{"id":79090,"date":"2025-12-18T15:40:27","date_gmt":"2025-12-18T15:40:27","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79090\/"},"modified":"2025-12-18T15:40:27","modified_gmt":"2025-12-18T15:40:27","slug":"ep-deputats-rihards-kols-parmet-gauso-es-fondu-apgusanu-ministrija-apgalvo-tie-ir-meli","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/79090\/","title":{"rendered":"EP deput\u0101ts Rihards Kols p\u0101rmet gauso ES fondu apg\u016b\u0161anu; ministrij\u0101 apgalvo \u2013 tie ir meli"},"content":{"rendered":"

Eiropas Parlamenta deput\u0101ts Rihards Kols<\/a> (Eiropas Konservat\u012bvo un reformistu grupa, Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba) izteicies, ka Latvija no Koh\u0113zijas fonda pa\u0161laik neesot pieteikusies projektiem aptuveni 630 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 2026. gad\u0101, k\u0101 ar\u012b projektiem aptuveni 640 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 2027. gad\u0101. T\u0101tad summ\u0101 \u2013 ap 1,3 miljardiem eiro. Turkl\u0101t vi\u0146\u0161 Finan\u0161u ministrijai (FM) p\u0101rmet neizdar\u012bbas pieseg\u0161anu. Ministrij\u0101 p\u0101rmetumus noliedz, sakot, ka Kola teiktais nav paties\u012bba.<\/p>\n

S\u0101kotn\u0113ji \u0161\u0101ds Kola apgalvojums par nepieteik\u0161anos finans\u0113jumam tika ietverts port\u0101l\u0101 “Tvnet” 10. decembr\u012b public\u0113taj\u0101 rakst\u0101 “Instruments, kas pal\u012bdz c\u012bn\u012bties pret dzelzs priek\u0161kara nospiedumu Eirop\u0101 un Latvij\u0101”.<\/p>\n

11. decembr\u012b FM izplat\u012bja pazi\u0146ojumu, kur\u0101 akcent\u0113ja, ka Kols sniedzis nepatiesu inform\u0101ciju par progresu Eiropas Savien\u012bbas (ES) koh\u0113zijas fondu apg\u016b\u0161an\u0101 un l\u016bdza to atsaukt.<\/p>\n

Kols: t\u0101 ir miglas p\u016b\u0161ana ac\u012bs<\/p>\n

Jau t\u0101l\u0101kaj\u0101 komunik\u0101cij\u0101 ar medijiem deput\u0101ts apgalvoja, ka “FM pazi\u0146ojums, kur\u0101 man tiek pied\u0113v\u0113ta nepatiesas inform\u0101cijas izplat\u012b\u0161ana, ir nepatiess”. “Ministrija, nevis koment\u0113 manis teikto, bet run\u0101 par citu t\u0113mu, citiem datiem un citiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem, kurus es intervij\u0101 nemaz nepiemin\u0113ju. Citiem v\u0101rdiem sakot \u2013 FM m\u0113\u0123ina noraid\u012bt izteikumus, kurus es neesmu paudis, un nerun\u0101 par to pa\u0161u jaut\u0101jumu, par kuru run\u0101ju es. Tas liecina, vai nu par element\u0101ru nesp\u0113ju izlas\u012bt tekstu, vai par apzin\u0101tu v\u0113lmi maldin\u0101t,” nor\u0101d\u012bja Kols.<\/p>\n

“Runa ir par n\u0101kamo gadu Koh\u0113zijas fonda aploksni, kurai Latvija nav pieteikusi projektus. Tas ir Eiropas Komisijas (EK) sniegts statistisks fakts, nevis interpret\u0101cija,” uzsver Eiropas Parlamenta deput\u0101ts.<\/p>\n

Dati apliecinot, ka no 4,434 miljardiem eiro kop\u0113j\u0101 pie\u0161\u0137\u012bruma Latvija l\u012bdz 2025. gada augustam ir izmaks\u0101jusi tikai 532,7 miljonus eiro. “T\u0101tad liel\u0101k\u0101 da\u013ca l\u012bdzek\u013cu joproj\u0101m nav absorb\u0113ti, un tie\u0161i n\u0101kamo gadu pie\u0161\u0137\u012brumi ir visvair\u0101k neizmantotie,” vi\u0146\u0161 nor\u0101da.<\/p>\n

“T\u0101 ir vienk\u0101r\u0161i miglas p\u016b\u0161ana ac\u012bs sabiedr\u012bbai, lai, iesp\u0113jams, piesegtu faktu, ka Latvija joproj\u0101m nav iez\u012bm\u0113jusi vair\u0101k nek\u0101 miljardu eiro Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzek\u013cu,” tik skarbi izsak\u0101s Kols.<\/p>\n

Ministrija: st\u0101sts par pieteik\u0161anos nav paties\u012bba<\/p>\n

FM (finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens (JV)) savuk\u0101rt noliedz Kola p\u0101rmetumus, akcent\u0113jot, ka vi\u0146a teiktais par pieteik\u0161anos neatbilst paties\u012bbai, proti, Kola min\u0113tie 1,3 miljardi eiro, kam Latvija “neesot pieteikusies”, ir ES bud\u017eeta finans\u0113jums, kas jau ir pie\u0161\u0137irts Latvijai apstiprin\u0101tu Koh\u0113zijas politikas programmu ietvaros. Latvija \u0161o finans\u0113jumu sa\u0146ems k\u0101 atmaksu par piln\u012bb\u0101 \u012bstenotiem un no valsts bud\u017eeta priek\u0161finans\u0113tiem projektiem.<\/p>\n

Ministrij\u0101 skaidro, ka ES fondu projekti vispirms tiek finans\u0113ti no valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem, tostarp pie\u0161\u0137irot avansus projektu \u012bsteno\u0161anai, un tikai p\u0113c izdevumu p\u0101rbaudes tie tiek deklar\u0113ti EK, kas Latvijai atl\u012bdzina attiec\u012bgo l\u012bdzfinans\u0113jumu. \u0160is process p\u0113c b\u016bt\u012bbas noz\u012bm\u0113, ka atmaksas no EK vienm\u0113r seko ar laika nob\u012bdi p\u0113c tam, kad finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji jau ir sasniegu\u0161i pl\u0101notos rezult\u0101tus.<\/p>\n

FM apgalvo, ka \u0161\u012b br\u012b\u017ea progresa dati liecina par stabilu virz\u012bbu uz to, lai Latvija, t\u0101pat k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos periodos, piln\u012bb\u0101 ieguld\u012btu tai pie\u0161\u0137irto ES finans\u0113jumu l\u012bdz 2030. gadam, tostarp laikus izpildot ar\u012b 2026. un 2027. gada deklar\u0113jamo izdevumu m\u0113r\u0137us. Tie\u0161i nosl\u0113gtie l\u012bgumi par projektiem un maks\u0101jumi projektu ievies\u0113jiem, t\u0101pat k\u0101 valsts bud\u017eeta izdevumi ES fondu invest\u012bcij\u0101m esot galvenais r\u0101d\u012bt\u0101js projektu \u012bsteno\u0161anas tempam, nevis EK atmaksas dal\u012bbvalstij. Piem\u0113ram, no valsts bud\u017eeta ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bcij\u0101m no programmu periodu s\u0101kuma l\u012bdz \u0161\u012b gada decembrim finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem ir izmaks\u0101ti jau vair\u0101k nek\u0101 2 miljardi eiro, uzsver ministrij\u0101.<\/p>\n

Skait\u013ci, par kuriem izsak\u0101s Kols, ir saist\u012bti ar div\u0101m Latvij\u0101 \u012bstenot\u0101m Koh\u0113zijas politikas programm\u0101m: “ESF+ programma materi\u0101l\u0101s nenodro\u0161in\u0101t\u012bbas mazin\u0101\u0161anai 2021.\u20132027. gadam” ar kop\u0113jo Latvijai pieejamo ES fondu pie\u0161\u0137\u012brumu 32 538 000 eiro, k\u0101 ar\u012b “Eiropas Savien\u012bbas koh\u0113zijas politikas programma 2021.\u20132027.gadam” ar kop\u0113jo Latvijai pieejamo ES fondu pie\u0161\u0137\u012brumu 4 401 748 919 eiro, koment\u0113 ministrij\u0101.<\/p>\n

Abas programmas atbilsto\u0161i ES normat\u012bvajam regul\u0113jumam ievie\u0161 saska\u0146\u0101 ar dal\u012btu p\u0101rvald\u012bbu, kas noz\u012bm\u0113, ka Latvija sagatavo un \u012bsteno programmas saska\u0146\u0101 ar savu institucion\u0101lo, tiesisko un finan\u0161u sist\u0113mu. Katr\u0101 programm\u0101 perioda s\u0101kum\u0101 (\u0161is ES fondu ievie\u0161anas periods s\u0101k\u0101s 2021. gad\u0101) tiek fiks\u0113ts ar\u012b pieejamais kop\u0113jais ES fondu atbalsta finans\u0113jums un konkr\u0113ti m\u0113r\u0137i visam daudzgadu periodam. “Tie\u0161i ar programmas apstiprin\u0101\u0161anas faktu tiek fiks\u0113ts, ka Latvija “piesak\u0101s” konkr\u0113ta apjoma finans\u0113jumam un EK to apstiprina. Savuk\u0101rt projektu pieteikumu jeb atla\u0161u un l\u012bgumu sl\u0113g\u0161ana ir tie\u0161a Latvijas nacion\u0101la l\u012bme\u0146a atbild\u012bba,” pau\u017e ministrij\u0101.<\/p>\n

Tai pat laik\u0101 katr\u0101 programm\u0101 tiekot fiks\u0113tas ar\u012b finan\u0161u apropri\u0101cijas gadu griezum\u0101 2021.-2027. gada period\u0101, bet tas nenoz\u012bm\u0113jot, ka valstij jebk\u0101d\u0101 veid\u0101 v\u0113l atsevi\u0161\u0137i j\u0101piesak\u0101s \u0161\u012bm summ\u0101m \u2013 tas jau ir izdar\u012bts ar programmas apstiprin\u0101\u0161anu. Ikgad\u0113j\u0101s apropri\u0101cijas valstij tikai uzliek pien\u0101kumu piepras\u012bt EK (vai sa\u0146emt EK avansa maks\u0101jumu veid\u0101) noteiktus apjomus t\u0101 saucam\u0101 “N+3” gadu posm\u0101 kop\u0161 konkr\u0113t\u0101 apropri\u0101cijas gada.<\/p>\n

Ministrij\u0101 uzsver, ka apgalvojums par “nepieteiktiem projektiem 2026.\/2027. gada Koh\u0113zijas fonda aploksnei” esot nepatiess, un Kola interpret\u0101cija varot rad\u012bt sabiedr\u012bbai priek\u0161statu, ka past\u0101v neizmantots finans\u0113jums. Ta\u010du ES fondu sist\u0113m\u0101 finans\u0113jums tiekot pl\u0101nots un projekti \u012bstenoti daudzgadu perioda ietvar\u0101, nevis p\u0113c atsevi\u0161\u0137u gadu pieteikumiem.<\/p>\n

Turkl\u0101t izteikumos esot sajaukti termini \u2013 Kols run\u0101jot par Koh\u0113zijas fondu (vienu no fondiem), lai gan faktiski min\u0113tais attiecas uz ES koh\u0113zijas politikas fondiem kopum\u0101, kas ietver Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fondu (ERAF<\/a>), Eiropas Soci\u0101lo fondu Plus (ESF+), Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fondu (TPF) un Koh\u0113zijas fondu (KF). Tie visi kop\u0101 veidojot Latvijai pie\u0161\u0137irto invest\u012bciju aploksni, kas tiek \u012bstenota programm\u0101 2021.\u20132027. gadam un neesot dal\u0101ma pa atsevi\u0161\u0137u gadu “pieteikumiem”.<\/p>\n

FM: fondu projekti vispirms tiek finans\u0113ti no valsts l\u012bdzek\u013ciem<\/p>\n

ES fondu progresa uzraudz\u012bbai katrai dal\u012bbvalstij ir noteikti ikgad\u0113jie deklar\u0113jamo izdevumu m\u0113r\u0137i (t\u0101 saucamais N+3 princips), kas nacion\u0101li j\u0101izpilda, deklar\u0113jot jeb pieprasot EK projektu attiecin\u0101mos izdevumus. Praks\u0113 tie nosaka invest\u012bciju tempu nevis pie\u0161\u0137\u012bruma sadal\u012bjumu, nor\u0101da ministrij\u0101. N+3 princips nosaka ar\u012b to, ka 2021.\u20132027.gada perioda attiecin\u0101mos izdevumus var deklar\u0113t un atmaksas finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem veikt v\u0113l 2030. gad\u0101, attiec\u012bgi ar\u012b projekti varot tikt \u012bstenoti l\u012bdz 2030. gadam. Tas esot paredz\u0113ts ES fondu regul\u0113jum\u0101 un atbilstot vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs izmantotajai praksei.<\/p>\n

“ES fondu projekti vispirms tiek finans\u0113ti no valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem, tostarp pie\u0161\u0137irot avansus projektu \u012bsteno\u0161anai, un tikai p\u0113c izdevumu p\u0101rbaudes tie tiek deklar\u0113ti EK, kas Latvijai atl\u012bdzina attiec\u012bgo l\u012bdzfinans\u0113jumu,” uzsver ministrij\u0101. Piem\u0113ram, ar \u0161\u012b gada decembr\u012b Finan\u0161u ministrijas iesniegtajiem maks\u0101jumu piepras\u012bjumiem Latvija l\u012bdz 2025. gada beig\u0101m b\u016b\u0161ot deklar\u0113jusi 680,9 miljonus eiro jeb 129 % no 2025. gada m\u0113r\u0137a, k\u0101 ar\u012b sa\u0146\u0113musi EK avansa maks\u0101jumos 204,7 miljonus eiro. “Tas noz\u012bm\u0113, ka Latvija ne tikai izpild\u012bjusi m\u0113r\u0137i, bet ir rad\u012bjusi ar\u012b rezervi turpm\u0101kajiem gadiem,” nor\u0101da FM.<\/p>\n

Vienlaikus Kola apgalvojum\u0101 nekorekti esot min\u0113ts, ka Latvija l\u012bdz 2025. gada augustam ir izmaks\u0101jusi tikai 532,7 miljonus eiro. “Paties\u012bb\u0101 \u0161is skaitlis atspogu\u013co apjomu, cik Latvija maks\u0101jumos ir sa\u0146\u0113musi no EK. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka finans\u0113juma atmaksas Latvija EK pieprasa tikai \u010detras reizes gad\u0101, bet projektu ievies\u0113jiem no valsts bud\u017eeta atmaksas veic nep\u0101rtraukti, l\u012bdz ar to faktiskie cipari ir liel\u0101ki, piem\u0113ram, uz novembra beig\u0101m Latvija Eiropas Komisijai ES koh\u0113zijas politikas programmas 2021.\u20132027. gadam ietvaros vien ir piepras\u012bjusi gandr\u012bz 681 miljonu eiro, bet finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem ir izmaks\u0101ti aptuveni 729 miljoni eiro,” pau\u017e FM.<\/p>\n

L\u012bdz\u012bga situ\u0101cija esot v\u0113rojama ar\u012b Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101, savuk\u0101rt Latvijas r\u0101d\u012bt\u0101ji atmaksu zi\u0146\u0101 p\u0101rsniedzot ES dal\u012bbvalstu vid\u0113jo l\u012bmeni, kas \u0161obr\u012bd ir aptuveni 15 %. Finan\u0161u ministrijas komunik\u0101cij\u0101 iek\u013cautie ES fondu progresa dati: 95% apstiprin\u0101tu invest\u012bciju noteikumu, 90% projektu atla\u0161u un ap 60% l\u012bgumu, k\u0101 ar\u012b fakts, ka \u0161\u012b gada 11 m\u0113ne\u0161os no valsts bud\u017eeta ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bcij\u0101m izmaks\u0101ts v\u0113sturiski liel\u0101kais apjoms \u2013 vair\u0101k nek\u0101 1,2 miljardi eiro \u2013 objekt\u012bvi par\u0101dot, ka finans\u0113jums jau ir piesaist\u012bts konkr\u0113t\u0101m invest\u012bcij\u0101m.<\/p>\n

Rezum\u0113jums<\/p>\n

Rezum\u0113jot \u2013 ministrij\u0101 pau\u017e p\u0101rliec\u012bbu, ka dati apliecina stabilu progresu un virz\u012bbu uz to, lai Latvija piln\u012bb\u0101 ieguld\u012btu tai pie\u0161\u0137irto ES finans\u0113jumu l\u012bdz 2030. gadam, k\u0101 tas esot izdevies ar\u012b visos iepriek\u0161\u0113jos ES fondu periodos, tostarp atbilsto\u0161aj\u0101 termi\u0146\u0101 izpildot n\u0101kamos 2026. un 2027. gada deklar\u0113jamos izdevumu m\u0113r\u0137us.<\/p>\n

\u0160obr\u012bd galvenais uzsvars esot uz Atvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101na reformu un invest\u012bciju r\u0101d\u012bt\u0101ju izpildi, kas nosl\u0113dzas 2026. gada ruden\u012b. Vienlaikus tiekot nodro\u0161in\u0101ts ES fondu invest\u012bciju apjoma k\u0101pin\u0101jums turpm\u0101kajos gados (l\u012bdz ar projektu intens\u012bv\u0101ku ievie\u0161anu ministrij\u0101 prognoz\u0113 b\u016btisku izmaks\u0101t\u0101 ES fondu atbalsta palielin\u0101jumu) l\u012bdzsvarot\u0101 temp\u0101, regul\u0101ri ES fondu tematiskaj\u0101s komitejas san\u0101ksm\u0113s v\u0113rt\u0113jot invest\u012bciju progresu.<\/p>\n

“Ministrij\u0101m ir noteikts laikus zi\u0146ot par riskiem un l\u012bdzek\u013ciem, kas atbr\u012bvoju\u0161ies, projektos. Ja tiek fiks\u0113tas aktivit\u0101tes ar l\u0113n\u0101ku vai kav\u0113tu progresu, pieejamie resursi tiek v\u0113rt\u0113ti un p\u0101rvirz\u012bti sabiedr\u012bbai un valstij b\u016btisk\u0101m priorit\u0101t\u0113m, izmantojot p\u0101rdales k\u0101 efekt\u012bvu risku p\u0101rvald\u012bbas instrumentu. T\u0101, piem\u0113ram, tika rasta iesp\u0113ja Latvijas Onkolo\u0123ijas centra otr\u0101 posma \u012bsteno\u0161anai p\u0101rdal\u012bt 48,3 miljonu eiro,” atz\u012bm\u0113 ministrij\u0101.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>