{"id":72107,"date":"2025-12-12T06:19:08","date_gmt":"2025-12-12T06:19:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/72107\/"},"modified":"2025-12-12T06:19:08","modified_gmt":"2025-12-12T06:19:08","slug":"spried-ar-delfi-ka-maju-siltinasanas-programmas-padarit-iedzivotajiem-pieejamakas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/72107\/","title":{"rendered":"“Spried ar Delfi”, k\u0101 m\u0101ju siltin\u0101\u0161anas programmas padar\u012bt iedz\u012bvot\u0101jiem pieejam\u0101kas"},"content":{"rendered":"

Valsts kontrole<\/a> rev\u012bzij\u0101 secin\u0101jusi, ka daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku renov\u0101cijas izmaksu strauj\u0101 k\u0101puma un nepietiekam\u0101 finans\u0113juma d\u0113\u013c pat motiv\u0113ti iedz\u012bvot\u0101ji nereti spiesti atlikt l\u0113mumu par renov\u0101ciju, jo saskaras ar izmaksu neprognoz\u0113jam\u012bbu un nepietiekamu atbalstu. T\u0101pat secin\u0101ts, ka Ekonomikas ministrija<\/a> un Klimata un ener\u0123\u0113tikas<\/a> ministrija nav izmantoju\u0161as visas iesp\u0113jas renov\u0101cijas atbalsta finans\u0113juma pieejam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai. K\u0101das k\u013c\u016bdas \u0113ku energoefektivit\u0101tes<\/a> uzlabo\u0161anas programm\u0101s l\u012bdz \u0161im pie\u013cautas? Vai tik straujam daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku renov\u0101cijas izmaksu sad\u0101rdzin\u0101jumam ir objekt\u012bvi iemesli? Un vai iesp\u0113jami iedz\u012bvot\u0101jiem labv\u0113l\u012bg\u0101ki finans\u0113\u0161anas nosac\u012bjumi? Par \u0161iem un citiem jaut\u0101jumiem raid\u012bjum\u0101 “Spried ar Delfi<\/a>” piektdien, 12. decembr\u012b, pulksten 12 \u017eurn\u0101lists Andris Auz\u0101ns run\u0101s ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli, Pirm\u0101 rev\u012bzijas departamenta direktoru M\u0101rti\u0146u \u0100boli\u0146u.<\/p>\n

Jau v\u0113st\u012bts, ka atbilsto\u0161i Valsts kontroles rev\u012bzijas secin\u0101jumiem Latvij\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 39 500 daudzdz\u012bvok\u013cu dz\u012bvojamo \u0113ku un atjauno\u0161ana vajadz\u012bga vismaz 26 600 m\u0101j\u0101m, ta\u010du l\u012bdz \u0161im renov\u0113ti vien ap 4 % no t\u0101m. T\u0101pat noskaidrots, ka dz\u012bvok\u013cu iem\u012btnieki ik gadu par siltumener\u0123iju samaks\u0101 360\u2013390 miljonus eiro, un ar \u0161\u0101d\u0101m cen\u0101m n\u0101kamo 20 gadu laik\u0101 izmaksas p\u0101rsniegs 10 miljardus eiro. <\/p>\n

Revidenti uzsver, ka savlaic\u012bga \u0113ku atjauno\u0161ana \u013cautu \u0161\u012bs izmaksas b\u016btiski samazin\u0101t, vienlaikus uzlabojot dz\u012bves kvalit\u0101ti un m\u0101jok\u013cu v\u0113rt\u012bbu. Ta\u010du vienlaikus secin\u0101ts, ka renov\u0101cijas izmaksu strauj\u0101 k\u0101puma un nepietiekam\u0101 finans\u0113juma d\u0113\u013c pat motiv\u0113ti iedz\u012bvot\u0101ji nereti spiesti atlikt renov\u0101cijas l\u0113mumu, jo saskaras ar izmaksu neprognoz\u0113jam\u012bbu un nepietiekamu atbalstu.<\/p>\n

Valsts kontroles ieskat\u0101 tie\u0161i strauji augo\u0161\u0101s b\u016bvniec\u012bbas izmaksas ir viens no galvenajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem \u0113ku atjauno\u0161anai, jo t\u0101s b\u016btiski samazina renov\u0101cijas ekonomisko atdevi iedz\u012bvot\u0101jiem. Saska\u0146\u0101 ar datiem kop\u0161 2017. gada dz\u012bvojamo \u0113ku energoefektivit\u0101tes projektu attiecin\u0101m\u0101s izmaksas par kvadr\u0101tmetru ir pieaugu\u0161as par 127 %, kam\u0113r visp\u0101r\u0113j\u0101s b\u016bvniec\u012bbas izmaksas \u0161aj\u0101 laik\u0101 augu\u0161as par 52 %. Tas noz\u012bm\u0113, ka renov\u0101cijas projektu izmaksu k\u0101pums ir divas reizes strauj\u0101ks par nozares kop\u0113jo infl\u0101ciju. Turkl\u0101t rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka \u0161\u0101du izmaksu rezult\u0101t\u0101 54 % \u012bstenoto projektu gada vid\u0113jais siltumener\u0123ijas izmaksu ietaup\u012bjums nenosedz ikm\u0113ne\u0161a kred\u012btmaks\u0101jumu, kas var p\u0101rsniegt pat 2 eiro\/m\u00b2.<\/p>\n

T\u0101pat revidenti nor\u0101da, ka Latvij\u0101 netiek izmantotas visas iesp\u0113jas nodro\u0161in\u0101t iedz\u012bvot\u0101jiem pieejam\u0101ku finans\u0113jumu \u0113ku atjauno\u0161anai. Tostarp Ekonomikas ministrija l\u012bdz \u0161im nav izmantojusi instrumentus, kas \u013cautu piesaist\u012bt izdev\u012bg\u0101kus aizdevumus vai mazin\u0101t procentu likmi, lai gan tas b\u016btiski palielin\u0101tu projektu ekonomisko atdevi. K\u0101 piem\u0113ru revidenti min to, ka Ekonomikas ministrijas pasp\u0101rn\u0113 eso\u0161\u0101s “Att\u012bst\u012bbas finan\u0161u instit\u016bcijas “Altum”” likme ir 3,9 %, kas ir augst\u0101ka nek\u0101 Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101. Valsts kontroles ieskat\u0101, likmi samazinot par 0,9 procentpunktiem, vair\u0101k nek\u0101 pusei projektu ieguvums no renov\u0101cijas p\u0101rsniegtu kred\u012btizmaksas.<\/p>\n

Vienlaikus Latvij\u0101 tr\u016bkstot m\u0113r\u0137\u0113tu atbalsta meh\u0101nismu zem\u0101ko ien\u0101kumu m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m \u2013 18,7 % iedz\u012bvot\u0101ju m\u0101jok\u013ca izmaksas jau tagad ir “\u013coti apgr\u016btino\u0161as”, 6,7 % nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t pietiekamu siltumu, bet 42 % nav gatavi maks\u0101t par renov\u0101ciju vair\u0101k nek\u0101 0,5 eiro\/m\u00b2, skaidro revidenti.<\/p>\n

Savus jaut\u0101jumus raid\u012bjuma viesiem s\u016btiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietn\u0113 slido.com<\/a>, izmantojot kodu #Renovacija.<\/p>\n

Raid\u012bjuma “Spried ar Delfi<\/a>” jaun\u0101k\u0101s epizodes ir pieejamas Apple<\/a> un Spotify<\/a> podk\u0101stos!<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>