{"id":68074,"date":"2025-12-07T17:05:09","date_gmt":"2025-12-07T17:05:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68074\/"},"modified":"2025-12-07T17:05:09","modified_gmt":"2025-12-07T17:05:09","slug":"neapole-notiks-ennio-morrikones-vienigas-operas-partenope-pasaules-pirmizrade-lente-lv-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68074\/","title":{"rendered":"Neapol\u0113 notiks Ennio Morrikones vien\u012bg\u0101s operas &#8220;Partenope&#8221; pasaules pirmizr\u0101de\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Neapole atdz\u012bvina M\u016b\u017e\u012bg\u0101 Komponista M\u016bziku: Pasaules pirmizr\u0101de Ennio Morrikones operai &#8220;Partenope&#8221;<\/p>\n<p>Neapoles le\u0123end\u0101rais Sankarlo te\u0101tris gatavojas v\u0113sturiskam notikumam, kas beidzot piepild\u012bs vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bsdesmit gadus lolotu sapni. 12. decembr\u012b uz skatuves pirmoreiz vis\u0101 pasaul\u0113 tiks izr\u0101d\u012bta it\u0101\u013cu kino un m\u016bzikas le\u0123endas Ennio Morrikones (1928\u20132020) vien\u012bg\u0101 opera &#8220;Partenope. M\u016bzika Neapoles sir\u0113nai&#8221;. \u0160is darbs, kas rad\u012bts 1995. gad\u0101, ir k\u0101 muzik\u0101la d\u0101vana pils\u0113tai, kuras m\u012btisk\u0101s saknes dzi\u013ci iesak\u0146oju\u0161\u0101s v\u0113stur\u0113 un kult\u016br\u0101. Opera nav tikai m\u016bzika; t\u0101 ir ce\u013cojums laik\u0101 un telp\u0101, atspogu\u013cojot Neapoles dv\u0113seli un t\u0101s 2500 gadu ilgo st\u0101stu. \u0160\u012b pirmizr\u0101de ir grandioza nosl\u0113guma akords Neapoles 2500. gadadienas svin\u012bb\u0101m, \u013caujot atkl\u0101t komponista dai\u013crades neizzin\u0101to \u0161\u0137autni.<\/p>\n<p>Opera &#8220;Partenope&#8221;: V\u0113sturiskais St\u0101sts un M\u0101ksliniecisk\u0101 V\u012bzija<\/p>\n<p>&#8220;Partenope&#8221; ir aprakst\u012bta k\u0101 &#8220;kameras opera&#8221;, kas izce\u013cas ar savu int\u012bmo un pies\u0101tin\u0101to vok\u0101lo sast\u0101vu, nevis pla\u0161u ansambli. Darba libreta autori ir Sandro Kapel\u0113to un Gvido Barbj\u0113ri, kuri rad\u012bju\u0161i st\u0101stu, kas cie\u0161i saist\u012bts ar Neapoles dibin\u0101\u0161anas m\u012btu un slaveno sir\u0113nu Partenopi. \u0160\u012b opera ir k\u0101 tilts starp le\u0123endu un v\u0113sturi, atspogu\u013cojot pils\u0113tas unik\u0101lo identit\u0101ti un t\u0101s nemain\u012bgo sparu. Morrikones m\u016bzika \u0161aj\u0101 darb\u0101 atkl\u0101j vi\u0146a kompozicion\u0101lo stilu p\u0101rejas posm\u0101, atst\u0101jot nov\u0101rt\u0101 gan agr\u012bn\u0101 avangarda valodu, gan slaveno kinematogr\u0101fisko ska\u0146darbu popularit\u0101ti. T\u0101 ir unik\u0101la iesp\u0113ja iepaz\u012bt meistara dai\u013cradi jaun\u0101 un negaid\u012bt\u0101 gaism\u0101.<\/p>\n<p>Grandioza Pirmizr\u0101de Neapol\u0113: Komanda un M\u0101kslinieki<\/p>\n<p>Sankarlo te\u0101tra jaunais iestud\u0113jums ir uztic\u0113ts vizion\u0101rai re\u017eisorei Vanesai B\u012bkr\u0101fai, kura sadarbojas ar kost\u012bmu m\u0101kslinieci Danielu \u010can\u010dio un horeogr\u0101fu Danilo Rubeku. Vi\u0146u kop\u012bg\u0101 v\u012bzija sola iespaid\u012bgu vizu\u0101lo baud\u012bjumu, kas papildin\u0101s Morrikones ma\u0123isko m\u016bziku. Operas diri\u0123ents b\u016bs pieredz\u0113ju\u0161ais Rikardo Fricca, kur\u0161 ir paz\u012bstams ar sav\u0101m interpret\u0101cij\u0101m it\u0101\u013cu operm\u016bzikas klasiskaj\u0101 repertu\u0101r\u0101. Galven\u0101s lomas atveidos talant\u012bgi dzied\u0101t\u0101ji: titullom\u0101 *Partenope* iejut\u012bsies divas izcil\u0101s sopr\u0101ni \u2013 D\u017eesika Prata un Marija Agresta. P\u0101r\u0113j\u0101s lom\u0101s redz\u0113sim Fransesko Demuro k\u0101 Melanio un Dezir\u0113 D\u017eiove k\u0101 Persefoni, bet st\u0101stnieka balsi ierun\u0101s Mimmo Borelli. \u0160\u012b spo\u017e\u0101 m\u0101kslinieku un dzied\u0101t\u0101ju komanda sola neaizmirstamu vakaru, kas ieies te\u0101tra v\u0113stur\u0113.<\/p>\n<p>Morrikones &#8220;Partenope&#8221;: Ce\u013c\u0161 Pie Klaus\u012bt\u0101jiem<\/p>\n<p>Ce\u013c\u0161 no ska\u0146darba rad\u012b\u0161anas l\u012bdz t\u0101 pirmajai izr\u0101dei bija ilgs un sare\u017e\u0123\u012bts. Vair\u0101ku iemeslu d\u0113\u013c &#8220;Partenope&#8221; t\u0101 ar\u012b netika uzvesta p\u0113c t\u0101s kompon\u0113\u0161anas 1995. gad\u0101. Tom\u0113r \u0161\u012b ilgi gaid\u012bt\u0101 pirmizr\u0101de ir apliecin\u0101jums Morrikones nep\u0101rejo\u0161ajai ietekmei un vi\u0146a darbu m\u016b\u017e\u012bgajai v\u0113rt\u012bbai. &#8220;Partenope&#8221; nav tikai m\u016bzika; t\u0101 ir sir\u0113nas dziesma, kas atg\u0101dina par Neapoles neizsme\u013camo \u0161armu un nosl\u0113pumain\u012bbu. Opera pie\u0161\u0137ir jaunu dimensiju pils\u0113tas m\u012btiskajam t\u0113lam, aicinot klaus\u012bt\u0101jus dzi\u013c\u0101k iepaz\u012bt t\u0101s bag\u0101to v\u0113sturi un kult\u016bras mantojumu. \u0160is notikums Neapol\u0113 b\u016bs ne tikai muzik\u0101ls, bet ar\u012b dzi\u013ci emocion\u0101ls piedz\u012bvojums, kas svin\u0113s gan komponista \u0123\u0113niju, gan pa\u0161as pils\u0113tas unik\u0101lo garu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Neapole atdz\u012bvina M\u016b\u017e\u012bg\u0101 Komponista M\u016bziku: Pasaules pirmizr\u0101de Ennio Morrikones operai &#8220;Partenope&#8221; Neapoles le\u0123end\u0101rais Sankarlo te\u0101tris gatavojas v\u0113sturiskam notikumam,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":68075,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[17424,89,90,35,39,38,36,37,34,40,103,17426,2638,17425],"class_list":{"0":"post-68074","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-ennio-morricone","9":"tag-entertainment","10":"tag-izklaide","11":"tag-latvia","12":"tag-latvian","13":"tag-latviesu","14":"tag-latviesu-valoda","15":"tag-latviesuvaloda","16":"tag-latvija","17":"tag-lv","18":"tag-muzika","19":"tag-neapoles-sankarlo-teatris","20":"tag-opera","21":"tag-partenope"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115679377690586290","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68074","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=68074"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68074\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/68075"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=68074"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=68074"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=68074"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}