\u012bs reizes: 1669., 1682. gad\u0101 un 1968. gada j\u016bnij\u0101.<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s t\u016bksto\u0161gades laik\u0101 \u0161\u0101ds notikums b\u016bs redzams tikai \u010detras reizes: 2026., 2267., 2324. un 2623. gad\u0101. T\u0101p\u0113c n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m \u0161\u0101da iesp\u0113ja neb\u016bs l\u012bdz 23. gadsimtam.<\/p>\n<p>Saules aktivit\u0101tes laboratorijas astrofizi\u0137i atz\u012bm\u0113 v\u0113l vienu p\u0101rsteidzo\u0161u faktu. Iesp\u0113jam\u012bba, ka \u0161\u0101da prec\u012bza plan\u0113tu konjunkcija sakr\u012bt ar konkr\u0113tu kalend\u0101ra datumu, piem\u0113ram, 7. janv\u0101ri, ir v\u0113l ret\u0101ka. \u0160\u0101da konjunkcija var notikt tikai reizi 2000 gados. T\u0101p\u0113c gaid\u0101mais notikums ir pirmais cilv\u0113ces civiliz\u0101cijas v\u0113stur\u0113, kas prec\u012bzi iekr\u012bt pareiztic\u012bgo Ziemassv\u0113tkos. Tas pie\u0161\u0137ir sv\u0113tkiem \u012bpa\u0161u simboliku, kas ir matem\u0101tiski pier\u0101d\u012bts.<\/p>\n<p>2025.gada decembra s\u0101kum\u0101 plan\u0113tas jau s\u0101ks \u0161\u0137ietami tuvoties Saulei: Marss atrodas kreisaj\u0101 pus\u0113, bet Venera &#8211; labaj\u0101. L\u012bdz Vecgada vakaram att\u0101lums samazin\u0101sies l\u012bdz 2-3 gr\u0101diem, bet konjunkcijas dien\u0101s &#8211; l\u012bdz minimumam.<\/p>\n<p>Astrolo\u0123iski Venera ir atbild\u012bga par j\u016bt\u0101m un attiec\u012bb\u0101m, savuk\u0101rt Marss p\u0101rst\u0101v ener\u0123ijas, darb\u012bbas un aktivit\u0101tes koncentr\u0101ciju. Svar\u012bgi ir tas, ka plan\u0113tu konjunkcija notiks Me\u017e\u0101\u017ea z\u012bm\u0113. Tas noz\u012bm\u0113, ka str\u0101d\u0101t \u0161aj\u0101 period\u0101 ir \u013coti labv\u0113l\u012bgi, burtiski str\u0101d\u0101jot nenogursto\u0161i. Tom\u0113r krievi \u0161aj\u0101s dien\u0101s ir Jaungada br\u012bvdien\u0101s.<\/p>\n<p>Veneras un Marsa konjunkcija ar Plutonu notika 2022. gada febru\u0101r\u012b.<\/p>\n<p>Interesanti, ka janv\u0101ra otraj\u0101 pus\u0113 Saule veidos konjunkciju ar trim plan\u0113t\u0101m \u2014 Veneru, Marsu un Merkuru \u2014 maz\u0101k nek\u0101 4 gr\u0101du att\u0101lum\u0101. \u0160\u012b &#8220;tr\u012bsk\u0101r\u0161\u0101&#8221; notikuma atk\u0101rto\u0161an\u0101s b\u016bs j\u0101gaida l\u012bdz 2235. gadam.<\/p>\n<p>\t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n<p>Uzzini pirmais<br \/>kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,<br \/>pievienojoties mums <a href=\"https:\/\/t.me\/neatkariga\" rel=\"nofollow\">Telegram<\/a> vai <a href=\"https:\/\/whatsapp.com\/channel\/0029VaMLFUH5K3zLU5s4wm3y\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Unik\u0101ls astronomisks notikums, ko Zemes iedz\u012bvot\u0101ji var\u0113s nov\u0113rot 2026.\u00a0gada janv\u0101ra pirmaj\u0101s dien\u0101s, neatk\u0101rtosies l\u012bdz 23.\u00a0gadsimtam un nekad iepriek\u0161&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":67739,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-67738","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115677576797946781","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/67738","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=67738"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/67738\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/67739"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=67738"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=67738"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=67738"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}