{"id":68361,"date":"2025-12-08T00:59:09","date_gmt":"2025-12-08T00:59:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68361\/"},"modified":"2025-12-08T00:59:09","modified_gmt":"2025-12-08T00:59:09","slug":"orientala-loka-kronis-ar-20-gadu-senu-vesturi-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68361\/","title":{"rendered":"&#8220;Orient\u0101l\u0101 loka&#8221; kronis ar 20 gadu senu v\u0113sturi\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Karalisk\u0101 spo\u017euma atgrie\u0161an\u0101s: Velsas princese Ketr\u012bna izce\u013c &#8220;Orient\u0101l\u0101 loka&#8221; diad\u0113mas 20 gadu senu v\u0113sturi<\/p>\n<p>Velsas princese Ketr\u012bna nesen Vindzoras pil\u012b notiku\u0161aj\u0101 banket\u0101, godinot V\u0101cijas prezidenta viz\u012bti, p\u0101rsteidza gan kara\u013cnama v\u0113rot\u0101jus, gan modes entuziastus, pirmo reizi par\u0101doties publik\u0101 ar Viktorsijas laika \u201cOrient\u0101l\u0101 loka\u201d diad\u0113mu. \u0160\u012b iespaid\u012bg\u0101 galvas rota, kas nav redz\u0113ta 20 gadus, ir ne tikai briljantu un rub\u012bnu p\u0101rpilna, bet ar\u012b bag\u0101ta ar fascin\u0113jo\u0161u v\u0113sturi, kas sniedzas dzi\u013ci britu monarhijas pag\u0101tn\u0113.<\/p>\n<p>Diad\u0113mas dzim\u0161ana un princis Alberts<\/p>\n<p>\u201cOrient\u0101l\u0101 loka\u201d diad\u0113ma tika rad\u012bta 1853. gad\u0101 p\u0113c karalienes Viktorijas pas\u016bt\u012bjuma, pateicoties vi\u0146as v\u0101cu izcelsmes v\u012bra prin\u010da Alberta iedvesmai. Princis Alberts, apmekl\u0113jot Lielo izst\u0101di London\u0101 1851. gad\u0101, iem\u012bl\u0113j\u0101s austrumu mot\u012bvos, \u012bpa\u0161i lotosa ziedu un Mogul gredzenu arhitekt\u016bras iedvesmotajos dizainos. Vi\u0146\u0161 uzdeva juvelierim Garrard &amp; Co. izveidot \u0161o grezno galvas rotu, kas s\u0101kotn\u0113ji bija izrot\u0101ta ar 2600 briljantiem un op\u0101liem \u2013 prin\u010da Alberta m\u012b\u013c\u0101kajiem akme\u0146iem. \u0160is darbs bija ar\u012b apliecin\u0101jums vi\u0146a cie\u0161ajai saiknei ar V\u0101ciju, padarot Ketr\u012bnas izv\u0113li \u012bpa\u0161i simbolisku V\u0101cijas prezidenta viz\u012btes laik\u0101.<\/p>\n<p>Akme\u0146u mai\u0146a un p\u0101rmantojuma pavedieni<\/p>\n<p>Laika gait\u0101 diad\u0113ma piedz\u012bvojusi izmai\u0146as, kas pie\u0161\u0137ir tai v\u0113l liel\u0101ku intrigu. Karaliene Aleksandra, Edvarda VII dz\u012bvesbiedre un Viktorijas vedekla, uzskat\u012bja op\u0101lus par neveiksm\u012bgiem un 1902. gad\u0101 lika tos nomain\u012bt pret sarkanajiem birmu rub\u012bniem. Tiek uzskat\u012bts, ka \u0161ie rub\u012bni n\u0101ku\u0161i no kaklarotas, ko Viktorija sa\u0146\u0113musi d\u0101van\u0101 no Nep\u0101las valdnieka. \u0160\u012b akme\u0146u p\u0101rmai\u0146a ne tikai main\u012bja diad\u0113mas vizu\u0101lo izskatu, bet ar\u012b t\u0101s simbolisko noz\u012bmi. Tiek ar\u012b min\u0113ts, ka Aleksandra, iesp\u0113jams, valk\u0101jusi diad\u0113mu valsts viz\u012btes laik\u0101 V\u0101cij\u0101, kas var\u0113tu b\u016bt viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c t\u0101 tika izv\u0113l\u0113ta tie\u0161i \u0161im notikumam.<\/p>\n<p>P\u0113c tam diad\u0113ma non\u0101ca pie karalienes M\u0113rijas, ta\u010du nav saglab\u0101ju\u0161\u0101s fotogr\u0101fijas, kur\u0101s vi\u0146a to valk\u0101tu. V\u0113l\u0101k t\u0101 k\u013cuva par Karalienes M\u0101tes, Elizabetes II m\u0101tes, vienu no iem\u012b\u013cot\u0101kaj\u0101m rot\u0101m. Vi\u0146a to bie\u017ei valk\u0101ja gan sava v\u012bra, kara\u013ca D\u017eord\u017ea VI vald\u012b\u0161anas laik\u0101, gan p\u0113c vi\u0146a n\u0101ves, padarot to par paz\u012bstamu simbolu Lielbrit\u0101nijas kara\u013cnam\u0101. Karaliene Elizabete II pati diad\u0113mu valk\u0101ja tikai vienu reizi, 2005. gad\u0101 valsts viz\u012btes laik\u0101 Malt\u0101, pirms tam t\u0101 nebija redz\u0113ta 20 gadus. Tas uzsver \u0161\u012bs rotas reti sastopamo un \u012bpa\u0161o statusu.<\/p>\n<p>Princeses Ketr\u012bnas drosm\u012bg\u0101 izv\u0113le un kara\u013cnama hierarhija<\/p>\n<p>\u201cOrient\u0101l\u0101 loka\u201d diad\u0113ma ir izc\u0113lusies ne tikai ar savu spo\u017eumu, bet ar\u012b ar stingriem noteikumiem attiec\u012bb\u0101 uz t\u0101s n\u0113s\u0101t\u0101jiem. Karaliene Viktorija sav\u0101 testament\u0101 esot noteikusi, ka \u0161o diad\u0113mu dr\u012bkst valk\u0101t tikai n\u0101kam\u0101s karalienes vai karalienes konsortes. L\u012bdz ar to Ketr\u012bnas \u0161\u012b gada 3. decembr\u012b notiku\u0161ais debija ar \u0161o rotu ir noz\u012bm\u012bgs br\u012bdis, jo vi\u0146a ir pirm\u0101 princese, kas to publiski n\u0113s\u0101jusi, iev\u0113rojot \u0161o senu trad\u012bciju. Pirms tam Ketr\u012bna bija n\u0113s\u0101jusi tikai \u010detras da\u017e\u0101das diad\u0113mas, bie\u017e\u0101k izv\u0113loties karalienes M\u0113rijas \u201cLover\u2019s Knot\u201d diad\u0113mu, kas bija ar\u012b princeses Di\u0101nas iecien\u012bt\u0101k\u0101. \u201cOrient\u0101l\u0101 loka\u201d diad\u0113ma ir iev\u0113rojami liel\u0101ka un iespaid\u012bg\u0101ka par vis\u0101m iepriek\u0161\u0113j\u0101m, ko Ketr\u012bna ir valk\u0101jusi, padarot vi\u0146as izskatu v\u0113l jo vair\u0101k \u017eilbino\u0161u.<\/p>\n<p>Princeses Ketr\u012bnas izv\u0113le demonstr\u0113t \u0161o retu un v\u0113sturisku rotu apliecina vi\u0146as augo\u0161o karalisko lomu un gatav\u012bbu uz\u0146emties arvien noz\u012bm\u012bg\u0101kus pien\u0101kumus kara\u013cnam\u0101. T\u0101 ir ne tikai modes izpausme, bet ar\u012b sp\u0113c\u012bgs v\u0113st\u012bjums par trad\u012bciju saglab\u0101\u0161anu un cie\u0146u pret monarhijas mantojumu, vienlaikus veidojot savu unik\u0101lo stila identit\u0101ti.<\/p>\n<p>Diad\u0113mas tehnisk\u0101s deta\u013cas un v\u0113rt\u012bba<\/p>\n<p>Diad\u0113ma ir patie\u0161\u0101m iespaid\u012bga, ar 2600 briljantiem un rot\u0101ta ar sarkanajiem birmu rub\u012bniem. T\u0101s dizains, kas sast\u0101v no lotosa ziedu mot\u012bviem un Mogul gredzeniem, gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 ap\u0146em galvu, radot majest\u0101tisku un elegantu iespaidu. Lai gan prec\u012bza diad\u0113mas v\u0113rt\u012bba nav publiski zin\u0101ma, t\u0101s v\u0113sturisk\u0101 noz\u012bme un d\u0101rgmet\u0101lu un d\u0101rgakme\u0146u daudzums to padara par vienu no v\u0113rt\u012bg\u0101kaj\u0101m rot\u0101m britu karaliskaj\u0101 kolekcij\u0101, ko da\u017ek\u0101rt l\u0113\u0161 pat ap 8 miljoniem dol\u0101ru.<\/p>\n<p>\u0160\u012b rota, kas gandr\u012bz divas desmitgades bija pasl\u0113pta kara\u013cnama d\u0101rgumu kr\u0101tuv\u0113s, nu atkal ir atgriezusies, lai spodrin\u0101tu Velsas princeses Ketr\u012bnas t\u0113lu un atg\u0101din\u0101tu pasaulei par britu monarhijas bag\u0101to v\u0113sturi un grezn\u012bbu. Ketr\u012bnas drosm\u012bg\u0101 un gaum\u012bg\u0101 izv\u0113le ir piepild\u012bjusi daudzu modes un kara\u013cnama entuziastu gaidas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Karalisk\u0101 spo\u017euma atgrie\u0161an\u0101s: Velsas princese Ketr\u012bna izce\u013c &#8220;Orient\u0101l\u0101 loka&#8221; diad\u0113mas 20 gadu senu v\u0113sturi Velsas princese Ketr\u012bna nesen&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":68362,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[17561,89,90,17559,35,39,38,36,37,34,40,17558,12545,17560],"class_list":{"0":"post-68361","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-britu-monarhija","9":"tag-entertainment","10":"tag-izklaide","11":"tag-karaliskas-rotas","12":"tag-latvia","13":"tag-latvian","14":"tag-latviesu","15":"tag-latviesu-valoda","16":"tag-latviesuvaloda","17":"tag-latvija","18":"tag-lv","19":"tag-orientala-loka-diadema","20":"tag-princese-ketrina","21":"tag-viktorsijas-laika-diadema"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115681241843300643","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68361","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=68361"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68361\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/68362"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=68361"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=68361"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=68361"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}