{"id":69643,"date":"2025-12-09T08:28:26","date_gmt":"2025-12-09T08:28:26","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/69643\/"},"modified":"2025-12-09T08:28:26","modified_gmt":"2025-12-09T08:28:26","slug":"valsts-lieliski-nopelnija-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/69643\/","title":{"rendered":"Valsts lieliski nopeln\u012bja :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Saruna ar Latvijas Kokmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101ju un tirgot\u0101ju asoci\u0101cijas prezidentu, SIA \u201cKurekss\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju J\u0101ni Aps\u012bti.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Publiskaj\u0101 telp\u0101 izskan\u0113jis, ka Ministru kabineta r\u012bkojums, liekot valsts me\u017eu apsaimniekot\u0101jam a\/s \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d (LVM) veikt korekcijas ilgtermi\u0146a sadarb\u012bbas l\u012bgumos un mainot cenu indeks\u0101cijas meh\u0101nismu, un piem\u0113rojot vid\u0113j\u0101s sv\u0113rt\u0101s cenas, ir rad\u012bjis situ\u0101ciju, kur\u0101 valsts bud\u017eets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">\u0160is apgalvojums nav patiess, jo skait\u013ci r\u0101da ko citu. Proti, valsts bud\u017eeta likums paredz\u0113ja, ka valsts me\u017eu apsaimniekot\u0101js (LVM) valsts bud\u017eet\u0101 dividend\u0113s par 2024. gadu iemaks\u0101 ne maz\u0101k k\u0101 58,574 miljonus eiro, faktiski uz\u0146\u0113mums samaks\u0101ja nedaudz vair\u0101k k\u0101 111 miljonus eiro, t\u0101tad par 52,9 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji tika prognoz\u0113ts. LVM pl\u0101not\u0101s pe\u013c\u0146as \u2013 90 milj. eiro \u2013 viet\u0101 ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laik\u0101 no 2011. l\u012bdz 2021. gadam LVM pe\u013c\u0146a vid\u0113ji bija ap 70 milj. eiro gad\u0101, vienlaikus nozare veica noz\u012bm\u012bgas invest\u012bcijas un dubultoja pievienoto v\u0113rt\u012bbu. 2021. gad\u0101 LVM g\u016bst l\u012bdz tam br\u012bdim visliel\u0101ko pe\u013c\u0146u \u2013 112 milj. eiro, savuk\u0101rt skujokuku z\u0101\u0123\u0113t\u0101s produkcijas ra\u017eot\u0101ji \u2013 178 milj. eiro. K\u0101p\u0113c 2021. ir \u012bpa\u0161s gads?! Tas ir Covid-19 pand\u0113mijas \u201cp\u012b\u0137a\u201d br\u012bdis ar visa veida liegumiem (da\u013ca nozaru str\u0101d\u0101 ar milz\u012bgiem ierobe\u017eojumiem, da\u013ca ir sl\u0113gtas, cilv\u0113kiem j\u0101dz\u012bvo m\u0101j\u0101s, nav iesp\u0113jami ce\u013cojumi), un daudziem rodas liela v\u0113lme un iesp\u0113ja uzlabot dz\u012bves apst\u0101k\u013cus, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 b\u016bvmateri\u0101lu cenas piedz\u012bvo nepieredz\u0113tu k\u0101pumu, piem\u0113ram, ASV l\u012bdz 300%, Lielbrit\u0101nij\u0101 un citos Latvijas ra\u017eot\u0101jiem b\u016btiskos noieta tirgos v\u0113rojams l\u012bdz\u012bgs pieaugums.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-lvm-pelna.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-lvm-pelna.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">2022. gad\u0101 kokr\u016bpnieki, redzot iepriek\u0161\u0113jo realiz\u0101cijas cenu pieaugumu, par resursiem (ilg\u0101ka termi\u0146a sadarb\u012bbas l\u012bgumiem) izsol\u0113 pied\u0101v\u0101 t\u0101 br\u012b\u017ea situ\u0101cijai atbilsto\u0161as cenas un \u0161aj\u0101 (2022.) gad\u0101 LVM g\u016bst v\u0113l iespaid\u012bg\u0101ku pe\u013c\u0146u \u2013 242 milj. eiro, savuk\u0101rt liel\u0101kie skujoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji \u2013 91 miljonu eiro, kas ir par 87 milj. eiro maz\u0101k nek\u0101 2021. gad\u0101. Iemesls? Kokr\u016bpnieki maks\u0101 \u013coti augst\u0101s pa\u0161u nosol\u012bt\u0101s cenas par skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137iem, ta\u010du attiec\u012bgo produktu cenas tirg\u016b kr\u012btas. 2023. gad\u0101 viss turpin\u0101s l\u012bdz\u012bgi k\u0101 2022. gad\u0101 \u2013 gatavo skujoku izstr\u0101d\u0101jumu cenas \u0101rvalstu tirgos turpina sarukt, toties Latvij\u0101 skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u resursus no LVM ra\u017eot\u0101ji p\u0113rk par pa\u0161u sol\u012btaj\u0101m cen\u0101m. Rezult\u0101t\u0101 LVM nopelna 221 miljonu eiro \u2013 tikai nedaudz maz\u0101k k\u0101 2022. gad\u0101, toties liel\u0101kie skujkoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji \u0161o gadu nosl\u0113dz ar lieliem zaud\u0113jumiem. \u0160\u0101da situ\u0101cija nevar\u0113ja turpin\u0101ties ilgsto\u0161i.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-priede-bar-white-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-priede-bar-white-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-egle-bar-white-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-egle-bar-white-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Bet attiec\u012bg\u0101s skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cenas ta\u010du bija pa\u0161u kokr\u016bpnieku nosol\u012btas!<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">J\u0101, kokr\u016bpnieki t\u0101das sol\u012bja, ta\u010du j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka 2021. gad\u0101 tika izveidots jauns ilg\u0101ka termi\u0146a (tr\u012bs gadu) sadarb\u012bbas modelis starp LVM un kokr\u016bpniekiem, apa\u013ckoksnes p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101jiem, kur\u0101 tika iek\u013cauts ar\u012b koksnes indeks\u0101cijas meh\u0101nisms atbilsto\u0161i konkurentvalst\u012bs (Lietuv\u0101, Igaunij\u0101 un Zviedrij\u0101) eso\u0161aj\u0101m cen\u0101m konkr\u0113t\u0101 sortimenta apa\u013ckoksnei.2021. gada nogal\u0113 p\u0113c \u0161o valstu cenu groza tika izr\u0113\u0137in\u0101ts, ka cenu indekss \u2013 cena, kas nosaka skujkoku apa\u013ckoksnes cenu, ir 90 eiro\/m\u00b3, attiec\u012bgi \u2013 k\u0101 pien\u0101kas r\u016bp\u012bgam saimniekam \u2013 bud\u017eet\u0101 paredz\u0113ja cenu \u2013 94-95 eiro\/m\u00b3. Tie\u0161i no \u0161\u012bs cenas tika s\u0101kta izsole, kur\u0101 kokr\u016bpnieki atrad\u0101s 2021. gada cenu eiforijas apst\u0101k\u013cos, to paaugstinot l\u012bdz 114 eiro\/m\u00b3. Sp\u0113les laik\u0101 noteikumus nemaina, ta\u010du \u2013 ne \u0161aj\u0101 reiz\u0113. Ja s\u0101kotn\u0113ji izsoles solis bija 0,15 eiro\/m\u00b3 un par \u0161\u0101du cenas pieaugumu main\u0101s pirc\u0113ji pie apm\u0113ram 80 000 m\u00b3 skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u, t\u0101 k\u0101 sol\u012b\u0161ana ilgst dien\u0101m, LVM vien\u0101 br\u012bd\u012b l\u0113ma izsoles soli dubultot l\u012bdz 0,3 eiro\/m\u00b3, v\u0113l p\u0113c br\u012b\u017ea \u2013 jau l\u012bdz 0,6 eiro\/m\u00b3, v\u0113l p\u0113c k\u0101da laika \u2013 1,5 eiro\/m\u00b3, fin\u0101l\u0101 sasniedzot l\u012bdz 3 eiro\/m\u00b3 un samazinot sol\u012b\u0161anas apdomas laiku no 40 min\u016bt\u0113m l\u012bdz 25 min\u016bt\u0113m. Faktiski viens solis maks\u0101 apm\u0113ram 0,5 miljonus eiro. Iemesls \u2013 gribam izsoli pabeigt l\u012bdz Ziemassv\u0113tkiem. Juridiski \u0161\u0101du sp\u0113les noteikumu mai\u0146u p\u0113c vair\u0101kiem tiesved\u012bbas gadiem atz\u012btu par nekorektu, ta\u010du kokr\u016bpniekiem \u0161\u0101du gadu, kurus \u201cziedot\u201d tiesved\u012bbai, rezerv\u0113 nebija.Vienlaikus \u0161aj\u0101 sadarb\u012bbas model\u012b starp LVM un apa\u013ckoksnes pirc\u0113jiem ir iek\u013cauts cenu indeks\u0101cijas modelis, kur\u0161 v\u0113l nekur nav aprob\u0113ts. Proti, indeks\u0101cija s\u0101ks no 114-115 eiro\/m\u00b3 (augst\u0101k\u0101 cena ap 134 eiro\/m\u00b3) nevis no s\u0101kotn\u0113jiem 94-95 eiro\/m\u00b3, sec\u012bgi cenas samazin\u0101jums skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137iem vienk\u0101r\u0161i nav iesp\u0113jams ne pie k\u0101diem nosac\u012bjumiem. K\u0101 asoci\u0101cijas vad\u012bt\u0101js uzst\u0101ju, ka LVM ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 izsoles s\u0101kuma, nevis gala cena, jo 114-115 eiro\/m\u00b3 nebija pl\u0101noti, un z\u0101\u0123\u0113t\u0101s produkcijas cenas turpin\u0101ja lejupsl\u012bdi. Ja z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cena \u0161\u0101dos apst\u0101k\u013cos tiktu indeks\u0113ta uz leju no s\u0101kotn\u0113j\u0101s izsoles s\u0101kumcenas, kokr\u016bpnieki to b\u016btu maks\u0101ju\u0161i.Izskan jaut\u0101jums: k\u0101p\u0113c skujkoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji nesp\u0113ja samaks\u0101t pa\u0161u sol\u012bt\u0101s cenas, ja iepriek\u0161 peln\u012bja desmitiem miljonus eiro?Priv\u0101tuz\u0146\u0113m\u0113js var izprast, k\u0101 vi\u0146\u0161 v\u0113las, bet tirgus ir nepiel\u016bdzams un ienes noz\u012bm\u012bgas korekcijas. Bija laiks, kad peln\u012bja gan LVM, gan skujkoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji, kam sekoja 2021. gads, kur\u0101 abas puses nepl\u0101noti guva lielu pe\u013c\u0146u, p\u0113c tam joproj\u0101m lielu pe\u013c\u0146u g\u016bst LVM, bet skujkoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji str\u0101d\u0101 ar zaud\u0113jumiem, bet str\u0101d\u0101t ar zaud\u0113jumiem noz\u012bm\u0113 p\u0101rdot produkciju tirg\u016b par cenu, kura ir zem\u0101ka par t\u0101s ra\u017eo\u0161anas izmaks\u0101m. T\u0101s noz\u012bm\u0113, ka uz\u0146\u0113mumi ir zaud\u0113ju\u0161i konkur\u0113tsp\u0113ju un j\u0101veic pas\u0101kumi, lai atgrieztos kaut neliel\u0101 pe\u013c\u0146as zon\u0101. Tika samazin\u0101ti ra\u017eo\u0161anas apjomi (no 4,25 milj. m\u00b3 uz 3,54 milj m\u00b3), atlaisti darbinieki. Ja skujkoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji 2022. gad\u0101 nodarbin\u0101ja 2225 str\u0101d\u0101jo\u0161os, 2023. gada nogal\u0113 vairs tikai 2070, t\u0101tad no nedaudz vair\u0101k nek\u0101 61,07 miljoniem eiro 2022. gad\u0101 l\u012bdz 59,99 miljoniem eiro 2023. gad\u0101 tika samazin\u0101ts ar\u012b darba algu fonds, attiec\u012bgi saruka uz\u0146\u0113mumu samaks\u0101tie darbasp\u0113ka (iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ci + valsts soci\u0101las oblig\u0101t\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas) no 26,965 miljoniem eiro 2022. gad\u0101 l\u012bdz 25,62 miljoniem eiro 2023. gad\u0101. V\u0113l attiec\u012bgi \u2013 par 40% \u2013 samazin\u0101j\u0101s ar\u012b uz\u0146\u0113mumu kapitaliz\u0101cijas v\u0113rt\u012bba, kas s\u0101p\u012bgi tr\u0101p\u012bja uz\u0146\u0113mumiem ar miljonos eiro m\u0113r\u0101m\u0101m par\u0101dsaist\u012bb\u0101m. Iemesls tam visam bija viens \u2013 \u013coti augst\u0101s skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cenas Latvij\u0101, sal\u012bdzinot ar konkurentvalst\u012bs eso\u0161aj\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101da bija skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cenu starp\u012bba starp ilg\u0101ka termi\u0146a l\u012bgumos eso\u0161o un konkurentiem kaimi\u0146valst\u012bs?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tikai da\u017ei skait\u013ci. 2022. gada ceturtaj\u0101 ceturksn\u012b egles z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cena pie pirc\u0113ja Latvij\u0101 no LVM bija 127 eiro\/m\u00b3, no Lietuvas valsts me\u017eiem 109 eiro\/m\u00b3, no Igaunijas valsts me\u017eiem \u2013 91 eiro\/m\u00b3, bet Zviedrij\u0101, kas b\u016bt\u012bb\u0101 ir \u0161\u012b tirgus veidot\u0101js \u2013 78 eiro\/m\u00b3, 2023. gada II ceturksn\u012b egles z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cena pie pirc\u0113ja Latvij\u0101 no LVM bija 118 eiro\/m\u00b3, no Lietuvas valsts me\u017eiem 96 eiro\/m\u00b3, no Igaunijas valsts me\u017eiem \u2013 96 eiro\/m\u00b3, bet Zviedrij\u0101 \u2013 72 eiro\/m\u00b3.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-egle-line-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-egle-line-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-priede-line-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/20251208-1048-priede-line-zagbalku-cenas-grafiki.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt 2022. gada IV ceturksn\u012b priedes z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cena pie pirc\u0113ja Latvij\u0101 no LVM bija 126 eiro\/m\u00b3, no Lietuvas valsts me\u017eiem 112 eiro\/m\u00b3, no Igaunijas valsts me\u017eiem \u2013 132 eiro\/m\u00b3, bet Zviedrij\u0101 \u2013 75 eiro\/m\u00b3, 2023. gada II ceturksn\u012b Latvij\u0101 no LVM bija 119 eiro\/m\u00b3, no Lietuvas valsts me\u017eiem 95 eiro\/m\u00b3, no Igaunijas valsts me\u017eiem \u2013 103 eiro\/m\u00b3, bet Zviedrij\u0101 \u2013 74 eiro\/m\u00b3.\u012as\u0101k sakot, no 2022. gada II ceturk\u0161\u0146a skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u pieg\u0101\u017eu l\u012bgumi no ilg\u0101ka termi\u0146a sadarb\u012bbas programmas zaud\u0113ja konkur\u0113tsp\u0113ju, jo bija ir par 40% d\u0101rg\u0101ki nek\u0101 galvenaj\u0101 konkurentvalst\u012b \u2013 Zviedrij\u0101. Skujoku p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji Latvij\u0101 nevar\u0113ja klus\u0113t un neko nedar\u012bt, t\u0101p\u0113c jau 2023. gada oktobr\u012b tika rakst\u012btas v\u0113stules, skaidrojot probl\u0113mu un aicinot mekl\u0113t risin\u0101jumu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ko v\u0113l dar\u012bja skujkoku koksnes p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vispirms skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137i tika mekl\u0113ti aiz Latvijas robe\u017e\u0101m, uz p\u0101rstr\u0101di Latvij\u0101 tika vesti skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137i no Somijas, Dienvidzviedrijas un Norv\u0113\u0123ijas, kur tie bija par 40-50% l\u0113t\u0101ki, nek\u0101 Latvij\u0101. \u0160os datus r\u0101d\u012bj\u0101m LVM valdei un atbild\u012bgajiem speci\u0101listiem. V\u0113l viens ierosin\u0101jums bija samazin\u0101t superd\u0101rgo viet\u0113jo ba\u013c\u0137u pieg\u0101des apjomu par 10%, ko pie\u013c\u0101va attiec\u012bgie nosl\u0113gtie l\u012bgumi. T\u0101 k\u0101 LVM valde atbild\u0113ja, ka \u012bsti neko dar\u012bt nevar, kokr\u016bpnieki v\u0113rs\u0101s pie LVM Padomes (taj\u0101 br\u012bd\u012b notika Padomes locek\u013cu mai\u0146a), kura savuk\u0101rt aicin\u0101ja v\u0113rsies pie \u012bpa\u0161nieka \u2013 Zemkop\u012bbas ministrijas (zemkop\u012bbas ministrs Didzis \u0160mits un valsts sekret\u0101rs Raivis Kronbergs). Tik\u0161an\u0101s laik\u0101, kl\u0101tesot ministrijas vad\u012bbai un LVM vad\u012bbai, izkl\u0101st\u012bju visus jau min\u0113tos argumentus attiec\u012bb\u0101 uz cenu \u0161\u0137\u0113r\u0113m, kur z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cenas ir \u013coti augstas, kam\u0113r z\u0101\u0123\u0113t\u0101s produkcijas cenas kr\u012bt. J\u0101uzsver, ka Latvij\u0101 taj\u0101 br\u012bd\u012b bija augst\u0101k\u0101s skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u cenas pasaul\u0113, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 Zviedrijas me\u017eu \u012bpa\u0161nieku kooperat\u012bvi ar p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101jiem no Latvijas sl\u0113dza ilgtermi\u0146a z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u pieg\u0101des l\u012bgumus, kas pirms tam bija neiedom\u0101jama situ\u0101cija.2023. gada ruden\u012b notika vald\u012bbas mai\u0146a, par zemkop\u012bbas ministru k\u013cuva Armands Krauze, kur\u0161 ne tikai saprata situ\u0101ciju, bet s\u0101ka r\u012bkoties, k\u0101 pien\u0101kas r\u016bp\u012bgam saimniekam. Rezult\u0101t\u0101 tika sagatavots attiec\u012bgs zi\u0146ojums, ko izskat\u012bja Ministru kabinet\u0101. Zemkop\u012bbas ministrijai k\u0101 LVM akciju tur\u0113t\u0101jai tika noteikts uzdot a\/s \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d no 2024. gada 1. janv\u0101ra ieviest korekcijas ilg\u0101ka termi\u0146a sadarb\u012bbas l\u012bgumos, mainot cenu indeks\u0101cijas meh\u0101nismu un piem\u0113rojot vid\u0113j\u0101s sv\u0113rt\u0101s cenas, kuras konkr\u0113tajam periodam apr\u0113\u0137in\u0101tas no LVM \u012bstermi\u0146a p\u0101rdo\u0161anas proced\u016br\u0101m.K\u0101 Latvijas Kokmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101ju un tirgot\u0101ju asoci\u0101cijas prezidents izsaku visaugst\u0101ko atzin\u012bbu zemkop\u012bbas ministram Armandam Krauzem par sp\u0113ju iedzi\u013cin\u0101ties situ\u0101cij\u0101, nov\u0113rt\u0113jot t\u0101s ietekmi uz tautsaimniec\u012bbu, bet v\u0113l jo vair\u0101k \u2013 par drosmi doties uz Ministru kabinetu, vald\u012bb\u0101 pamatot situ\u0101ciju un iest\u0101ties par konkr\u0113tu l\u0113mumu t\u0101s rad\u012bto negat\u012bvo seku mazin\u0101\u0161anai un nov\u0113r\u0161anai, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 valsts no LVM dividend\u0113m nopeln\u012bja vair\u0101kus desmitus miljonus eiro vair\u0101k nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji bija pl\u0101nojusi.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101di bija\/ir ieguvumi no zemkop\u012bbas ministra Armanda Krauzes r\u012bc\u012bbas?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rezult\u0101tus ieraudz\u012bsim skait\u013cos. Vispirms 2024. gad\u0101 izdev\u0101s aptur\u0113t lejupsl\u012bdi kop\u0113jam skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u p\u0101rstr\u0101des apjomam, kas sasniedza 4,056 miljonu m\u00b3, nodarbin\u0101to skaits 2024. gad\u0101 liel\u0101kajos skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumos sasniedza 2137, 2023. gad\u0101 tas bija 2070 (j\u0101atg\u0101dina, ka 2022. gad\u0101 bija v\u0113l vair\u0101k nodarbin\u0101to \u2013 2225). Ar\u012b samaks\u0101to darbasp\u0113ka nodok\u013cu apjoms \u0161\u012bs kategorijas kokr\u016bpniekiem pieauga l\u012bdz 28,26 miljoniem eiro. Valsts bud\u017eets attiec\u012bgi ieguva 2,6 miljonus eiro. Atjaunoj\u0101s invest\u012bciju klimats tie\u0161i skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u p\u0101rstr\u0101d\u0113. Personiski Armandu Krauzi nepaz\u012bstu, ta\u010du vi\u0146a sp\u0113ja un p\u0101rliec\u012bba uz\u0146emties atbild\u012bbu un r\u012bkoties k\u0101 r\u016bp\u012bgam saimniekam, rezult\u0113jusies likvid\u0113to darba vietu atjauno\u0161an\u0101 un papildus valsts bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101tos miljonos eiro darbasp\u0113ka nodok\u013cos, k\u0101 ar\u012b dividend\u0113s no valsts me\u017eu apsaimniekot\u0101ja.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101di bija vai ir secin\u0101jumi?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vispirms, \u0161\u0137iet, tik akt\u012bvu poz\u012bciju un r\u012bc\u012bbu no zemkop\u012bbas ministra neviens negaid\u012bja. Toreiz\u0113jai LVM vad\u012bbai neinteres\u0113ja koksnes p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ju konkur\u0113tsp\u0113ja un tas, savuk\u0101rt, noz\u012bm\u0113ja apgr\u016btin\u0101tas uz\u0146\u0113mumu att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas n\u0101kotn\u0113, tom\u0113r, ar \u0161o LVM vad\u012bbas neieinteres\u0113to attieksmi b\u016bt\u012bb\u0101 tika stimul\u0113ta skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ju uz\u0146\u0113mumu konsolid\u0101cija. Pirmie, kuri saprata un \u0101tri rea\u0123\u0113ja, bija \u201cVika Wood \u201d \u012bpa\u0161nieki, savas kapit\u0101lda\u013cas p\u0101rdodot Austrijas komp\u0101nijai, kura izteica nenoraid\u0101mu pied\u0101v\u0101jumu \u012bpa\u0161niekiem. Skaudri, bet v\u0113l 2022. gad\u0101 nozares uz\u0146\u0113mumi bija sagatavoju\u0161i invest\u012bciju pl\u0101nus apjom\u012bgiem projektiem, bet jau 2023. gada nogal\u0113 bija skaidrs, ka tie neb\u016bs \u012bstenojami. Savuk\u0101rt V\u0101cij\u0101 un Austrij\u0101, kur bija iev\u0113rojami eg\u013cu asto\u0146zobu mizgrau\u017eu post\u012bjumi, egles z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u realiz\u0101cijas cenas bija 50 eiro\/m\u00b3 l\u012bmen\u012b, kas ra\u017eot\u0101jiem noz\u012bm\u0113ja iesp\u0113jas labi nopeln\u012bt, lai invest\u0113tu att\u012bst\u012bb\u0101 vai ar\u012b ieg\u0101d\u0101tos v\u0113rt\u012bgus akt\u012bvus, kas \u0161obr\u012bd ir redzams. Ja LVM nemain\u012btu savu poz\u012bciju situ\u0101cij\u0101, kad koksnes izstr\u0101d\u0101jumu cenas kr\u012bt, bet ba\u013c\u0137u cenas paliek iepriek\u0161\u0113j\u0101 l\u012bmen\u012b, Daugavas vien\u0101 krast\u0101 paliktu varb\u016bt tr\u012bs skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u pirc\u0113ji, bet otr\u0101, iesp\u0113jams, tikai divi. Tad b\u016btu jaut\u0101jums \u2013 par k\u0101d\u0101m cen\u0101m tos var\u0113tu p\u0101rdot un cik lielas dividendes tiktu ieskait\u012btas valsts bud\u017eet\u0101. LVM dividen\u017eu apm\u0113rs valsts mak\u0101 ir atkar\u012bgs ne tikai no apa\u013ckoksnes realiz\u0101cijas cen\u0101m, bet ar\u012b no konkurences par attiec\u012bgajiem resursiem. Pa\u0161laik skujkoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u p\u0101rstr\u0101des sektor\u0101 jau ir vair\u0101ki Eiropas l\u012bme\u0146a sp\u0113l\u0113t\u0101ji, sec\u012bgi \u2013 jaut\u0101jums ir: k\u0101dus l\u0113mumus pie\u0146ems da\u017eu viet\u0113j\u0101 kapit\u0101la uz\u0146\u0113mumu \u012bpa\u0161nieki? Bez atbalsta konkur\u0113tsp\u0113jai, vald\u012bbas l\u0113mums \u013c\u0101va ar\u012b saglab\u0101t darba vietas un samaks\u0101to nodok\u013cu apjomu valsts bud\u017eet\u0101.Vald\u012bbas izpratne un attiec\u012bgie l\u0113mumi ir galvenie faktori, kuros balstoties, viet\u0113j\u0101 kapit\u0101la uz\u0146\u0113mumi var pl\u0101not izaugsmi un nodro\u0161in\u0101t konkur\u0113tsp\u0113ju starptautiskajos kokmateri\u0101lu tirgos, veicinot Latvijas tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu.Nozares uz\u0146\u0113m\u0113ji nav vienispr\u0101tis par ilgtermi\u0146a me\u017eizstr\u0101des l\u012bgumu l\u012bgumu likteni, kurus savulaik uz 50-100 gadiem nosl\u0113dza Valsts me\u017ea dienesta virsme\u017ezi\u0146i. K\u0101 zin\u0101ms, tas notika, pirms a\/s \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d dibin\u0101\u0161anas, kam vajadz\u0113ja \u0161os l\u012bgumus p\u0101r\u0146emt. Da\u013ca uz\u0146\u0113m\u0113ju atbalsta \u0161o l\u012bgumu turpin\u0101\u0161anu, da\u013ca \u2013 izbeig\u0161anu.\u0160o jau krietni sen nosl\u0113gto ilgtermi\u0146a me\u017eizstr\u0101des l\u012bgumu st\u0101sts ilgst daudzus gadus. Savulaik LVM vad\u012bba bija iecer\u0113jusi veikt \u0161o l\u012bgumu transform\u0101ciju.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Latvijas Kokmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101ju un tirgot\u0101ju asoci\u0101cijas biedriem nebija zin\u0101ms, k\u0101ds b\u016bs attiec\u012bgais meh\u0101nisms, k\u0101lab 2013. gad\u0101 k\u0101 asoci\u0101cijas prezidents rakst\u012bju v\u0113stuli LVM, kur\u0101 asoci\u0101cijas v\u0101rd\u0101 aicin\u0101ju, lai iecer\u0113t\u0101s transform\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 \u0161\u0101du l\u012bgumu tur\u0113t\u0101ji sa\u0146em koksnes resursus \u2013 apa\u013ckoksnes sortimentus \u2013 atbilsto\u0161i tam, k\u0101di pieejami ar vi\u0146iem nosl\u0113gtajos l\u012bgumos ietvertaj\u0101s plat\u012bb\u0101s (nevis visu koksni sa\u0146em, piem\u0113ram, skujkoku z\u0101\u0123ba\u013cku veid\u0101).Rezult\u0101t\u0101 izveidoj\u0101s situ\u0101cija, kad \u0161\u0101du l\u012bgumu tur\u0113t\u0101ji var\u0113ja \u201cuz n\u0101kotnes r\u0113\u0137ina\u201d, diskont\u0113jot p\u0113d\u0113jos 10-20 gadus, no v\u0113l neizaugu\u0161a me\u017ea nopirkt z\u0101\u0123ba\u013c\u0137us par \u0161odienas cen\u0101m, kaut attiec\u012bgaj\u0101s plat\u012bbas t\u0101da z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u sortimenta v\u0113l nav. T\u0101 v\u0113rt\u0113jama k\u0101 savdab\u012bga roz\u012b\u0146u izlas\u012b\u0161ana no p\u012br\u0101ga. B\u016bt\u012bb\u0101, lai \u0161o l\u012bgumu tur\u0113t\u0101ji sa\u0146emtu attiec\u012bgos z\u0101\u0123ba\u013c\u0137us, p\u0101r\u0113jiem (kuriem \u0161\u0101du l\u012bgumu nebija) n\u0101c\u0101s samierin\u0101ties ar maz\u0101ku \u0161\u012b sortimenta ba\u013c\u0137u apjomu. Par patieso situ\u0101ciju daudziem kokr\u016bpniekiem nebija nojausmas; t\u0101da s\u0101ka veidoties, kad, \u0161\u0137iet, nejau\u0161i atkl\u0101t\u012bb\u0101 non\u0101ca LVM un t\u0101s kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101jai Zemkop\u012bbas ministrijai adres\u0113ts Konkurences padomes zi\u0146ojums, kur\u0101 bija nor\u0101des uz 10 gadu laik\u0101 veiktaj\u0101m pieg\u0101d\u0113m par apm\u0113ram 200 miljoniem eiro. Liel\u0101k\u0101 sa\u0146\u0113m\u0113ja \u012bpatsvars bija 14% no \u0161ajos l\u012bgumos veiktaj\u0101m koksnes pieg\u0101d\u0113m, turkl\u0101t \u0161is uz\u0146\u0113mums piedal\u012bj\u0101s ar\u012b apa\u013ckoksnes iepirkumu izsol\u0113s, ko r\u012bkoja LVM.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Diem\u017e\u0113l, bet 2018. gad\u0101 t\u0101 laika LVM vad\u012bba \u0161o l\u012bgumu darb\u012bbas termi\u0146u pagarin\u0101ja l\u012bdz 2023. gadam, bet 2022. gad\u0101 paman\u012bj\u0101s pagarin\u0101t v\u0113l uz trim gadiem \u2013 t\u0101tad l\u012bdz 2026. gada 31. decembrim. Nozares uz\u0146\u0113m\u0113ju asoci\u0101cijas aicin\u0101ja gan Zemkop\u012bbas ministriju, gan LVM \u0161\u0101du l\u012bgumu darb\u012bbu nepagarin\u0101t. Esam iesniegu\u0161i priek\u0161likumu \u0161o l\u012bgumu izbeig\u0161anai jau no 2026. gada, jo tas krop\u013co konkurenci. Ir uz\u0146\u0113mumi, kuri c\u012b\u0146\u0101 par \u0161\u0101du l\u012bgumu darb\u012bbas nekav\u0113jo\u0161u izbeig\u0161anu izmanto metodes, k\u0101das nav nozares interes\u0113s, jo \u0161ai c\u012b\u0146\u0101 ar dub\u013ciem tiek aplieta faktiski visa nozare, kas rada iesp\u0113ju mest aizdomu \u0113nu uz visu nozari, ne atsevi\u0161\u0137iem t\u0101s sp\u0113l\u0113t\u0101jiem. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c no \u0161\u0101da veida, satura un formas aktivit\u0101t\u0113m norobe\u017eojos un t\u0101das nevaru atbalst\u012bt.J\u0101piemin, ka situ\u0101cija radik\u0101li main\u012btos, ja, piem\u0113ram, 2021. gad\u0101 skujoku z\u0101\u0123ba\u013c\u0137u apjoms, kur\u0161 tika novirz\u012bts ilgtermi\u0146a me\u017eistr\u0101des l\u012bgumu tur\u0113t\u0101jiem, non\u0101ktu apa\u013ckoksnes sortimentu izsol\u0113. K\u0101p\u0113c? Kokr\u016bpniekiem neb\u016btu t\u0101das spriedzes, k\u0101da bija tolaik, ar\u012b nosol\u012bto cenu l\u012bmenis, visticam\u0101k, neb\u016btu t\u0101ds, k\u0101ds bija. T\u0101 k\u0101 ir Konkurences padomes atzinums, \u012bpa\u0161niekam \u2013 valstij, piem\u0113ram, ar Ministru kabineta r\u012bkojumu ir ties\u012bbas izbeigt attiec\u012bgo l\u012bgumu t\u0101l\u0101ku darb\u012bbu. Ja \u0161\u0101du \u201cv\u0113sturisko\u201d ilgtermi\u0146a me\u017eizstr\u0101des l\u012bgumu darb\u012bbas izbeig\u0161ana joproj\u0101m kaut k\u0101du iemeslu d\u0113\u013c netiek veikta, tie j\u0101nodod attiec\u012bgajiem l\u012bgumu tur\u0113t\u0101jiem taj\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 ties\u012bbu un saist\u012bbu apm\u0113r\u0101, ko tie paredz\u0113ja \u2013 me\u017ea kop\u0161anu, atjauno\u0161anu, me\u017eizstr\u0101di, me\u017ea infrastrukt\u016bras uztur\u0113\u0161anu. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka LVM \u0161os l\u012bgumus savulaik transform\u0113ja par t\u0101diem, kur uz\u0146\u0113mumam ir ties\u012bbas sa\u0146emt attiec\u012bgu daudzumu koksnes, tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 konkr\u0113to uz\u0146\u0113mumu atbr\u012bvojot no pien\u0101kumiem, piem\u0113ram, attiec\u012bgo me\u017ea plat\u012bbu kop\u0161anas, me\u017eizstr\u0101des, me\u017ea atjauno\u0161anas, me\u017ea infrastrukt\u016bras uztur\u0113\u0161anas un atjauno\u0161anas. Saprotams, ka jebk\u0101das p\u0101rmai\u0146as ilgtermi\u0146a me\u017eizstr\u0101des l\u012bgumtur\u0113t\u0101jiem pras\u012bs l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 biznesa mode\u013ca mai\u0146u.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">V\u0113l ir jaut\u0101jums, vai ties\u012bbas sa\u0146emt attiec\u012bg\u0101 sortimenta apa\u013ckoksnes resursus no LVM ir ar\u012b tiem, kuriem v\u0113l nemaz nav attiec\u012bgo jaudu vai ra\u017eotnes?<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">J\u0101s\u0101k ar to, vai uz\u0146\u0113m\u0113jiem patie\u0161\u0101m bija doma un v\u0113lme izveidot attiec\u012bg\u0101s p\u0101rstr\u0101des jaudas. Protams, var p\u0113t\u012bt gan attiec\u012bg\u0101s produkcijas potenci\u0101lo noieta tirgu, mekl\u0113t sadarb\u012bbas partnerus ieceres (r\u016bpn\u012bcas) izveidei, apzin\u0101t tehnolo\u0123isko iek\u0101rtu pieg\u0101d\u0101t\u0101jus utt., kam seko saimnieciskais apr\u0113\u0137ins, kas, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u013coti main\u012bgos un nestabilos ekonomiskos un \u0123eopolitiskos apst\u0101k\u013cus, var ar\u012b main\u012bties. Vienlaikus LVM apa\u013ckoksnes pieg\u0101des programm\u0101s var\u0113ja start\u0113t un start\u0113ja uz\u0146\u0113mumi (uz\u0146\u0113m\u0113ji), kuri v\u0113l tikai p\u0113t\u012bja attiec\u012bg\u0101 sortimenta p\u0101rstr\u0101des jaudu izveidi. Publiskaj\u0101 telp\u0101 jau izskan\u0113jis, ka kopum\u0101 ne LVM, ne valsts neko nezaud\u0113ja, jo naudu sa\u0146\u0113ma, bet\u2026 tam \u012bsti nevaru piekrist, jo nozare zaud\u0113ja, t\u0101 nebija god\u012bga konkurence c\u012b\u0146\u0101 par pieeju pie valsts me\u017eos ieg\u016bstamajiem koksnes resursiem. Var izr\u0113\u0137in\u0101t, cik katrs nozares uz\u0146\u0113mums no \u0161\u0101das situ\u0101cijas ir zaud\u0113jis, un secin\u0101t, ka \u012bpa\u0161\u0101 status\u0101 eso\u0161aj\u0101m komp\u0101nij\u0101m bija priek\u0161roc\u012bbas, k\u0101du nebija citiem.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-mezaattfonds.jpg\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" class=\"margin-3--right\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/20251111-1619-mezaattfonds.jpg\" style=\"max-width: 45%; max-height: 50%; float: left\"\/><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Saruna ar Latvijas Kokmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101ju un tirgot\u0101ju asoci\u0101cijas prezidentu, SIA \u201cKurekss\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju J\u0101ni Aps\u012bti. Publiskaj\u0101 telp\u0101 izskan\u0113jis,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":69644,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-69643","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115688669780088184","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/69643","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=69643"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/69643\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/69644"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=69643"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=69643"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=69643"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}