{"id":68650,"date":"2025-12-08T08:17:09","date_gmt":"2025-12-08T08:17:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68650\/"},"modified":"2025-12-08T08:17:09","modified_gmt":"2025-12-08T08:17:09","slug":"merogs-un-dinamisms-kustiba-deju-skolas-dzirnas-lieluzveduma-indulis-un-arija-recenzija-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68650\/","title":{"rendered":"M\u0113rogs un dinamisms kust\u012bb\u0101. Deju skolas Dzirnas lieluzveduma Indulis un \u0100rija recenzija \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>\u0160\u012b ir t\u0101 reize, kad var tikai apbr\u012bnot, k\u0101das m\u0101ksliniecisk\u0101s amb\u012bcijas sp\u0113j \u012bstenot viena deju skola vair\u0101k\u0101s paaudz\u0113s. Patriotiskais deju lieluzvedums Indulis un \u0100rija, kas tapis Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da deju skolas Dzirnas 40 gadu jubilej\u0101, godinot Rai\u0146a 160. gadadienu, un bija skat\u0101ms div\u0101s izr\u0101d\u0113s Xiaomi ar\u0113n\u0101 11. novembr\u012b, ir spilgts, atmi\u0146\u0101 palieko\u0161s L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dienas notikums visiem, kas to piedz\u012bvoja. Gan tiem, kuri to v\u0113roja, gan noteikti ar\u012b tiem, kuri taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s. Horeogr\u0101fs Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds, re\u017eisors Intars Re\u0161etins-P\u0113tersons un m\u016bzikas autors \u010dellists Valters P\u016bce \u0161o dejas izr\u0101di veidoju\u0161i k\u0101 dinamisku v\u0113st\u012bjumu par Rai\u0146a lugas Indulis un \u0100rija mot\u012bviem nol\u016bk\u0101 piedz\u012bvot vienot\u012bbu m\u0101ksl\u0101, kas run\u0101 par m\u016bsu tautas likteni, sakn\u0113m, sp\u0113ku, drosmi un s\u012bkstumu, vedinot dom\u0101t par Latvijas \u0161odienu un n\u0101kotni. Tas ir ar\u012b dramatisks st\u0101sts par v\u0113rt\u012bbu sadursmi un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101m izv\u0113l\u0113m, par m\u012blest\u012bbu, nodev\u012bbu, varon\u012bbu, tic\u012bbu un \u0161aub\u0101m.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Klasika un akrob\u0101tika<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Lieluzvedum\u0101 piedal\u012bj\u0101s ap 600 da\u017e\u0101du paaud\u017eu dejot\u0101ju: eso\u0161ie un biju\u0161ie Dzirnu dejot\u0101ji, vi\u0146u vec\u0101ki, tautas deju ansamb\u013ci Lielupe un Ogre, k\u0101 ar\u012b or\u0137estris Sinfonietta R\u012bga diri\u0123enta Normunda \u0160n\u0113 vad\u012bb\u0101 un jaunie\u0161u koris Balsis. Par to, lai skat\u012bt\u0101jiem Xiaomi ar\u0113n\u0101 aizrautos elpa, bija par\u016bp\u0113jies ar\u012b scenogr\u0101fs Aigars Ozoli\u0146\u0161, videom\u0101ksliniece Ineta Sipunova un kost\u012bmu m\u0101ksliniece Jana \u010civ\u017eele.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Indulis un \u0100rija nav pirm\u0101 deju izr\u0101de Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da un vi\u0146a deju skolas Dzirnas v\u0113stur\u0113. \u012apa\u0161i spilgti Dzirnu v\u0113stur\u0113 ir ierakst\u012bjies iestud\u0113jums Mauglis ar M\u0101rti\u0146a Brauna m\u016bziku. Ar negaid\u012btu izteiksmes formu un norises vidi p\u0101rsteidza Maz\u0101 n\u0101ri\u0146a peldbasein\u0101. Indulis un \u0100rija ir Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da un dejot\u0101ju atgrie\u0161an\u0101s pie Rai\u0146a ideju un simbolu pasaules, kuru pirmo reizi vi\u0146i izdejoja sadarb\u012bb\u0101 ar postfolkloras grupu I\u013c\u0123i veidotaj\u0101 uzvedum\u0101 Sp\u0113l\u0113ju, dancoju.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Ar ko skat\u012bt\u0101ju uzrun\u0101 lieluzvedums Indulis un \u0100rija? Vispirms ar lielm\u0113rogu un dinamismu kust\u012bb\u0101, kas p\u0101rsniedz dejas robe\u017eas, ietverot ar\u012b efekt\u012bgus c\u012b\u0146as un akrob\u0101tikas elementus. J\u0101, tie jau iepriek\u0161 ir biju\u0161i rakstur\u012bgi Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da rokrakstam, ta\u010du kust\u012bbu partit\u016bru \u0161aj\u0101 aspekt\u0101 v\u0113l jo spilgt\u0101ku dar\u012bjusi Latvijas Kaskadieru asoci\u0101cijas Wanted Stunt Squad c\u012b\u0146as horeogr\u0101fa Sergeja Fjodorova l\u012bdzdal\u012bba. Izr\u0101d\u0113 ir gan iespaid\u012bgi masu skati un c\u012b\u0146as epizodes, gan skaisti, savi\u013c\u0146ojo\u0161i galveno varo\u0146u \u2013 Indu\u013ca (Paulis\u00a0 \u00a0Filips B\u0101rzdi\u0146\u0161) un \u0100rijas (Be\u0101te Ieva Roze) \u2013 m\u012blas dueti, kas veidoti, balstoties uz labi izkoptas klasisk\u0101 baleta b\u0101zes. \u012astaj\u0101 laik\u0101 un viet\u0101 te ieskanas ar\u012b \u0100rijas balss Aleksandras \u0160picbergas solodzied\u0101jum\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Horeogr\u0101fiskaj\u0101 valod\u0101 izmantot\u0101 deju stiliz\u0101cija \u013cauj raksturot v\u0101cu bru\u0146niec\u012bbas sadz\u012bves kult\u016bru un manieres iepretim k\u016bru pag\u0101niskajai videi.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Spilgt\u0101kie mirk\u013ci<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Gan kust\u012bb\u0101, gan kost\u012bmos un grim\u0101 ir iez\u012bm\u0113tas at\u0161\u0137ir\u012bbas starp trim galvenaj\u0101m grup\u0101m: k\u016briem, lei\u0161iem un v\u0101ciem. Perfekti izraudz\u012bti atl\u0113tiskie, augum\u0101 varenie, robustie lei\u0161u l\u012bderi \u2013 valdon\u012bgais kunigaikstis Mintauts (Viesturs Sp\u0101rns) ar saviem baj\u0101riem un virsai\u0161iem (Andris V\u012btols, Reinis Luste, Raivo \u0100bolti\u0146\u0161 un Kaspars Breidaks) \u2013, k\u0101 ar\u012b Kuld\u012bgas komturs (\u0100rijas t\u0113vs ir \u012bsts v\u0101cietis Markuss Hermanis Cm\u0113lnigs). Kontrast\u0101 skarbajai maskul\u012bnajai pasaulei, kas nepaz\u012bst \u017e\u0113luma, ir maig\u0101, naiv\u0101 kalpon\u012bte Vizbul\u012bte, kurai, t\u0101pat k\u0101 v\u0113l z\u0113na gados eso\u0161ajam Indu\u013ca bru\u0146nesim, dz\u012bves neapbru\u017e\u0101tajam ide\u0101listam U\u0123im, lemts iet boj\u0101. Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds uzvedum\u0101 sp\u0113l\u0113 Pudi\u0137i un run\u0101 tekstu. U\u0123a lomu pievilc\u012bgi un ener\u0123iski atveido vi\u0146a d\u0113ls R\u016bdolfs Da\u0146i\u013cevi\u010ds, kuru izr\u0101des s\u0101kum\u0101 uz skatuves ieraug\u0101m pa\u0161u pirmo \u2013 sitam milz\u012bgas bungas un aicin\u0101m uz ritu\u0101lu. Par Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da run\u0101tajiem tekstiem gan j\u0101teic, ka v\u0101rdi, kas tika atska\u0146oti ierakst\u0101, un sak\u0101mais &#8220;dz\u012bvaj\u0101&#8221; fin\u0101l\u0101 skan\u0113ja k\u0101 divu da\u017e\u0101du cilv\u0113ku balsis \u2013 viena skaidr\u0101 dikcij\u0101, otra vairs ne.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>No s\u0113dvietas partera tre\u0161\u0101s rindas mal\u0101 ir gr\u016bti piln\u012bb\u0101 nov\u0113rt\u0113t dejas kompoz\u012bciju, \u012bpa\u0161i masu skatos ar daudziem dal\u012bbniekiem, toties tuvpl\u0101n\u0101 var izjust dejas ener\u0123iju un dejot\u0101ju patieso aizraut\u012bbu. Var ar\u012b bai\u013cpilni v\u0113rot, cik prec\u012bzi Dzirnu dejot\u0101ji, jaun\u0101ko kla\u0161u vecuma bask\u0101jainie b\u0113rni, kuri kust\u012bb\u0101 bie\u017ei atrodas jau satrauco\u0161i tuvu skatuves malai, noteiktos br\u012b\u017eos, kad tas ir paredz\u0113ts, ar\u012b veikli no t\u0101s nosl\u012bd vai pat nok\u016ble\u0146o. Ar rado\u0161u izdomu un vienk\u0101r\u0161iem mazbud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem ir rad\u012bts patiesi v\u0113rien\u012bgs iestud\u0113jums. T\u0101 visskaist\u0101kie mirk\u013ci ir Indu\u013ca un \u0100rijas tuvo\u0161an\u0101s, l\u0113n\u0101m, bet nenov\u0113r\u0161ami n\u0101kot pret\u012b pa dejot\u0101ju izveidoto dz\u012bvo tiltu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks &#8211; m\u016bzika\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u012apa\u0161a \u0161\u012b uzveduma v\u0113rt\u012bba un pamats ir tam speci\u0101li kompon\u0113t\u0101 Valtera P\u016bces ori\u0123in\u0101lm\u016bzika, kas turkl\u0101t skan nevis ierakst\u0101, bet gan dz\u012bv\u0101 izpild\u012bjum\u0101. T\u0101 ir tik izteiksm\u012bga, t\u0113laina, daudzkr\u0101saina, emocion\u0101li pies\u0101tin\u0101ta, noska\u0146\u0101m un kontrastiem bag\u0101ta, ka var\u0113tu kalpot ar\u012b par sp\u0113lfilmas ska\u0146uceli\u0146u. Lai gan izr\u0101des b\u016bve sast\u0101v no daudzu atsevi\u0161\u0137u ainu virkn\u0113juma, m\u016bzik\u0101 nevalda savstarp\u0113ji nesaist\u012btu numuru princips. Valtera P\u016bces partit\u016bra ir izr\u0101des virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks, t\u0101s dramatur\u0123iju vieno un sasaista vair\u0101kas vadt\u0113mas. Pati galven\u0101 ir smeldz\u012bg\u0101 m\u012blest\u012bbas t\u0113ma, kas, da\u017e\u0101di izgaismota, caurvij visu uzvedumu, \u012bpa\u0161i izce\u013coties pa\u0161a Valtera P\u016bces sp\u0113l\u0113tajos \u010della solo. Raksturojot v\u0101cu bru\u0146niec\u012bbas vidi, m\u016bzik\u0101 dzirdama viduslaiku dejas stiliz\u0101cija, savuk\u0101rt k\u016bru un lei\u0161u muzik\u0101l\u0101 identit\u0101te balst\u012bta latvie\u0161u un lietuvie\u0161u tautasdziesmu mot\u012bvos. \u0160\u0137iet, ka lieluzvedumam rad\u012bt\u0101 m\u016bzika var\u0113tu itin veiksm\u012bgi dz\u012bvot ar\u012b pati savu dz\u012bvi instrument\u0101las sv\u012btas vai fant\u0101zijas veidol\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Dinamisma un azarta deju lieluzveduma Indulis un \u0100rija pirmizr\u0101d\u0113 netr\u016bka. Tam ir izgl\u012btojo\u0161a un audzino\u0161a j\u0113ga, t\u0101p\u0113c laba ir producenta ideja pied\u0101v\u0101t to programmai Skolas soma, kas sniedza iesp\u0113ju izr\u0101di noskat\u012bties kuplai skol\u0113nu auditorijai no visas Latvijas. Dienas izr\u0101des skat\u012bt\u0101ju vid\u016b bija \u013coti daudz skolas vecuma jaunie\u0161u. Lielo mugursomu p\u0101rbaude tik \u013coti paildzin\u0101ja rindas pie ieejas, ka da\u013cai apmekl\u0113t\u0101ju vairs neatlika laika nosken\u0113t QR kodu ar izr\u0101des programmi\u0146u. Bez t\u0101s Rai\u0146a v\u0113st\u012bjums un uzveduma veidot\u0101ju m\u0113r\u0137i dej\u0101 un m\u016bzik\u0101 vien nenolas\u0101s tik skaidri, k\u0101 to sp\u0113j v\u0101rds. \u012apa\u0161i, ja nav priek\u0161zin\u0101\u0161anu par \u0161o Rai\u0146a darbu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vai lieluzvedums Indulis un \u0100rija paliks k\u0101 v\u0113sturisks, vienreiz\u0113js deju skolas Dzirnas jubilejas un \u0161\u0101 gada L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dienas notikums? To b\u016btu v\u0113rts atk\u0101rtot, l\u012bdz\u012bgi ir atdzimusi un v\u0113l atdzims Agra Da\u0146i\u013cevi\u010da un U\u0123a Brikma\u0146a deju izr\u0101de No zobena saule l\u0113ca (2009). To vajadz\u0113tu ar\u012b t\u0101p\u0113c, ka jaunais darbs diem\u017e\u0113l netika iem\u016b\u017ein\u0101ts ne video, ne audio form\u0101t\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0160\u012b ir t\u0101 reize, kad var tikai apbr\u012bnot, k\u0101das m\u0101ksliniecisk\u0101s amb\u012bcijas sp\u0113j \u012bstenot viena deju skola vair\u0101k\u0101s paaudz\u0113s.&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":68651,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-68650","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-entertainment","9":"tag-izklaide","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115682963902234067","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68650","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=68650"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68650\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/68651"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=68650"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=68650"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=68650"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}