Lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea nozares p\u0113t\u012bjumiem atv\u0113l\u0113ti 6 miljoni eiro. Jaunaj\u0101 programm\u0101 uzsvars likts uz Latvijas p\u0101rtikas dro\u0161\u012bbu un Latvijas me\u017ea resursu ilgtsp\u0113j\u012bgu un ar\u012b efekt\u012bvu izmanto\u0161anu. Lauksaimniec\u012bbas organiz\u0101ciju sadarb\u012bbas padomes (LOSP) ieskat\u0101 priorit\u0101riem j\u0101b\u016bt p\u0113t\u012bjumiem, kas uzlabotu lauksaimniec\u012bbas produktivit\u0101ti. Savuk\u0101rt Me\u017ea \u012bpa\u0161nieku biedr\u012bb\u0101 izc\u0113la\u00a0vajadz\u012bbu p\u0113c p\u0113t\u012bjumiem, kas saist\u012bti ar piem\u0113ro\u0161anos klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m.\u00a0<\/p>\n
Lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea nozares p\u0113t\u012bjumiem atv\u0113l\u0113ti 6 miljoni eiro<\/p>\n
Lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea nozares p\u0113t\u012bjumiem atv\u0113l\u0113tie 6 miljoni eiro paredz\u0113ti tuv\u0101kajiem tr\u012bs gadiem, st\u0101st\u012bja\u00a0Zemkop\u012bbas ministrijas (ZM)\u00a0Strat\u0113\u0123ijas, zin\u0101\u0161anu un klimata departamenta p\u0101rst\u0101ve Inese Aleksejeva.\u00a0<\/p>\n
Tie\u0161i lauksaimniec\u012bbas jom\u0101 ministrijas izvirz\u012btais p\u0113t\u012bjumu virsm\u0113r\u0137is ir pret kr\u012bz\u0113m notur\u012bga Latvijas p\u0101rtikas sist\u0113ma. P\u0113t\u012bjumus pl\u0101nots velt\u012bt nekait\u012bgas un vesel\u012bgas p\u0101rtikas pieejam\u012bbai, infekciju savlaic\u012bgai nov\u0113r\u0161anai, k\u0101 ar\u012b antimikrobi\u0101l\u0101s rezistences izplat\u012bbas mazin\u0101\u0161anai dz\u012bvniekos un p\u0101rtikas \u0137\u0113d\u0113. T\u0101pat pl\u0101nots ieg\u016bt ar\u012b anal\u012bzi par nozares konkur\u0113tsp\u0113ju, k\u0101 ar\u012b iecer\u0113ts rad\u012bt jaunus p\u0101rtikas produktus ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu.\u00a0<\/p>\n
\n“Viens no uzdevumiem b\u016btu att\u012bst\u012bt ilgtsp\u0113j\u012bgas un klimata notur\u012bgas audz\u0113\u0161anas tehnolo\u0123ijas videi saudz\u012bgai un ekonomiski pamatotai laukkop\u012bbai un d\u0101rzkop\u012bbai.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
T\u0101pat stiprin\u0101t valsts p\u0101rtikas pa\u0161nodro\u0161in\u0101jumu un \u0137\u012bmisko pies\u0101r\u0146ot\u0101ju, t\u0101du k\u0101 pestic\u012bdu atlieku un augu toks\u012bnu, izplat\u012bbas ierobe\u017eo\u0161ana. V\u0113lamies izstr\u0101d\u0101t ar\u012b jaunus p\u0101rtikas produktus no lauksaimniec\u012bbas izejviel\u0101m, uzsvaru liekot uz viet\u0113jiem aug\u013ciem, d\u0101rze\u0146iem, p\u0101k\u0161augiem un ar\u012b uz t\u0101du jaunu p\u0101rtikas produktu ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu izstr\u0101di, kas tiktu ieg\u016bti no zivsaimniec\u012bbas nozares izejviel\u0101m,” skaidroja ZM p\u0101rst\u0101ve.\u00a0<\/p>\n
Savuk\u0101rt otrs virziens valsts p\u0113t\u012bjumu programm\u0101 b\u016bs velt\u012bts Latvijas me\u017ea resursiem, lai ar\u012b veicin\u0101tu nozares konkur\u0113tsp\u0113ju glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b, k\u0101 ar\u012b rastu jaunus risin\u0101jumus ilgtsp\u0113j\u012bgai me\u017ea apsaimnieko\u0161anai, saglab\u0101tu ien\u0101kumus lauku apvidos un veicin\u0101tu atjaunojamo resursu izmanto\u0161anu.\u00a0<\/p>\n
ZM\u00a0nor\u0101d\u012bja, ka turpm\u0101k v\u0113l norit\u0113s diskusijas ar nozar\u0113m par \u0161obr\u012bd aktu\u0101l\u0101kajiem p\u0113t\u012bjumiem. LOSP vad\u012bt\u0101ja Gunta G\u016btma\u0146a ieskat\u0101 \u2013 priorit\u0101riem j\u0101b\u016bt p\u0113t\u012bjumiem, kas uzlabotu lauksaimniec\u012bbas produktivit\u0101ti.\u00a0<\/p>\n
“No m\u016bsu puses\u00a0galvenais uzst\u0101d\u012bjums, lai p\u0113tniec\u012bba b\u016btu ar kaut k\u0101du sasniedzamu rezult\u0101tu, lai m\u0113s, lauksaimnieki,\u00a0p\u0113c tam \u0161os p\u0113t\u012bjumus var\u0113tu izmantot sav\u0101 darb\u012bb\u0101 un uzlabotu savu darb\u012bbu. Kaut vai t\u0101d\u0101 vien\u0101 jom\u0101, kas ir saist\u012bb\u0101 ar klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m: mums paliek silt\u0101ks laiks, ir da\u017e\u0101das jaunas apkarojamas slim\u012bbas, kukai\u0146i, un tur ir vajadz\u012bgi pier\u0101d\u012bjumi no t\u0101m metod\u0113m, kas tie\u0161\u0101m str\u0101d\u0101, lai t\u0101s ra\u017eas neaiziet boj\u0101, bet m\u0113s ieg\u016btu ra\u017eu un p\u0101rtiku, t\u0101p\u0113c tas ir \u013coti svar\u012bgi. M\u0113s ar\u012b no sabiedr\u012bbas redzam to v\u0113lmi, ka \u0161\u0101diem p\u0113t\u012bjumiem ir j\u0101b\u016bt taust\u0101mam labumam un ar\u012b pienesumam ekonomikai, un tas ir t\u0101ds kopdarbs, t\u0101p\u0113c m\u0113s ar\u012b aicin\u0101m m\u016bsu lauksaimniec\u012bbas speci\u0101listus pieaicin\u0101t kl\u0101t pie \u0161o m\u0113r\u0137u uzst\u0101d\u012b\u0161anas. Un t\u0101da sadarb\u012bba mums ir ar ministriju gana laba,” atzina\u00a0G\u016btmanis.\u00a0<\/p>\n
Me\u017ea \u012bpa\u0161nieku biedr\u012bbas vad\u012bt\u0101js Arnis Mui\u017enieks nor\u0101d\u012bja, ka p\u0113c me\u017ezin\u0101tnieku iepriek\u0161 veiktiem selekcijas un mitruma re\u017e\u012bma regul\u0113\u0161anas p\u0113t\u012bjumiem daudzu gadu garum\u0101 izdevies krietni palielin\u0101t koksnes kr\u0101ju, bet patlaban b\u016btiski p\u0113t\u012bt probl\u0113mjaut\u0101jumus, kas saist\u012bti ar piem\u0113ro\u0161anos klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. Ta\u010du, vi\u0146apr\u0101t, patlaban p\u0113tniec\u012bb\u0101 kopum\u0101 valsts neiegulda pietiekamus l\u012bdzek\u013cus.\u00a0<\/p>\n
\n“T\u0101 summa me\u017ea nozares p\u0113t\u012bjumiem ir \u013coti maza, manupr\u0101t, jo nozar\u0113, kur\u0101 ir vair\u0101ku miljardu apgroz\u012bjums, \u0161ie da\u017ei miljoni p\u0113t\u012bjumiem \u2013 tas ir krietni par maz.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Par \u0161o tematu ir j\u0101b\u016bt p\u0113t\u012bjumiem \u2013 jo klimats main\u0101s \u2013,\u00a0k\u0101das koku sugas m\u0113s audz\u0113sim ar\u012b pie da\u017e\u0101diem klimata ekstr\u0113miem, un viennoz\u012bm\u012bgi \u0161is ir viens no p\u0113t\u012bjumu virzieniem. Tad ir jaun\u0101s tehnolo\u0123ijas, att\u0101lin\u0101ta datu iev\u0101k\u0161ana. T\u0101pat koku slim\u012bbas \u2013 k\u0101 lab\u0101k r\u012bkoties un apkarot eg\u013cu trupi, jo ar\u012b tur saist\u012bb\u0101 ar klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m situ\u0101cija main\u0101s,” kl\u0101st\u012bja\u00a0Mui\u017enieks.\u00a0<\/p>\n
Jaun\u0101s lauksaimniec\u012bbas valsts p\u0113t\u012bjumu programmas finans\u0113jums ir se\u0161i miljoni eiro, un ZM projektu konkursu pl\u0101no izsludin\u0101t vasar\u0101.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n