{"id":71544,"date":"2025-12-11T12:28:11","date_gmt":"2025-12-11T12:28:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/71544\/"},"modified":"2025-12-11T12:28:11","modified_gmt":"2025-12-11T12:28:11","slug":"es-patiesiba-konkretaja-gadijuma-arstu-kludu-neredzeju-peteris-apinis-par-mediku-atbildibu-bkus-un-citos-smagos-gadijumos","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/71544\/","title":{"rendered":"\u201cEs paties\u012bb\u0101 konkr\u0113taj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0101rstu k\u013c\u016bdu neredz\u0113ju\u201d \u2013 P\u0113teris Apinis par medi\u0137u atbild\u012bbu BKUS un citos smagos gad\u012bjumos"},"content":{"rendered":"<p>    <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/FotoJet-5-1-1024x683.jpg\" alt=\"&#10;\"\/><\/p>\n<p>13:24, 11. decembris 2025<\/p>\n<p>Par <a href=\"https:\/\/www.la.lv\/tragisks-notikums-bernu-slimnica-riga-visticamak-mediku-kludas-del-miris-berns\" rel=\"noopener nofollow\" target=\"_blank\">tra\u0123isko notikumu<\/a> b\u0113rnu slimn\u012bc\u0101 beidzamaj\u0101s dien\u0101s run\u0101ju\u0161i un rakst\u012bju\u0161i daudzi. Tiesa gan, ir p\u0101ragri gaid\u012bt k\u0101dus \u201cspriedumus\u201d vai l\u0113mumus, jo nezin\u0101mo ir v\u0113l daudz. Sabiedr\u012bb\u0101 j\u016btams nosod\u012bjums par medi\u0137u neuzman\u012bbu, ta\u010du piln\u012bgi noteikti situ\u0101cija nav viennoz\u012bm\u012bga un, no medi\u0137u puses raugoties, ar\u012b ir savi apsv\u0113rumi. Lai rosin\u0101tu par tiem aizdom\u0101ties, uz sarunu aicin\u0101ju savu kol\u0113\u0123i \u2013 P\u0113teri Apini.<\/p>\n<p>        Las\u012bt\u0101kie<br \/>\n        <a data-imagesrc=\"{&quot;300&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-300x201.jpg&quot;,&quot;1024&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-1024x687.jpg&quot;,&quot;1536&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-1536x1031.jpg&quot;,&quot;500&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-500x335.jpg&quot;,&quot;800&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-800x537.jpg&quot;,&quot;2560&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/12\\\/LET_24813581-scaled.jpg&quot;}\" data-focuspoint=\"&quot;&quot;\" data-p=\"2479144\" href=\"https:\/\/www.la.lv\/esam-vienojusies-izskan-baumas-ka-eksprezidentes-vairas-vikes-freibergas-virs-nonacis-pansionata\" class=\"content-item lazy-load\" wp_automatic_readability=\"27\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><\/p>\n<p>                                <img decoding=\"async\" src=\"\" alt=\"\" style=\"\" data-imageid=\"\"\/><\/p>\n<p>                                Kokteilis<\/p>\n<p>\n                                                \u201cEsam vienoju\u0161ies.\u201d Izskan baumas, ka eksprezidentes Vairas V\u012b\u0137es-Freibergas v\u012brs non\u0101cis pansion\u0101t\u0101\n                            <\/p>\n<p><\/a><a data-imagesrc=\"{&quot;300&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19-300x188.jpg&quot;,&quot;1024&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19-1024x640.jpg&quot;,&quot;1536&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19-1536x960.jpg&quot;,&quot;500&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19-500x313.jpg&quot;,&quot;800&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19-800x500.jpg&quot;,&quot;1600&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2025\\\/11\\\/Untitled-design-19.jpg&quot;}\" data-focuspoint=\"&quot;&quot;\" data-p=\"2472405\" href=\"https:\/\/www.la.lv\/orig-poliklinikas-darbiniece-rikojas-nelikumigi-ka-inguna-nejausi-noklausijas-sarunu-un-atklaja-tisu-pacientu-mulkosanu\" class=\"content-item lazy-load\" wp_automatic_readability=\"26.5\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><\/p>\n<p>                                <img decoding=\"async\" src=\"\" alt=\"\" style=\"\" data-imageid=\"\"\/><\/p>\n<p>                                RAKSTA REDAKTORS<\/p>\n<p>\n                                                Polikl\u012bnikas darbiniece r\u012bkoj\u0101s nelikum\u012bgi: k\u0101 Ing\u016bna nejau\u0161i noklaus\u012bj\u0101s sarunu un atkl\u0101ja t\u012b\u0161u pacientu mu\u013c\u0137o\u0161anu\n                            <\/p>\n<p><\/a><a data-imagesrc=\"{&quot;300&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511-300x200.jpg&quot;,&quot;768&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511-768x513.jpg&quot;,&quot;200&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511-200x134.jpg&quot;,&quot;400&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511-400x267.jpg&quot;,&quot;500&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511-500x334.jpg&quot;,&quot;800&quot;:&quot;https:\\\/\\\/lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com\\\/2020\\\/11\\\/shutterstock_1626687511.jpg&quot;}\" data-focuspoint=\"&quot;&quot;\" data-p=\"2478680\" href=\"https:\/\/www.la.lv\/sis-4-zodiaka-zimes-vel-visu-atlikuso-decembri-bus-laimigas-tas-sagaidis-uzvaras-vien\" class=\"content-item lazy-load\" wp_automatic_readability=\"26\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><\/p>\n<p>                                <img decoding=\"async\" src=\"\" alt=\"\" style=\"\" data-imageid=\"\"\/><\/p>\n<p>                                Kokteilis<\/p>\n<p>\n                                                \u0160\u012bs 4 zodiaka z\u012bmes v\u0113l visu atliku\u0161o decembri b\u016bs laim\u012bgas: t\u0101s sagaid\u012bs uzvaras vien\n                            <\/p>\n<p><\/a><br \/>\n        <a class=\"read-more\" href=\"https:\/\/www.la.lv\/top\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Las\u012bt citas zi\u0146as<\/a><\/p>\n<p>K\u0101ds ir tavs viedoklis, vai par visiem n\u0101ves gad\u012bjumiem ir j\u0101zi\u0146o, tie ir j\u0101izmekl\u0113?<\/p>\n<p>N\u0113. Katru dienu Latvij\u0101 vid\u0113ji nomirst 68 cilv\u0113ki un aptuveni puse no tiem \u2013 slimn\u012bc\u0101s. Jebkur\u0161 cilv\u0113ks piedzimst un nomirst, ar\u012b m\u0113s ar tevi nomirsim, un ar milz\u012bgu varb\u016bt\u012bbu \u2013 es nomir\u0161u iev\u0113rojami \u0101tr\u0101k par tevi, jo esmu sasniedzis to vecumu, kur\u0101 \u201cvid\u0113jais\u201d latvie\u0161u v\u012brietis mirst. Nemirst\u012bgu cilv\u0113ku nav. T\u0101tad n\u0101ve slimn\u012bc\u0101 ir m\u016bsdienu realit\u0101te, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no 19. gadsimta, kad visi  mira m\u0101j\u0101s vai nelaimes gad\u012bjumu viet\u0101. <\/p>\n<p>    CITI \u0160OBR\u012aD LASA<\/p>\n<p>Lielaj\u0101s slimn\u012bc\u0101s, t\u0101d\u0101s k\u0101 m\u016bsu universit\u0101tes slimn\u012bcas, intens\u012bv\u0101s terapijas vai reanim\u0101cijas noda\u013c\u0101s non\u0101k pa\u0161i smag\u0101kie slimnieki. \u0160aj\u0101s noda\u013c\u0101s nomirst 20\u201325% pacientu. Bet vi\u0146i \u0161aj\u0101s noda\u013c\u0101s non\u0101ku\u0161i ar\u012b t\u0101lab, ka 75\u201380% \u0161aj\u0101s noda\u013c\u0101s tiek gl\u0101bti un p\u0101rvesti t\u0101l\u0101kai \u0101rst\u0113\u0161anai uz \u0137irur\u0123ijas, terapijas vai neirolo\u0123ijas noda\u013cu, bet v\u0113l\u0101k dodas m\u0101j\u0101s.<\/p>\n<blockquote><p>Te mums ir viena no liel\u0101kaj\u0101m medic\u012bnas dilemm\u0101m \u2013 vai katr\u0101 konkr\u0113t\u0101 gad\u012bjum\u0101, kad k\u0101ds pacients miris, \u0101rsts vai medic\u012bnas kolekt\u012bvs var\u0113ja r\u012bkoties cit\u0101d\u0101k, lab\u0101k, gudr\u0101k, un konkr\u0113tais pacients b\u016btu izdz\u012bvojis? <\/p><\/blockquote>\n<p>Pasaules literat\u016bra saka, ka glob\u0101li ceturtais n\u0101ves iemesls aiz sirds asinsvadu slim\u012bb\u0101m, onkolo\u0123isk\u0101m slim\u012bb\u0101m un plau\u0161u slim\u012bb\u0101m ir nepietiekama vai nepareiza \u0101rst\u0113\u0161ana. Tas nenoz\u012bm\u0113, ka t\u0101s visas ir k\u013c\u016bdas \u0101rsta veiktaj\u0101 diagnostik\u0101 vai \u0101rst\u0113\u0161an\u0101, \u0161eit ir ar\u012b nov\u0113lotas diagnostikas un \u0101rst\u0113\u0161anas gad\u012bjumi, \u0161eit ir k\u013c\u016bdainas diagnozes. Cilv\u0113ka organisms ir tik fantastisks komplekss veidojums, ka sl\u0113pj slim\u012bbas paz\u012bmes, simul\u0113 t\u0101s, un pat datortomogr\u0101fij\u0101 vai magn\u0113tiskaj\u0101 rezonans\u0113 nereti r\u0101da kaut ko citu. Un t\u0101d\u0113\u013c m\u0113s sak\u0101m, ka medic\u012bna ir skaista, jo m\u0113s katru m\u016b\u017ea dienu varam m\u0101c\u012bties un apg\u016bt kaut ko jaunu, lai pal\u012bdz\u0113tu citiem pacientiem. N\u0101ve bie\u017ei medic\u012bn\u0101 dod iesp\u0113jas citiem dz\u012bvot.<\/p>\n<p>\u2060Kur ir t\u0101 robe\u017ea, kad ir un kad nav \u0161\u0101di gad\u012bjumi j\u0101izmekl\u0113?<\/p>\n<p>B\u016bsim atkl\u0101ti \u2013 tu man jaut\u0101 par gad\u012bjumu B\u0113rnu kl\u012bniskaj\u0101 universit\u0101tes slimn\u012bc\u0101, kur cilv\u0113c\u012bgas k\u013c\u016bdas p\u0113c \u2013 nu t\u0101 j\u0101dom\u0101 p\u0113c man\u0101 r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161as inform\u0101cijas \u2013 b\u0113rnam onkolo\u0123isko slim\u012bbu noda\u013c\u0101 tika ievad\u012bts nepareizs medikaments. Es to \u0161obr\u012bd nevaru ne apstiprin\u0101t, ne noliegt \u2013 neesmu las\u012bjis dokumentus, un mana inform\u0101cija ir nepietiekama. Bet t\u0101di gad\u012bjumi \u2013 nepareizi un n\u0101v\u0113jo\u0161i \u0161\u0137\u012bdumi v\u0113n\u0101 \u2013 ir biju\u0161i un b\u016bs. <\/p>\n<p>Es dom\u0101ju \u2013 Latvij\u0101 aptuveni reizi divdesmit gados. Es itin labi atceros iepriek\u0161\u0113jo gad\u012bjumu k\u0101d\u0101 Latvijas piej\u016bras pils\u0113t\u0101. Padomju laikos tas notika bie\u017e\u0101k, tagad, pateicoties kvalit\u0101tes kontrolei un priek\u0161rakstiem, iev\u0113rojami ret\u0101k, bet bija, ir un b\u016bs. Un \u0161ajos gad\u012bjumos liel\u0101koties nav \u013caunpr\u0101t\u012bbas un nolaid\u012bbas.<\/p>\n<p>J\u0101zi\u0146o un j\u0101izmekl\u0113 b\u016btu tie gad\u012bjumi, kad iesp\u0113jama apzin\u0101ta \u013caunpr\u0101t\u012bba vai nolaid\u012bba. T\u0101di gad\u012bjumi medic\u012bn\u0101 ir \u013coti, \u013coti reti. J\u0101 \u2013 vismaz reizi gad\u0101 k\u0101d\u0101 pasaules valst\u012b tiek konstat\u0113ts, ka k\u0101ds medic\u012bnas darbinieks apzin\u0101ti pa\u0101trin\u0101jis viena vai vair\u0101ku pacientu n\u0101vi. Un noskaidrot \u2013 vai tas ir t\u0101 \u2013 var tikai izmekl\u0113\u0161ana.<\/p>\n<p>Cik objekt\u012bvi notiek \u0161\u012bs izmekl\u0113\u0161anas?<\/p>\n<p>Es dom\u0101ju, ka izmekl\u0113\u0161ana pa\u0161\u0101 slimn\u012bc\u0101, un \u0161eit es dom\u0101ju B\u0113rnu kl\u012bnisko universit\u0101tes slimn\u012bcu, ir \u013coti pedantiska, prec\u012bza, gudra un daudzpus\u012bga. \u0160\u012bs izmekl\u0113\u0161anas rezult\u0101ti \u013caus nekad nepie\u013caut konkr\u0113to k\u013c\u016bdu. Bet konkr\u0113t\u0101s k\u013c\u016bdas atrisin\u0101\u0161ana glob\u0101li notiek \u2013 visus onkolo\u0123iskos prepar\u0101tus \u0161\u0137\u012bdinot un jaucot tikai oficin\u0101li \u2013 slimn\u012bcas aptiek\u0101 ar speci\u0101liem robotiem, piln\u012bg\u0101 sterilit\u0101t\u0113 \u2013 nu kaut kas l\u012bdz\u012bgs ra\u017eo\u0161anai. <\/p>\n<p>Savulaik Anda \u010cak\u0161a k\u0101 Vesel\u012bbas ministre sap\u0146oja par \u0161\u0101du robotu, kas apkalpotu B\u0113rnu slimn\u012bcas un Stradi\u0146a kl\u012bnisk\u0101s universit\u0101tes slimn\u012bcas onkolo\u0123ijas noda\u013cas, bet tad pa vidu mums vajadz\u0113tu uzb\u016bv\u0113t tiltu p\u0101ri J\u016brmalas un Jelgavas dzelzce\u013cam, lai \u013coti \u0101tri un bez ba\u017e\u0101m nok\u013c\u016btu no vienas slimn\u012bcas uz otru. <\/p>\n<blockquote><p>Bet izmekl\u0113\u0161anai, ko veiktu policija vai Vesel\u012bbas inspekcija es l\u0101ga neticu, jo gan policijas izmekl\u0113t\u0101jam, gan inspekcijas ier\u0113dnim tas b\u016btu vien\u012bgais gad\u012bjums m\u016b\u017e\u0101, pie kam piln\u012bgi bez jebk\u0101d\u0101m priek\u0161zin\u0101\u0161an\u0101m, toties ar revolucion\u0101ru p\u0101rliec\u012bbu. <\/p><\/blockquote>\n<p>Piem\u0113ram, ierindas \u0101rsts sniedz pal\u012bdz\u012bbu. Ja k\u0101ds \u0101rsta pal\u012bdz\u012bbu trakt\u0113 k\u0101 k\u013c\u016bdu, lieta non\u0101k ties\u0101, kur tiesnesis, prokurors, advok\u0101ts (neviens no vi\u0146iem l\u0101g\u0101 medic\u012bnu nesaprot, tiesa, Latvij\u0101 praktiz\u0113 da\u017ei advok\u0101ti ar \u0101rsta izgl\u012bt\u012bbu) pieaicina ekspertus. Ekspertam (profesoram, metodes izstr\u0101d\u0101t\u0101jam, \u0161auram speci\u0101listam) no tiesu medic\u012bnas ekspert\u012bzes telpas vienm\u0113r ir lab\u0101k redzama iesp\u0113jam\u0101 k\u013c\u016bda nek\u0101 ierindas \u0101rstam vai m\u0101sai slimn\u012bc\u0101, praks\u0113 vai neatliekam\u0101s pal\u012bdz\u012bbas izsaukum\u0101 pie pacienta gultas ar satrauktiem radiniekiem apk\u0101rt, sliktu apgaismojumu, vidusm\u0113ra apr\u012bkojumu un 24 stundu de\u017e\u016bras p\u0113d\u0113j\u0101 stund\u0101.<\/p>\n<p>Attiec\u012bb\u0101 pret iesp\u0113jamu noziedz\u012bgu nodar\u012bjumu vismaz\u0101k pal\u012bdz policista vai prokurora revolucion\u0101r\u0101 p\u0101rliec\u012bba. Piem\u0113ram, policists vai prokurors uzskata, ka \u0101rsts noz\u012bm\u0113jis p\u0101rlieku lielas prets\u0101pju l\u012bdzek\u013cu devas, un savu p\u0101rliec\u012bbu sm\u0113lies table\u0161u paci\u0146as anot\u0101cij\u0101, bet \u0101rsts ir vad\u012bjies p\u0113c principa \u2013 no\u0146emt v\u0113\u017ea slimniekam s\u0101pes, kad iepriek\u0161\u0113j\u0101 (vai z\u0101\u013cu ra\u017eot\u0101ja dokumentos ierakst\u012bt\u0101 draudz\u012bg\u0101) deva vairs nel\u012bdz. Bet policists vai prokurors paliek pie sava \u2013 liel\u0101ka z\u0101\u013cu deva ir \u0101rsta k\u013c\u016bda.<\/p>\n<p>\u2060Vai sabiedr\u012bbai ir j\u0101zina par \u0161\u0101diem notikumiem (caur medijiem, piem\u0113ram)?<\/p>\n<p>Mediji ir dom\u0101ti tam, lai sabiedr\u012bbu inform\u0113tu. Un neviens nevar un nedr\u012bkst dikt\u0113t medijiem \u2013 ko dr\u012bkst vai ko nedr\u012bkst public\u0113t. Man \u0161\u0137iet, ka nek\u0101du pozit\u012bvu atsauc\u012bbu nesa\u0146ems ar\u012b \u0161\u012b \u2013 tava intervija ar mani par to, ka n\u0101ve ir neizb\u0113gama, ka visi nomirst, ka bie\u017ei medic\u012bnas iesp\u0113jas b\u016btu biju\u0161as dz\u012bvildzi pagarin\u0101t, bet kaut k\u0101du iemeslu d\u0113\u013c tas nav paveikts. T\u0101tad \u2013 ja nu telev\u012bzija vai k\u0101ds no port\u0101liem uzzina par k\u0101du neparastu notikumu medic\u012bn\u0101, tad publicit\u0101te \u0161im notikumam ir garant\u0113ta. Cits st\u0101sts \u2013 vai \u0161im notikumam ir j\u0101b\u016bt ar liel\u0101ku publicit\u0101ti, pla\u0161\u0101k atspogu\u013cotam par karu Ukrain\u0101, kur katru dienu vardarb\u012bbas d\u0113\u013c mirst simtiem jaunu cilv\u0113ku un gandr\u012bz katru dienu \u2013 b\u0113rni.<\/p>\n<p>Tom\u0113r es v\u0113los nor\u0101d\u012bt \u2013 ka B\u0113rnu slimn\u012bcas gad\u012bjum\u0101 slimn\u012bcas un noda\u013cas vad\u012bba ir izdar\u012bju\u0161i visu, lai izprastu notiku\u0161\u0101 apst\u0101k\u013cus un piln\u012bb\u0101 izsl\u0113gtu \u0161\u0101du scen\u0101riju atk\u0101rto\u0161anos. Lai gan \u2013 tas gan ir tikai mans viedoklis \u2013 ar daudzlapu dokumentiem un nolikumiem, ko katram darbiniekam liek parakst\u012bt, kvalit\u0101tes kontrole neuzlabojas. Vesel\u012bbas ministrija ir rad\u012bjusi (un notici \u2013 p\u0113c \u0161\u012b gad\u012bjuma sarakst\u012bs v\u0113l foliantus) tik daudz dokumentu, ka tos neviens nesp\u0113j izlas\u012bt un iegaum\u0113t, ja vien v\u0113las dar\u012bt ikdienas medic\u012bnas darbu. Un \u0161\u012b birokr\u0101tija ir t\u0101, kas notrulina, samazina uzman\u012bbu un atdod iesp\u0113ju rasties \u0161\u0101d\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m. <\/p>\n<p>Bet atgriez\u012bsimies pie medija, kas ir kaut ko nel\u0101gu uzzin\u0101jis par notiku\u0161o slimn\u012bc\u0101. <\/p>\n<blockquote><p>Kad pres\u0113 par\u0101das skarbas publik\u0101cijas par it k\u0101 p\u0101ragri nomiru\u0161u slimnieku, par no slimn\u012bcas nepamatoti izrakst\u012btu slimnieku, par \u0101rsta sarunu pacientam nesaprotam\u0101 valod\u0101 vai nenoz\u012bm\u0113tu laboratorisku anal\u012bzi, datortomogr\u0101fiju vai speci\u0101lista konsult\u0101ciju, beigu beig\u0101s parasti non\u0101kam pie kopsauc\u0113ja: komunik\u0101cijas probl\u0113mas. <\/p><\/blockquote>\n<p>Komunik\u0101cijas probl\u0113mas da\u017ei pacienti nosauc par mor\u0101lo kait\u0113jumu un v\u0113r\u0161as vesel\u012bbas inspekcij\u0101 vai pat prokurat\u016br\u0101. Parasti tie\u0161i no preses par \u0161\u012bm komunik\u0101cijas probl\u0113m\u0101m no preses, telev\u012bzijas vai interneta port\u0101la uzzina vesel\u012bbas ministrs un taisa no t\u0101 politiku. Nezin\u0101ma iemesla d\u0113\u013c nevain\u012bbas prezumpcija pret medi\u0137iem nedarbojas nekad, un publiski aicin\u0101jumi \u0101rstu sod\u012bt bez profesion\u0101l\u0101s darb\u012bbas izmekl\u0113\u0161anas atskan gan no politi\u0137iem, gan interneta koment\u0113t\u0101jiem, gan adok\u0101tiem, kas gatavi nopeln\u012bt uz vienas vai otras medic\u012bnas probl\u0113mas r\u0113\u0137ina.<\/p>\n<p>K\u0101 jau teicu \u2013 ne ministrija, ne Vesel\u012bbas inspekcija, ne m\u0113diji nekad un neko nav dzird\u0113ju\u0161i par n\u0101vi k\u0101 jebkuras dz\u012bv\u012bbas beig\u0101m, par \u0101rstu k\u013c\u016bdas iesp\u0113jam\u012bbu un par \u0101rst\u0113\u0161anas neveiksmi. Ministrijas viedoklis \u2013 pacienti dz\u012bvo saules m\u016b\u017eu, no vis\u0101m slim\u012bb\u0101m pacientu var iz\u0101rst\u0113t. Realit\u0101t\u0113 diem\u017e\u0113l tas t\u0101 nav. \u0160o rindu autors ir reanim\u0101cijas \u0101rsts, kuram n\u0101cies saskarties ar daudziem mirsto\u0161iem pacientiem, un es l\u012bdz \u0161im br\u012bdim atceras daudzas savas neveiksmes, \u012bpa\u0161i \u2013 kad izdevies pacientu atdz\u012bvin\u0101t no kl\u012bnisk\u0101s n\u0101ves, bet pacients sp\u012bt\u012bgi p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m tik un t\u0101 aiziet vi\u0146saul\u0113. <\/p>\n<p>V\u0101rdu sakot, komunik\u0101cijas probl\u0113mas ir. Visvair\u0101k komunik\u0101ciju probl\u0113mu ir \u0101rstiem ar medijiem. Da\u017ebr\u012bd \u0161\u0137iet \u2013 \u0101rstus nedzird, nesaprot. Iesp\u0113jams, ka mediju puse dom\u0101 pret\u0113ji. \u0100rsti saka \u2013 kad tiek veiktas 100 veiksm\u012bgas oper\u0101cijas, prese klus\u0113, kad viena neveiksm\u012bga \u2013 mediji kliedz. Iesp\u0113jams, ka bie\u017e\u0101k telev\u012bzij\u0101 un port\u0101los m\u0113s redzam pozit\u012bvus medic\u012bnas si\u017eetus, bet medi\u0137i s\u0101p\u012bgi p\u0101rdz\u012bvo it k\u0101 ret\u0101k\u0101s negat\u012bv\u0101s zi\u0146as.<\/p>\n<p>\u2060P\u0113c \u0161\u012b st\u0101sta man\u0101s aus\u012bs non\u0101ku\u0161i v\u0113l p\u0101ris par b\u0113rnu n\u0101v\u0113m slimn\u012bc\u0101s. Vec\u0101ki nor\u0101da, ka nesa\u0146em praktiski nek\u0101du emocion\u0101lo atbalstu. Vai tas ir norm\u0101li?<\/p>\n<p>Zini, es neb\u016b\u0161u advok\u0101ts emocij\u0101m. Es zinu pret\u0113jo pusi. <\/p>\n<blockquote><p>P\u0113c zaud\u0113tas c\u012b\u0146as par pacienta dz\u012bv\u012bbu reanim\u0101cijas z\u0113l\u0113 izdegu\u0161i un izsmelti ir visi \u0161\u012bs c\u012b\u0146as dal\u012bbnieki. Es nezinu, kas sniedz m\u0101sai emocion\u0101lo atbalstu, kad vi\u0146ai j\u0101aizved l\u012b\u0137is un j\u0101sav\u0101c aparat\u016bra, instrumenti, j\u0101sat\u012bra asinis p\u0113c tam, kad p\u0101r\u0113jie \u0161\u012bs neveiksm\u012bg\u0101s c\u012b\u0146as dal\u012bbnieki jau devu\u0161ies citos darbos.<\/p><\/blockquote>\n<p>Izst\u0101st\u012b\u0161u tev k\u0101du st\u0101sti\u0146u no savas jaun\u012bbas, kas man dzi\u013ci iespiedies atmi\u0146\u0101. T\u0101laj\u0101 1991. gada 20. janv\u0101r\u012b Bastejkaln\u0101 tika nogalin\u0101ts kinooperators Andris Slapi\u0146\u0161, bet n\u0101v\u012bgi ievainots Gvido Zvaigzne. Vi\u0146\u0161 non\u0101ca 1. slimn\u012bc\u0101. No Zviedrijas n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 tika atg\u0101d\u0101ts m\u0101ksl\u012bg\u0101s ventil\u0101cijas apar\u0101ts, k\u0101du m\u0113s l\u012bdz tam nebij\u0101m redz\u0113ju\u0161i \u2013 ar da\u017e\u0101d\u0101m funkcij\u0101m, pla\u0161\u0101m g\u0101zu mais\u012b\u0161anas iesp\u0113j\u0101m, sp\u0113ju piel\u0101goties pacienta elpce\u013ciem. L\u012bdz tam m\u0113s bij\u0101m str\u0101d\u0101ju\u0161i ar padomju \u201cdzelzs plau\u0161\u0101m\u201d RO6. P\u0113c Zvaigznes n\u0101ves \u0161is apar\u0101ts palika 1. slimn\u012bc\u0101. <\/p>\n<p>Savuk\u0101rt tautie\u0161i \u0101rzem\u0113s jau bija sametu\u0161i naudu otram l\u012bdz\u012bgam Siemens apar\u0101tam, kas non\u0101ca Gai\u013cezer\u0101. Un pie \u0161\u012b apar\u0101ta tika pievienota 18 gadus veca paciente, labas R\u012bgas latvie\u0161u skolas talant\u012bga audz\u0113kne, kas bija nokritusi no l\u012bdztek\u0101m un salauzusi 2. kakla skriemeli. Vi\u0146a nekad vairs neb\u016btu pati elpojusi, run\u0101jusi, iesp\u0113jams \u2013 pat neb\u016btu n\u0101kusi pie sama\u0146as, bet vis\u0101di cit\u0101di bija dz\u012bva, vesela un pie labas vesel\u012bbas. Bet es atceros, k\u0101 un kad tika pie\u0146emts l\u0113mums meiteni no \u0161\u012b Siemens no\u0146emt un piesl\u0113gt pie RO6, lai gl\u0101btu cita jauna pacienta dz\u012bv\u012bbu. Protams, pie RO6 paciente p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m aizg\u0101ja. <\/p>\n<p>Es atceros daudzus pacientus, ko nav izdevies gl\u0101bt, pie kam, iesp\u0113jams, manu nezin\u0101\u0161anu, neprasmes, tehnolo\u0123isku tr\u016bkumu d\u0113\u013c. Ar to es tev v\u0113los teikt, ka \u0161aj\u0101 dz\u012bv\u012bbas un n\u0101ves krustpunkt\u0101 nevienam nav viegli un neviens nav pietiekami emocion\u0101li atbalst\u012bts.<\/p>\n<p>\u2060Vai un k\u0101 tiek kontrol\u0113ts, lai medi\u0137i iedod pareiz\u0101s z\u0101les? Cik viegli ir k\u013c\u016bd\u012bties?<\/p>\n<p>Onkolo\u0123iskajiem pacientiem z\u0101les gatavo un ievada speci\u0101li sagatavotas, \u013coti kompetentas medic\u012bnas m\u0101sas. K\u0101 jau teicu \u2013 k\u013c\u016bdas iesp\u0113jam\u012bba ir \u013coti maza, un t\u0101da var Latvij\u0101 rasties reizi 20 gados. <\/p>\n<blockquote><p>Bet \u0161oreiz mums ir pien\u0101cis laiks parun\u0101t par b\u0113rnu onkolo\u0123iju ne tikai Latvij\u0101, bet ar\u012b vis\u0101 pasaul\u0113. Neviens onkolo\u0123iskais prepar\u0101ts nav p\u0113t\u012bts uz b\u0113rniem. Uz visu \u0161o prepar\u0101tu anot\u0101cij\u0101m ir rakst\u012bts, ka tos b\u0113rniem nedr\u012bkst lietot, iz\u0146emot gad\u012bjumos, ja \u0101rsta skat\u012bjum\u0101 ieguvumi b\u016bs liel\u0101ki par iesp\u0113jamajiem zaud\u0113jumiem. <\/p><\/blockquote>\n<p>T\u0101tad \u0101rsts, kuram konkr\u0113tas v\u0113\u017ea formas pacients gad\u0101s reizi gad\u0101, divos vai desmit gados, tiek atst\u0101ts par vain\u012bgo \u2013 ar kuriem medikamentiem \u0161o b\u0113rnu \u0101rst\u0113sim (un v\u0113l jau ne visi onkolo\u0123iskie prepar\u0101ti Latvij\u0101 ir pieejami \u2013 valsts finansi\u0101l\u0101s iesp\u0113jas ir ierobe\u017eotas). <\/p>\n<p>Es \u0161eit run\u0101ju par \u0137\u012bmijterapiju pla\u0161\u0101k\u0101 kontekst\u0101 \u2013 k\u0101 visus tos medikamentus, ko \u013caundab\u012bgo \u0161\u016bnu bend\u0113\u0161anai, im\u016bnsist\u0113mas stiprin\u0101\u0161anai, organisma funkcion\u0113\u0161anai ievada cilv\u0113kam ar onkolo\u0123isku slim\u012bbu. Daudzi no \u0161iem medikamentiem ir \u013coti stipras indes, bet sasniedz m\u0113r\u0137i \u2013 nogalina v\u0113\u017ea \u0161\u016bnas vai vismaz mazina v\u0113\u017ea att\u012bst\u012bbu. Bet pasaul\u0113 netiek veikti p\u0113t\u012bjumi b\u0113rniem par \u0161iem prepar\u0101tiem, un \u0101rsts liel\u0101koties uzticas publik\u0101cij\u0101m \u2013 sak \u2013 taj\u0101 ASV kl\u012bnik\u0101 ar \u0161o medikamentu ir biju\u0161i labi rezult\u0101ti pie \u0161\u012bs konkr\u0113t\u0101s onkolo\u0123isk\u0101s slim\u012bbas formas. Nezinu \u2013 k\u0101 lai tev un m\u016bsu las\u012bt\u0101jiem paskaidro, ka v\u0113zis nav viena slim\u012bba, bet \u013coti, \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas slim\u012bbas, ar \u013coti, \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgu \u0101rst\u0113\u0161anu un prognozi.<br \/>T\u0101tad \u2013 tikpat labi izmekl\u0113\u0161ana (stulbs policists) var izlas\u012bt z\u0101\u013cu instrukciju un nolemt, ka \u0101rstam nebija ties\u012bbas konkr\u0113tu medikamentu v\u0113\u017ea \u0101rst\u0113\u0161anai lietot, jo to form\u0101li nav at\u013cauts lietot b\u0113rniem. Kaut ar\u012b \u2013 citu iedarb\u012bgu medikamentu nav. <\/p>\n<p>Vai nevajadz\u0113tu medikamentu izdal\u0113 ieviest 4 acu principu, lai b\u016btu dro\u0161\u012bba, ka viss b\u016bs iesp\u0113jami prec\u012bzi? <\/p>\n<p>Cik zinu \u2013 onko\u0137\u012bmijterapij\u0101 \u010detru acu princips darbojas, bet vienm\u0113r var atrasties iesp\u0113ja kaut ko neredz\u0113t. Bet t\u0101da iesp\u0113ja, ka katrai m\u0101sai Latvij\u0101, kas liks sist\u0113mu vai ievad\u012bs medikamentu v\u0113n\u0101 alla\u017e k\u0101da cita skat\u012bsies uz pirkstiem \u2013 t\u0101da sist\u0113ma nav un neb\u016bs. <\/p>\n<p>\u2060K\u0101 \u0101rstiem tikt gal\u0101 psiholo\u0123iski p\u0113c \u0161\u0101d\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m\/probl\u0113m\u0101m?<\/p>\n<p>Es dom\u0101ju, ka visai B\u0113rnu kl\u012bniskajai universit\u0101tes slimn\u012bcai b\u016bs psiholo\u0123iski gr\u016bti tikt gal\u0101 ar \u0161o probl\u0113mu. Jo vair\u0101k telev\u012bzija par \u0161o t\u0113mu v\u0101r\u012bsies, jo bie\u017e\u0101k par \u0161o jaut\u0101jumu port\u0101la aug\u0161gal\u0101 b\u016bs n\u0101v\u0113jo\u0161i atmaskojo\u0161s materi\u0101ls, ka kaut kas \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 nav bijis t\u0101 k\u0101 vajag, jo vair\u0101k b\u016bs iesp\u0113jamu atl\u016bgumu, m\u0101sas p\u0101ries str\u0101d\u0101t uz priv\u0101t\u0101m praks\u0113m, \u0101rsti izv\u0113l\u0113sies konsult\u0113t priv\u0101t\u0101s polikl\u012bnik\u0101s. Str\u0101d\u0101t b\u0113rnu slimn\u012bcas onkolo\u0123ijas noda\u013c\u0101 ir varon\u012bba vai augst\u0101kais l\u012bdzciet\u012bbas l\u012bmenis. Tas par ko parasti nerun\u0101, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 par to, ka nav pier\u0101d\u012bjumu z\u0101\u013cu lieto\u0161anai b\u0113rnu onkolo\u0123isko slim\u012bbu gad\u012bjum\u0101, ir st\u0101sts par to, ka onkolo\u0123ija b\u0113rnu vecum\u0101 nereti ir daudz agres\u012bv\u0101ka un posto\u0161\u0101ka nek\u0101 vecu cilv\u0113ku gad\u012bjum\u0101. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 pacienti ir dz\u012bvel\u012bgi, draudz\u012bgi, ener\u0123ijas p\u0101rpilni, bet \u0101rstam un m\u0101sai diem\u017e\u0113l bie\u017ei ir zin\u0101ma prognoze gadu izteiksm\u0113. <\/p>\n<p>Es v\u0113los publiski pateikties visiem \u0101rstiem, m\u0101s\u0101m, \u0101rstu pal\u012bgiem, m\u0101su pal\u012bgiem, fizioterapeitiem un citiem, kas str\u0101d\u0101 B\u0113rnu kl\u012bnisk\u0101s slimn\u012bcas onkolo\u0123ijas noda\u013c\u0101.<\/p>\n<p>\u2060Vai \u0101rsts var turpin\u0101t p\u0113c tam str\u0101d\u0101t, tavupr\u0101t?<\/p>\n<blockquote><p>Es paties\u012bb\u0101 konkr\u0113taj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0101rstu k\u013c\u016bdu neredz\u0113ju. Bet, ja m\u0113s p\u0113c katras \u0101rstu k\u013c\u016bdas, \u0101rstu sv\u012btrosim no medic\u012bnas un aicin\u0101sim vi\u0146u medic\u012bnu atst\u0101t, tad tie\u0161\u0101m slimn\u012bca b\u016bs tikai sienas un gultas. <\/p><\/blockquote>\n<p>Bet es izmanto\u0161u iesp\u0113ju un atgriez\u012b\u0161os pie t\u0113mas par \u0101rsta k\u013c\u016bdu un medijiem. Pasaules medic\u012bnas literat\u016br\u0101 ir daudz publik\u0101ciju, kas pier\u0101da, k\u0101 ar vienu negat\u012bvu rakstu vai raid\u012bjumu var nost\u0101d\u012bt daudzus pacientus pret \u0101rstiem, \u0101rstniec\u012bbu, konkr\u0113tu oper\u0101ciju vai manipul\u0101ciju, likt vi\u0146iem atteikties no z\u0101l\u0113m. Tipisk\u0101kais piem\u0113rs ir viena apzin\u0101ta publik\u0101cija, kur\u0101 tika izteiktas aizdomas, ka vakc\u012bnas var izrais\u012bt autismu, un p\u0113c t\u0101s miljoniem cilv\u0113ku atteic\u0101s savus b\u0113rnus vakcin\u0113t pret infekcijas slim\u012bb\u0101m un pat rad\u0101s pretvakcin\u0101cijas kust\u012bbas. <\/p>\n<p>Literat\u016br\u0101 un \u012bpa\u0161i kinematogr\u0101f\u0101 ir itin daudz dai\u013cdarbu, kur slepkava vai \u013caundaris izr\u0101d\u0101s \u0101rsts, turkl\u0101t vi\u0146\u0161 slepkavo, lai tiktu pie nieres transplant\u0101cijai vai mantojuma. Eirop\u0101 nav neviena pier\u0101d\u012bta gad\u012bjuma, kad cilv\u0113kam b\u016btu vardarb\u012bgi iz\u0146emti org\u0101ni, lai kaut k\u0101d\u0101 pagr\u012bdes kl\u012bnik\u0101 citam p\u0101rst\u0101d\u012btu. V\u0113l vair\u0101k \u2013 m\u016bsdienu civiliz\u0101cija nepie\u013cauj apzin\u0101ti \u013caunpr\u0101t\u012bgu medic\u012bnas speci\u0101listu darbo\u0161anos, k\u0101 tas bija, piem\u0113ram, eksperiment\u0113jot ar ieslodz\u012btajiem Padomju Savien\u012bbas un fa\u0161istisk\u0101s V\u0101cijas koncentr\u0101cijas nometn\u0113s. <\/p>\n<p>Diem\u017e\u0113l ar\u012b t\u0101d\u0101s demokr\u0101tijas valst\u012bs k\u0101 ASV 20. gadsimt\u0101 smagi ment\u0101li slimi pacienti vai nabadz\u012bg\u0101ku valstu iedz\u012bvot\u0101ju eksperiment\u0101li tika infic\u0113ti ar venerisku slim\u012bbu izrais\u012bt\u0101jiem vai hepat\u012bta v\u012brusiem, tika veiktas pat v\u0113\u017ea \u0161\u016bnu injekcijas. Tas viss pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gadsimt\u0101 ir noticis, un to paveiku\u0161i da\u017ei noziedznieki, atst\u0101jot nedz\u0113\u0161amus traipus uz pasaules medic\u012bnas balt\u0101 virsvalka. T\u0101du noziedznieku bija da\u017ei desmiti, \u0101rstu pasaul\u0113 \u0161obr\u012bd ir desmit miljoni, bet argument\u0101ciju par \u0101rstu sod\u012b\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu likumdev\u0113ji balsta uz \u0161o da\u017eu desmitu nelie\u0161u padar\u012bt\u0101.<br \/>T\u0101tad \u2013 Latvij\u0101 joproj\u0101m darbojas likumdo\u0161ana (Krimin\u0101llikuma 138. pants), kas pa\u0123\u0113r \u0101rstniec\u012bbas personas par profesion\u0101lo pien\u0101kumu nepien\u0101c\u012bgu pild\u012b\u0161anu sod\u012bt ar br\u012bv\u012bbas at\u0146em\u0161anu (l\u012bdz\u012bgi ir ar\u012b n\u0101kamie panti par donora org\u0101niem utt.).<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c Latvijas Krimin\u0101llikum\u0101 ir \u0161\u0101ds pants, bet cit\u0101m Baltijas un Rietumeiropas valst\u012bm \u2013 nav?<\/p>\n<p>Latvijas Krimin\u0101llikuma 138. panta l\u012bdzinieku Padomju Savien\u012bbas likumdo\u0161an\u0101 1924. gad\u0101 ieviesa ar Josifa Sta\u013cina stingru roku \u2013 Sta\u013cins uzskat\u012bja, ka \u0101rsti par k\u013c\u016bdu vai ne\u0101rst\u0113\u0161anu j\u0101liek cietum\u0101. Turkl\u0101t tas notika laik\u0101, kad Sta\u013cins pat negras\u012bj\u0101s maks\u0101t \u0101rstam cik necik cien\u012bjamu algu, jo uzskat\u012bja, ka labu \u0101rstu tauta pabaros, bet sliktajam j\u0101mirst nost. Attiec\u012bb\u0101 uz medic\u012bnu Sta\u013cina propaganda rad\u012bja stereotipu \u2013 visi \u0101rsti ir kuku\u013c\u0146\u0113m\u0113ji. \u0160\u012bs aksiomas publiskais blakusprodukts bija \u2013 \u0101rsti ne velna nej\u0113dz, jo pacienti mirst. <\/p>\n<p>Diem\u017e\u0113l agri vai v\u0113lu mirst visi pacienti, un agri vai v\u0113lu mirst ar\u012b visi \u0101rsti pa\u0161i k\u0101 pacienti. Bet Sta\u013cina likums saka \u2013 ja nu pacients ir miris, t\u0101tad \u2013 kaut kur \u0101rsts ir k\u013c\u016bd\u012bjies. <\/p>\n<p>\u0100rsts par k\u013c\u016bdu vai \u0101rsts par neveiksmi atbilsto\u0161i padomju un postpadomju telpai ir ties\u0101jams un apcietin\u0101ms uz ilgiem gadiem, un \u0161\u012b norma palikusi gandr\u012bz vis\u0101 biju\u0161\u0101s PSRS teritorij\u0101 l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m, tai skait\u0101 Latvij\u0101. Tiesa, no igau\u0146u un lietuvie\u0161u krimin\u0101llikumdo\u0161anas \u0161is pants ir pazudis, bet Latvij\u0101 nostiprin\u0101ts un papla\u0161in\u0101ts.<\/p>\n<p>J\u0101dom\u0101, ka Latvijas likumdev\u0113ji, kas atst\u0101ju\u0161i 138. pantu Krimin\u0101llikum\u0101, cer\u0113ju\u0161i, ka likumam b\u016bs prevent\u012bva daba \u2013 lai nu dakteris, kas ir kaut ko sliktu izdar\u012bjis, tiktu sod\u012bts un turpm\u0101k nekad t\u0101 vairs nedar\u012btu, k\u0101 ar\u012b \u0123ener\u0101l\u0101 prevencija \u2013 lai visi citi apk\u0101rt redz\u0113tu, cik bargi m\u0113s Latvij\u0101 par \u0161\u0101diem noziedz\u012bgiem nodar\u012bjumiem sod\u0101m un lai visi citi no jebk\u0101d\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m attur\u0113tos. Paties\u012bb\u0101 tas ir likumdev\u0113ja br\u0101\u0137is, kas nodara lielu postu iedz\u012bvot\u0101ju vesel\u012bbas apr\u016bpei un medic\u012bnas att\u012bst\u012bbai. Medic\u012bnisks gad\u012bjums tiek piel\u012bdzin\u0101ts visp\u0101r\u0113jiem krimin\u0101lnoziegumiem, slepkav\u012bb\u0101m un par to tiek piespriests cietumsods, kas ir ilg\u0101ks nek\u0101 par n\u0101v\u0113jo\u0161u b\u0113rna notriek\u0161anu ar ma\u0161\u012bnu dz\u0113rum\u0101, turkl\u0101t uz g\u0101j\u0113ju p\u0101rejas p\u0101rsniedzot \u0101trumu.<\/p>\n<blockquote><p>Glob\u0101li galven\u0101 atzi\u0146a medic\u012bn\u0101 skan \u2013 m\u0101c\u012bties no sav\u0101m un sve\u0161\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m, lai t\u0101s nekad vairs neatk\u0101rtotu. Ja k\u013c\u016bda tiek kriminaliz\u0113ta, ja par iesp\u0113jamu k\u013c\u016bdu \u0101rstam draud vismaz ilga ties\u0101\u0161an\u0101s, lieli mor\u0101li un materi\u0101li zaud\u0113jumi, ja ne ilgsto\u0161s cietumsods, tad \u0101rsts vienk\u0101r\u0161i vienm\u0113r pap\u012brus aizpild\u012bs pareizi un nevienam neatz\u012bsies, pat ja slimnieka st\u0101vok\u013ca pasliktin\u0101\u0161anos vai n\u0101vi ir izrais\u012bju\u0161as medikamentu blaknes, konkr\u0113ta blakusslim\u012bba, antibakteri\u0101la rezistence, anatomiska anom\u0101lija oper\u0101cijas lauk\u0101 utt. <\/p><\/blockquote>\n<p>M\u0101c\u012bties no k\u013c\u016bd\u0101m (ang\u013cu learning from errors) noz\u012bm\u0113 r\u016bp\u012bgi izp\u0113t\u012bt sist\u0113miskos c\u0113lo\u0146us, kl\u012bnikas un \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101des izveidotos k\u013c\u016bdu aizsargmeh\u0101nismus, \u0101rstniec\u012bbas komandas sadarb\u012bbas faktorus, saprast to, kas nenostr\u0101d\u0101ja, noskaidrot \u2013 k\u0101p\u0113c nenostr\u0101d\u0101ja, un atrast potenci\u0101lu pilnveidei.<\/p>\n<p>Ir oper\u0101cijas, kuru rezult\u0101ts jau iepriek\u0161 nesola pacientam saules m\u016b\u017eu un veiksm\u012bgu oper\u0101cijas rezult\u0101tu. Piem\u0113ram, aizku\u0146\u0123a dziedzera oper\u0101cijas nevar b\u016bt simtprocent\u012bgi veiksm\u012bgas, t\u0101s ir \u013coti sare\u017e\u0123\u012btas ar lielu risku, vismaz tre\u0161da\u013ca pacientu mirst ar\u012b p\u0113c izcili veiktas aizku\u0146\u0123a dziedzera oper\u0101cijas. Diem\u017e\u0113l aizku\u0146\u0123a dziedzera v\u0113\u017ea pacientiem ir \u013coti neliela iesp\u0113ja ar \u0161o diagnozi nodz\u012bvot piecus gadus, v\u0113zi liel\u0101koties diagnostic\u0113 nov\u0113loti, kad bez oper\u0101cijas pacients nomirtu da\u017eu dienu laik\u0101. Nosakot, ka neviens pacients p\u0113c oper\u0101cijas nedr\u012bkst mirt, jo tad \u0161\u012b n\u0101ve tiks uzskat\u012bta par k\u013c\u016bdu, noz\u012bm\u0113 \u2013 neviens \u0137irurgs nerisk\u0113s oper\u0113t nevienu aizku\u0146\u0123a dziedzera slimnieku.<\/p>\n<p>Katram gad\u012bjumam vai negad\u012bjumam ir c\u0113lonis. Ja negad\u012bjums notiek pirmoreiz, t\u0101 var\u0113tu b\u016bt nejau\u0161a neveiksme. Ja t\u0101ds pats gad\u012bjums notiek otrreiz, tad tas ir iemesls to analiz\u0113t un nov\u0113rst t\u0101 iesp\u0113jam\u012bbu, iesaistot visus, kas komand\u0101 nodarbojas tie\u0161i ar konkr\u0113to jaut\u0101jumu. Un \u0161is ir tas st\u0101sts \u2013 vai nu m\u0113s m\u0101c\u012bsimies, vai nem\u0101c\u012bsimies no sav\u0101m un sve\u0161\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m. Ja likums saka, ka visas k\u013c\u016bdas ir j\u0101ties\u0101, tad vair\u0101kums k\u013c\u016bdu tiek nosl\u0113ptas, neviens t\u0101s neanaliz\u0113 un l\u012bdz\u012bgi negad\u012bjumi b\u016bs ar\u012b tre\u0161o un ceturto reizi. Tiesa, ir \u013coti gr\u016bti run\u0101t par identisku k\u013c\u016bdu, jo nav divu vien\u0101du pacientu, identisku simptomu, situ\u0101ciju. Par medic\u012bnisku k\u013c\u016bdu m\u0113s uzskatam negad\u012bjumu vai notikumu, kas ir nov\u0113r\u0161ams past\u0101vo\u0161o medic\u012bnisko zin\u0101\u0161anu ietvar\u0101, t\u0101tad \u2013 pats notikums, kur\u0101 bez cilv\u0113ka (\u0101rstu, m\u0101su un citu medic\u012bnas profesion\u0101\u013cu darb\u012bbas k\u013c\u016bd\u0101m, k\u013c\u016bdainiem l\u0113mumiem vai nepareiziem r\u012bc\u012bbas pl\u0101niem) zin\u0101ma loma ir daudziem citiem faktoriem, parasti \u2013 \u0101rstniec\u012bbas komandas, kl\u012bnikas, iest\u0101des vai pat nacion\u0101l\u0101 l\u012bme\u0146a faktoriem. <\/p>\n<p>Tipisk\u0101s cilv\u0113ka k\u013c\u016bdas visbie\u017e\u0101k rodas situ\u0101cijas uztveres d\u0113\u013c. Cilv\u0113ks nav sp\u0113j\u012bgs koncentr\u0113ties vienlaikus uz visu, cilv\u0113ka uztvere ir ietekm\u0113jama, cilv\u0113ks var izlas\u012bt to, kas konkr\u0113t\u0101 dokument\u0101 pat nav uzrakst\u012bts, var sadzird\u0113t cit\u0101di, nek\u0101 k\u0101ds to ir teicis vai dom\u0101jis, nereti ar\u012b to nosaka aizm\u0101r\u0161\u012bba (m\u016bsu priek\u0161stati par atmi\u0146as kapacit\u0101ti ir p\u0101rsp\u012bl\u0113ti, cilv\u0113ks var atcer\u0113ties ar\u012b to, kas visp\u0101r nav bijis), jo cilv\u0113ks ir interesanta b\u016btne, uz cilv\u0113ku vien nedr\u012bkst balst\u012bt visu dro\u0161\u012bbu \u2013 sist\u0113mas, kas ir balst\u012btas tikai un vien\u012bgi uz cilv\u0113ka atmi\u0146u, uzman\u012bbu, v\u0113r\u012bbu, ir nedro\u0161as un agri vai v\u0113lu rada k\u013c\u016bdu. Diem\u017e\u0113l medic\u012bn\u0101 cilv\u0113ka k\u013c\u016bda var maks\u0101t dz\u012bv\u012bbu. J\u0101b\u016bv\u0113 dro\u0161a sist\u0113ma, kur\u0101 gr\u016bti k\u013c\u016bd\u012bties, bet k\u013c\u016bdas faktu, iesp\u0113jamu novirzi \u0101rst\u0113\u0161an\u0101 var \u0101tri uz\u0137ert un kori\u0123\u0113t.<\/p>\n<p>Bet varb\u016bt \u0161\u0101du \u013coti sare\u017e\u0123\u012btu onkolo\u0123isku pacientu \u0101rst\u0113\u0161anai piesaist\u012bt tikai \u013coti pieredz\u0113ju\u0161us \u0101rstus un m\u0101sas? <\/p>\n<p>Katra oper\u0101cija un katra manipul\u0101cija katra \u0101rsta dz\u012bv\u0113 k\u0101dreiz ir pirm\u0101. Latvijas likumd\u014d\u0161ana un Vesel\u012bbas ministrijas izstr\u0101d\u0101tie normat\u012bvie akti netie\u0161i nosaka, ka katru oper\u0101ciju un manipul\u0101ciju j\u0101veic pieredz\u0113ju\u0161am speci\u0101listam. Bet pat endoskopists Hosams Abu Meri ta\u010du kolonoskopu diben\u0101 k\u0101dam pacientam ievad\u012bja pirmoreiz. <\/p>\n<p>                                \u0160is raksts ir port\u0101la LA.LV \u012bpa\u0161ums. Jebk\u0101da veida satura p\u0101rpublic\u0113\u0161ana, kop\u0113\u0161ana, izplat\u012b\u0161ana vai cit\u0101da veida izmanto\u0161ana bez iepriek\u0161\u0113jas rakstiskas at\u013caujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai sa\u0146emtu at\u013cauju p\u0101rpublic\u0113t \u0161o rakstu, l\u016bdzu, sazinieties ar  redakciju, rakstot uz <a href=\"https:\/\/www.la.lv\/cdn-cgi\/l\/email-protection\" class=\"__cf_email__\" data-cfemail=\"bdcecbdccfd4dad4fdd1dc93d1cb\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">[email\u00a0protected]<\/a><\/p>\n<p>T\u0113mas<\/p>\n<p>    SAIST\u012aTIE RAKSTI<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"13:24, 11. decembris 2025 Par tra\u0123isko notikumu b\u0113rnu slimn\u012bc\u0101 beidzamaj\u0101s dien\u0101s run\u0101ju\u0161i un rakst\u012bju\u0161i daudzi. Tiesa gan, ir&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":71545,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-71544","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115700938049579321","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/71544","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=71544"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/71544\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/71545"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=71544"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=71544"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=71544"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}