{"id":68961,"date":"2025-12-08T13:04:08","date_gmt":"2025-12-08T13:04:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68961\/"},"modified":"2025-12-08T13:04:08","modified_gmt":"2025-12-08T13:04:08","slug":"pakalpojumu-un-partikas-cenu-lejupslide-mazina-inflacijas-spiedienu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/68961\/","title":{"rendered":"Pakalpojumu un p\u0101rtikas cenu lejupsl\u012bde mazina infl\u0101cijas spiedienu"},"content":{"rendered":"<p>Novembr\u012b pat\u0113ri\u0146a cenu samazin\u0101jums atbilda ierastaj\u0101m sezon\u0101laj\u0101m tendenc\u0113m, ko parasti nosaka l\u0113t\u0101ki pakalpojumi. Tom\u0113r \u0161ogad cenu kritumu \u012bpa\u0161i pastiprin\u0101ja p\u0101rtikas pre\u010du cenas, kas novembr\u012b parasti nemain\u0101s vai pat pieaug. \u0160\u012b nerakstur\u012bg\u0101 p\u0101rtikas cenu lejupsl\u012bde v\u0113l vair\u0101k samazin\u0101ja infl\u0101cijas spiedienu.<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar jaun\u0101kajiem Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes public\u0113tajiem datiem 2025. gada novembr\u012b, sal\u012bdzinot ar oktobri, pat\u0113ri\u0146a cenu l\u012bmenis samazin\u0101j\u0101s par 0,3%. Prec\u0113m tas samazin\u0101j\u0101s par 0,1%, bet pakalpojumiem \u2013 par 0,7%.\u00a0<\/p>\n<p>Novembrim tradicion\u0101li rakstur\u012bgs cenu samazin\u0101jums vai \u013coti zema infl\u0101cija, ko galvenok\u0101rt nosaka sezon\u0101lie faktori. \u0160ogad novembr\u012b cenas samazin\u0101j\u0101s pirmo reizi kop\u0161 2020. gada, un dinamika liel\u0101 m\u0113r\u0101 atbilda periodam pirms Covid-19 pand\u0113mijas un energoresursu kr\u012bzes, kad novembra cenu p\u0101rmai\u0146as parasti sv\u0101rst\u012bj\u0101s &#8211; 0,5 l\u012bdz + 0,2% robe\u017e\u0101s. Cenu kritumu \u0161ogad visvair\u0101k noteica b\u016btisks p\u0101rtikas cenu samazin\u0101jums un zem\u0101kas cenas pakalpojumiem, kas saist\u012bti ar t\u016brisma sezonas nosl\u0113gumu \u2013 \u012bpa\u0161i aviop\u0101rvad\u0101jumiem, izmitin\u0101\u0161anai un atp\u016btas pakalpojumiem. Savuk\u0101rt cenas pieauga person\u012bg\u0101s apr\u016bpes prec\u0113m. Novembr\u012b p\u0101rtikas cen\u0101m tradicion\u0101li rakstur\u012bgs k\u0101pums, un \u012bpa\u0161i lielu ietekmi parasti atst\u0101j sezon\u0101lais svaigo d\u0101rze\u0146u sad\u0101rdzin\u0101jums, kas ar\u012b \u0161ogad bija noz\u012bm\u012bg\u0101kais palielino\u0161ais faktors. Tom\u0113r, neskatoties uz \u0161o sezon\u0101lo efektu, kop\u0113jais p\u0101rtikas cenu l\u012bmenis novembr\u012b samazin\u0101j\u0101s, turkl\u0101t strauj\u0101k nek\u0101 jebkur\u0101 cit\u0101 novembr\u012b kop\u0161 2013. gada, kas nor\u0101da uz \u0161im m\u0113nesim nerakstur\u012bgu p\u0101rtikas cenu dinamiku. Zemo cenu groz\u0101 iek\u013cauto pre\u010du cenas kopum\u0101 m\u0113ne\u0161a griezum\u0101 saglab\u0101j\u0101s nemain\u012bgas, jo to strauj\u0101ku kritumu ierobe\u017eoja d\u0101rze\u0146u segmenta cenu pieaugums. Vienlaikus, sal\u012bdzinot ar \u0161\u012b gada maiju, t\u0101s ir saruku\u0161as par 0,8%. Kopum\u0101 p\u0101rtikas cenu kritums apstiprina, ka zemo cenu groza iniciat\u012bva joproj\u0101m pal\u012bdz mazin\u0101t spiedienu uz p\u0101rtikas infl\u0101ciju. Turkl\u0101t, sal\u012bdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvij\u0101 p\u0101rtikas pre\u010du cenas kop\u0161 memoranda ievie\u0161anas ir samazin\u0101ju\u0161\u0101s strauj\u0101k, kas ar\u012b liecina par relat\u012bvu cenu spiediena mazin\u0101\u0161anos un memoranda iesp\u0113jamo pozit\u012bvo ietekmi.\u00a0\u00a0\u00a0<\/p>\n<p>Pre\u010du sektor\u0101 liel\u0101k\u0101 samazino\u0161\u0101 ietekme novembr\u012b bija cenu kritumam p\u0101rtikai. P\u0101rtikai un bezalkoholiskajiem dz\u0113rieniem novembr\u012b cenas samazin\u0101j\u0101s par 0,5%, kas kop\u0113jo pat\u0113ri\u0146a cenu l\u012bmeni samazin\u0101ja par 0,1 procentpunktu. Cenu kritumu galvenok\u0101rt veicin\u0101ja svaigu aug\u013cu, piena un piena produktu, ga\u013cas, kafijas, k\u0101 ar\u012b aug\u013cu un d\u0101rze\u0146u sulu cenu samazin\u0101jums. Savuk\u0101rt vien\u012bg\u0101 b\u016btisk\u0101k\u0101 palielino\u0161\u0101 ietekme bija sezon\u0101lajam cenu k\u0101pumam svaigiem d\u0101rze\u0146iem.<\/p>\n<p>P\u0101rtikas produktu cenas pasaul\u0113 novembr\u012b samazin\u0101j\u0101s tre\u0161o m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas \u2013 par 1,2%, un bija par 2,1% zem\u0101kas nek\u0101 pirms gada. Cenu kritumu noteica cukura, piena produktu, augu e\u013c\u013cu un ga\u013cas cenu samazin\u0101jums, kas p\u0101rsniedza graudaugu cenu k\u0101pumu. Cukura cenas saruka, sasniedzot zem\u0101ko l\u012bmeni kop\u0161 2020. gada decembra jau otro m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas, ko noteica gaidas par pietiekamu pied\u0101v\u0101jumu: rekordaugsts cukura ra\u017eo\u0161anas apjoms Braz\u012blij\u0101 un labas ra\u017eas perspekt\u012bvas Indij\u0101 un Taizem\u0113. Piena produktu cenas samazin\u0101j\u0101s piekto m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas. Cenu kritumu noteica pieaugo\u0161s piena un piena pulveru pied\u0101v\u0101jums ES un Jaunz\u0113land\u0113, bag\u0101t\u012bgi kr\u0101jumi un v\u0101j\u0101ks piepras\u012bjums vair\u0101kos \u0100zijas tirgos. Visstrauj\u0101k saruka sviesta un pilnpiena pulvera cenas. Augu e\u013c\u013cu cenas samazin\u0101j\u0101s, sasniedzot zem\u0101ko l\u012bmeni piecos m\u0113ne\u0161os. Cenu kritumu noteica zem\u0101kas palmu, rap\u0161u un saulespu\u0137u e\u013c\u013cu cenas, ko veicin\u0101ja labas ra\u017eas prognozes un augst\u0101ks sezonalit\u0101tes rad\u012btais pied\u0101v\u0101jums. Neliels cenu pieaugums saglab\u0101j\u0101s tikai sojas e\u013c\u013cai, ko sekm\u0113ja biod\u012bze\u013cdegvielas ra\u017eo\u0161anas piepras\u012bjums. Ga\u013cas cenas saruka otro m\u0113nesi p\u0113c k\u0101rtas, turpinoties c\u016bkga\u013cas un putnu ga\u013cas cenu kritumam. C\u016bkga\u013cas cenas Eirop\u0101 pazemin\u0101j\u0101s pla\u0161a pied\u0101v\u0101juma un v\u0101jas \u0136\u012bnas importa aktivit\u0101tes d\u0113\u013c, savuk\u0101rt putnu ga\u013cas cenu kritumu noteica sp\u0113c\u012bga konkurence Braz\u012blijas eksport\u0113t\u0101jiem, p\u0113c tam, kad vair\u0101kas valstis atc\u0113la putnu gripas d\u0113\u013c noteiktos tirdzniec\u012bbas ierobe\u017eojumus. Liellopu ga\u013cas cenas saglab\u0101j\u0101s stabilas, bet aitas ga\u013cas cenas pieauga sp\u0113c\u012bga importa piepras\u012bjuma d\u0113\u013c. Pret\u0113ji tam graudaugu cenas novembr\u012b pieauga, galvenok\u0101rt kvie\u0161u un kukur\u016bzas cenu k\u0101puma d\u0113\u013c, ko veicin\u0101ja iesp\u0113jamais \u0136\u012bnas piepras\u012bjums p\u0113c ASV pieg\u0101d\u0113m, ba\u017eas par situ\u0101ciju Meln\u0101s j\u016bras re\u0123ion\u0101 un sare\u017e\u0123\u012bti ra\u017eas nov\u0101k\u0161anas apst\u0101k\u013ci Dienvidamerik\u0101.<\/p>\n<p>Liel\u0101k\u0101 palielino\u0161\u0101 ietekme novembr\u012b bija cenu k\u0101pumam person\u012bg\u0101s higi\u0113nas prec\u0113m un skaistumkop\u0161anas l\u012bdzek\u013ciem, kas, nosl\u0113dzoties akcij\u0101m, pieauga par 3,1% un kop\u0113jo pat\u0113ri\u0146a cenu l\u012bmeni palielin\u0101ja par 0,1 procentpunktu.<\/p>\n<p>Novembr\u012b turpin\u0101j\u0101s neliels degvielas cenu pieaugums \u2014 par 0,6%, ta\u010du tas b\u016btiski neietekm\u0113ja kop\u0113jo pat\u0113ri\u0146a cenu l\u012bmeni. Cenu k\u0101pums bija l\u012bdz\u012bgs gan d\u012bze\u013cdegvielai, gan benz\u012bnam.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt pasaules naftas tirg\u016b novembr\u012b cenas kopum\u0101 samazin\u0101j\u0101s. Brent naftas cena sv\u0101rst\u012bj\u0101s ap 62\u201365 ASV dol\u0101riem par barelu un m\u0113ne\u0161a griezum\u0101 saglab\u0101ja \u013coti m\u0113renu kritumu \u2013 saruka par aptuveni 0,5%, ta\u010du m\u0113ne\u0161a beig\u0101s t\u0101 bija par 3% zem\u0101ka nek\u0101 oktobra izska\u0146\u0101. Cenu dinamiku noteica p\u0101rliecino\u0161\u0101ks pied\u0101v\u0101jums pasaules tirg\u016b, l\u0113n\u0101ka piepras\u012bjuma izaugsme un nenoteikt\u012bba saist\u012bb\u0101 ar iesp\u0113jamiem \u0123eopolitiskiem risin\u0101jumiem. M\u0113ne\u0161a s\u0101kum\u0101 cenas pazemin\u0101j\u0101s, tirgum rea\u0123\u0113jot uz pieaugo\u0161\u0101m ba\u017e\u0101m par glob\u0101lu pied\u0101v\u0101juma p\u0101rpalikumu: kr\u0101jumu k\u0101pumu ASV, ra\u017eo\u0161anas palielin\u0101\u0161anu gan OPEC+, gan ra\u017eot\u0101jvalst\u012bs \u0101rpus OPEC, k\u0101 ar\u012b v\u0101j\u0101kiem r\u016bpniec\u012bbas un piepras\u012bjuma r\u0101d\u012bt\u0101jiem liel\u0101kaj\u0101s naftas pat\u0113r\u0113t\u0101jvalst\u012bs. Lejupv\u0113rsto spiedienu pastiprin\u0101ja ar\u012b zi\u0146as par l\u0113t\u0101kiem Sa\u016bda Ar\u0101bijas naftas pied\u0101v\u0101jumiem \u0100zijas tirgiem un sign\u0101li, ka tirg\u016b past\u0101v pied\u0101v\u0101juma p\u0101rpalikums. M\u0113ne\u0161a vid\u016b cenu sv\u0101rst\u012bgums pieauga: t\u0101s \u012bslaic\u012bgi atguv\u0101s, rea\u0123\u0113jot uz jaun\u0101m sankcij\u0101m Krievijas naftas komp\u0101nij\u0101m un pieg\u0101\u017eu trauc\u0113jumiem, kas rad\u012bja ba\u017eas par iesp\u0113jamu pied\u0101v\u0101juma samazin\u0101jumu. Tom\u0113r \u0161\u012b tendence nebija notur\u012bga \u2013 OPEC un IEA jaun\u0101k\u0101s prognozes par gaid\u0101mu tirgus p\u0101rpalikumu un notur\u012bgu ieguves pieaugumu ASV, Kan\u0101d\u0101 un Braz\u012blij\u0101 \u0101tri v\u0101jin\u0101ja cenu atkop\u0161anos. M\u0113ne\u0161a beig\u0101s cenas atkal non\u0101ca spiedien\u0101, investoriem v\u0113rt\u0113jot iesp\u0113jamo progresu sarun\u0101s par Ukrainas un Krievijas konflikta noregul\u0113jumu. Scen\u0101rijs, kas paredz\u0113tu sankciju atcel\u0161anu Krievijas naftas sektoram, var\u0113tu palielin\u0101t pieg\u0101des jau t\u0101 p\u0101rapg\u0101d\u0101taj\u0101 tirg\u016b, t\u0101p\u0113c piepras\u012bjuma un pied\u0101v\u0101juma perspekt\u012bvas k\u013cuva v\u0113l nelabv\u0113l\u012bg\u0101kas. Vienlaikus turpin\u0101ja pieaugt ba\u017eas par glob\u0101lu p\u0101rprodukciju, un, tuvojoties OPEC+ san\u0101ksmei, t\u0101s nemazin\u0101j\u0101s, jo organiz\u0101cija bija gatava vien saglab\u0101t pl\u0101noto ieguves pieauguma pauzi, neievie\u0161ot stingr\u0101kus ierobe\u017eojumus, kas var\u0113tu samazin\u0101t tirgus p\u0101rpalikumu.<\/p>\n<p>Pakalpojumu cenas novembr\u012b kopum\u0101 samazin\u0101j\u0101s vid\u0113ji par 0,7%, kas kop\u0113jo cenu l\u012bmeni samazin\u0101ja par 0,2 procentpunktiem. Liel\u0101ko samazino\u0161o ietekmi rad\u012bja pasa\u017eieru aviop\u0101rvad\u0101jumu cenu kritums sezonas nosl\u0113guma, zem\u0101ka piepras\u012bjuma un pla\u0161u akciju d\u0113\u013c. Papildu samazin\u0101jumu veicin\u0101ja izmitin\u0101\u0161anas un komplekso atp\u016btas pakalpojumu cenu kritums, kas ir rakstur\u012bgs periodam p\u0113c akt\u012bv\u0101s t\u016brisma sezonas, kad viesu pl\u016bsma b\u016btiski sar\u016bk. Savuk\u0101rt visliel\u0101ko palielino\u0161o ietekmi uz kop\u0113jo cenu l\u012bmeni atst\u0101ja soci\u0101l\u0101s aizsardz\u012bbas pakalpojumu sad\u0101rdzin\u0101jums, ko galvenok\u0101rt noteica apr\u016bpes un ilgsto\u0161as soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes pakalpojumu izmaksu pieaugums veco \u013cau\u017eu pansion\u0101tos.<\/p>\n<p>Cit\u0101s pre\u010du un pakalpojumu grup\u0101s cenu sv\u0101rst\u012bbas aizvad\u012btaj\u0101 m\u0113nes\u012b kop\u0113jo cenu l\u012bmeni b\u016btiski neietekm\u0113ja.<\/p>\n<p>2025. gada novembr\u012b, sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada novembri, pat\u0113ri\u0146a cenas pieauga par 3,8%. Gada vid\u0113j\u0101 infl\u0101cija bija 3,7%.<\/p>\n<p>Ar\u012b turpm\u0101k cenu izmai\u0146as Latvij\u0101 b\u016btiski ietekm\u0113s glob\u0101l\u0101s cenu sv\u0101rst\u012bbas un pasaules ekonomisk\u0101 att\u012bst\u012bba, \u012bpa\u0161i \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija un t\u0101s ietekme uz energoresursu un p\u0101rtikas cen\u0101m. 2025. gad\u0101 kopum\u0101 vid\u0113j\u0101 gada infl\u0101cija sagaid\u0101ma 3,7% robe\u017e\u0101s.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Novembr\u012b pat\u0113ri\u0146a cenu samazin\u0101jums atbilda ierastaj\u0101m sezon\u0101laj\u0101m tendenc\u0113m, ko parasti nosaka l\u0113t\u0101ki pakalpojumi. Tom\u0113r \u0161ogad cenu kritumu \u012bpa\u0161i&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":68962,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-68961","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115684092356545962","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68961","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=68961"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/68961\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/68962"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=68961"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=68961"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=68961"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}