{"id":70555,"date":"2025-12-10T08:19:09","date_gmt":"2025-12-10T08:19:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/70555\/"},"modified":"2025-12-10T08:19:09","modified_gmt":"2025-12-10T08:19:09","slug":"pacients-nokluse-bet-ada-izplapajas-ka-dzivesveids-ietekme-adas-veselibu-un-izskatu-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/70555\/","title":{"rendered":"Pacients noklus\u0113, bet \u0101da \u00abizp\u013c\u0101p\u0101jas\u00bb \u2013 k\u0101 dz\u012bvesveids ietekm\u0113 \u0101das vesel\u012bbu un izskatu? \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>Ikdienas ieradumi un izv\u0113les ietekm\u0113 ne tikai kop\u0113jo \u0137erme\u0146a vesel\u012bbu, bet ar\u012b \u0101das st\u0101vokli. To paties\u012bb\u0101 ietekm\u0113 vesels faktoru kopums \u2013 ar\u012b tas, k\u0101 j\u016btamies un ko \u0113dam, Latvijas Radio raid\u012bjum\u0101 &#8220;K\u0101 lab\u0101k dz\u012bvot&#8221; skaidroja speci\u0101listi.\u00a0<\/p>\n<p>\u012aSUM\u0100:\u00a0\u00a0<\/p>\n<ul>\n<li>Dermatolo\u0123e nor\u0101d\u012bja, ka \u0101da bie\u017ei &#8220;izp\u013c\u0101p\u0101jas&#8221; par cilv\u0113ka \u0113\u0161anas un dz\u012bves paradumiem.<\/li>\n<li>Pils\u0113tas dz\u012bves temps, miega tr\u016bkums un gaisa pies\u0101r\u0146ojums veicina \u0101das noveco\u0161anos un jut\u012bgumu.<\/li>\n<li>Uztura speci\u0101liste uzsv\u0113ra \u2013 ar kust\u012bb\u0101m vien sliktu uzturu kompens\u0113t nevar.<\/li>\n<li>Piens un cukurs bie\u017ei izraisa iekaisumus, t\u0101p\u0113c to samazin\u0101\u0161ana var b\u016btiski uzlabot \u0101das st\u0101vokli.<\/li>\n<li>Uztura mai\u0146a j\u0101ievie\u0161 pak\u0101peniski \u2013 lab\u0101k s\u0101kt ar mazu ieraduma mai\u0146u, nek\u0101 atlikt &#8220;l\u012bdz pirmdienai&#8221;.<\/li>\n<li>Emocion\u0101lais st\u0101voklis un stress cie\u0161i saist\u012bti ar \u0101das vesel\u012bbu, atg\u0101din\u0101ja psiholo\u0123e.<\/li>\n<li>Vi\u0146a aicin\u0101ja \u0113st apzin\u0101ti, nevis emocion\u0101li, un uztvert uzturu k\u0101 \u0137erme\u0146a atbalstu, nevis baudas avotu.<\/li>\n<li>P\u0101rlieka koncentr\u0113\u0161an\u0101s uz izskatu rada papildu stresu un var pastiprin\u0101t \u0101das probl\u0113mas.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Pacients noklus\u0113, bet \u0101da &#8220;izp\u013c\u0101p\u0101jas&#8221;\u00a0<\/p>\n<p>\u0100das vesel\u012bbu ietekm\u0113 daudzi faktori, kas saist\u012bti ar dz\u012bvesveidu \u2013 diem\u017e\u0113l jut\u012bga \u0101da ir viena no m\u016bsdienu tendenc\u0113m.\u00a0<\/p>\n<p>Dermatolo\u0123e Anna B\u0113rzi\u0146a pauda:\u00a0&#8220;To es sav\u0101 ikdien\u0101 \u0101rsta dermatologa kabinet\u0101 redzu patiesi daudz. Bie\u017ei vien cilv\u0113ki negrib atz\u012bt, ko \u0113d un ko dzer, bet realit\u0101t\u0113 to \u013coti labi var uz \u0101das redz\u0113t \u2013 gan k\u0101 visda\u017e\u0101d\u0101kos iekais\u012bgos procesus, gan hronisku slim\u012bbu saasin\u0101jumus.&#8221;\u00a0<\/p>\n<p>Gan miegs, gan m\u016bsu nervu sist\u0113mas darb\u012bba, gan \u0101das kop\u0161anas paradumi ietekm\u0113 \u0101das vesel\u012bbu. T\u0101pat p\u0101rm\u0113r\u012bgs ultravioletais starojums un gaisa pies\u0101r\u0146ojums. Tas viss veicina \u0101tr\u0101ku \u0101das noveco\u0161anos.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>&#8220;Dz\u012bve pils\u0113t\u0101 un liel\u0101 skr\u0113jien\u0101 par labu m\u016bsu \u0101das vesel\u012bbai noteikti nen\u0101k,&#8221; atzina \u0101rste.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Glu\u017ei t\u0101pat k\u0101 daudzos citos jaut\u0101jumos, ar\u012b dom\u0101jot par \u0101das vesel\u012bbas uzlabo\u0161anu, prim\u0101ri j\u0101dom\u0101 par vesel\u012bgu uzturu un kust\u012bb\u0101m, ta\u010du \u0161oreiz uzsvaru liekot tie\u0161i uz pirmo.\u00a0\u00a0<\/p>\n<p>&#8220;Sliktu uzturu m\u0113s nevaram kompens\u0113t vienk\u0101r\u0161i ar regul\u0101ru kust\u012bbu, t\u0101p\u0113c es noteikti teiktu, ka \u012bpa\u0161i m\u016bsdienu cilv\u0113kam uzturs sp\u0113l\u0113 liel\u0101ku lomu,&#8221; pauda\u00a0uztura speci\u0101liste Viktorija Jansone.\u00a0<\/p>\n<p>Tas noz\u012bm\u0113, ka pat tad, ja cilv\u0113ks \u013coti intens\u012bvi un regul\u0101ri sporto, vismaz dom\u0101jot tie\u0161i par \u0101das vesel\u012bbu, nedr\u012bkst \u0113st visu, kas ien\u0101k pr\u0101t\u0101. Uzturam j\u0101b\u016bt sabalans\u0113tam un vesel\u012bgam.\u00a0<\/p>\n<p>Lai gan B\u0113rzi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka \u0101das vesel\u012bbas uztur\u0113\u0161anai nav viena specifiska uztura pl\u0101na vai formulas, kas der\u0113tu visiem un atrisin\u0101tu visas probl\u0113mas, Jansone iebilda, ka da\u017ei produkti jo \u012bpa\u0161i bie\u017ei veicina un uztur iekaisuma procesus ne tikai \u0101d\u0101, bet vis\u0101 \u0137ermen\u012b \u2013 tie ir piens un cukurs.\u00a0<\/p>\n<p>&#8220;Nereti pla\u0161\u0101s rekomend\u0101cijas par sabalans\u0113tu un vesel\u012bgu uzturu m\u0113dz cilv\u0113kus iedz\u012bt papildu stres\u0101, jo \u0161\u0137iet, ka gribi atrisin\u0101t tikai vienu lietu, bet j\u0101dara uzreiz ir \u013coti daudz. T\u0101p\u0113c nereti labi nostr\u0101d\u0101 kaut ko pa drusci\u0146ai ieviest sav\u0101 ikdien\u0101 \u2013 soli pa solim. Izmain\u012bt kaut vai vienu lietu,&#8221; ieteica Jansone.\u00a0<\/p>\n<p>Piem\u0113ram, k\u0101 nor\u0101d\u012bja uztura speci\u0101liste, samazinot cukura un piena pat\u0113ri\u0146u ikdien\u0101, it \u012bpa\u0161i iekais\u012bgu slim\u012bbu gad\u012bjum\u0101, labi var redz\u0113t uzlabojumus.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>&#8220;Tie\u0161\u0101m da\u017ek\u0101rt tikai da\u017eas, \u013coti vienk\u0101r\u0161as lietas pamainot, ieguvums ir pietiekami liels,&#8221; Jansone pauda.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>To, vai \u0101das st\u0101voklis uzlabosies, \u013coti ietekm\u0113s ar\u012b tas, k\u0101 kopjam \u0101du \u2013 k\u0101 to att\u012br\u0101m un ko p\u0113c tam uz t\u0101s uzkl\u0101jam. Da\u017ek\u0101rt nevar\u0113s iztikt ar\u012b bez \u0101rstnieciskiem l\u012bdzek\u013ciem. Ta\u010du uzturam tik un t\u0101 ir milz\u012bga loma, atk\u0101rtoti uzsv\u0113ra speci\u0101listes.\u00a0\u00a0<\/p>\n<p>Emocion\u0101l\u0101 \u0113\u0161ana un \u0113\u0161anas kults\u00a0<\/p>\n<p>Tikm\u0113r psiholo\u0123e Krist\u012bne Balode\u00a0sprieda, ka b\u016btu jauki, ja cilv\u0113ki p\u0101rst\u0101tu \u0113st emocion\u0101li un s\u0101ktu \u0113st apzin\u0101ti, un uzturu vair\u0101k uztvertu k\u0101 kaut ko t\u0101du, kas atbalsta \u0137erme\u0146a vesel\u012bbu, nevis sniedz baudu.\u00a0<\/p>\n<p>&#8220;Manupr\u0101t, Rietumu sabiedr\u012bba ir \u013coti daudz saist\u012bta ar baudu, kur es \u0113d\u012b\u0161u, k\u0101 \u0113d\u012b\u0161u, k\u0101 tas izskat\u012bsies, kur man to pasniegs, kur\u0101 viet\u0101 to b\u016bs stil\u012bgi ap\u0113st. Man liekas, ka esam diezgan t\u0101lu aizg\u0101ju\u0161i no uztura pamatnosac\u012bjuma, ka t\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 ir uzturviela, lai m\u016bsu \u0137ermenis, pr\u0101ts un emocion\u0101l\u0101 pasaule var for\u0161i funkcion\u0113t,&#8221; pauda Balode.\u00a0<\/p>\n<p>V\u0113l viens svar\u012bgs aspekts, run\u0101jot par \u0101das vesel\u012bbu, nenoliedzami ir tas, k\u0101 j\u016btamies jeb cik lielu stresa daudzumu ikdien\u0101 piedz\u012bvojam.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>&#8220;Nervu sist\u0113mas saikne ar \u0101du ir\u00a0supercie\u0161a.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Ja vien nav nek\u0101du s\u016bdz\u012bbu par \u0101du, tad jau varam ar\u012b gr\u0113kot ar da\u017e\u0101d\u0101m liet\u0101m, bet, ja tom\u0113r mums k\u0101das s\u016bdz\u012bbas ir, tad ir virkne faktoru, ko \u013coti labi varam kontrol\u0113t, un stresa toler\u0113\u0161ana vai mened\u017ements ikdien\u0101 b\u016btu viena no t\u0101m liet\u0101m t\u0101pat k\u0101 uzturs,&#8221; skaidroja B\u0113rzi\u0146a.<\/p>\n<p>Balode savuk\u0101rt nor\u0101d\u012bja, ka vesel\u012bgs stress jeb t\u0101ds m\u0113rens satraukums par kaut ko, kas mums r\u016bp, ir svar\u012bgs un pat vajadz\u012bgs. Probl\u0113mas rodas, ja stresa ir tik daudz, ka tas atst\u0101j kaut k\u0101du ietekmi, ar ko cilv\u0113ks nesp\u0113j tikt gal\u0101.<\/p>\n<p>T\u0101pat vi\u0146a atzina, ka, run\u0101jot, piem\u0113ram, par \u0101das vesel\u012bbu, \u012bsti jau nav iesp\u0113jams pateikt, vai konkr\u0113t\u0101s probl\u0113mas s\u0101k\u0101s fiziolo\u0123isko vai ment\u0101lo un emocion\u0101lo aspektu d\u0113\u013c. Tie viens ar otru nereti ir \u013coti cie\u0161\u0101 sazob\u0113.\u00a0<\/p>\n<p>&#8220;Mana profesija aicina uz to paskat\u012bties ne tik daudz k\u0101 uz probl\u0113mu, bet varb\u016bt k\u0101 uz simptomu, ar kuru \u0137ermenis m\u0113\u0123ina celt roku un saukt p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas, un mudina tom\u0113r iedzi\u013cin\u0101ties, kas tad ir ar to dz\u012bves balansu kopum\u0101, \u2013 vai gad\u012bjum\u0101 k\u0101d\u0101 dz\u012bves jom\u0101 nedomin\u0113 p\u0101r\u0101k liela v\u0113lme sevi pat\u0113r\u0113t, sevi neapr\u016bp\u0113t,&#8221; pauda Balode.\u00a0<\/p>\n<p>Izskats nav mazsvar\u012bgs\u00a0<\/p>\n<p>Turkl\u0101t, ja n\u0101kas saskarties ar \u0101das probl\u0113m\u0101m, no vienas puses, tas ir jaut\u0101jums par vesel\u012bbu, no otras puses, ar\u012b par izskatu un est\u0113tiku. Ar\u012b tas ir svar\u012bgi.\u00a0<\/p>\n<p>&#8220;M\u0113s tom\u0113r dz\u012bvojam est\u0113tikas \u0113r\u0101. Tas tr\u0101pa ar\u012b m\u016bsu ego, ka es neizskatos t\u0101, k\u0101 man m\u016bsdien\u0101s vajadz\u0113tu izskat\u012bties, un tas rada v\u0113l vienu milz\u012bgu noslodzi. Reiz\u0113m tas, ko es pamanu kaut k\u0101d\u0101 da\u013c\u0101 klientu, ka tad, kad s\u0101kas \u0161is stress \u2013 ar k\u0101d\u0101m metod\u0113m un k\u0101 es var\u0113tu kaut main\u012bt sav\u0101 izskat\u0101, tas reiz\u0113m ir pat v\u0113l jaud\u012bg\u0101ks stress nek\u0101 pirms tam, un tas to probl\u0113mu pat pastiprina,&#8221; kl\u0101st\u012bja Balode.\u00a0<\/p>\n<p>M\u0113ren\u012bba ir svar\u012bga it vis\u0101 \u2013 ar\u012b taj\u0101, cik daudz dom\u0101jam, p\u0101rdz\u012bvojam un piev\u0113r\u0161amies tam, k\u0101 izskat\u0101s m\u016bsu \u0101da. Tie\u0161i t\u0101pat svar\u012bgi sevi nesal\u012bdzin\u0101t ar to, ko redzam soci\u0101lajos t\u012bklos vai m\u0101rketinga kampa\u0146\u0101s.\u00a0<\/p>\n<p>Atbildot uz jaut\u0101jumu, pie kura speci\u0101lista galu gal\u0101 cilv\u0113kam ar \u0101das vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m b\u016btu j\u0101v\u0113r\u0161as vispirms \u2013 uztura speci\u0101lista, dermatologa vai psihologa, Jansone nor\u0101d\u012bja, ka komandas darbs ir visefekt\u012bv\u0101kais risin\u0101jums jebkurai probl\u0113mai, ta\u010du daudz kas atkar\u012bgs no cilv\u0113ka m\u0113r\u0137iem un vajadz\u012bb\u0101m, un reiz\u0113m, lai t\u0101s atrisin\u0101tu, nevajag nemaz tik daudz.\u00a0<\/p>\n<p>It sevi\u0161\u0137i, ja cilv\u0113ks pie k\u0101da no speci\u0101listiem dodas laikus.<\/p>\n<p>&#8220;Cilv\u0113ku pr\u0101t\u0101 ir v\u0113lme gaid\u012bt 1.\u00a0janv\u0101ri vai vismaz k\u0101rt\u0113jo pirmdienu, kad uzs\u0101kt kaut ko main\u012bt, bet varb\u016bt tom\u0113r ir v\u0113rts negaid\u012bt ne pirmdienu, ne r\u012btdienu, bet kaut ko s\u0101kt jau \u0161odien, un nevis visu reiz\u0113, bet vismaz kaut k\u0101du mazumi\u0146u,&#8221; aicin\u0101ja B\u0113rzi\u0146a.\u00a0<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/temas\/dzivo-vesels\/\" class=\"lsm-link\" data-type=\"theme\" data-id=\"26420\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Citi medi\u0137u padomi<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ikdienas ieradumi un izv\u0113les ietekm\u0113 ne tikai kop\u0113jo \u0137erme\u0146a vesel\u012bbu, bet ar\u012b \u0101das st\u0101vokli. To paties\u012bb\u0101 ietekm\u0113 vesels&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":70556,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-70555","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115694296554689221","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/70555","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=70555"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/70555\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/70556"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=70555"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=70555"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=70555"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}