![](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/524341__6937abfb76115.jpg\")
<\/a>![](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/524341__6937abfe9a25b.jpg\")
<\/a><\/p>\n#2\/4<\/p>\n
Zangezuras koridora b\u016bvniec\u012bba.<\/p>\n
Trans-Kaspijas starptautiskais transporta mar\u0161ruts, saukts ar\u012b par Vid\u0113jo koridoru, aizvietos Zieme\u013cu z\u012bda ce\u013ca koridoru, un atsl\u0113gas posms \u0161aj\u0101 st\u0101st\u0101 ir Azerbaid\u017e\u0101na.<\/p>\n
Mar\u0161ruts cauri Dienvidkauk\u0101za valst\u012bm ir ne tikai par 3000 kilometriem \u012bs\u0101ks, bet ar\u012b risina Rietumu sankciju iev\u0113ro\u0161anu, apejot Krieviju piln\u012bb\u0101. Vid\u0113j\u0101 koridora tr\u016bkums pagaid\u0101m ir t\u0101 jauda, kas ir iev\u0113rojami maz\u0101ka nek\u0101 Zieme\u013cu koridora gad\u012bjum\u0101, tom\u0113r probl\u0113ma jau tiek risin\u0101ta.<\/p>\n
\u0100zijas kravu pl\u016bsma un vid\u0113jais koridors<\/p>\n
Z\u012bda ce\u013c\u0161 v\u0113sturiski ir aptuveni 8000 kilometru gar\u0161 tirdzniec\u012bbas ce\u013c\u0161, kas radies v\u0113l pirms m\u016bsu \u0113ras un savienoja \u0136\u012bnu ar Eiropu, lai transport\u0113tu galveno \u0136\u012bnas eksportpreci \u2013 z\u012bdu. M\u016bsu dien\u0101s ir runa par jauno z\u012bda ce\u013cu, tostarp pat izteiktu \u0136\u012bnas un citu \u0100zijas valstu v\u0113lmi preces Eirop\u0101 un \u0100frik\u0101 nog\u0101d\u0101t pa sauszemes ce\u013ciem. 2013. gad\u0101 \u0136\u012bna uzs\u0101ka iniciat\u012bvu Viena josta, viens ce\u013c\u0161 (The Belt and Road Initiative), kas stiprina \u0136\u012bnas tirdzniec\u012bbas saites ar cit\u0101m \u0100zijas valst\u012bm, Eiropu un \u0100friku. S\u0101kotn\u0113ji sam\u0113r\u0101 izteikts bija zieme\u013cu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas sol\u012bja nelielu papildu noslodzi ar\u012b Baltijas ost\u0101m. Latvijas gad\u012bjum\u0101 var\u0113ja b\u016bt runa par konteineriem Zieme\u013cvalst\u012bm. Pre\u010du pamatpl\u016bsma no dzelzce\u013ca tika nokrauta vecaj\u0101 Eirop\u0101 un p\u0113c b\u016bt\u012bbas Latvijas ekonomiku neietekm\u0113ja. P\u0113c 2022. gada 24. febru\u0101ra Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 un da\u017e\u0101du tirdzniec\u012bbas sankciju par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s zieme\u013cu virziens k\u013cuva problem\u0101tisks un bija nepiecie\u0161ams glob\u0101ls risin\u0101jums. K\u0101 viens no perspekt\u012bviem att\u012bst\u012bbas virzieniem tiek min\u0113ts Vid\u0113jais koridors, kas \u0161\u0137\u0113rso Azerbaid\u017e\u0101nu un Gruziju. Tiek paredz\u0113ta ar\u012b Arm\u0113nijas iesaiste transporta koridora darb\u012bb\u0101. Arm\u0113nijas un Azerbaid\u017e\u0101nas attiec\u012bbas l\u012bdz nesenai pag\u0101tnei bija visnota\u013c sare\u017e\u0123\u012btas. Situ\u0101cija b\u016bt\u012bb\u0101 tika atrisin\u0101ta \u0161ogad, pateicoties ASV inici\u0113tajai miera deklar\u0101cijai, kas tika parakst\u012bta 2025. gada 8. august\u0101 starp Arm\u0113niju un Azerbaid\u017e\u0101nu. \u0160is notikums atk\u0101rtoti apstiprin\u0101ja Azerbaid\u017e\u0101nas izvirz\u012bto miera programmu p\u0113c 2020. gada kara beig\u0101m. Attiec\u012bbu normaliz\u0113\u0161ana paredz ar\u012b komunik\u0101ciju atv\u0113r\u0161anu, tostarp Zangez\u016bras koridora atv\u0113r\u0161anu, kas nodro\u0161in\u0101s netrauc\u0113tu sazi\u0146u starp Azerbaid\u017e\u0101nas Republikas galveno da\u013cu un t\u0101s Nah\u010div\u0101nas Autonomo Republiku caur Arm\u0113niju. \u0160is pl\u0101ns k\u013cuva paz\u012bstams k\u0101 Trampa mar\u0161ruts starptautiskajam mieram un labkl\u0101j\u012bbai (TRIPP).<\/p>\n
Eiropas interese ir redzama<\/p>\n
J\u0101piebilst, ka \u0161ogad ir pieaugusi ar\u012b Eiropas interese par iepriek\u0161min\u0113to transporta koridoru. K\u0101 10. oktobr\u012b Brisel\u0113 notiku\u0161aj\u0101 Global Gateway konferenc\u0113 nor\u0101d\u012bja Azerbaid\u017e\u0101nas digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas un transporta ministrs Ra\u0161ads Nabijevs, v\u0113l ilgi, pirms Vid\u0113jo koridoru s\u0101ka uzskat\u012bt par galveno transporta art\u0113riju starp Austrumiem un Rietumiem, Azerbaid\u017e\u0101na s\u0101ka akt\u012bvi ieguld\u012bt l\u012bdzek\u013cus t\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101, neskatoties uz to, ka toreiz priorit\u0101te tika pie\u0161\u0137irta zieme\u013cu virzienam.P\u0113c vi\u0146a teikt\u0101, Vid\u0113jais koridors pa\u0161laik att\u012bst\u0101s par vienu no svar\u012bg\u0101kajiem starptautiskajiem tirdzniec\u012bbas ce\u013ciem, pied\u0101v\u0101jot ilgtsp\u0113j\u012bgu un dro\u0161u alternat\u012bvu zieme\u013cu mar\u0161rutiem. Azerbaid\u017e\u0101nas strat\u0113\u0123ijas galven\u0101 ideja ir izveidot vienotu fizisk\u0101s un digit\u0101l\u0101s savienojam\u012bbas telpu.Azerbaid\u017e\u0101nas vald\u012bba \u012bsteno divk\u0101r\u0161\u0101s transform\u0101cijas koncepciju, kas apvieno tradicion\u0101los transporta koridorus ar moderniem digit\u0101liem risin\u0101jumiem, kas nodro\u0161ina p\u0101rredzam\u012bbu, efektivit\u0101ti un uztic\u0113\u0161anos starp pieg\u0101des \u0137\u0113des dal\u012bbniekiem.T\u0101pat 2025. gada 20. oktobr\u012b p\u0113c Eiropas Savien\u012bbas iniciat\u012bvas Luksemburg\u0101 tika organiz\u0113ta \u012bpa\u0161a augsta l\u012bme\u0146a san\u0101ksme par t\u0113mu Starpre\u0123ion\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bba un savienojam\u012bba. San\u0101ksm\u0113 piedal\u012bj\u0101s ES Augst\u0101 p\u0101rst\u0101ve \u0101rliet\u0101s un dro\u0161\u012bbas politikas jaut\u0101jumos Kaja Kallasa, Eiropas Savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s komis\u0101re Marta Kosa, Eiropas Savien\u012bbas starptautisko partner\u012bbu komis\u0101rs Jozefs Sikela un dal\u012bbvalstu \u0101rlietu ministri, k\u0101 ar\u012b augsta ranga amatpersonas no Austrumu partner\u012bbas valst\u012bm, Centr\u0101l\u0101zijas un Turcijas.<\/p>\n
ASV pan\u0101k Erev\u0101nas un Baku vieno\u0161anos<\/p>\n
Azerbaid\u017e\u0101na un t\u0101s partneri vis\u0101 Kaspijas j\u016bras re\u0123ion\u0101 sper iev\u0113rojamus so\u013cus Vid\u0113j\u0101 koridora transporta un lo\u0123istikas infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101. P\u0113d\u0113jos gados progress pa\u0101trin\u0101j\u0101s, veicot iev\u0113rojamus dzelzce\u013ca un autoce\u013cu t\u012bklu uzlabojumus, tostarp Azerbaid\u017e\u0101nas Karabahas re\u0123ion\u0101, tom\u0113r \u0161\u0137\u0113rslis bija sasp\u012bl\u0113t\u0101s Baku un Erev\u0101nas attiec\u012bbas. Svar\u012bg\u0101kais pagrieziena punkts \u0161ajos centienos bija \u0161\u0101 gada august\u0101, kad tika pan\u0101kta Baku un Erev\u0101nas vieno\u0161an\u0101s. Starpnieks sarun\u0101s bija ASV prezidents Donalds Tramps, kas aizs\u0101ka Trampa mar\u0161ruta starptautiskajam mieram un labkl\u0101j\u012bbai (TRIPP) \u012bsteno\u0161anu, izveidojot jaunu lo\u0123istikas ce\u013cu, kas savieno Austrumus un Rietumus. Koridora potenci\u0101lu un strat\u0113\u0123isko noz\u012bmi Azerbaid\u017e\u0101nas prezidents Ilhams Alijevs uzsv\u0113ra, v\u0113r\u0161oties ar ofici\u0101lu uzrunu pie 6. Kaspijas biznesa forum\u0101 \u0145ujork\u0101 dal\u012bbniekiem, kuru tur nolas\u012bja. P\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 Eiropas valstis, k\u0101 ar\u012b Turcija, Gruzija un Centr\u0101l\u0101zijas valstis ir ierosin\u0101ju\u0161as vair\u0101kas iniciat\u012bvas, lai uzlabotu tranz\u012btu caur Azerbaid\u017e\u0101nu, izmantojot Vid\u0113jo koridoru.<\/p>\n
\u0160ie centieni uz\u0146em apgriezienus, turkl\u0101t glob\u0101l\u0101 interese par TITR (Trans-Caspian International Transport Route) ir strauji pieaugusi, pateicoties augo\u0161ajai tirdzniec\u012bbai ar \u0136\u012bnu un Azerbaid\u017e\u0101nas centr\u0101lajai lomai Viena josta, viens ce\u013c\u0161 iniciat\u012bv\u0101, kas nodro\u0161ina Pekinai tie\u0161u sauszemes savienojumu ar Eiropas tirgiem. Saska\u0146\u0101 ar Pasaules Bankas prognoz\u0113m tirdzniec\u012bba starp \u0136\u012bnu un Eiropas Savien\u012bbu l\u012bdz 2030. gadam, dom\u0101jams, pieaugs par 30%. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0136\u012bn\u0101 organiz\u0113tie un caur TITR transport\u0113tie konteineru vilcieni sasniedz galam\u0113r\u0137i aptuveni divu ned\u0113\u013cu laik\u0101 \u2014 gandr\u012bz tr\u012bs reizes \u0101tr\u0101k nek\u0101 p\u0101rvad\u0101jumi pa j\u016bru, caur Suecas kan\u0101lu, kas parasti aiz\u0146em aptuveni 40 dienas. Paredzams, ka pieaugs tirdzniec\u012bba ar\u012b ar Kazahst\u0101nu un cit\u0101m valst\u012bm. Pl\u0101nots, ka l\u012bdz 2026. gadam kravu caurlaidsp\u0113ja TITR tr\u012bsk\u0101r\u0161osies, p\u0101rsniedzot 1000 vilcienu sast\u0101vus.<\/p>\n
Patlaban interese par Vid\u0113jo koridoru ir par\u0101d\u012bjusies ar\u012b ASV biznesa aprind\u0101s. Nav nejau\u0161\u012bba, ka Kaspijas politikas centra organiz\u0113tais 6. Kaspijas biznesa forums notika \u0145ujork\u0101 ar t\u0113mu Savienojam\u012bba, finanses un ener\u0123\u0113tika Vid\u0113j\u0101 koridor\u0101.\u201c\u0160odien m\u0113s ar lepnumu varam teikt, ka, pateicoties Azerbaid\u017e\u0101nas ilgtermi\u0146a v\u012bzijai un nenogursto\u0161ajiem centieniem, t\u0101ds liels projekts k\u0101 Vid\u0113jais koridors, kas nodro\u0161ina lab\u0101ku siner\u0123iju starp \u0100ziju un Eiropu, ir k\u013cuvis par realit\u0101ti,\u201d sav\u0101 uzrun\u0101 foruma dal\u012bbniekiem uzsv\u0113ra prezidents Ilhams Alijevs. \u201cAzerbaid\u017e\u0101nas labv\u0113l\u012bgais \u0123eogr\u0101fiskais novietojums \u2013 tie\u0161i divu kontinentu krustcel\u0113s \u2013 \u013cauj m\u016bsu valstij sp\u0113l\u0113t iz\u0161\u0137iro\u0161u lomu savienojam\u012bbas jaut\u0101jumos.\u201dAzerbaid\u017e\u0101nas prezidents sav\u0101 uzrun\u0101 ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka darbs Azerbaid\u017e\u0101nas posm\u0101 Vid\u0113j\u0101 koridor\u0101 turpin\u0101s, notiek moderniz\u0101cija un infrastrukt\u016bras papla\u0161in\u0101\u0161ana. Kravu p\u0101rvad\u0101jumi Vid\u0113j\u0101 koridor\u0101 caur Azerbaid\u017e\u0101nu ir pieaugu\u0161i par 90%, bet tranz\u012bta laiki ir iev\u0113rojami saruku\u0161i. Sav\u0101 atkl\u0101\u0161anas run\u0101 Kaspijas Politikas centra direktors Efgans Nifti uzsv\u0113ra, ka p\u0113d\u0113jo divu m\u0113ne\u0161u laik\u0101 Kaspijas re\u0123ion\u0101 ir notiku\u0161as noz\u012bm\u012bgas norises, tostarp miera l\u012bguma paraf\u0113\u0161ana starp Arm\u0113niju un Azerbaid\u017e\u0101nu, progress Vid\u0113j\u0101 koridora att\u012bst\u012bb\u0101, da\u017e\u0101du starptautisko donoru iesaist\u012b\u0161an\u0101s un invest\u012bciju pieaugums.\u201cAr ASV atbalstu parakst\u012btais l\u012bgums starp Arm\u0113niju un Azerbaid\u017e\u0101nu ir ne tikai izr\u0101viens politisk\u0101s stabilit\u0101tes sasnieg\u0161an\u0101, bet ar\u012b iez\u012bm\u0113 jaunu \u0113ru ekonomiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s. L\u012bdz ar TRIPP projekta uzs\u0101k\u0161anu Dienvidkauk\u0101zs k\u013c\u016bs integr\u0113t\u0101ks nek\u0101 jebkad agr\u0101k,\u201d atz\u012bm\u0113ja Nifti.J\u0101piebilst, ka ir v\u0113l virkne darbu, kas j\u0101paveic. Piem\u0113ram, Azerbaid\u017e\u0101nas ostu jauda ir j\u0101palielina. 42 kilometrus garais posms Arm\u0113nij\u0101 un Nah\u010div\u0101nas novads ir svar\u012bgi re\u0123ion\u0101la l\u012bme\u0146a risin\u0101jumi, kas ir proces\u0101.<\/p>\n
Veikts p\u0113t\u012bjums par ietekmi<\/p>\n
Run\u0101jot par Vid\u0113j\u0101 koridora potenci\u0101lu, tostarp, ko no t\u0101 var\u0113tu gaid\u012bt Polija vai Baltijas valstis, ir v\u0113rts piemin\u0113t nesen public\u0113to Rum\u0101nijas akad\u0113misk\u0101 izdevniec\u012bbas University Press Targu Mures (T\u00e2rgu Mure\u015f) kr\u0101jumu ar nosaukumu Vid\u0113jais koridors: pa\u0161reiz\u0113j\u0101s realit\u0101tes apzin\u0101\u0161ana un n\u0101kotnes perspekt\u012bvu izmanto\u0161ana. \u0160aj\u0101 zin\u0101tniskaj\u0101 darb\u0101, kas tika sagatavots p\u0113c Azerbaid\u017e\u0101nas Ekonomisko reformu un komunik\u0101ciju anal\u012bzes centra (CAERC) un Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cijas (OECD) iniciat\u012bvas, piedal\u012bj\u0101s 22 p\u0113tnieki no 10 valst\u012bm. Kr\u0101jum\u0101 tiek p\u0113t\u012bta ekonomisk\u0101 ietekme uz valst\u012bm gar koridoru.CAERC izpilddirektors un ekonomikas doktors Vusals Gasimli kr\u0101juma ievadrakst\u0101 skaidro, ka gr\u0101matas ideja radusies 2023. gada septembr\u012b ekonomikas forum\u0101 k\u016brortpils\u0113t\u0101 Karpa\u010d\u0101 Polijas dienvidaustrumos. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka kop\u0101 ar l\u012bdzautoriem vi\u0146i nol\u0113mu\u0161i izmantot jaunu pieeju un koncentr\u0113ties uz gr\u0101matu par Vid\u0113jo koridoru \u2014 att\u012bsto\u0161u multimod\u0101lu transporta art\u0113riju un dz\u012bvotsp\u0113j\u012bgu alternat\u012bvu \u0100zijas savieno\u0161anai ar Eiropu \u2014, ko vi\u0146\u0161 uzskata par \u012bpa\u0161i aktu\u0101lu, \u0146emot v\u0113r\u0101 nesenos \u0123eopolitiskos notikumus, \u012bpa\u0161i Krievijas un Ukrainas, k\u0101 ar\u012b Tuvo Austrumu konfliktos.<\/p>\n
Gasimli uzsv\u0113ra, ka Vid\u0113jais koridors kalpo k\u0101 ekonomisk\u0101s integr\u0101cijas un sadarb\u012bbas katalizators, veicinot tirdzniec\u012bbas sai\u0161u att\u012bst\u012bbu starp iesaist\u012btaj\u0101m valst\u012bm. Vi\u0146\u0161 izc\u0113la t\u0101 galven\u0101s priek\u0161roc\u012bbas, tostarp tirdzniec\u012bbas ce\u013cu da\u017e\u0101do\u0161anu, p\u0101rm\u0113r\u012bgas atkar\u012bbas no viena ce\u013ca samazin\u0101\u0161anu, iesp\u0113jamo lo\u0123istikas trauc\u0113jumu mazin\u0101\u0161anu, transporta savienojam\u012bbas uzlabo\u0161anu un ekonomisk\u0101s integr\u0101cijas veicin\u0101\u0161anu. Vi\u0146\u0161 piebilda, ka koridors ar\u012b stimul\u0113 tirdzniec\u012bbas un invest\u012bciju iesp\u0113jas projekt\u0101 iesaist\u012btaj\u0101s valst\u012bs.Sav\u0101 rakst\u0101 CAERC vad\u012bt\u0101js nor\u0101d\u012bja, ka ESAO aptauj\u0101t\u0101s ieinteres\u0113t\u0101s personas ir identific\u0113ju\u0161as virkni gr\u016bt\u012bbu, kas ietekm\u0113 Vid\u0113j\u0101 koridora konkur\u0113tsp\u0113ju, tostarp sastr\u0113gumus galvenajos punktos, kas rada neparedzam\u012bbu kravu pieg\u0101des laikos.<\/p>\n
Ekonomisk\u0101s attiec\u012bbas<\/p>\n
Par Vid\u0113j\u0101 koridora ietekmi tie\u0161i uz Latviju secin\u0101jumus nevar izdar\u012bt no eso\u0161\u0101s Z\u012bda ce\u013ca priorit\u0101\u0161u mai\u0146as, jo neviena no valst\u012bm \u0161o procesu nevar ietekm\u0113t, tom\u0113r ir noz\u012bm\u012bgi redz\u0113t Latvijas un Azerbaid\u017e\u0101nas ekonomisk\u0101s attiec\u012bbas kopum\u0101, lai redz\u0113tu n\u0101kotnes strat\u0113\u0123isk\u0101s iesp\u0113jas Latvijai. Kopum\u0101 Azerbaid\u017e\u0101nas un Latvijas tirdzniec\u012bbas un ekonomisk\u0101s attiec\u012bbas var raksturot k\u0101 labas. Notiek Starpvald\u012bbu komisijas ekonomisk\u0101s, zin\u0101tnisk\u0101s, tehnisk\u0101s un kult\u016bras sadarb\u012bbas jaut\u0101jumos. P\u0113d\u0113j\u0101 san\u0101ksme notikusi 2022. gada 20. maij\u0101, R\u012bg\u0101, bet n\u0101kam\u0101 tiek pl\u0101nota 2026. gad\u0101 Baku.<\/p>\n
Divpus\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums p\u0113d\u0113jos gados ir pieaudzis, ta\u010du p\u0113d\u0113j\u0101 gada r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina par tirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjuma kritumu, galvenok\u0101rt Ukrainas kara izrais\u012bto lo\u0123istikas probl\u0113mu d\u0113\u013c. Divpus\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas un ekonomisk\u0101s attiec\u012bbas galvenok\u0101rt aptver r\u016bpniec\u012bbas, transporta, pakalpojumu un tirdzniec\u012bbas sf\u0113ras. Abas puses uzsver pla\u0161o sadarb\u012bbas potenci\u0101lu.2023. gad\u0101 divpus\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums sasniedza 64,95 miljonus ASV dol\u0101ru, no kuriem 19,77 miljoni ASV dol\u0101ru bija Latvijas eksports uz Azerbaid\u017e\u0101nu un 45,18 miljoni ASV dol\u0101ru – Azerbaid\u017e\u0101nas eksports uz Latviju. 2024. gad\u0101 divpus\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums bija 27,11 miljoni ASV dol\u0101ru, Latvijas eksportam uz Azerbaid\u017e\u0101nu sasniedzot 21,23 miljonus ASV dol\u0101ru un Azerbaid\u017e\u0101nas eksportam uz Latviju – 5,88 miljonus ASV dol\u0101ru. 2025. gada janv\u0101r\u012b-mart\u0101 tirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums bija 5,34 miljoni ASV dol\u0101ru, no kuriem 3,37 miljoni ASV dol\u0101ru bija Latvijas eksports uz Azerbaid\u017e\u0101nu un 1,40 miljoni ASV dol\u0101ru – Azerbaid\u017e\u0101nas eksports uz Latviju. Abas valstis ir ieinteres\u0113tas savstarp\u0113jo invest\u012bciju palielin\u0101\u0161an\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di laika posm\u0101 no 1995. l\u012bdz 2024. gadam Latvija Azerbaid\u017e\u0101n\u0101 ieguld\u012bja 190,3 miljonus ASV dol\u0101ru (3,9 miljonus naftas sektor\u0101 un 186,4 miljonus nenaftas sektor\u0101). Azerbaid\u017e\u0101na ieguld\u012bja Latvij\u0101 167,5 miljonus ASV dol\u0101ru (55,4 miljonus naftas sektor\u0101 un 112,1 miljonu nenaftas sektor\u0101).<\/p>\n
Ar m\u0113r\u0137i reklam\u0113t un eksport\u0113t Azerbaid\u017e\u0101nas produktus Latvijas tirg\u016b 2018. gada 23. j\u016blij\u0101 R\u012bg\u0101 tika atv\u0113rts Azerbaid\u017e\u0101nas Tirdzniec\u012bbas nams. Ab\u0101s valst\u012bs tika organiz\u0113ti da\u017e\u0101di biznesa forumi un misijas. 2023. gada 2. maij\u0101 R\u012bg\u0101 tika uzs\u0101kts ES finans\u0113ts projekts LEF Network Azerbaijan (LEF – Latvija, Igaunija, Somija). LTRK un citu partneru realiz\u0113tais LEF Network Azerbaijan projekts nosl\u0113gsies 2026. gad\u0101 un aptver IKT, za\u013c\u0101s tehnolo\u0123ijas, izgl\u012bt\u012bbu, interjera dizainu un citas jomas. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka projekts deva ieguld\u012bjumu savstarp\u0113ju tirdzniec\u012bbas misiju un biznesa deleg\u0101ciju viz\u012b\u0161u \u012bsteno\u0161anai un divpus\u0113jai sadarb\u012bbai nenaftas produktu eksporta jom\u0101.J\u0101atz\u012bm\u0113, ka Azerbaid\u017e\u0101n\u0101 darbojas vair\u0101k nek\u0101 45 Latvijas uz\u0146\u0113mumi. Tie galvenok\u0101rt ir p\u0101rst\u0101v\u0113ti t\u0101d\u0101s jom\u0101s k\u0101 r\u016bpniec\u012bba, transports, tirdzniec\u012bba, pakalpojumi.\u0160aj\u0101 sakar\u0101 j\u0101uzsver 16. starptautisk\u0101 Kaspijas j\u016bras re\u0123iona ener\u0123\u0113tikas invest\u012bciju foruma R\u012bga 2023, kas notika 13. j\u016bnij\u0101 R\u012bg\u0101, noz\u012bme.<\/p>\n
Foruma laik\u0101 tika apspriestas iesp\u0113jas, kas tiek sniegtas Azerbaid\u017e\u0101nas un Latvijas, k\u0101 ar\u012b \u0101rvalstu uz\u0146\u0113m\u0113jiem un investoriem.Latvijas investori un uz\u0146\u0113mumi, kas nodarbojas ar pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas eksportam orient\u0113tu ra\u017eo\u0161anu un starptautiski tirgotiem pakalpojumiem, var g\u016bt labumu no iesp\u0113j\u0101m un apsv\u0113rt invest\u012bcijas Alatas br\u012bvaj\u0101 ekonomiskaj\u0101 zon\u0101, kas pied\u0101v\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai draudz\u012bgu vidi, pievilc\u012bgu fisk\u0101lo un nefisk\u0101lo stimulu paketi un piln\u012bgu investoru ties\u012bbu aizsardz\u012bbu. \u0160\u012b gada maij\u0101 Latvijas zemkop\u012bbas ministrs Armands Krauze, kur\u0161 ir ar\u012b Azerbaid\u017e\u0101nas un Latvijas Starpvald\u012bbu komisijas l\u012bdzpriek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, atrad\u0101s darba viz\u012bt\u0113 Azerbaid\u017e\u0101n\u0101. Papildus ofici\u0101laj\u0101m tik\u0161an\u0101s reiz\u0113m ministrs apmekl\u0113ja ar\u012b atbr\u012bvot\u0101s Azerbaid\u017e\u0101nas teritorijas, lai izv\u0113rt\u0113tu sadarb\u012bbas iesp\u0113jas lauksaimniec\u012bb\u0101 un me\u017esaimniec\u012bb\u0101.Lai palielin\u0101tu Azerbaid\u017e\u0101nas produktu importu Eiropas Savien\u012bbas tirg\u016b, Azerbaid\u017e\u0101nas uz\u0146\u0113m\u0113ji var\u0113tu apsv\u0113rt iesp\u0113ju izmantot Latvijas transporta koridoru k\u0101 integr\u0113tu pieg\u0101des \u0137\u0113di Azerbaid\u017e\u0101nas pre\u010du pieg\u0101dei, uzglab\u0101\u0161anai, iepako\u0161anai, mont\u0101\u017eai, mar\u0137\u0113\u0161anai un izplat\u012b\u0161anai Baltijas valst\u012bs un Skandin\u0101vij\u0101. \u0160o sada\u013cu v\u0113l\u0113tos izcelt, jo perspekt\u012bv\u0101 runa var\u0113tu b\u016bt ne tikai par konteineru krav\u0101m no Azerbaid\u017e\u0101nas uz Skandin\u0101viju.<\/p>\n
Proti, iev\u0113rojot, ka tranz\u012bta pl\u016bsma p\u0101ri Azerbaid\u017e\u0101nai strauji pieaug, transports un lo\u0123istika ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem sadarb\u012bbas elementiem. Latvija un Latvijas uz\u0146\u0113mumi var g\u016bt labumu no iesp\u0113ju izp\u0113tes, ko sniedz Transkaspijas starptautiskais transporta mar\u0161ruts, kas att\u012bst\u0101s k\u0101 uzticama un dro\u0161a alternat\u012bva tradicion\u0101lajiem mar\u0161rutiem, kas savieno Eiropu ar Centr\u0101l\u0101ziju un \u0136\u012bnu caur Kauk\u0101zu un Kaspijas j\u016bru.L\u012bdz\u0101s lauksaimniec\u012bbas ministru veiksm\u012bg\u0101m tik\u0161an\u0101s reiz\u0113m p\u0113d\u0113jos gados, kas veicin\u0101ju\u0161as sadarb\u012bbu nozaru l\u012bmen\u012b, ir notiku\u0161as ar\u012b ener\u0123\u0113tikas ministru ofici\u0101las tik\u0161an\u0101s, kas ir ne maz\u0101k noz\u012bm\u012bgas ab\u0101m valst\u012bm.<\/p>\n
Azerbaid\u017e\u0101nas ekonomika<\/p>\n
Ilgu laiku nafta un g\u0101ze ir biju\u0161i vit\u0101li svar\u012bgi Azerbaid\u017e\u0101nas ekonomikas komponenti, sniedzot iev\u0113rojamu ieguld\u012bjumu valsts ie\u0146\u0113mumos. Atz\u012bstot ilgtermi\u0146a stabilit\u0101tes un izaugsmes noz\u012bmi, \u0161\u012bs valsts vald\u012bba veic ekonomikas diversifik\u0101ciju, lai uzlabotu notur\u012bbu pret glob\u0101laj\u0101m naftas cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m. Svar\u012bgs pagrieziena punkts \u0161aj\u0101 proces\u0101 bija virkne reformu, kas tika uzs\u0101ktas pirms 2020. gada un kas veiksm\u012bgi lika pamatus nenaftas nozaru papla\u0161in\u0101\u0161anai, veicinot l\u012bdzsvarot\u0101ku un ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku ekonomisko n\u0101kotni. Kopv\u0113rt\u0113jumam – Azerbaid\u017e\u0101nas \u0101r\u0113jais par\u0101ds nedaudz p\u0101rsniedz 6% no IKP, kas ir viens no zem\u0101kajiem pasaul\u0113. IKP izaugsme 2024. gad\u0101 bija 4,1%. Valsts val\u016btas rezerves p\u0101rsniedz 80 miljardus ASV dol\u0101ru un 16 reizes p\u0101rsniedz valsts \u0101r\u0113jo par\u0101du. Starp citu, viens no galvenajiem nopelniem \u0161\u0101diem pan\u0101kumiem ir nenaftas sektora \u012bpatsvara pieaugums valsts IKP strukt\u016br\u0101.<\/p>\n
Galven\u0101s nozares, kas no 2019. l\u012bdz 2025. gadam rad\u012bja izaugsmi, bija inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas (11%), nenaftas r\u016bpniec\u012bba (9,7%) un transports un uzglab\u0101\u0161ana (7,8%), savuk\u0101rt b\u016bvniec\u012bba (4,4%), t\u016brisms (4,1%), lauksaimniec\u012bba (3,2%), tirdzniec\u012bba (3%) un soci\u0101lie pakalpojumi (2,9%) pieauga m\u0113ren\u0101k\u0101 temp\u0101. \u0160aj\u0101 period\u0101 nenaftas sektora nomin\u0101lais IKP divk\u0101r\u0161oj\u0101s.Galvenais iemesls izaugsmei ir invest\u012bcijas nenaftas nozar\u0113s. Te j\u0101piebilst, ka Azerbaid\u017e\u0101na rada labv\u0113l\u012bgus apst\u0101k\u013cus \u0101rvalstu investoru piesaist\u012b\u0161anai. Nodok\u013cu atvieglojumi, muitas atvieglojumi un \u012bpa\u0161as programmas mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu atbalstam \u013cauj investoriem viegli uzs\u0101kt projektus valst\u012b. Vald\u012bba akt\u012bvi atbalsta lauksaimniec\u012bbas projektus, veidojot agroparkus un agroklasterus.N\u0101kotn\u0113 Azerbaid\u017e\u0101na turpin\u0101s papla\u0161in\u0101t savas eksporta iesp\u0113jas, piesaist\u012bt \u0101rvalstu invest\u012bcijas un att\u012bst\u012bt savus viet\u0113jos tirgus. Valsts ir re\u0123ion\u0101la l\u012bdere un akt\u012bvi str\u0101d\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka nenaftas sektors veido t\u0101s ilgtermi\u0146a ekonomisk\u0101s stabilit\u0101tes un labkl\u0101j\u012bbas pamatu.<\/p>\n
FOTO Publicit\u0101tes<\/p>\n
FOTO1: Prezidents Ilhams Alijevs ierodas uz sept\u012bto Centr\u0101l\u0101zijas valstu konsultat\u012bv\u0101s padomes s\u0113di, kuras darba k\u0101rt\u012bb\u0101 ir ar\u012b Vid\u0113j\u0101 transporta koridora att\u012bst\u012bba.<\/p>\n
FOTO2: Zagezuras koridora b\u016bvniec\u012bba.<\/p>\n
FOTO3: Latvijas zemkop\u012bbas ministrs Armands Krauze k\u0101 Azerbaid\u017e\u0101nas un Latvijas Starpvald\u012bbu komisijas l\u012bdzpriek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js piedal\u0101s s\u0113d\u0113 Azerbaid\u017e\u0101nas Ekonomikas ministrij\u0101.<\/p>\n
FOTO4: Azerbaid\u017e\u0101nas galvaspils\u0113ta Baku nakt\u012b.<\/p>\n
#2\/4<\/p>\n Zangezuras koridora b\u016bvniec\u012bba.<\/p>\n<\/a><\/a><\/p>\n