{"id":75447,"date":"2025-12-15T12:51:10","date_gmt":"2025-12-15T12:51:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/75447\/"},"modified":"2025-12-15T12:51:10","modified_gmt":"2025-12-15T12:51:10","slug":"obligacijas-baltija-pievilciga-ieguldijumu-iespeja","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/75447\/","title":{"rendered":"Oblig\u0101cijas Baltij\u0101 \u2013 pievilc\u012bga ieguld\u012bjumu iesp\u0113ja?"},"content":{"rendered":"<p>Igors Da\u0146ilovs, Lords LB Asset Management invest\u012bciju vad\u012bt\u0101js Latvij\u0101<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/static-img.aripaev.ee\/?type=preview&amp;uuid=59074804-faf2-5791-a3c9-c6e0d351a818\" target=\"_blank\" rel=\"noopener noreferrer nofollow\" class=\"styles_article-image__holder__jEhZc\" style=\"aspect-ratio:1.7047724750277469\"><img alt=\"Oblig\u0101cijas Baltij\u0101 \u2013 pievilc\u012bga ieguld\u012bjumu iesp\u0113ja?\" draggable=\"false\" fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" data-nimg=\"fill\" style=\"position:absolute;height:100%;width:100%;left:0;top:0;right:0;bottom:0;color:transparent\"   src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/1765803070_161_\"\/><\/a><\/p>\n<p>Latvij\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m \u0161obr\u012bd ir skaidra izv\u0113le \u2013 tur\u0113t liel\u0101ko da\u013cu uzkr\u0101jumu zema ienes\u012bguma banku noguld\u012bjumos vai invest\u0113t augo\u0161aj\u0101 Baltijas korporat\u012bvo oblig\u0101ciju tirg\u016b. Daudziem r\u016bp\u012bgi izv\u0113l\u0113tas oblig\u0101cijas var pied\u0101v\u0101t zemu risku un pievilc\u012bgu ienes\u012bgumu, vienlaikus atbalstot paz\u012bstamus viet\u0113jos uz\u0146\u0113mumus un att\u012bst\u012bbas projektus.<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jo 35 gadu laik\u0101 Latvijas ekonomika ir piedz\u012bvojusi iev\u0113rojamas p\u0101rmai\u0146as, p\u0101rejot no pl\u0101nveida saimniec\u012bbas uz m\u016bsdien\u012bgu tirgus ekonomiku. \u0160aj\u0101 laik\u0101 finan\u0161u tirgus infrastrukt\u016bra un iedz\u012bvot\u0101ju finan\u0161u prat\u012bba b\u016bt\u012bb\u0101 bija j\u0101veido no pa\u0161iem pamatiem, un \u0161is process nav bijis bez sare\u017e\u0123\u012bjumiem \u2013 finan\u0161u sektoru satricin\u0101ja virkne banku kr\u012b\u017eu, tostarp, Banka Baltija, Parex banka, Kr\u0101jbanka, kas mazin\u0101ja sabiedr\u012bbas uztic\u0113\u0161anos finan\u0161u nozarei. Ar\u012b \u0161obr\u012bd daudzas m\u0101jsaimniec\u012bbas dod priek\u0161roku Zieme\u013cvalstu banku depoz\u012btiem, nevis ieguld\u012bjumiem. \u0160\u012b izv\u0113le skaidri atspogu\u013cojas datos \u2013 saska\u0146\u0101 ar 2025. gada oktobra apl\u0113s\u0113m Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji banku noguld\u012bjumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un \u0161\u012b summa turpina augt. Vienlaikus viet\u0113jais kapit\u0101la tirgus joproj\u0101m ir neliels \u2013 Latvijas akciju tirgus ir teju neeksist\u0113jo\u0161s (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporat\u012bvo oblig\u0101ciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.<\/p>\n<p>Baltijas oblig\u0101ciju strauj\u0101 att\u012bst\u012bba<\/p>\n<p class=\"styles_banner__label__NHyOM\">Raksts turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n<p>Tom\u0113r p\u0113d\u0113jos gados v\u0113rojamas b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as, un Baltijas oblig\u0101ciju tirgus, \u012bpa\u0161i Latvij\u0101, strauji att\u012bst\u0101s, arvien vair\u0101k viet\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem izv\u0113loties emit\u0113t oblig\u0101cijas. Priv\u0101tajiem investoriem tas dod pla\u0161\u0101kas iesp\u0113jas vairot ien\u0101kumus, jo oblig\u0101cijas \u0161obr\u012bd var nodro\u0161in\u0101t b\u016btiski augst\u0101ku atdevi nek\u0101 tradicion\u0101lie uzkr\u0101jumu veidi. Der atg\u0101din\u0101t, ka oblig\u0101cija ir aizdevums uz\u0146\u0113mumam no daudziem investoriem, parasti ar fiks\u0113tu procentu likmi un noteiktu dz\u0113\u0161anas termi\u0146u. Jauniem investoriem tas var b\u016bt viens no saprotam\u0101kajiem veidiem, k\u0101 ieg\u016bt papildu regul\u0101rus ien\u0101kumus.<\/p>\n<p>Baltijas re\u0123ion\u0101 korporat\u012bv\u0101 oblig\u0101cija pa\u0161laik vid\u0113ji nodro\u0161ina ap 8 % gada likmi, savuk\u0101rt dz\u0113\u0161anas termi\u0146\u0161 ir ap 3 gadiem. Tas b\u016btiski at\u0161\u0137iras no banku noguld\u012bjumu un nor\u0113\u0137inu kontu likm\u0113m, kas \u0161obr\u012bd parasti ir 0-3 % robe\u017e\u0101s. Rietumeirop\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ji ir iev\u0113rojami zem\u0101ki \u2013 augst\u0101kas kvalit\u0101tes invest\u012bciju kategorijas uz\u0146\u0113mumi pied\u0101v\u0101 oblig\u0101cijas vid\u0113ji ar 3,2 % gada likmi, bet augst\u0101ka riska spekulat\u012bv\u0101s kategorijas emitenti \u2013 vid\u0113ji 4,9 %.<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c Baltijas uz\u0146\u0113mumi pied\u0101v\u0101 daudz vair\u0101k? Skaidrojums liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir struktur\u0101ls, proti, Eirop\u0101, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no ASV, nav vienots finan\u0161u tirgus, bet gan nacion\u0101lu tirgu kopums ar at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101m norm\u0101m, invest\u012bciju platform\u0101m un investoru paradumiem. Piem\u0113ram, V\u0101cijas vai Francijas investors reti apsver iesp\u0113ju invest\u0113t Latvijas korporat\u012bvaj\u0101s oblig\u0101cij\u0101s, jo \u0161ie pied\u0101v\u0101jumi ir maz\u0101k paz\u012bstami un nereti gr\u016bt\u0101k pieejami. Attiec\u012bgi, ja tirg\u016b piedal\u0101s maz\u0101k investoru, uz\u0146\u0113mumiem visbie\u017e\u0101k ir j\u0101nodro\u0161ina augst\u0101ks ienes\u012bgums. Viet\u0113jiem investoriem tas dod priek\u0161roc\u012bbu nopeln\u012bt vair\u0101k, ieguldot uz\u0146\u0113mumos, kuru biznesa mode\u013ci ir saprotami un oper\u0113 viet\u0113j\u0101 tirg\u016b. Eiropas finan\u0161u sist\u0113mas sadrumstalot\u012bba un nepietiekama kop\u0113j\u0101 att\u012bst\u012bba ir \u013c\u0101vusi Baltijas bank\u0101m ilgsto\u0161i uztur\u0113t zem\u0101kas noguld\u012bjumu un augst\u0101kas kredit\u0113\u0161anas likmes nek\u0101 Rietumeirop\u0101. Ta\u010du l\u012bdz ar Baltijas oblig\u0101ciju tirgus straujo att\u012bst\u012bbu, bank\u0101m Baltij\u0101 n\u0101ksies akt\u012bv\u0101k konkur\u0113t par noguld\u012bt\u0101ju un aiz\u0146\u0113m\u0113ju piesaist\u012b\u0161anu.<\/p>\n<p>No lo\u0123istikas l\u012bdz nekustamajam \u012bpa\u0161umam<\/p>\n<p>Oblig\u0101cijas bie\u017e\u0101k emit\u0113 uz\u0146\u0113mumi ar stabil\u0101m naudas pl\u016bsm\u0101m, taust\u0101miem akt\u012bviem vai re\u0101liem pamatl\u012bdzek\u013ciem lo\u0123istik\u0101, ra\u017eo\u0161an\u0101, lauksaimniec\u012bb\u0101, ener\u0123\u0113tik\u0101 un nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nozar\u0113s. Nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma att\u012bst\u012bt\u0101ji parasti balst\u0101s uz nodro\u0161in\u0101jumu, ko sniedz hipot\u0113ka uz \u012bpa\u0161umu, bet v\u0113l\u0101kos att\u012bst\u012bbas posmos \u2013 uz regul\u0101riem nomas ien\u0101kumiem. K\u0101 piem\u0113ru var min\u0113t AS PN Project \u2013 att\u012bst\u012bt\u0101ju, kas fokus\u0113jas uz komerci\u0101lajiem \u012bpa\u0161umiem. Uz\u0146\u0113mums izmanto oblig\u0101ciju finans\u0113jumu, lai ieg\u0101d\u0101tos un att\u012bst\u012btu biroju \u0113kas un citus nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma objektus, kas ilgtermi\u0146\u0101 rada stabilus nomas ie\u0146\u0113mumus. \u0160ie ie\u0146\u0113mumi savuk\u0101rt nodro\u0161ina savlaic\u012bgus nor\u0113\u0137inus ar investoriem, tostarp kuponu maks\u0101jumus un saist\u012bbu izpildi oblig\u0101ciju dz\u0113\u0161anas termi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Daudziem investoriem, kas iegulda pirmo reizi, komerci\u0101l\u0101 nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma att\u012bst\u012bt\u0101ji bie\u017ei ir vieni no viegl\u0101k saprotamajiem biznesa veidiem. Projekti ir redzami, naudas pl\u016bsmas ir sal\u012bdzino\u0161i prognoz\u0113jamas, \u012bpa\u0161i, kad projekts tuvojas pabeig\u0161anai, un pamat\u0101 eso\u0161ie akt\u012bvi nereti kalpo k\u0101 nodro\u0161in\u0101jums. <\/p>\n<p>K\u0101 s\u0101kt ieguld\u012bt<\/p>\n<p>Oblig\u0101cijas ir ieguld\u012bjumi, t\u0101d\u0113\u013c investoriem j\u0101izv\u0113rt\u0113, vai ieguld\u012bjums atbilst vi\u0146u riska profilam, vai emitents ir finansi\u0101li sp\u0113c\u012bgs, vai nozare ir stabila un vai oblig\u0101cijas ir pietiekami likv\u012bdas. Baltijas oblig\u0101cijas parasti ir maz\u0101k likv\u012bdas nek\u0101 lielo Rietumu tirgu oblig\u0101cijas, t\u0101p\u0113c nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 \u0101tra p\u0101rdo\u0161ana ne vienm\u0113r var b\u016bt iesp\u0113jama. Tom\u0113r investori nereti j\u016btas dro\u0161\u0101k, ja emitentam ir darb\u012bbas pieredze, caurskat\u0101ma finan\u0161u atskai\u0161u prakse un finans\u0113jums ir nodro\u0161in\u0101ts ar akt\u012bviem.<\/p>\n<p>Ies\u0101c\u0113jiem oblig\u0101ciju ieguld\u012b\u0161an\u0101 praktiskie so\u013ci ir sal\u012bdzino\u0161i vienk\u0101r\u0161i. Minim\u0101lais ieguld\u012bjums var sv\u0101rst\u012bties no 100 l\u012bdz 10 000 eiro, un oblig\u0101cijas var ieg\u0101d\u0101ties bank\u0101s, ieguld\u012bjumu sabiedr\u012bb\u0101s vai licenc\u0113t\u0101s tie\u0161saistes platform\u0101s. Kuponu maks\u0101jumi parasti tiek veikti vienu vai divas reizes gad\u0101, bet nodok\u013ci tiek piem\u0113roti saska\u0146\u0101 ar kapit\u0101la pieauguma noteikumiem.<\/p>\n<p>Uzkr\u0101j\u0113jiem, kurus neapmierina zem\u0101s noguld\u012bjumu likmes, oblig\u0101ciju tirgus var b\u016bt vidusce\u013c\u0161 starp naudas tur\u0113\u0161anu bez atdeves un akciju tirgum rakstur\u012bgo cenu sv\u0101rst\u012bgumu. Raugoties n\u0101kotn\u0113, Baltijas korporat\u012bvo oblig\u0101ciju tirgus turpm\u0101ka att\u012bst\u012bba ir neizb\u0113gama. Arvien vair\u0101k uz\u0146\u0113mumu nov\u0113rt\u0113 tirgus finans\u0113juma elast\u012bbu un konkur\u0113tsp\u0113ju, un m\u0101jsaimniec\u012bbas pak\u0101peniski k\u013c\u016bst atv\u0113rt\u0101kas da\u017e\u0101du veidu ieguld\u012bjumiem. Kam\u0113r Eiropas finan\u0161u vide saglab\u0101sies sadrumstalota, Baltij\u0101 ienes\u012bgums, visticam\u0101k, saglab\u0101sies virs Rietumeiropas l\u012bme\u0146a. Viet\u0113jiem investoriem \u0161\u012b kombin\u0101cija ar augst\u0101ku ienes\u012bgumu, \u012bs\u0101kiem maks\u0101jumu termi\u0146iem un iesp\u0113ju ieguld\u012bt paz\u012bstamos uz\u0146\u0113mumos.<\/p>\n<p>Interes\u0113 \u0161\u012b t\u0113ma? S\u0101c sekot \u0161iem atsl\u0113gas v\u0101rdiem un sa\u0146em pazi\u0146ojumus, kad ir pieejams jauns saturs!<\/p>\n<p>Saist\u012btie raksti<a draggable=\"false\" href=\"https:\/\/www.investoruklubs.lv\/satura-marketings\/2025\/11\/19\/izdevigaka-vieta-uznemuma-brivajai-naudai-bigbank-krajkonts\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Izdev\u012bg\u0101k\u0101 vieta uz\u0146\u0113muma br\u012bvajai naudai &#8211; Bigbank kr\u0101jkonts<\/a><\/p>\n<p>Uz\u0146\u0113muma naudas pl\u016bsma ir k\u0101 dz\u012bvs organisms \u2013 reiz\u0113m taj\u0101 v\u0113rojami strauj\u0101ki pieaugumi, citk\u0101rt \u2013 mier\u012bg\u0101ka pl\u016bsma. Jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 ir svar\u012bgi, lai vienm\u0113r b\u016btu ar\u012b k\u0101di br\u012bvie l\u012bdzek\u013ci, kas rada dro\u0161\u012bbas saj\u016btu un veicina att\u012bst\u012bbu, l\u012bdz ar to aktu\u0101ls ir ar\u012b jaut\u0101jums par \u0161o l\u012bdzek\u013cu uzglab\u0101\u0161anu t\u0101, lai tie nezaud\u0113tu v\u0113rt\u012bbu un vienlaikus b\u016btu dro\u0161\u012bb\u0101 un viegli pieejami jebkur\u0101 br\u012bd\u012b.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Igors Da\u0146ilovs, Lords LB Asset Management invest\u012bciju vad\u012bt\u0101js Latvij\u0101 Latvij\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m \u0161obr\u012bd ir skaidra izv\u0113le \u2013 tur\u0113t liel\u0101ko&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":75448,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-75447","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115723677620397856","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/75447","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=75447"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/75447\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/75448"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=75447"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=75447"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=75447"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}