{"id":75011,"date":"2025-12-15T07:09:21","date_gmt":"2025-12-15T07:09:21","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/75011\/"},"modified":"2025-12-15T07:09:21","modified_gmt":"2025-12-15T07:09:21","slug":"ukraina-miera-plana-pieprasa-800-000-karaviru-lielu-armiju-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/75011\/","title":{"rendered":"Ukraina Miera Pl\u0101n\u0101 Pieprasa 800 000 Karav\u012bru Lielu Armiju\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Ukrainas Miera Pl\u0101na Aktualiz\u0101cija: Pras\u012bba par 800 000 Karav\u012bru Armiju<\/p>\n<p>Gandr\u012bz \u010detrus gadus ilgu\u0161\u0101 posto\u0161\u0101 kara pret Krieviju izbeig\u0161anai Ukraina ir iesniegusi p\u0101rskat\u012btu miera pl\u0101nu, kur\u0101 \u012bpa\u0161i uzsv\u0113rta nepiecie\u0161am\u012bba uztur\u0113t iespaid\u012bgu 800 000 karav\u012bru lielu armiju. \u0160\u012b pras\u012bba, kas ir iev\u0113rojams pieaugums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar s\u0101kotn\u0113ji izskan\u0113ju\u0161ajiem priek\u0161likumiem, atspogu\u013co Ukrainas ap\u0146em\u0161anos nodro\u0161in\u0101t savu suverenit\u0101ti un teritori\u0101lo integrit\u0101ti, saskaroties ar turpino\u0161o agresiju.<\/p>\n<p>Miera Sarunu Att\u012bst\u012bba un Ukrainas Strategiskie M\u0113r\u0137i<\/p>\n<p>ASV pied\u0101v\u0101t\u0101 miera pl\u0101na jaun\u0101k\u0101 versija ir k\u013cuvusi par uzman\u012bbas centr\u0101, \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz diviem galvenajiem punktiem: Ukrainas bru\u0146oto sp\u0113ku apjomu un teritori\u0101liem jaut\u0101jumiem. Lai gan s\u0101kotn\u0113j\u0101 pl\u0101na versija, kas tika publiskota novembr\u012b, paredz\u0113ja maksim\u0101lo Ukrainas karav\u012bru skaitu 600 000, jaunais variants ir stipri preciz\u0113ts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsv\u0113ris, ka 800 000 karav\u012bru ir re\u0101lais sp\u0113ks, kas nepiecie\u0161ams valsts aizsardz\u012bbai, un ka \u0161is skaitlis atbilst bru\u0146oto sp\u0113ku pa\u0161reiz\u0113jam sast\u0101vam. \u0160\u012b pras\u012bba ir ne tikai strat\u0113\u0123isks solis, bet ar\u012b stingrs sign\u0101ls par gatav\u012bbu turpin\u0101t aizsardz\u012bbu, ja miers netiks pan\u0101kts.<\/p>\n<p>Izaicin\u0101jumi un \u0160aubas par Armijas Lielumu<\/p>\n<p>Neskatoties uz Ukrainas stingro nost\u0101ju, atsevi\u0161\u0137i eksperti pau\u017e \u0161aubas par to, vai armij\u0101 patlaban ir tik liels milit\u0101rpersonu skaits. Pirms kara Ukrainas past\u0101v\u012bgaj\u0101 armij\u0101 dien\u0113ja aptuveni 290 000 karav\u012bru. P\u0113c pilna m\u0113roga Krievijas iebrukuma 2022. gada febru\u0101r\u012b, re\u0123istr\u0113ti vair\u0101k nek\u0101 300 000 dezert\u0113\u0161anas vai patva\u013c\u012bgas promb\u016btnes gad\u012bjumu. Lai gan mobiliz\u0101cijas likumi ir tiku\u0161i p\u0101rskat\u012bti, samazinot iesauk\u0161anas vecumu no 27 l\u012bdz 25 gadiem, \u0161ie dati liecina par izaicin\u0101jumiem pilnv\u0113rt\u012bgas armijas uztur\u0113\u0161an\u0101. Ir svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka Ukrainas Aizsardz\u012bbas ministrijas statistika oktobr\u012b nor\u0101d\u012bja uz gandr\u012bz 800 000 karav\u012bru esam\u012bbu, neskaitot Nacion\u0101lo gvardi un citas vien\u012bbas, kas kopum\u0101 sasniedz aptuveni miljonu ukrai\u0146u formas t\u0113rpos. \u0160ie skait\u013ci ir nep\u0101rtraukti main\u012bgi, \u0146emot v\u0113r\u0101 kara dinamiku.<\/p>\n<p>Teritori\u0101lais Str\u012bds un Demilitariz\u0113t\u0101s Zonas Jaut\u0101jums<\/p>\n<p>Viens no karst\u0101kajiem jaut\u0101jumiem miera sarun\u0101s ir teritoriju statuss. Krievija v\u0113las piln\u012bgu kontroli p\u0101r visu Donbasu, pat t\u0101m zem\u0113m, ko t\u0101 v\u0113l nav okup\u0113jusi. Ukraina kategoriski atsak\u0101s \u0161o zemi atdot, mekl\u0113jot kompromisu. Amerikas Savienot\u0101s Valstis pied\u0101v\u0101 izveidot demilitariz\u0113tu zonu gar visu frontes l\u012bniju, kur\u0101 neb\u016btu nevienas puses karav\u012bru, ko ASV d\u0113v\u0113 par br\u012bvo ekonomisko zonu. \u0160\u0101da zona, kas atg\u0101dina Korejas demilitariz\u0113to zonu starp Seulu un Phenjanu, \u013cautu nov\u0113rst Krievijas ofens\u012bvas oper\u0101cijas un nodro\u0161in\u0101t starptautisku nov\u0113rot\u0101ju kl\u0101tb\u016btni. Tom\u0113r paliek neatbild\u0113ts jaut\u0101jums par to, kas p\u0101rvald\u012btu \u0161o teritoriju.<\/p>\n<p>Rietumu Atbalsts un Ekonomisk\u0101 Stabilit\u0101te<\/p>\n<p>Lai mazin\u0101tu skaitlisko atpalic\u012bbu no Krievijas un sp\u0113tu nodro\u0161in\u0101t savu aizsardz\u012bbu, Kijiva cer uz b\u016btisku Rietumu partneru atbalstu milit\u0101ro izmaksu seg\u0161anai miera vieno\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101. P\u0113c Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda datiem, pirms kara Ukraina bija viena no nabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m Eiropas valst\u012bm, un pa\u0161laik \u0101rvalstu pal\u012bdz\u012bba sedz vair\u0101k nek\u0101 40% no valsts bud\u017eeta. Rietumu partneru atbalsts ir neatsverams, lai ne tikai nodro\u0161in\u0101tu milit\u0101ro sp\u0113ku, bet ar\u012b atjaunotu kara izpost\u012bto infrastrukt\u016bru un ekonomiku. Ir svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka jebkura miera vieno\u0161an\u0101s paredz stingras dro\u0161\u012bbas garantijas Ukrainai, kas l\u012bdzin\u0101tos NATO l\u012bguma 5. pantam. Turkl\u0101t tiek uzsv\u0113rts, ka Krievijai neb\u016bs ties\u012bbu noteikt Ukrainas lietas, tostarp t\u0101s armijas lielumu, piln\u012bb\u0101 sagraujot Krievijas &#8220;ietekmes sf\u0113ru&#8221; modeli.<\/p>\n<p>Miera Pl\u0101na V\u0113sturiskais Konteksts<\/p>\n<p>\u0160is p\u0101rskat\u012btais miera pl\u0101ns ir da\u013ca no pla\u0161\u0101kiem centieniem rast risin\u0101jumu konfliktam, kas s\u0101k\u0101s 2022. gada 24. febru\u0101r\u012b ar Krievijas pilna m\u0113roga iebrukumu. Lai gan agr\u0101ki miera pl\u0101ni, piem\u0113ram, 28 punktu ASV izstr\u0101d\u0101tais projekts, paredz\u0113ja Ukrainai atteikties no Krievijas kontrol\u0113taj\u0101m teritorij\u0101m un samazin\u0101t armiju, jaun\u0101 pieeja demonstr\u0113 Ukrainas nev\u0113l\u0113\u0161anos piek\u0101pties teritori\u0101l\u0101s suverenit\u0101tes jaut\u0101jumos. Ar\u012b iepriek\u0161 izskan\u0113ju\u0161\u0101s idejas par demilitariz\u0113tu zonu, neuzbruk\u0161anas l\u012bgumiem un pat Krievijas atgrie\u0161anos G8, liecina par sare\u017e\u0123\u012bto diplomatisko ainavu un da\u017e\u0101daj\u0101m interes\u0113m, kas tiek iesaist\u012btas \u0161aj\u0101 tra\u0123iskaj\u0101 konflikt\u0101. Ukrainas uzst\u0101j\u012bba uz savu armijas lielumu ir atsl\u0113ga t\u0101s ilgtermi\u0146a dro\u0161\u012bbai un suverenit\u0101tei.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ukrainas Miera Pl\u0101na Aktualiz\u0101cija: Pras\u012bba par 800 000 Karav\u012bru Armiju Gandr\u012bz \u010detrus gadus ilgu\u0161\u0101 posto\u0161\u0101 kara pret Krieviju&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":75012,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,14308,32,33,22,19078,30,31,35,39,38,36,37,34,40,16198,7424,20,26,27,24,25,14388,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-75011","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-drosibas-garantijas","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-kars-pret-krieviju","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-miera-plans","27":"tag-mobilizacija","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-ukrainas-armija","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115722332730835197","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/75011","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=75011"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/75011\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/75012"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=75011"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=75011"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=75011"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}