{"id":68451,"date":"2025-12-08T05:04:07","date_gmt":"2025-12-08T05:04:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68451\/"},"modified":"2025-12-08T05:04:07","modified_gmt":"2025-12-08T05:04:07","slug":"krievija-lauz-militaros-ligumus-ar-portugali-franciju-un-kanadu-krasi-mainigu-attiecibu-vidu-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68451\/","title":{"rendered":"Krievija lau\u017e milit\u0101ros l\u012bgumus ar Portug\u0101li, Franciju un Kan\u0101du krasi main\u012bgu attiec\u012bbu vid\u016b\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Krievijas milit\u0101r\u0101s vieno\u0161an\u0101s ar Rietumiem izbeigtas<\/p>\n<p>Krievija ir ofici\u0101li izbeigusi gadu desmitiem ilgus milit\u0101r\u0101s sadarb\u012bbas l\u012bgumus ar Portug\u0101li, Franciju un Kan\u0101du. \u0160is l\u0113mums, ko apstiprin\u0101jis dekr\u0113ts, kas public\u0113ts piektdien, n\u0101k k\u0101 skaidrs sign\u0101ls par krasi main\u012bju\u0161os attiec\u012bbu dinamiku starp Maskavu un Rietumiem. Ofici\u0101lais pamatojums ir \u0161o l\u012bgumu strat\u0113\u0123isk\u0101s noz\u012bmes zudums, ta\u010du tas sakr\u012bt ar arvien saspringt\u0101ku politisko gaisotni un Eiropas nost\u0101ju attiec\u012bb\u0101 uz Krievijas agresiju Ukrain\u0101.<\/p>\n<p>V\u0113sturisks konteksts un main\u012bg\u0101s attiec\u012bbas<\/p>\n<p>\u0160ie tr\u012bs nol\u012bgumi tika parakst\u012bti laika posm\u0101 no 1989. l\u012bdz 2000. gadam, laik\u0101, kad p\u0113c Padomju Savien\u012bbas sabrukuma cer\u012bbas uz lab\u0101k\u0101m attiec\u012bb\u0101m ar Rietumiem bija augstas. Kan\u0101das l\u012bgums tika nosl\u0113gts neilgi p\u0113c Berl\u012bnes m\u016bra kri\u0161anas, kas simboliz\u0113ja Aukst\u0101 kara beigas. Tolaik padomju l\u012bderis Mihails Gorba\u010dovs cent\u0101s veidot cie\u0161\u0101kas saites ar rietumvalst\u012bm. Francijas vieno\u0161an\u0101s 1994. gad\u0101 atspogu\u013coja toreiz\u0113j\u0101 Krievijas prezidenta Borisa Je\u013ccina centienus integr\u0113t Krieviju Eiropas dro\u0161\u012bbas strukt\u016br\u0101s. Je\u013ccins pat cer\u0113ja uz Krievijas uz\u0146em\u0161anu NATO vai \u012bpa\u0161as partner\u012bbas izveidi ar aliansi, parakstot l\u012bgumus ar Franciju, kas paredz\u0113ja konsult\u0101cijas kr\u012bzes gad\u012bjumos un &#8220;miera un solidarit\u0101tes t\u012bkla&#8221; veido\u0161anu Eirop\u0101. Savuk\u0101rt 2000. gad\u0101 nosl\u0113gtais l\u012bgums ar Portug\u0101li tiek rakturots k\u0101 viens no augl\u012bg\u0101kajiem periodiem abu valstu attiec\u012bb\u0101s, neskatoties uz Portug\u0101les dal\u012bbu NATO.<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 politisk\u0101 realit\u0101te un t\u0101s sekas<\/p>\n<p>Tom\u0113r p\u0113d\u0113jos gados Krem\u013ca un prezidenta Vladimira Putina nost\u0101ja pret NATO un Rietumiem ir k\u013cuvusi arvien nospriegot\u0101ka. Krievija aps\u016bdz NATO par t\u0101s robe\u017eu tuvum\u0101 notieko\u0161o izple\u0161anos, ko t\u0101 uzskata par tie\u0161u apdraud\u0113jumu, un da\u013c\u0113ji vaino Rietumus ar\u012b par karu Ukrain\u0101, lai gan nek\u0101dus pier\u0101d\u012bjumus tam nav sniegusi. Krievijas pretest\u012bba Ukrainas iesp\u0113jamai iest\u0101\u0161anai NATO bija viena no galvenaj\u0101m pras\u012bb\u0101m nopl\u016bdin\u0101taj\u0101 ASV un Krievijas pied\u0101v\u0101jum\u0101 par kara izbeig\u0161anu, kas, p\u0113c Kijivas un anal\u012bti\u0137u dom\u0101m, atst\u0101j durvis atv\u0113rtas jaun\u0101m inv\u0101zij\u0101m n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n<p>Finansi\u0101ls spiediens un diplom\u0101tisk\u0101s sekas<\/p>\n<p>\u0160is jaun\u0101kais l\u0113mums ir turpin\u0101jums iepriek\u0161\u0113j\u0101m darb\u012bb\u0101m. J\u016blij\u0101 premjerministrs Mihails Mi\u0161ustins anul\u0113ja 1996. gada milit\u0101r\u0101s tehnisk\u0101s sadarb\u012bbas l\u012bgumu ar V\u0101ciju, aps\u016bdzot Berl\u012bni par &#8220;atkl\u0101ti naid\u012bgu politiku&#8221; un &#8220;aizvien agres\u012bv\u0101kiem milit\u0101ristu centieniem&#8221;. Portug\u0101le un Francija, kas atbalsta Eiropas Komisijas priek\u0161likumu izmantot iesald\u0113tos Krievijas akt\u012bvus, lai sniegtu aizdevumus Ukrainai, tagad saskaras ar \u0161o diplom\u0101tisko soli. Eiropas Savien\u012bb\u0101 ir iesald\u0113ti aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas valsts l\u012bdzek\u013cu, liel\u0101k\u0101 da\u013ca no tiem atrodas Be\u013c\u0123ij\u0101. ES apsver, k\u0101 efekt\u012bvi izmantot \u0161os l\u012bdzek\u013cus, lai pal\u012bdz\u0113tu Ukrainai, kurai Starptautiskais Val\u016btas fonds prognoz\u0113 aptuveni 65 miljardu dol\u0101ru bud\u017eeta defic\u012btu n\u0101kamajos divos gados. Kop\u0161 2022. gada febru\u0101ra, kad Krievija uzs\u0101ka pilna m\u0113roga iebrukumu, Ukraina ir piln\u012bb\u0101 atkar\u012bga no Rietumu sabiedroto finansi\u0101l\u0101 un milit\u0101r\u0101 atbalsta. \u0160\u012b milit\u0101ro vieno\u0161anos izbeig\u0161ana ir *simptom\u0101tisks apliecin\u0101jums* tam, ka diplom\u0101tisk\u0101 un milit\u0101r\u0101 sasp\u012bl\u0113juma l\u012bmenis starp Krieviju un Rietumiem ir sasniedzis jaunu, *satrauco\u0161u punktu*.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Krievijas milit\u0101r\u0101s vieno\u0161an\u0101s ar Rietumiem izbeigtas Krievija ir ofici\u0101li izbeigusi gadu desmitiem ilgus milit\u0101r\u0101s sadarb\u012bbas l\u012bgumus ar Portug\u0101li,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":68452,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,3464,32,33,1309,22,486,234,30,31,35,39,38,36,37,34,40,17584,71,20,26,27,865,24,25,276,21],"class_list":{"0":"post-68451","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-diplomatija","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-francija","15":"tag-headlines","16":"tag-kanada","17":"tag-krievija","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-militarie-ligumi","28":"tag-nato","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-portugale","33":"tag-top-stories","34":"tag-topstories","35":"tag-ukraina","36":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115682204916668612","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68451","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=68451"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68451\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/68452"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=68451"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=68451"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=68451"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}