Zemkop\u012bbas ministrija (ZM) un lauksaimnieki vienoju\u0161ies par galvenajiem \u0101rk\u0101rtas atbalsta izmaksas pamatprincipiem. \u0160\u012b gada nelabv\u0113l\u012bgo klimatisko apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c Eiropas Komisija pie\u0161\u0137\u012bra atbalstu Latvijas lauksaimniekiem ap 4 miljoniem eiro. Jaut\u0101jums \u0161oned\u0113\u013c apspriests Lauksaimniec\u012bbas konsultat\u012bvaj\u0101 padom\u0113, kur spriests, ka uz \u0101rk\u0101rtas atbalstu var\u0113s pretend\u0113t aug\u013ckopji, d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101ji un s\u0113klkopji. Tiesa kop\u0113jie zaud\u0113jumi ir krietni liel\u0101ki un post\u012bjumi sk\u0101ru\u0161i daudz vair\u0101k nozaru.<\/p>\n
Atbalsts aug\u013ckopjiem, d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101jiem un s\u0113klkopjiem<\/p>\n
\u0160is Eiropas Komisijas pie\u0161\u0137irtais \u0101rk\u0101rtas atbalsts pien\u0101ksies lauksaimniekiem, kas bija iesniegu\u0161i pazi\u0146ojumus Lauku atbalsta dienest\u0101 (LAD) par \u0161ogad lietav\u0101s un saln\u0101s cietu\u0161aj\u0101m plat\u012bb\u0101m. Savuk\u0101rt, lemjot jau par atbalsta izmaksu, v\u0113rt\u0113s, vai cietu\u0161aj\u0101m saimniec\u012bb\u0101m kop\u0113jais ie\u0146\u0113mumu samazin\u0101jums ir vismaz 20%. Uz \u0161o atbalstu var\u0113s pretend\u0113t tie\u0161i aug\u013ckopji, d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101ji un s\u0113klkopji. Atbalsts ir j\u0101izmaks\u0101 l\u012bdz n\u0101kam\u0101 gada 30. apr\u012blim.<\/p>\n
Kooperat\u012bva “\u2019Baltijas d\u0101rze\u0146i”\u00a0vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Bu\u0161s nor\u0101d\u012bja, ka atbalstu patiesi gaida \u013coti daudzi zemnieki, jo zaud\u0113jumi un neieg\u016bt\u0101 ra\u017ea bija daudzu kult\u016bru audz\u0113t\u0101jiem. Atbalstu saimniec\u012bbas visticam\u0101k izmantos, lai sagatavotos jaunajai sezonai \u2013 nopirktu s\u0113klas, miner\u0101lm\u0113slus, degvielu utt. Pavasara s\u0101kum\u0101 jau \u0161is atbalsts ir j\u0101izmaks\u0101, bet v\u0113l j\u0101pasp\u0113j ne vien izstr\u0101d\u0101t, bet ar\u012b saska\u0146ot un apstiprin\u0101t visus nosac\u012bjumus. Bu\u0161s pauda, ka \u0161\u012b steiga rada ar\u012b ba\u017eas, k\u0101di atbalsta krit\u0113riji v\u0113l tiks pie\u0146emti, bet ar\u012b jau \u0161obr\u012bd pl\u0101not\u0101s pras\u012bbas da\u013cai var\u0113tu rad\u012bt probl\u0113mas.<\/p>\n
Kooperat\u012bva “\u2019Baltijas d\u0101rze\u0146i”\u00a0vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Bu\u0161s<\/p>\n
“Ir pras\u012bba to visu pamatot uz audit\u0113tiem gada p\u0101rskatiem un tas b\u016bs otrs lielais izaicin\u0101jums\u00a0\u2013 pasp\u0113t saimniec\u012bb\u0101m n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kum\u0101 un l\u012bdz febru\u0101ra beig\u0101m iesniegt Lauku atbalsta dienest\u0101 audit\u0113tus gada p\u0101rskatus. Un \u0161o atbalstu ar\u012b v\u0113rt\u0113s saimniec\u012bbas ietvar\u0101, bet, t\u0101 k\u0101 d\u0101rzi\u0146u saimniec\u012bb\u0101m atkal ir t\u0101 specifika, ja lab\u012bbas audz\u0113t\u0101jiem ir tikai lab\u012bba un vi\u0146iem ir kaut kas neizaug, tad tas atsaucas uz visu. D\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101ji bie\u017ei vien audz\u0113 vair\u0101kas kult\u016bras un, ja jau viena kult\u016bra nepadodas otra padodas un tas skait\u0101s kop\u0101,\u00a0daudzi varb\u016bt ar\u012b nekvalific\u0113sies \u0161im atbalstam, jo kop\u0113jie saimniec\u012bbas ie\u0146\u0113mumi neb\u016bs samazin\u0101ju\u0161ies vair\u0101k par 20%,” skaidroja Bu\u0161s.<\/p>\n
Kompens\u0101cij\u0101m atv\u0113l\u0113t\u0101 summa\u00a0\u2013 sal\u012bdzino\u0161i maza<\/p>\n
ZM gan sol\u012bjusi, ka min\u0113tos Ministru kabineta noteikumus jau dr\u012bzum\u0101 virz\u012bs saska\u0146o\u0161anai decembr\u012b vai janv\u0101ra s\u0101kum\u0101. Ta\u010du atv\u0113l\u0113t\u0101 summa\u00a0\u2013 4,2 miljoni eiro\u00a0\u2013 ir sal\u012bdzino\u0161a maza, t\u0101d\u0113\u013c \u0101rk\u0101rtas atbalsts paredz\u0113ts tikai specifiskaj\u0101m nozar\u0113m. Ar\u012b Kartupe\u013cu audz\u0113t\u0101ju organiz\u0101cij\u0101 nor\u0101d\u012bja uz nezi\u0146u, vai \u0161\u012bs kompens\u0101cijas attieksies ar\u012b to saimniec\u012bb\u0101m, jo defin\u012bcij\u0101s t\u0101 s Eirop\u0101 izdala atsevi\u0161\u0137i no d\u0101rze\u0146iem. T\u0101pat ir neatbild\u0113tie jaut\u0101jumi par cit\u0101m laukkop\u012bbas nozar\u0113m un ministrij\u0101 preciz\u0113ja, ka s\u0113klai audz\u0113tie kartupe\u013ci ietilpst \u0161aj\u0101 atbalst\u0101, bet v\u0113l tiek spriests par p\u0101rtikas kartupe\u013ciem,\u00a0par ko b\u016b\u0161ot skaidr\u012bba tuv\u0101kaj\u0101s dien\u0101s.<\/p>\n
Lauksaimniec\u012bbas organiz\u0101ciju sadarb\u012bbas padomes (LOSP) vad\u012bt\u0101js Guntis G\u016btmanis secin\u0101ja, ka atbalsts liel\u0101koties saimniec\u012bb\u0101m b\u016bs simbolisks. Tom\u0113r, \u0146emot v\u0113r\u0101, cik finansi\u0101li problem\u0101tisks ir bijis \u0161is gads, ar\u012b tas b\u016bs b\u016btisks atspaids. T\u0101pat vi\u0146\u0161 piebilda, ka nozar\u0113 kopum\u0101 arvien ir j\u0101stiprina apdro\u0161in\u0101\u0161ana.<\/p>\n
Lauksaimniec\u012bbas organiz\u0101ciju sadarb\u012bbas padomes vad\u012bt\u0101js Guntis G\u016btmanis<\/p>\n
“G\u0101j\u0101m cauri da\u017e\u0101d\u0101m situ\u0101cij\u0101m, da\u017e\u0101diem gad\u012bjumiem un re\u0123ionu griezum\u0101 skat\u012bj\u0101mies. Tas tie\u0161\u0101m bija gar\u0161 un sare\u017e\u0123\u012bts process. Nu, es teiktu, ka ir izdar\u012bts praktiski viss iesp\u0113jamais, lai b\u016btu t\u0101 atbalsta pie\u0161\u0137ir\u0161ana tie\u0161\u0101m taisn\u012bga. Tas, ka \u0161\u0101da \u0101rk\u0101rtas atbalsta apjoms nevar\u0113s kompens\u0113t tos re\u0101los zaud\u0113jumus un tas b\u016bs tikai neliels atbalsts, tas gan ir taisn\u012bba. Un t\u0101p\u0113c m\u0113s vienm\u0113r esam teiku\u0161i, kur gan, protams, d\u0101rzkop\u012bb\u0101 ir probl\u0113mas ar to, ka vien\u012bgie risin\u0101jumi t\u0101diem \u0101rk\u0101rtas gad\u012bjumiem ir apdro\u0161in\u0101\u0161ana,” teica G\u016btmanis.<\/p>\n
Graudkopjiem zaud\u0113jumi ap 100 miljoniem eiro<\/p>\n
LOSP gan ar\u012b gaida iesp\u0113jamo papildu atbalstu graudkop\u012bbai, jo, p\u0113c LAD apkopotajiem datiem, zaud\u0113jumi \u0101rk\u0101rtas laika apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c Latvij\u0101 \u0161ogad saimniec\u012bb\u0101m m\u0113r\u0101mi ap 100 miljoniem eiro. ZM ir atk\u0101rtoti v\u0113rsusies Eiropas Komisij\u0101, aicinot rast papildu naudu. \u0160\u012bs sarunas turpin\u0101s.<\/p>\n
Papildus ZM ir paredz\u0113jusi risin\u0101jumus tiem lauksaimniekiem, kuri darb\u012bbu nozar\u0113 s\u0101ku\u0161i nesen.<\/p>\n
KONTEKSTS:<\/p>\n
Ilgsto\u0161o lietavu d\u0113\u013c Latvij\u0101\u00a0kopum\u0101 skarti ir vismaz 95 295\u00a0hekt\u0101ru un kop\u0113jos zaud\u0113jumus lauksaimniec\u012bb\u0101 l\u0113sa ap 111 miljoniem eiro.<\/p>\n
ZM skaidroja, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermi\u0146a finan\u0161u saist\u012bbas, gan nosl\u0113gtas l\u012bgumattiec\u012bbas ar partneriem un pirc\u0113jiem. Ta\u010du \u0161nelabv\u0113l\u012bg\u0101s situ\u0101cijas d\u0113\u013c, ko rad\u012bju\u0161as ilgsto\u0161as lietavas un pl\u016bdi, past\u0101v nopietnas ba\u017eas par saimnieku sp\u0113ju pild\u012bt uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas, \u012bpa\u0161i l\u012bgumsaist\u012bbas, kuru nepild\u012b\u0161ana var rad\u012bt tiesiskus un finan\u0161u riskus.\u00a0<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n