{"id":72304,"date":"2025-12-12T09:57:08","date_gmt":"2025-12-12T09:57:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/72304\/"},"modified":"2025-12-12T09:57:08","modified_gmt":"2025-12-12T09:57:08","slug":"grieku-teatra-skistitava-valmieras-teatri-pirmizradi-piedzivo-tragedija-medeja-reina-suhanova-rezija-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/72304\/","title":{"rendered":"Grie\u0137u te\u0101tra \u0161\u0137\u012bst\u012btav\u0101. Valmieras te\u0101tr\u012b pirmizr\u0101di piedz\u012bvo tra\u0123\u0113dija M\u0113deja Rei\u0146a Suhanova re\u017eij\u0101 \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>Valmieras te\u0101tr\u012b \u0161odien laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas telp\u0101 Kurtuve sezonas p\u0113d\u0113j\u0101 pirmizr\u0101de \u2013 re\u017eisora Rei\u0146a Suhanova kop\u0101 ar rado\u0161o komandu iestud\u0113t\u0101 Eirip\u012bda (ap 480\u2013 406. p. m. \u0113.) tra\u0123\u0113dija M\u0113deja. Ar \u0161o iestud\u0113jumu te\u0101tris turpina savu klasikas kursu un iegremd\u0113\u0161anos \u0161\u012bs sezonas t\u0113m\u0101 \u2013 kas notiek, ja sievieti nenov\u0113rt\u0113, pazemina, ievaino vai piekr\u0101pj, proti, gremd\u0113, nevis ce\u013c. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 v\u0113l vair\u0101k \u2013 kas tikm\u0113r notiek ar b\u0113rniem, kam\u0113r vec\u0101ki ir aiz\u0146emti ar sav\u0101m kaisl\u012bb\u0101m, harmonijas mazsp\u0113ju un M\u0113dejas kompleksiem&#8230;<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Pr\u0101ts, erots, dv\u0113sele<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Eirip\u012bds ir pirmais dzejnieks, kas sav\u0101s tra\u0123\u0113dij\u0101s izmantojis m\u012blas kaisles mot\u012bvu un tik spilgti un daudzveid\u012bgi atainojis tie\u0161i sievietes sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s iek\u0161\u0113j\u0101s pasaules j\u016btu spektru, tamd\u0113\u013c M\u0113deja, kura aiz atrieb\u012bbas v\u012bram nogalina abu b\u0113rnus, kop\u0161 uzrakst\u012b\u0161anas l\u012bdz \u0161im br\u012bdim ir bijusi m\u0101ksl\u0101 pla\u0161i interpret\u0113ts t\u0113ls.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>M\u0113dejas loma vienm\u0113r ir bijusi meistar\u012bbas p\u0101rbaud\u012bjums aktris\u0113m, atsl\u0113gu uz to mekl\u0113jusi ar\u012b Marija Kallasa, Izabella Ip\u0113ra un daudzas citas aktrises. Ar\u012b gleznot\u0101jus \u012bpa\u0161i valdzin\u0101jis M\u0113dejas t\u0113ls \u2013 s\u0101kot no E\u017e\u0113na Delakru\u0101, Pola Sezana XIX gadsimt\u0101, Alfonsa Muhas XX gadsimt\u0101, beidzot ar spilgtiem \u0161odienas m\u0101kslas pasaules p\u0101rst\u0101vjiem \u2013 intelektu\u0101lo v\u0101cu m\u0101kslinieku Anzelmu K\u012bferu un N\u012bderland\u0113 dz\u012bvojo\u0161o laikmet\u012bgo m\u0101kslinieci Marl\u0113nu Dim\u0101, kuri savos darbos ar\u012b tie\u0161i vai netie\u0161i ir atsauku\u0161ies uz m\u012btu par M\u0113deju. Latvij\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 M\u0113dejas interpret\u0101cija pieder Vladislavam Nastav\u0161evam un aktrisei Gunai Zari\u0146ai iestud\u0113jum\u0101 Mihaila \u010cehova Krievu te\u0101tr\u012b. Valmieras te\u0101tr\u012b M\u0113deja b\u016bs jauns rado\u0161s pak\u0101piens aktrisei M\u0101rai Mennikai.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Re\u017eisors Reinis Suhanovs vair\u0101k nek\u0101 2000 gadu seno m\u012btu par sievieti, kura atst\u0101jusi visu \u2013 dzimteni un m\u0101jas \u2013, lai kop\u0101 ar v\u012bru b\u016bv\u0113tu savu kopdz\u012bves templi, nodota, pati \u0161o templi vis\u0161au\u0161al\u012bg\u0101kaj\u0101 veid\u0101 ar\u012b no\u0101rda, rakstur\u012bgi sev risina, uzdodot vair\u0101k jaut\u0101jumu nek\u0101 atbil\u017eu. Ko dar\u012bt ar aizdegu\u0161os kaisl\u012bbu? Turkl\u0101t ja to pie\u0161\u0137\u012blis visdzi\u013c\u0101kais aizvainojums? Re\u017eisors iecer\u0113jis sl\u0113gt st\u0101stu, iegremd\u0113joties pa\u0161a grie\u0137u te\u0101tra dab\u0101, t\u0101p\u0113c bakhan\u0101liju ain\u0101s, l\u016bdzu, nep\u0101rmetiet te\u0101trim &#8220;netikl\u012bbu&#8221; (te\u0101tris izr\u0101di mar\u0137\u0113jis 16 +). Reinis Suhanovs atkl\u0101j, ka vi\u0146a iestud\u0113jums izaug no apollonisk\u0101 un dion\u012bsisk\u0101 konfront\u0113\u0161anas caur cilv\u0113ka dv\u0113seli, kur\u0101 dzimst da\u017eneda\u017e\u0101di afekti un, M\u0113dejas v\u0101rdiem, &#8220;kaisl\u012bbas par manu pr\u0101tu stipr\u0101kas&#8221;. Lai ar\u012b st\u0101sts \u0161\u0137iet viscaur stindzino\u0161s, re\u017eisors turpina sev rakstur\u012bgo te\u0101tra stihijas uzbur\u0161anu, kur\u0101 liela loma ir ar\u012b rota\u013c\u012bbai un pat sava veida jautr\u012bbai.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Meistaru roku darbs<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Izr\u0101de ir \u012bpa\u0161a ar\u012b k\u0101 scenogr\u0101fijas meistara Latvijas M\u0101kslas akad\u0113mijas pasniedz\u0113ja Andra Freiberga (1938\u2013 2022) talant\u012bgo audz\u0113k\u0146u \u2013 Rei\u0146a Suhanova un Monikas Korpas \u2013 rado\u0161ais dialogs. M\u0113deja ir abu pirm\u0101 satik\u0161an\u0101s kop\u012bg\u0101 izr\u0101d\u0113. Telpa ir minim\u0101listiski vienk\u0101r\u0161a, un t\u0113rpiem vajadz\u0113ja b\u016bt kr\u0101\u0161\u0146iem, detaliz\u0113tiem. Scenogr\u0101fe atkl\u0101j, ka pirmo reizi veido gan scenogr\u0101fiju, gan kost\u012bmus, t\u0101p\u0113c ka \u013coti skaidri ar iek\u0161\u0113jo redzi jau ieraudz\u012bjusi M\u0113dejas varo\u0146us. &#8220;Kost\u012bmi ir v\u0113sturiskas kopijas. Piem\u0113ram, sandales un rotaslietas ir grie\u0137u meistaru izgatavotas replikas. T\u0101 nav valoda, k\u0101d\u0101 \u0161obr\u012bd te\u0101tri run\u0101 caur kost\u012bmiem, bet negrib\u0113ju ac\u012bmredzamu nosac\u012bt\u012bbu un lielu m\u016bsdien\u012bgo\u0161anu,&#8221; saka Monika Korpa. Izr\u0101des vizu\u0101lais iet\u0113rps radies no scenogr\u0101fes person\u012bgaj\u0101m atmi\u0146\u0101m, vair\u0101kus m\u0113ne\u0161us k\u0101da m\u0101kslas projekta d\u0113\u013c dz\u012bvojot At\u0113n\u0101s.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Specifisk\u0101s gaismas nianses, \u016bdens un putek\u013cu tonis, kas Grie\u0137ij\u0101 scenogr\u0101fes atmi\u0146\u0101s &#8220;ir zeltains&#8221;, ir \u012bpa\u0161s uzdevums gaismu m\u0101ksliniekam Oskaram Pauli\u0146am.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>E\u0146\u0123e\u013cu bals\u012bs M\u0113deju no bais\u0101 nozieguma m\u0113\u0123in\u0101s attur\u0113t komponista J\u0113kaba N\u012bma\u0146a sacer\u0113tais koris \u2013 Di\u0101na Krista Stafecka un Elizabete Milta.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Izr\u0101de sola da\u017e\u0101dus tehnolo\u0123iskus izaicin\u0101jumus gan scenogr\u0101fij\u0101 (tie iesp\u0113jami, pateicoties Borisa un In\u0101ras Teterevu fonda atbalstam), gan M\u0113dejas b\u0113rnu atveid\u0113. B\u016bs uguns, \u016bdens, bet galvenais akcents nemain\u012bgi, k\u0101 jau Valmieras te\u0101tr\u012b ierasts, ir uz aktieru darbu. Kurtuv\u0113 tas b\u016bs nov\u0113rt\u0113jams tuvpl\u0101na nians\u0113s.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Divus m\u0113ne\u0161us visas Valmieras te\u0101tra darbn\u012bcas ir griezu\u0161\u0101s uz vair\u0101kiem ga\u0146\u0123iem. M\u0113deja ir iestud\u0113jums, kur\u0101 butaforu, \u0161uv\u0113ju, frizieru, visu te\u0101tra meistaru roku darbs, veidojot, \u0161ujot un iz\u0161ujot, taisot par\u016bkas un pinot biz\u012btes, ir nep\u0101rv\u0113rt\u0113jams. Aktieris Sandis Runge savas lomas d\u0113\u013c ir iem\u0101c\u012bjies pat virpot!<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Lom\u0101s: Anna Nele \u0100boli\u0146a, K\u0101rlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jan\u010devskis, M\u0101rti\u0146\u0161 Liepa, Elizabete Milta, Sandis Runge, Di\u0101na Krista Stafecka. Horeogr\u0101fe \u2013 Linda M\u012b\u013c\u0101. Scenogr\u0101fes Monikas Korpas asistente \u2013 Just\u012bne Jasjukevi\u010da.<\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Valmieras te\u0101tr\u012b \u0161odien laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas telp\u0101 Kurtuve sezonas p\u0113d\u0113j\u0101 pirmizr\u0101de \u2013 re\u017eisora Rei\u0146a Suhanova kop\u0101 ar rado\u0161o komandu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":72305,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-72304","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-entertainment","9":"tag-izklaide","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115706006416242127","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/72304","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=72304"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/72304\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/72305"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=72304"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=72304"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=72304"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}