{"id":69466,"date":"2025-12-09T05:46:07","date_gmt":"2025-12-09T05:46:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/69466\/"},"modified":"2025-12-09T05:46:07","modified_gmt":"2025-12-09T05:46:07","slug":"tikai-4-daudzdzivoklu-maju-renoveti-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/69466\/","title":{"rendered":"Tikai 4% daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju renov\u0113ti :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Latvij\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 39 500 daudzdz\u012bvok\u013cu dz\u012bvojamo \u0113ku, un atjauno\u0161ana nepiecie\u0161ama vismaz 26 600 m\u0101j\u0101m, ta\u010du l\u012bdz \u0161im renov\u0113ti vien ap 4% no t\u0101m, bet atbild\u012bg\u0101s ministrijas nav izmantoju\u0161as visas iesp\u0113jas renov\u0101cijas atbalsta finans\u0113juma pieejam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai, rev\u012bzijas starpzi\u0146ojum\u0101 secin\u0101jusi Valsts kontrole.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole v\u0113rt\u0113jusi, vai eso\u0161ie atbalsta meh\u0101nismi veicina daudzdz\u012bvok\u013cu dz\u012bvojamo m\u0101ju energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anu. Starpzi\u0146ojums tapis lietder\u012bbas rev\u012bzij\u0101 &#8220;Vai ieguld\u012bjumi siltumapg\u0101des un \u0113ku energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161an\u0101 nodro\u0161ina ilgtsp\u0113j\u012bgu un ekonomiski pamatotu siltumapg\u0101di?&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Apl\u0113sts, ka dz\u012bvok\u013cu iem\u012btnieki ik gadu par siltumener\u0123iju samaks\u0101 360-390 miljonus eiro, un ar \u0161\u0101d\u0101m cen\u0101m n\u0101kamo 20 gadu laik\u0101 izmaksas p\u0101rsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaic\u012bga \u0113ku atjauno\u0161ana \u013cautu \u0161\u012bs izmaksas b\u016btiski samazin\u0101t, vienlaikus uzlabojot dz\u012bves kvalit\u0101ti un m\u0101jok\u013cu v\u0113rt\u012bbu. Tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 rev\u012bzija atkl\u0101j, ka renov\u0101cijas izmaksu strauj\u0101 k\u0101puma un nepietiekam\u0101 finans\u0113juma d\u0113\u013c pat motiv\u0113ti iedz\u012bvot\u0101ji nereti spiesti atlikt renov\u0101cijas l\u0113mumu, jo saskaras ar izmaksu neprognoz\u0113jam\u012bbu un nepietiekamu atbalstu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontroles padomes loceklis M\u0101rti\u0146\u0161 \u0100boli\u0146\u0161 nor\u0101da, ka Latvij\u0101 vair\u0101k nek\u0101 puse daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju ir b\u016bv\u0113tas pirms 40-50 gadiem, un taj\u0101s nav veikti pietiekami ieguld\u012bjumi atjauno\u0161an\u0101. &#8220;Rezult\u0101t\u0101 \u0113ku st\u0101voklis pak\u0101peniski pasliktin\u0101s, savuk\u0101rt augstais ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146\u0161 rada nesam\u0113r\u012bgi lielus r\u0113\u0137inus par siltumener\u0123iju,&#8221; saka \u0100boli\u0146\u0161.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 uzsver, ka renov\u0101cija nav tikai skaist\u0101ka fas\u0101de &#8211; t\u0101 ir b\u016btiska, lai m\u0101jok\u013ci b\u016btu kvalitat\u012bvi, energoefekt\u012bvi un ekonomiski uzturami. &#8220;Jo ilg\u0101k tiek atlikts l\u0113mums par atjauno\u0161anu, jo d\u0101rg\u0101ka t\u0101 k\u013c\u016bst. Tom\u0113r \u0161odien Latvij\u0101 renov\u0113ti ir tikai aptuveni 4% m\u0101jok\u013cu, kas skaidri par\u0101da, ka j\u0101mekl\u0113 risin\u0101jumi, lai padar\u012btu renov\u0101ciju vienk\u0101r\u0161\u0101ku un pieejam\u0101ku,&#8221; pau\u017e Valsts kontroles padomes loceklis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tom\u0113r esot redzams, ka iedz\u012bvot\u0101ju interese par siltin\u0101\u0161anu ir augusi. Piem\u0113ram, \u0161ogad AS &#8220;Att\u012bst\u012bbas finan\u0161u instit\u016bcijas &#8220;Altum&#8221;&#8221; (&#8220;Altum&#8221;) renov\u0101cijas programmas finans\u0113jums tika rezerv\u0113ts maz\u0101k nek\u0101 pusotra m\u0113ne\u0161a laik\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka cilv\u0113ki ir gatavi r\u012bkoties, ja ir pieejams atbalsta finans\u0113jums, uzskata \u0100boli\u0146\u0161.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vienlaikus rev\u012bzij\u0101 Valsts kontrole secina, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrija nav izmantoju\u0161as visas iesp\u0113jas renov\u0101cijas atbalsta finans\u0113juma pieejam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieku inform\u0113t\u012bba joproj\u0101m ir nepietiekama un bie\u017ei vien k\u013c\u016bst par b\u016btisku \u0161\u0137\u0113rsli renov\u0101cijas s\u0101k\u0161anai. Valsts kontroles veikt\u0101s dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieku aptaujas rezult\u0101ti r\u0101da, ka tikai 39,5% ir inform\u0113ti par iesp\u0113ju veikt energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anas pas\u0101kumus vai \u0113kas pilno renov\u0101ciju, savuk\u0101rt 29,8% ir da\u013c\u0113ji inform\u0113ti.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vien 8% ir zin\u0101mas renov\u0101cijas aptuven\u0101s izmaksas. K\u0101 skaidro Valsts kontrol\u0113, tas noz\u012bm\u0113, ka l\u0113muma pie\u0146em\u0161anai bie\u017ei vien tr\u016bkst pamata datu, secin\u0101jusi Valsts kontrole. Tas redzams ar\u012b procesu dinamik\u0101 &#8211; kopsapulces, kur\u0101s j\u0101pie\u0146em l\u0113mums par renov\u0101ciju, 44,4% gad\u012bjumu j\u0101organiz\u0113 tr\u012bs un vair\u0101k rei\u017eu, un projekti nereti iestr\u0113gst v\u0113l pirms tehnisko darbu s\u0101k\u0161anas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Turkl\u0101t, k\u0101 secin\u0101jusi Valsts kontrole, liela da\u013ca iedz\u012bvot\u0101ju visp\u0101r netiek m\u0113r\u0137tiec\u012bgi inform\u0113ta par renov\u0101cijas iesp\u0113j\u0101m &#8211; 57,8% respondentu nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka vi\u0146i nav nekad uzrun\u0101ti par iesp\u0113j\u0101m atjaunot \u0113ku. T\u0101d\u0113\u013c b\u016btisk\u0101kie \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci l\u0113muma pie\u0146em\u0161anai par renov\u0101cijas veik\u0161anu ir ba\u017eas par izmaks\u0101m (30,2%), b\u016bvdarbu kvalit\u0101ti (22,7%) un proced\u016bru sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu (15,6%).<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt profesion\u0101ls projekta vad\u012bbas atbalsts \u0161obr\u012bd ir pieejams tikai p\u0113c aizdevuma sa\u0146em\u0161anas, lai gan sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kie uzdevumi &#8211; sagatavot dokumentus, apkopot tehnisko inform\u0101ciju un p\u0101rliecin\u0101t iedz\u012bvot\u0101jus &#8211; j\u0101veic jau pirms tam. Valsts kontrole atkl\u0101jusi, ka \u0161aj\u0101 posm\u0101 dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieki nereti paliek bez atbalsta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, k\u0101p\u0113c projekti kav\u0113jas vai sad\u0101rdzin\u0101s.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieku biedr\u012bb\u0101m, kas bie\u017ei darbojas tikai uz br\u012bvpr\u0101t\u012bbas pamata un bez profesion\u0101l\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m, uzliktais pien\u0101kumu apjoms ir nesam\u0113r\u012bgs un p\u0101rsniedz to kapacit\u0101ti. Ar\u012b aptauj\u0101 dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieki un viena no biedr\u012bb\u0101m nor\u0101d\u012bja, ka nekvalitat\u012bvi sagatavotu dokumentu d\u0113\u013c projekts bijis j\u0101izstr\u0101d\u0101 atk\u0101rtoti, kas izrais\u012bjis b\u016btiskus kav\u0113jumus un izmaksu pieaugumu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole uzsver &#8211; rev\u012bzija skaidri apliecina, ka p\u0113d\u0113jos gados strauji augo\u0161\u0101s b\u016bvniec\u012bbas izmaksas ir viens no galvenajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem \u0113ku atjauno\u0161anai, jo t\u0101s b\u016btiski samazina renov\u0101cijas ekonomisko atdevi iedz\u012bvot\u0101jiem. Kop\u0161 2017. gada dz\u012bvojamo \u0113ku energoefektivit\u0101tes projektu attiecin\u0101m\u0101s izmaksas par kvadr\u0101tmetru ir pieaugu\u0161as par 127%, kam\u0113r visp\u0101r\u0113j\u0101s b\u016bvniec\u012bbas izmaksas \u0161aj\u0101 laik\u0101 augu\u0161as par 52%. Tas noz\u012bm\u0113, ka renov\u0101cijas projektu izmaksu k\u0101pums ir divas reizes strauj\u0101ks par nozares kop\u0113jo infl\u0101ciju. Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka \u0161\u0101du izmaksu d\u0113\u013c 54% \u012bstenoto projektu gada vid\u0113jais siltumener\u0123ijas izmaksu ietaup\u012bjums nenosedz ikm\u0113ne\u0161a kred\u012btmaks\u0101jumu, kas var p\u0101rsniegt pat divus eiro kvadr\u0101tmetr\u0101 (eur\/m2).<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">T\u0101pat Valsts kontrole uzskata, ka energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anas invest\u012bciju atdeve ir k\u013cuvusi nepietiekama, lai iedz\u012bvot\u0101jiem b\u016btu p\u0101rliec\u012bba par finansi\u0101lu ieguvumu &#8211; \u012bpa\u0161i situ\u0101cij\u0101, kur vid\u0113j\u0101s projekta izmaksas \u0161obr\u012bd sasniedz 880 000 eiro vienai daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113kai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Aptauja r\u0101da, ka \u012bpa\u0161uma v\u0113rt\u012bbas pieaugums p\u0113c renov\u0101cijas liel\u0101kajai da\u013cai dz\u012bvok\u013cu \u012bpa\u0161nieku nav iz\u0161\u0137iro\u0161s faktors, jo tikai apm\u0113ram tre\u0161da\u013ca to uzskata par b\u016btisku motiv\u0101ciju. Savuk\u0101rt iev\u0113rojama da\u013ca vai nu neizj\u016bt v\u0113rt\u012bbas pieaugumu, vai nav par to interes\u0113jusies, bet gandr\u012bz 29% to neuzskata par noz\u012bm\u012bgu visp\u0101r, jo nepl\u0101no \u012bpa\u0161umu p\u0101rdot vai iz\u012br\u0113t.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole konstat\u0113jusi, ka Latvij\u0101 netiek izmantotas visas iesp\u0113jas nodro\u0161in\u0101t iedz\u012bvot\u0101jiem pieejam\u0101ku finans\u0113jumu \u0113ku atjauno\u0161anai. Ekonomikas ministrija l\u012bdz \u0161im nav izmantojusi instrumentus, kas \u013cautu piesaist\u012bt izdev\u012bg\u0101kus aizdevumus vai mazin\u0101t procentu likmi, lai gan tas b\u016btiski palielin\u0101tu projektu ekonomisko atdevi. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 &#8220;Altum&#8221; pied\u0101v\u0101t\u0101 fiks\u0113t\u0101 likme &#8211; 3,9% &#8211; ir augst\u0101ka nek\u0101 Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101. To samazinot, palielin\u0101tos to projektu skaits, kuros ieguvums no siltumener\u0123ijas izmaksu ietaup\u012bjuma p\u0101rsniegtu ikm\u0113ne\u0161a kred\u012btmaks\u0101jumu par renov\u0101ciju, p\u0101rliecin\u0101ta Valsts kontrole.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vienlaikus Latvij\u0101 tr\u016bkst m\u0113r\u0137\u0113tu atbalsta meh\u0101nismu zem\u0101ko ien\u0101kumu m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m &#8211; 18,7% iedz\u012bvot\u0101ju m\u0101jok\u013ca izmaksas jau tagad ir &#8220;\u013coti apgr\u016btino\u0161as&#8221;, 6,7% nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t pietiekamu siltumu, bet 42% nav gatavi maks\u0101t par renov\u0101ciju vair\u0101k nek\u0101 0,5 eur\/m2. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos soci\u0101li maz\u0101k aizsarg\u0101t\u0101s grupas nesp\u0113j piedal\u012bties renov\u0101cijas projektos, un tas palielina gan soci\u0101lo spriedzi, gan pa\u0161vald\u012bbu pabalstu slogu, nor\u0101da Valsts kontrole. Bez izdev\u012bg\u0101kiem finans\u0113juma nosac\u012bjumiem un skaidri defin\u0113ta atbalsta \u0161\u012bm grup\u0101m renov\u0101cijas temps Latvij\u0101 turpin\u0101s b\u016bt nepietiekams un nevienl\u012bdz\u012bgs, uzskata Valsts kontrole.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0100boli\u0146\u0161 nor\u0101da &#8211; lai iedz\u012bvot\u0101ji var\u0113tu pie\u0146emt inform\u0113tus l\u0113mumus par savas m\u0101jas atjauno\u0161anu, ir j\u0101b\u016bt skaidrai un viegli pieejamai inform\u0101cijai par jau \u012bstenoto projektu izmaks\u0101m un rezult\u0101tiem. &#8220;\u0160obr\u012bd t\u0101das nav &#8211; dati ir sadrumstaloti un nav izmantojami bez padzi\u013cin\u0101tas anal\u012bzes. Tas ierobe\u017eo gan pl\u0101no\u0161anas kvalit\u0101ti, gan sp\u0113ju sal\u012bdzin\u0101t cenas, izv\u0113rt\u0113t riskus un saprast, k\u0101das ir renov\u0101cijas re\u0101l\u0101s izmaksas,&#8221; saka vi\u0146\u0161.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole 9.decembr\u012b r\u012bkos ekspertu diskusiju par m\u0101jok\u013cu siltin\u0101\u0161anas procesa izaicin\u0101jumiem un iesp\u0113j\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Iest\u0101de atz\u012bm\u0113, ka Latvij\u0101 m\u0101jok\u013ci noveco un ilgsto\u0161i nav notikusi to pietiekama renov\u0101cija, ta\u010du joproj\u0101m past\u0101v \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci, kas kav\u0113 daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku atjauno\u0161anu un energoefektivit\u0101tes pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anu. Ekspertu diskusija tiks r\u012bkota, lai uzlabotu situ\u0101ciju un mekl\u0113tu konkr\u0113tus risin\u0101jumus.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvij\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 39 500 daudzdz\u012bvok\u013cu dz\u012bvojamo \u0113ku, un atjauno\u0161ana nepiecie\u0161ama vismaz 26 600 m\u0101j\u0101m, ta\u010du l\u012bdz&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":69467,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-69466","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115688032420490516","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/69466","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=69466"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/69466\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/69467"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=69466"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=69466"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=69466"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}