Kult\u016bras ministrija sagatavojusi un ties\u012bbu aktu port\u0101l\u0101 saska\u0146o\u0161anai ievietojusi zi\u0146ojumu par Daugavgr\u012bvas cietok\u0161\u0146a n\u0101kotnes scen\u0101rijiem. Amb\u012bcijas par J\u016bras muzeja izveidi atliktas uz nezin\u0101mu n\u0101kotni, un pagaid\u0101m re\u0101listiskais scen\u0101rijs paredz vien neatliekamus gl\u0101b\u0161anas darbus, lai cietoksni saglab\u0101tu n\u0101kotnei. Tikm\u0113r, k\u0101 v\u0113sta LTV raid\u012bjums “de facto”, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aicina dom\u0101t ar\u012b par t\u0101du scen\u0101riju k\u0101 cietok\u0161\u0146a p\u0101rdo\u0161anu. \u0160obr\u012bd cietoksnis pieder Ekonomikas ministrijai.<\/p>\n
Pirms 12 gadiem valsts lauza l\u012bgumu ar Daugavgr\u012bvas cietok\u0161\u0146a ilgtermi\u0146a nomnieku. R\u016bpes par cietoksni \u2013 s\u0101kum\u0101 neform\u0101li, bet kop\u0161 aizvad\u012bt\u0101s vasaras ar\u012b ar divu gadu l\u012bgumu ir uz biedr\u012bbas “Boder\u0101jas grupa” pleciem. Biedr\u012bbas valdes locekle Sandra Jaku\u0161onoka nor\u0101da uz to, ka tas \u013cauj ar\u012b vi\u0146iem mazliet pla\u0161\u0101k r\u012bkoties: “Bezcer\u012bgi bija tas fakts, ka m\u0113s nezin\u0101m n\u0101kotn\u0113 divus so\u013cus uz priek\u0161u, kad tu nevari r\u0113\u0137in\u0101ties ar to, cik ilgi tu \u0161eit esi. Bet \u0161obr\u012bd mums ir l\u012bdz 2027. gadam l\u012bgums, m\u0113s zin\u0101m, ka tas ir stabils laiks, kur m\u0113s varam att\u012bst\u012bt un kaut ko izdar\u012bt vair\u0101k.” <\/p>\n
Biedr\u012bba cietoksni p\u0113ta, kopj un uztur, un sap\u0146o k\u0101 par j\u016bras tematikai velt\u012btu muzeju. Te \u017e\u0101v\u0113jas izskalotas ku\u0123u da\u013cas, bet jaun\u0101kais ieguvums ir no senajiem ostas ce\u013ciem izcelts enkura akmens, kas savulaik pal\u012bdz\u0113ja iez\u012bm\u0113t ku\u0123u ce\u013cus. <\/p>\n
“Visi ku\u0123i ir brauku\u0161i \u0161im priek\u0161metam gar\u0101m. Vi\u0146\u0161 ir piedz\u012bvojis tik daudz, k\u0101 neviens no mums, un \u0161obr\u012bd vi\u0146\u0161 ir \u0161eit. Pateicoties tiem cilv\u0113kiem, kas atbalsta to, ka \u0161eit vajag b\u016bt st\u0101stam par j\u016brniec\u012bbu, st\u0101st\u0101m par cietoksni un st\u0101st\u0101m par Eiropas zin\u0101\u0161an\u0101m \u0161\u012b cietok\u0161\u0146a b\u016bv\u0113 b\u016bv\u0113\u0161an\u0101,” saka Jaku\u0161onoka.<\/p>\n
Sen\u0101 fortifik\u0101cijas b\u016bve \u0161ajos gados valstij bijusi teju k\u0101 nasta, kuras noz\u012bm\u012bgumu gan visas iest\u0101des uzsv\u0113ra, ta\u010du neviena nev\u0113l\u0113j\u0101s \u0146emt sav\u0101 bilanc\u0113. K\u0101 privatiz\u0101cijai nodots objekts, tas skait\u012bj\u0101s zem Ekonomikas ministrijas eso\u0161\u0101 “Possessor” p\u0101rzi\u0146\u0101. Tie\u0161i pirms gada vald\u012bba cietoksni nol\u0113ma sv\u012btrot no privatiz\u0113jamo objektu saraksta un ierakst\u012bt Zemesgr\u0101mat\u0101 uz Ekonomikas ministrijas v\u0101rda. <\/p>\n
\u0160ai vietai iepriek\u0161\u0113jos gados t\u0113r\u0113ta pietic\u012bga summa \u2013 15 l\u012bdz 19 t\u016bksto\u0161i eiro gad\u0101, no k\u0101 da\u013cu piesaist\u012bjusi Bolder\u0101jas grupa. No Nacion\u0101l\u0101s Kult\u016bras mantojuma p\u0101rvaldes konkurs\u0101 ieg\u016bts atbalsts, lai sagatavotu projektu R\u012bgas v\u0101rtu (tie ir galvenie v\u0101rti pie ieejas), tiem blakus eso\u0161o kazem\u0101tu un Pulvertor\u0146a konserv\u0101cijai un restaur\u0101cijai. <\/p>\n
Bet liel\u0101ko summu \u2013 50 t\u016bksto\u0161us eiro \u2013 \u0161ogad (un tikpat paredz\u0113ts ar\u012b n\u0101kamgad) ziedojis “Latvenergo”. Par to cietoksn\u012b veiks neatliekamus darbus \u2013 atjaunos Komandanta \u0113kas jumtu, izveidos inform\u0101cijas centru un no\u0146ems kokus un kr\u016bmus no cietok\u0161\u0146a va\u013c\u0146iem. Ikdienas uztur\u0113\u0161anai ziedojumu izlietot nevar. Bet nekam pla\u0161\u0101kam \u0161obr\u012bd ar\u012b nav mand\u0101ta. “M\u0113s darbojamies tikai un vien\u012bgi Ekonomikas ministrijas pilnvarojuma l\u012bguma ietvaros, un tas nosaka, ka mums \u0161\u012b te Daugavgr\u012bvas cietok\u0161\u0146a komplekss ir j\u0101saglab\u0101. Ja iesp\u0113jams veikt k\u0101du att\u012bst\u012bbu, tad varam to veikt. B\u016btisk\u0101kais \u0161obr\u012bd ir saglab\u0101\u0161ana,” saka “Possessor” valdes locekle Inese \u0100boli\u0146a.<\/p>\n
Kult\u016bras ministrija uzrakst\u012bjusi pras\u012bto redz\u0113jumu par cietok\u0161\u0146a n\u0101kotni, ko likt uz galda vald\u012bbai. Taj\u0101 kop\u0101 ar Muzeju padomi v\u0113rt\u0113ti divi scen\u0101riji, apstiprin\u0101\u0161anai pied\u0101v\u0101jot pietic\u012bg\u0101ko. J\u016bras muzeja izveide b\u016btu p\u0101r\u0101k ambiciozs pl\u0101ns kur j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar miljoniem piecdesmit.<\/p>\n
“Saglab\u0101jot sabiedr\u012bbai pieejamu un kult\u016bras funkciju nodro\u0161in\u0101\u0161anu, objektu ar pak\u0101penisku att\u012bst\u012bbu un nodro\u0161inot t\u0101 uztur\u0113\u0161anu, apsaimnieko\u0161anu un dro\u0161u saglab\u0101\u0161anu, nov\u0113rt\u0113jot ar\u012b nepiecie\u0161amos resursus, ir re\u0101listisks pied\u0101v\u0101jums un t\u0101d\u0113\u013c tas tiek izvirz\u012bts k\u0101 prim\u0101rais,” saka Kult\u016bras ministrijas Kult\u016brpolitikas departamenta direktores vietniece Agnese Rupenheite. <\/p>\n
Nacion\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma p\u0101rvaldes Arhitekt\u016bras un m\u0101kslas da\u013cas vad\u012bt\u0101ja Anna Anc\u0101ne nor\u0101da, ka ir j\u0101apzin\u0101s projekta pak\u0101pen\u012bba: “Bet tie \u012bstermi\u0146a scen\u0101riji, vi\u0146i neizsl\u0113dz to, ka ir iesp\u0113jams \u0161is ambiciozais m\u0113r\u0137is kaut kur n\u0101kotn\u0113, jo tam objektam jau ir nepiecie\u0161ams kaut k\u0101ds t\u0101l\u0101ks izcils m\u0113r\u0137is, lai var\u0113tu vi\u0146u piln\u012bb\u0101 izmantot. Bet nav nekas slikts ar\u012b tas, ka ir \u0161is pak\u0101peniskais ce\u013c\u0161, jo m\u0113s jau saprotam, ka \u0161odienas situ\u0101cij\u0101 m\u0113s nevaram pras\u012bt miljonus tikai vienam objektam.”<\/p>\n
P\u0113c Kult\u016bras ministrijas apr\u0113\u0137iniem, Daugavgr\u012bvas cietoksnim pl\u0101notais finans\u0113jums tuv\u0101kajiem diviem gadiem var\u0113tu b\u016bt l\u012bdz 184 t\u016bksto\u0161iem gad\u0101. <\/p>\n
Daugavgr\u012bvas cietoksni k\u0101 sav\u0113jo aizvien neredz ar\u012b R\u012bgas pils\u0113ta \u2013 tas nav politi\u0137u dienask\u0101rt\u012bb\u0101 un ar\u012b naudu tam pils\u0113ta neatv\u0113l\u0113s. Pied\u0101v\u0101jumi cietoksni p\u0101r\u0146emt gan ir biju\u0161i. “Apskatot, cik lielas [invest\u012bcijas], run\u0101jam par vair\u0101kiem desmitiem miljonu eiro, \u0161obr\u012bd m\u0113s neredzam no savas puses, kas b\u016btu t\u0101s pa\u0161vald\u012bbas funkcijas, kuru realiz\u0101cijai \u0161\u012b teritorija b\u016btu nepiecie\u0161ama. T\u0101d\u0113\u013c faktiski ir nopietn\u0101ka diskusija no pa\u0161vald\u012bbas puses par \u0161\u012b \u012bpa\u0161uma p\u0101r\u0146em\u0161anu pa\u0161vald\u012bbas bilanc\u0113 nav bijusi,” saka R\u012bgas pils\u0113tas izpilddirektors J\u0101nis Lange.<\/p>\n
Turkl\u0101t R\u012bga ar n\u0101kamo gadu b\u016btiski palielin\u0101jusi nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nodokli cietok\u0161\u0146a teritorijai, bet “Possessor” pl\u0101no l\u016bgt atbr\u012bvot no t\u0101 maks\u0101\u0161anas. <\/p>\n
Ekonomikas ministra Viktora Valai\u0146a (ZZS) ieskat\u0101, iz\u0161\u0137iro\u0161i b\u016bs tas, kur ieg\u016bt resursus jebk\u0101das idejas att\u012bst\u012bbai un pat neizsl\u0113dz nupat \u012bpa\u0161um\u0101 ieg\u016bt\u0101 cietok\u0161\u0146a p\u0101rdo\u0161anu. “B\u016btu ar\u012b lo\u0123iski izv\u0113rt\u0113t to, vai visp\u0101r valstij k\u0101 t\u0101dai ir \u0161is j\u0101att\u012bsta. Vai m\u0113s nevaram piesaist\u012bt ar\u012b k\u0101du priv\u0101tu investoru, vai ar\u012b glu\u017ei vienk\u0101r\u0161i \u0161o akt\u012bvi p\u0101rdot, lai priv\u0101tie t\u0101l\u0101k att\u012bsta attiec\u012bgi savu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas formu. Un, manupr\u0101t, valstij kopum\u0101 j\u0101p\u0101rskata ir tas, k\u0101di akt\u012bvi kopum\u0101 valstij pieder,” saka Valainis.<\/p>\n
Nacion\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma p\u0101rvald\u0113 uzsver, ka cietoksnim k\u0101 valsts noz\u012bmes kult\u016bras piemineklim b\u016btu j\u0101paliek valsts \u012bpa\u0161um\u0101 \u2013 gan t\u0101 izcil\u0101s v\u0113sturisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas, gan zin\u0101tnisk\u0101 potenci\u0101la d\u0113\u013c.<\/p>\n
Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>