Krievija kop\u0161 Padomju Savien\u012bbas sabrukuma p\u0101rk\u0101pusi vismaz se\u0161as vieno\u0161an\u0101s ar Ukrainu. Visvair\u0101k apspriestais l\u012bgums, ko Krievija p\u0101rk\u0101pusi, ir Budape\u0161tas memorands par dro\u0161\u012bbas garantij\u0101m Ukrainai. Latvijas Sabiedrisk\u0101 medija raid\u012bjums “Pasaules panor\u0101ma” sarun\u0101 ar politologu K\u0101rli Dauk\u0161tu skaidro, cik ticams un notur\u012bgs var\u0113tu b\u016bt Ukrainas un agresorvalsts nosl\u0113gts miera l\u012bgums m\u016bsdien\u0101s.\u00a0<\/p>\n
P\u0113c PSRS sabrukuma Ukrainai bija tre\u0161ais liel\u0101kais kodoliero\u010du arsen\u0101ls p\u0113c ASV un Krievijas. Ilgsto\u0161\u0101s sarun\u0101s Ukraina piekrita atomiero\u010dus nodot Krievijai apmai\u0146\u0101 pret teritori\u0101l\u0101s integrit\u0101tes respekt\u0113\u0161anu. L\u012bdz\u0101s Ukrainas parakstam uz Budape\u0161tas memoranda parakstu lika ar\u012b ASV, Lielbrit\u0101nija un Krievija. Ta\u010du, k\u0101 v\u0113l\u0101k izr\u0101d\u012bj\u0101s, l\u012bgums nebija v\u0113rt\u012bg\u0101ks par pap\u012bru, uz kura parakst\u012bj\u0101s amatpersonas.\u00a0<\/p>\n
\n“Man ir p\u0101rliec\u012bba, ka Krievija negrib pild\u012bt nek\u0101dus nol\u012bgumus. Vi\u0146i negrib sl\u0113gt nol\u012bgumus visp\u0101r, jo jebkur\u0161 l\u012bgums \u2013 pozit\u012bvs vai negat\u012bvs \u2013\u00a0vi\u0146us\u00a0ierobe\u017eo,” v\u0113rt\u0113ja politologs un v\u0113sturnieks K\u0101rlis Dauk\u0161ts.<\/p>\n<\/blockquote>\n
“Vi\u0146i grib darboties bez ierobe\u017eojumiem. Tas ir t\u0101 \u2013\u00a0k\u0101 ien\u0101k pr\u0101t\u0101 vai nu \u0123ener\u0101lsekret\u0101ram, vai prezidentam, vai vadonim, vai Sta\u013cinam, vai vienalga kam,” vi\u0146\u0161 piebilda.<\/p>\n
Maskavas p\u0101rk\u0101pto l\u012bgumu saraksts ir diezgan gar\u0161. L\u012bdz\u0101s Budape\u0161tas memorandam Krievija p\u0101rk\u0101pusi v\u0113l citus nol\u012bgumus. Piem\u0113ram, ANO hartu, kur\u0101\u00a0Maskava atz\u012bst Ukrainas PSR ar t\u0101s robe\u017e\u0101m, kas ir ar\u012b v\u0113l\u0101k\u0101s Ukrainas Republikas robe\u017eas, to skait\u0101 ar Krimu Ukrainas sast\u0101v\u0101.\u00a0<\/p>\n
Agresorvalsts ar\u012b nav iev\u0113rojusi pa\u0161as 1991. gada maij\u0101 parakst\u012bto Almatu (agr\u0101k zin\u0101ma k\u0101 Alma-Ata, no\u00a01929. l\u012bdz 1997. gadam Kazahijas PSR, v\u0113l\u0101k\u00a0Kazahst\u0101nas, galvaspils\u0113ta )\u00a0deklar\u0101ciju. Ar \u0161o l\u012bgumu faktiski sagruva PSRS, un jaun\u0101s republikas ap\u0146\u0113m\u0101s veidot likumos balst\u012btas savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas, to vid\u016b ar\u012b atz\u012bstot un respekt\u0113jot katras valsts teritori\u0101lo integrit\u0101ti.\u00a0<\/p>\n
P\u0101rk\u0101pto l\u012bgumu sarakst\u0101 ir ar\u012b L\u012bgums par draudz\u012bbu, sadarb\u012bbu un partner\u012bbu starp Ukrainu un Krieviju, ko abas valstis parakst\u012bja 1997.\u00a0gad\u0101. Taj\u0101 k\u0101rt\u0113jo reizi Krievija ap\u0146\u0113m\u0101s respekt\u0113t Ukrainas starptautiski atz\u012bt\u0101s robe\u017eas. T\u0101pat p\u0101rk\u0101pts ar\u012b savstarp\u0113jais robe\u017el\u012bgums, kuru 2003. gad\u0101 Kijiv\u0101 parakst\u012bja pats Vladimirs Putins, atz\u012bstot abu valstu robe\u017eas.\u00a0<\/p>\n
2010. gad\u0101 Putina prote\u017e\u0113 un toreiz\u0113jais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakst\u012bja Harkivas paktu, pagarinot Krimas milit\u0101r\u0101s b\u0101zes nomas l\u012bgumu apmai\u0146\u0101 pret samazin\u0101tu g\u0101zes cenu Ukrainai. Un visbeidzot 2014. un 2015. gad\u0101 abas valstis, jau netie\u0161i sav\u0101 starp\u0101 karojot, parakst\u012bja divas Minskas vieno\u0161an\u0101s, kur\u0101s ietilpa uguns p\u0101rtrauk\u0161ana Donbas\u0101, smag\u0101s artil\u0113rijas atvilk\u0161ana no frontes l\u012bnijas, karag\u016bstek\u0146u apmai\u0146a, k\u0101 ar\u012b Ukrainas vald\u012bbas kontroles atjauno\u0161ana p\u0101r Ukrainas robe\u017eu, kas t\u0101 ar\u012b nenotika. Kijiva vieno\u0161an\u0101s punktus pild\u012bja, ta\u010du Maskavas sp\u0113ki pirmo vieno\u0161anos nepild\u012bja un otro tikai da\u013c\u0113ji.\u00a0<\/p>\n
\u0160ie l\u012bgumi ir da\u013ca no m\u0101c\u012bb\u0101m, kas j\u0101izdara, ja Rietumi patiesi v\u0113las pan\u0101kt ilgtermi\u0146a mieru Ukrain\u0101.\u00a0<\/p>\n
“M\u0101c\u012bties m\u0113s varam daudz ko, bet parasti sarunu sadrumstalot\u012bba, jo sevi\u0161\u0137i diplom\u0101tisko sarunu sadrumstalot\u012bba, ir tad, kad ir divas pret\u0113jas, absol\u016bti at\u0161\u0137ir\u012bgas nometnes, kuru viena puse ir agresors un otra puse ir ar aizsardz\u012bbas funkciju apvelt\u012bta tauta un cilv\u0113ki, kuri c\u012bn\u0101s par savu, un galu gal\u0101 ar\u012b par m\u016bsu, par Eiropas kaut k\u0101du t\u0101l\u0101ku att\u012bst\u012bbu, nevis tikai dz\u012bvi zem agres\u012bva spiediena. T\u0101p\u0113c,\u00a0<\/p>\n
\nmanupr\u0101t, ir prec\u012bzi vienm\u0113r j\u0101nosaka gan savi m\u0113r\u0137i, gan ar\u012b j\u0101izanaliz\u0113 pamat\u012bgi tie m\u0113r\u0137i, kurus uzspie\u017e pret\u0113j\u0101 puse. Pie tam ar\u012b jebk\u0101di starpnieki j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka vi\u0146iem ir savas intereses un vi\u0146i cen\u0161as t\u0101s realiz\u0113t,” v\u0113rt\u0113ja Dauk\u0161ts.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Krievija visos laikos p\u0101rk\u0101pusi jebkuras vieno\u0161an\u0101s un l\u012bgumus ar kaimi\u0146valst\u012bm, kas tai nav biju\u0161i izdev\u012bgi. Ar\u012b Latvijai ir \u0161\u0101da r\u016bgt\u0101 pieredze. 1920.\u00a0gad\u0101 Latvija ar Padomju Krieviju nosl\u0113dza miera l\u012bgumu, kur\u0101 Maskava “labpr\u0101t\u012bgi un uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem atsak\u0101s no vis\u0101m suver\u0113n\u0101m ties\u012bb\u0101m, kuras pieder\u0113ja Krievijai attiec\u012bb\u0101 uz Latvijas tautu un zemi”. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 Krievija l\u012bdz\u012bgus l\u012bgumus nosl\u0113dza ar\u012b ar Igauniju, Lietuvu, Somiju, Gruziju un Poliju. Ar katru no \u0161\u012bm valst\u012bm Krievija vienpus\u0113ji l\u012bgumus\u00a0lauza.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n