Tuvojas Ziemassv\u0113tku un Jaungada br\u012bvdienas, kad vienu ned\u0113\u013cu str\u0101d\u0101sim divas, otru \u2013 tikai tr\u012bs dienas, protams, taj\u0101s darba viet\u0101s, kur \u0161\u0101ds re\u017e\u012bms ir iesp\u0113jams. Iedz\u012bvot\u0101ji gar\u0101s br\u012bvdienas gaida, lai atp\u016bstos vai aizbrauktu k\u0101d\u0101 ce\u013cojum\u0101. Savuk\u0101rt\u00a0darba dev\u0113ji uzskata, ka sv\u0113tku dienu skaits ir p\u0101r\u0101k liels un tas negat\u012bvi ietekm\u0113 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas izmaksas un ekonomiku kopum\u0101. Tom\u0113r papildu br\u012bvdienas var tikt izmantotas ar\u012b k\u0101 sal\u012bdzino\u0161i l\u0113ts l\u012bdzeklis darbinieku piesaistei. K\u0101 sv\u0113tku dienu skaits ietekm\u0113 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu?\u00a0<\/p>\n
Tuvojas gada nogales br\u012bvdienas. K\u0101 sv\u0113tku dienu skaits ietekm\u0113 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu?<\/p>\n
Vai Latvij\u0101 sv\u0113tku dienu ir par daudz vai par maz? \u0160\u0101du jaut\u0101jumu Latvijas Radio vispirms uzdeva Latvijas Bankas ekonomistam O\u013cegam Krasnopjorovam.\u00a0<\/p>\n
“Protams, no vienas puses, br\u012bvdienas, protams, ir apsveicams. No otras puses, ja gribam nov\u0113rt\u0113t tie\u0161i to ekonomisko ietekmi, tad es veicu t\u0101du nov\u0113rt\u0113jumu: secin\u0101ms, ka viena papildu br\u012bvdiena var samazin\u0101t Latvijas ekonomikas apjomu jeb iek\u0161zemes kopproduktu par 0,2%.\u00a0<\/p>\n
\nJa m\u0113s to p\u0101rv\u0113r\u0161am naudas izteiksm\u0113, tie b\u016btu 80\u00a0miljoni eiro, vid\u0113ji nedaudz vair\u0101k k\u0101 40 eiro uz katru Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju,” atzina\u00a0Krasnopjorovs.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
“Domn\u012bcas LaSER” (Latvijas Strat\u0113\u0123ijas un ekonomikas risin\u0101jumu instit\u016bts)\u00a0aptauja liecina, ka 61\u00a0% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju uzskata, ka br\u012bvdienu skaits Latvij\u0101 ir pietieko\u0161s, 20\u00a0% \u2013 ka par maz, 14\u00a0% \u2013 par daudz. Domn\u012bcas\u00a0p\u0113tniece Annemarija Apine p\u0113t\u012bjusi br\u012bvdienu skaitu cit\u0101s Eiropas valst\u012bs.\u00a0<\/p>\n
“T\u012bri objekt\u012bvi skatoties skait\u013cos, Latvij\u0101 sv\u0113tku dienas, kas cit\u0101d\u0101k b\u016btu darbadienas, ir paties\u012bb\u0101 Eiropas Savien\u012bbas vid\u0113j\u0101 l\u012bmen\u012b \u2013 parasti t\u0101s ir 12. Bet, ja m\u0113s skat\u0101mies uz to, cik re\u0101li cilv\u0113kiem ir br\u012bvas dienas, ieskaitot atva\u013cin\u0101juma dienas, tad paties\u012bb\u0101 m\u0113s esam zem Eiropas Savien\u012bbas vid\u0113j\u0101. Latvij\u0101 t\u0101s ir 32 dienas ar \u0161\u012bm 20 oblig\u0101taj\u0101m atva\u013cin\u0101juma dien\u0101m, kam\u0113r, ja m\u0113s skat\u0101mies uz kaimi\u0146valsti Igauniju, kur ir viens no augst\u0101kajiem Eiropas Savien\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101jiem, t\u0101s ir 40 br\u012bvdienas,” atzina\u00a0Apine.\u00a0<\/p>\n
Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas prezidents Andris Bite v\u0113rt\u0113ja \u2013 m\u0113s str\u0101d\u0101jam par maz un atp\u016b\u0161amies par daudz.\u00a0<\/p>\n
“\u0145emot v\u0113r\u0101 to, ka m\u0113s esam, nu, diem\u017e\u0113l viena no vismaz\u0101k ekonomiski att\u012bst\u012btaj\u0101m Eiropas valst\u012bm, m\u0113s uzskat\u0101m, ka pagaid\u0101m m\u016bsu atp\u016btas dienu skaits ir p\u0101r\u0101k liels un vajadz\u0113tu tom\u0113r str\u0101d\u0101t vair\u0101k, lai sasniegtu augst\u0101ku\u00a0ekonomisko l\u012bmeni.\u00a0<\/p>\n
\nUn es jau neloloju cer\u012bbas, ka m\u0113s \u0161obr\u012bd samazin\u0101sim br\u012bvdienu skaitu, bet kategoriski \u2013 es nedom\u0101ju, ka b\u016btu pie\u013caujams palielin\u0101t to skaitu.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Otra lieta, kas gan ir apsprie\u0161anas v\u0113rts jaut\u0101jums \u2013 par p\u0101rceltaj\u0101m br\u012bvdien\u0101m vai darbadien\u0101m. It sevi\u0161\u0137i tas ir publiskaj\u0101 sektor\u0101 nov\u0113rojams, ka uz k\u0101du no br\u012bvdien\u0101m\u00a0p\u0101rcelt\u0101 darba diena nav\u00a0\u012bsti darba diena un reti k\u0101ds atrodas darbaviet\u0101 vai re\u0101li str\u0101d\u0101, l\u012bdz ar to t\u0101 efektivit\u0101ti \u0161\u0101d\u0101m liet\u0101m z\u016bd,” sprieda Bite.\u00a0<\/p>\n
P\u0113tniece Apine no “Domn\u012bcas LaSER” rekomend\u0113 atbalst\u012bt darba dev\u0113jus, atce\u013cot dubulto likmi darbam sv\u0113tkos un p\u0101rtraukt darba dienu p\u0101rcel\u0161anu.<\/p>\n
“Kas ir liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 Eiropas valstu, teiksim, \u2013 ja ir ceturtdien\u0101 sv\u0113tku diena, sekojo\u0161\u0101 piektdiena netiek atstr\u0101d\u0101ta sestdien\u0101s. Bet tas ir br\u012bvpr\u0101t\u012bgs l\u0113mums, teiksim, darbinieks var \u0146emt atva\u013cin\u0101jumu dienu vai uz\u0146\u0113mumi var to pie\u0161\u0137irt vi\u0146iem k\u0101 papildu labumu, bet tas nav kaut kas, kas tiek koordin\u0113ts valsts l\u012bmen\u012b. Otrs \u2013 dubult\u0101 likme taj\u0101s sv\u0113tku dien\u0101s, kas iekr\u012bt br\u012bvdien\u0101s, piem\u0113ram, M\u0101tes diena, Vasarsv\u0113tki, ko varb\u016bt iedz\u012bvot\u0101ji p\u0101r\u0101k neizj\u016bt, bet tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji, kuriem ir j\u0101maks\u0101 piemaksa jeb t\u0101 saucam\u0101 dubult\u0101 likme vai j\u0101pie\u0161\u0137ir papildu br\u012bvdienas, to izj\u016bt diezgan smagi,” atzina p\u0113tniece.\u00a0<\/p>\n
Br\u012bvdienu skaits Eiropas valst\u012bs gan ir gr\u016bti sal\u012bdzin\u0101ms. Piem\u0113ram, Latvij\u0101 18. novembra un 4. maija br\u012bvdienas tiek p\u0101rceltas jeb tiek pie\u0161\u0137irta papildus br\u012bva diena darba dien\u0101, ja pati sv\u0113tku diena iekr\u012bt br\u012bvdien\u0101. Savuk\u0101rt Francij\u0101, N\u012bderland\u0113 un liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 V\u0101cijas sv\u0113tki, kas iekr\u012bt br\u012bvdien\u0101s, netiek kompens\u0113ti.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n